Античная литература
Информация - История
Другие материалы по предмету История
Latvijas Universitate
Biblioteku zinatnes un informacijas fakultate
Antika literatura
Konspekti
Antika literatura
nepilna laika
1.kurss
Riga/1999.gads
Sengrieku literaturas periodizacija
(9.-18. gs.p.m.e. m.e. 3.; 4.gs.)
1. Arhaiskais periods
(9.-7.gs.p.m.e.)Eposs
(Varoneposs)Homers“Iliada”, “Odiseja”Didaktiskais epossHesiods“Darbi un dienas”, “Teogonija”FabulaEzops2. Klasiskais periods
(7.-4.gs.p.m.e.)Lirika
(elegija un jambi)Kallins
Tirtajs
Mimnerms
Arhilohs}7.gs.p.m.e. Solons
Teognids}6.gs.p.m.e.MelikaAlkajs
Sapfo
Anakrionts“Man apmulst prats”, “Zilonkaurokturis”
“Jau meness ir zudis skatam”
“Steidzies puisen...”Koru lirikaPindarsPitiska Epinikija Etnas HieronamTragedijaEshils
(545.-456.g.p.m.e.)“Sasaistitais”, “Prometejs”, “Oresteja”, “Agamemnons”
Horeforas - ziedotajs
Eimenidas - lebveligas.Sofokls
(496.-406.g.p.m.e.)“Antigone”, “Valdnieks Edips”Eiripids
(484.-406.g.p.m.e.)“Medijas”, “Hipolits”, “Trojietes”, “Helena”, “Orests”, “Elektra”, “Ifigenija Aulida”, “Bakhantes”Komedija
1) VecatiskaAristofans
(450.-384.g.p.m.e.)“Jatnieki”, “Makoni”, “”Lapsenes”, “Miers”, “Putni”, “Vardes”, “Bagatiba”, “Aistrate”, “Sievietes tautas sapulce”, “Sievietes Tesmoforiju svetkos”Atiskais posms
(5. - 4. gs.p.m.e.)Vesturiska prozaHerodots
(484.-424.g.p.m.e.)Tukidids
(460.-400.g.p.m.e.)“Vesture” 8 gramatasKsenofonts
(430.-355.g.p.m.e.)“Griekijas vesture”Retoriska prozaLizijs
(459.-380.g.p.m.e.)“Runa pret Eratostenu”Demostens
(384.-322.g.p.m.e.)“Tresa runa pret Filipu”Folozofiska
prozaPlatons
(427.-347.g.p.m.e.)“Valsts”Aristotelis
(384.-322.g.p.m.e.)“Poetika”3. Helenisma laika literatura
(3.-1.gs.p.m.e.)Menandrs
(342.-392.g.p.m.e.)“Igna”, “Skirejtiesa”Teokrits
(310.-250.g.p.m.e.)“Idilles”, Sirakuzietes”Kallimahs
(310.-240.g.p.m.e.)“Tabulas”, “Celoni” Rodas Apollonijs
(295.-215.g.p.m.e.)“Argonautika”4. Romas laikmeta literatura
(1.gs.p.m.e.- m.e.4.gs.)Plutahs
(46.-120.g.m.e.)“Morales traktati”, “Paralelie dzives apraksti”Lukians
(125.-180.g.m.e.)“Musas slavinajums”, “Bez mantojuma atstatais”, “Dievu sarunas”, “Juras sarunas”Longs
(apm.2. vai 3.gs.m.e.)“Dafnids un Hloja”
Homers
Nav ipasi vesturisku zinu. Vins ir bijis akls, dieviskas iedvesmas apgarots dziesminieks. Apmeram septinas pilsetas pretende uz Homera dzimteni. It ka vins esot uzturejies Hija. Velak tur dzivojosi homeridi. Vini izplatija Homera dzeju. Grieku dailliteraturas vissenakie pieminekli ir eposi “Iliada” un “Odiseja”, par kuru autoru tiek uzskatits aklais dzejnieks Homers. Ta domaja ari antikaja pasaule, lai gan jau tad konkretu biografisku zinu par Homeru nebija. Vina eposi, mainoties laikmetu literari estetiskajam prasibam, vienmer palika izcila dzejas meistardarba neatdarinams paraugs.
Par poemu rasanos laiku ir domstarpibas, bet apmeram 8.gs.p.m.e. Temas ir par Trojas karu, kas norisinajas apmeram 13., 12.gs.p.m.e. eposu vestijums ir par pagatni. Homers tajos iepin sava laika notikumus. Poema atrodams Mikenu kulturai piederosi motivi. Mikenu kulturas ziedu laiku 16., 12.gs.p.m.e.
Eposos attelotie notikumi saistiti ar grieku (ahaju) karagajienu uz Troju (jeb Iliju), pilsetu Mazazija. “Iliada” stasta par Trojas aplenksanas pedeja, desmit? gada notikumiem; sizeta pamata - stasts par varona Ahilleja dusmam. Grieku karavadona Agamenona aizvainots, vins atsacijies cinities, un grieki nespej gut uzvaru par trojiesiem, kamer kaujas nepiedalas Ahillejs. Tomer, uzzinot, ka nogalinats vina vistuvakais draugs Patrokls, saniknotais Ahillejs dodas kauja un uzveic trojiesu vadoni Hektoru.
“Odiseja” ir nedaudz jaunaka poema par “Iliadu”. Ta veltita grieku varona Odiseja piedzivojumiem pec Trojas kara, kad, juras dieva Paseidona vajats, vins klejo desmit gadus, lidz atgriezas pie uzticigas sievas Penelopes.
