Античная литература
Информация - История
Другие материалы по предмету История
as vina valda.
Otraja dala paradits loti spilgts milestibas pardzivojuma atspogulojums. Spilgti, tiesi un neviltoti attelotas Sapfo jutas, milestiba. Varbut pat parak tiesi. Saja dala it ka tiek atkailinata vinas dvesele.
Tresa, ceturta un piekta dala dabas telojums, ar kuras palidzibu tiek paradits dveseles nosaknojums.
Beigas izskan pesimisms, skumjas par vientulibu, atstatibu.
“Jau meness ir zudis skatam,
Un Plejades sen jau projam
Nakts vidus, bet laiks iet secen, jo viena, es viena gulu.”
Ta nevar rast mieru ne miega, ne darba, jo visas domas saista kads jauneklis.
Epitalamijas
Dzires, kares, svinibas, vins, jautriba, ligavaina slavinasana, tapat pieminets vindevis Hermijs.
Anakreonts (6.gs.p.m.e. 2.puse)
Dzivojis Teosa. Velak pec persiesu iebrukuma parcelas uz Trakiju, velak uz Griekiju. Samas salu, kur dzivoja tirana Polikrata, tad Atenas, Tesalija, kur ari miris. Dzejas tematika ir vienveidiga - rotaliga milestiba, dziru dziesmas, te nav jutu dziluma, tiesu pardzivojumu, kas ir Sapfo un Alkaja lirika. Popularitati vina dzeja ieguvusi ar aspratigu rotaligumu, gaisu ironiju, improvizatorisku vieglumu. Ar hellenisma laiku izplatas anakreontiska dzeja, kas atdarina Anakretonta dzejas formu un saturu tik tiesi, ka nezinot autoru to ir gruti atskirt originalu no atdarinajuma.
Dzeja ir viegla, rotaliga
1. Prieku baudisana.
2. Rugtums par vecumu, kas tuvojas.
3. Ironija par milestibu, kas grib aizbegt, bet nespej.
Arhilahs (7.gs.p.m.e.)
Dzimis Parosas sala, aristokrata un verdzenes dels, nebudams likumigs dels, bija zinama mera deklasets cilveks un, trukuma spiests. dzivojis nemierigu, kara algotna klainotaja dzivi, piedaloties kara gajienos jaunu koloniju iegusanas del, nekur neiedzivojies apkarteja vide. Vins pats sevi raksturo ka “kara dieva kalpu, kam pazistamas ari muzu saldas davanas”. Kars vinam ir eksistences avots. Budams kara algotnis, lielako dzives dalu pavada dazadas Griekijas pilsetas. Galvenokart rakstijis elegijas un jambus, mazak sacerejis fabulas. Tas sacerejis divrindes, kur otra rinda pantmera atskiras no pirmas. Neviens darbs nav saglabajies pilnigi. Fragmenti liecina par izkoptu valodas lakonismu, izteiksmes lidzeklu daudzveidibu. Vina dzeja jutama smalka ironija, asi nievajosa satira, ka ari gaisu jutu apdvesta milas jusma, aicinajums dzives grutibas un bedas remdet vina. Sava dzeja noliedz tradicionalo aristokratijas morali, tadel ari izvelejies kara algotna dzivi. Par begsanu no kaujas laika dzejnieks stasta aukstasinigi ar zinamu pasironiju. Vina dzeja atspogulojas vina dzives filozofijas pamatprincipi: izturiba, viriskiba, apzinasanas, ka straujas liktena parmainas ir likumsakarigas dzives ritms. Vinam piemit specigs temperaments, loti tiesi un spilgti attelo savas izjutas attieksme pret dzives daudzveidibu.
Arhilaha elegija varonim kauja lidzi ir vins un maize. Un vinu dzerot tam skeps ir atbalsts, bet vins ir atbalsts kauja. nenopel par to. ka vairogs tiek aizmirsts kaujas laika, bet priecigs, ka pasa ada vesela, kas bedas par vairogu, to var pagadat jaunu. Tai pasa laika aicina drosiem un specigiem but, jo tikai drosme un speks ir lidzeklis pret launumu.
Epodi - seit paradas attiecibas starp Dieviem un cilvekiem. Dievu vara un speja verot notiekoso, tiesat cilveku ricibu.
Trohaji - doma, ka cilveks ir paklauts savam liktenis un vinam jadzivo ta, ka nolicis liktenis.
Teognids (6.gs.p.m.e.)
Dzimis Megara. Dzeja ir didaktiska satura ar spilgti izteiktu politisko ievirzi. Teognids piedereja pie dzimts aristokratijas, kura cina ar demosu zaudeja. Tapec dzejnieks bijis spiests pamest dzimteni un doties trimda. Savas elegijas vins velta kadam jaunietim Kirnam. Savas elegijas vins aicina noversties no demosa, kas nav cienigs but par noteiceju polisa. Vina dzeja ir daudz ironijas un naida pret demokratijas parstavjiem, kas bija guvusi uzvaru politiskajas un ekonomiskajas cinas un sagrabusi varu un bagatibu Megara. Vinam raksturiga ir spilgta un telaina valoda, formas un domas skaidrums.
“Elegijas”
Vina elegija ir ka pamaciba, padomu deveja kadam jaunietim varda Kirns. Un sis Teognida pamacibas ir visai interesantas. Ka galvena te domine doma, nekad nesaistities ar cilvekiem, kas ir trucigaki, neizglitotaki par tevi pasu, jo no tadiem nekad nav nekada labuma. Saieties vajag tikai ar tiem, kas no augstas cilts, jo tiem allaz galds ir klats un palidzibu tie nelugs gruta bridi, bet trucigais nespes palidzet, jo pasam tam klajas gruti. Un nevajag palidzet tiem, kas no zemakas skiras, jo atmaksu ir veltigi gaidit. Un sev no viniem tu neka nevari iegut. Labums no tadiem nav nekads. Savukart sievu, ja tai naudas ir daudz ir derigi nemt no zemakas kartas. Ar ironiju uzsver, ka manta ir ta, kas ir cilveku pratos. “Un kartas nu mantkare jauc!”
Un elegijas beigas izskan doma, ka labak ir pavisam nepiedzimt saja pasaule, bet ja esi piedzimis, tad atrak tiecies ar navi, jo kapa ir tikamak neka dzivi baudit.
Publijs Vergilijs Marons (70.-19.g.p.m.e.)
Dzimis Ziemelitalija, brivo iedzivotaju zemakaja slani. Vina tevs pratis uzlabot savu materialo stavokli un ieguvis zemes gabalu Mantujas pilsetas apkartne. Macijies Kremona, Milana. Beigas pariet dzivot uz Romu, lai papildinatos retorika un zinatnes. No advokata karjeras, kurai parasti gatavojas retoru skolas jaunie audzekni, nekas neiznaca. Vergilijam nebija oratora davanu. Vergilijs jauniba jusmoja par neirotiku dzeju un rakstija liriskus dzejolus “jaunaja” stila, bet vins censas tuvinaties Katullas stilam, cite un parveido vina dzejas. No Katulla macas rupigo formas apdari, no Lukrecija dabas izjutu un epikuriesu mierigas dzives un pieticibas idealus.
Pec studijam atgriezas majas. Tuva bijusi mieriga lauku dzive. Vergilija zeme velak tiek konfisceta, bet pec Mecenata luguma Vergilijs tiek bagatigi atlidzinats.
Vergilijs pieslienas Mecenata pulcinam. 50 gadu vecuma dodas uz Griekiju un Troju, lai savaktu materialus “Enidai”, bet atpakalcela mirst.
No pirmajiem darbiem “Bukolikas”, “Ganu dziesmas”. Par paraugu nemis Teokrita idilles. Vergilijam gani ir tikai maskas. Vergilija eklogas saistitas ar aktualiem notikumiem, tajas skan ta laika politiskie motivi.
I.ekloga divi gani Titirs un Milibijs sarunajas. Nelaimigais Milibijs ir spiests atstat savu zemes sturiti, kas atdots Oktaviana armijas veteraniem. Vins dodas ar kazu baru projam un dzied bedigu dziesmu. Savukart Titaram ir izdevies saglabat savu ipasumu un slave dievu par vina laipnibu.
Titara persona Vergilijs telo pats sevi, un te pirmo reizi ieskanas Augusta slavinasanas motivs. Ganu klusaja idille ieklaujas laikmetiga tematika, protests pret pilsonu kariem, kuru del jaatstaj dzimtene.
IV.eklogai ir izteikti politisks raksturs. Vergilijs paregoja “zelta laikmetu” iestasanos pec kada berna piedzimsanas. Jautajums par bernu (kurs?) nav atrisinats. Ekloga adreseta Asinijam Polionam.
V.ekloga gans Mopss dzied par jaunekla Dafnida navi, bet Melnaks Mopsu mierina un stasta par Dafnida uznemsanu dievu skaita.
X.ekloga apdzied sava drauga Kornelija Galla milas mokas.
Eklogu formu veido gleznaina daba. Eklogas viss zied, viss ir dzivibas speka pilns.
Mecenata ierosinats Vergilijs raksta “Georgikas”.
“Georgikas” - pamacosa poema par lauksaimniecibas galvenajam nozarem cetras gramatas.
I.gramata stasta par zemkopibu (par augsni, arsanu, darba rikiem).
II.gramata stasta par darzniecibu (augu, koku audzesanu, skirnu uzlabosanu).
III.gramata stasta par lopkopibu.
IV.gramata stasta par biskopibu.
Vergilijam lauku temats bijis loti tuvs. Tas bija ari aktuals Oktiviana valdisanas laika.
“Gerogiku” pamatuzdevums bija radit interesi par zemkopibu, propagandet valdibas planus.
“Georgikas” Vergilijs atklati cildina Oktaviana rezimu, jo sis darbs ir vinam veltits.
“Georgikam” par pamatu nodereja Hesioda “Darbi un dienas”. Hesiods neslepj zemnieku grutibas, bet Vergilijs idealize to dzivi.
Vergilijs doma, ka laimi var sasniegt baudot kluso dzivi uz laukiem.
Katra “Georgiku” gramata bez pamacibam ir ari galvenas atkapes:
1. telainais pavasara apraksts.
2. Italijas cildinasana.
3. Oktaviana slavinasana
4. mits par Orfeju un Euridiki.
“Geordikas” ir daudz lauksaimniecibas, geografijas, astronomijas terminu.
Sis zinatniskums ir pilnigi aleksandriesu gaume.
“Eneida”
Darbs iesakts 29.gadu vecuma, nav pabeigts. Pamata mits par trojieti Eneju.
“Eneida” rakstita pec Homera “Iliadas” un “Odisejas” parauga. Sastav no 12 gramatam un sadalas divas dalas. Pirmajas sesas aprakstitas Eneja maldu gaitas lidz nonaksanai Latija un tas dzive deve par romiesu “Odiseju”. Pedejas 6 gramatas veltitas Eneja cinam u