Varonpoemu saturu veidojis ne tikai bagats grieku folkloras un mitologijas materials un pasa autora makslinieciska fantazija, bet ari vesturiski fakti. Troja patiesi eksistejusi. Arheologisko izrakumu rezultata (tos uzsaka XIX gs. vacu tirgotajs H. Slimanis) tika atklati vairaki sis pilsetas kulturslani. Viens no tiem slanis atbilst eposos attelotajam Senajos egiptiesu un hetu XIV-XIII gs. p. m. e. dokumentos mineti ari vairakkartejie ahaju iebrukumi Mazazijas piekraste, ieverojamakais no kuriem, iespejams, bijis ta saucamais Trojas kars. Ta notikumi tiek attiecinati uz XIII gs. p. m. e., kad Griekija un Egejas juras salas vel valda sena un bagatiga Egejas kultura (saukta ari par Kretas-Mikenu kulturu - XVII-Xll gs. p. m. e.). “Iliada” un “Odiseja” atspogulojas ne vien sis laikmets, bet ari daudzas iezimes, kas raksturo IX-III gs. p. m. e., tadel ar siem gadsimtiem pienemts saistit eposu galigas izveides laiku.
Gruti tomer atdalit patieso. Mezglos sapito autora idealizeto vestures notikumu kodolu no mitiem, kurus savukart papildina fantastiski motivi. Poemam raksturigi, ka lidzas grieku un trojiesu varoniem darbojas ari dievi, ne vien lemjot un virzot notikumu gaitu, bet reizem ari aktivi cinoties kaujas lauka viena vai otra no karojosajam pusem.
“Iliadas” un “Odisejas” maksliniecisko savdabigumu veido varonpoemam tipisku izteiksmes lidzeklu kopums. “Tas ir episkajam stilam raksturigais nesteidzigs, plasi plustoss vestijums, tradicionali vienadas vardkopas, rindas, stastijuma epizodes. sadas ta saucamas formulas, pastavigie epiteti, plasi salidzinajumi, krasni sava uzskatamiba, heksametra pantmers - butiskakas si stila iezimes.”
Eposa nenoliedzami vienota iecere un tas realizacijas makslinieciskums nodrosinaja Homeram spozu slavu jau antikaja pasaule un vairak neka 20 gadsimtus pec tam. Tomer jau senatne radas jautajums par abu poemu autoru: Homeram piedeveja vel virkni citu episku darbu, velak uzskatija, ka vins sacerejis tikai “Iliadu” un “Odiseju”, bet dazi hellenisma laikmeta petnieki “Odiseju” atzina par kada cita dzejnieka darbu. Ta saucamais “Homera jautajums” par plasu diskusiju objektu kluva XVIII gs. beigas, kad vacu filologs F. Volfs izvirzija domu: “Iliada” un “Odiseja” esot atsevisku dziesminieku dazada laika sacereti varonstasti, kuri velak apkopoti un redigeti. Ta sai jautajuma pakapeniski iezimejusies divi pamatvirzieni: unitariju teorija (poemas esot vienotas, un tam esot viens autors) un analitiku teorija (eposi sastavot no pastavigam dalam, kuras saceretas dazados laika posmos). Vairums musdienu zinatnieku aizstav iespeju savienot abu uzskatu racionalakos pieradijumus: sengrieku eposu veido dazadu vesturisko laikposmu notikumi un miti, kurus vienota makslinieciska veseluma sakausejis viens autors (legendarais Homers).
Homera poemas nozimigi ietekmejusas velako gadsimtu grieku un romiesu literaturu un makslu, bet ar Vergilija “Eneidas” starpniecibu ari Rietumeiropas eposa attistibu.
Homera “lliada” un “Odiseja” ir un paliek savdabigs sengrieku kulturas simbols.
Hesiods (8.-7.gs.p.m.e.)
Hesiods ir spilgti izteikta personiba grieku literatura.
Hesioda dzives laiku var noteikt tikai aptuveni 8.gs. beigas vai 7.gs. sakums p.m.e. Vins tatad ir Homera eposa jaunakais laikabiedrs. Taja laika gints kopienai sabrukot un skiru sabiedribai veidojoties, Griekija strauji attistijas privatipasums, saasinajas skiru cina. Naturalas saimniecibas vieta stajas naudas saimnieciba. Tas stipri ietekmeja sikos un videji turigos zemniekus, kas nonaca pilniga atkariba no lielajiem zemes ipasniekiem. Hesiods, budams sikais zemes ipasnieks, labi zinaja zemnieku dzives un darba apstaklus un runa par tiem didaktiskaja poema “Darbi un dienas”.
“Darbi un dienas” si didaktiska poema atskiras no varonu eposa ar to, ka taja ir mazak mitologiska materiala, toties ar daudz lielaku tiesamibu ienak realas dzives attiecibu attelojumu. Pec apjoma darbs ir neliels, bet satura zina nozimigs. Hesiods sava poema neruna par talo pagatni, bet vairak pieversas tagadnei par sava laika sasapejusiem jautajumiem. Tiesas pravas uzsaksanas iemesls bija poemas sarakstisana. Tiesas darbus uzsaka Hesioda bralis Perss, un piekukulojot tiesu, panakt netaisnigu lemumu un atnem Hesiodam mantojuma dalu.
Hesiods izvirza uzdevumu runat patiesibu. Poemas pirmaja dala Hesiods runa par socialo netaisnibu, par valdnie