Античная литература
Информация - История
Другие материалы по предмету История
satur sevi lietu nemainigo butibu.
Platons cilveka izdala nemirstigu dveseli un mirstigu kermeni. Dvesele ir pielidzinata idejam, un ta ka tas eksiste pirms jutekliskam lietam, tad tas ir vienotas un nedalamas. Ari dvesele ka ideju zinasana eksiste pirms cilveka un ir nedalama un nemirstiga. Kermeni ir daudz materijas, lidz ar to tas ir dalams un mirstigs. Butiba kermenis cilveka eksistence ir kas nicinams un nosodams, pat iemieso visu launo, tas kalpo tikai ka cietums dveselei, no kura tai jaatbrivojas. Lai to izdaritu, dveselei jaattiras, jaapspiez jutekliskas tieksmes, jatiecas pec augstakas patiesibas. Tada veida cilveks klust pilnigs.
Platons, skaidrojot dveseli, izmanto lidzibu ar pajugu, kur kucieris ir prats, viens no zirgiem ir jutekliskas iekares, bet otrs sapratiga griba. Viens zirgs tiecas vilkt dveseli, bet otram tuvaka skiet zeme, lidz ar to izversas cina dvesele, kas ir muziga cilveces problema dvesele ir iekalta muziga sprieguma.
Platons bija reinkarnacijas atbalstitajs un uzskatija, ka tikai pec vairakkartejas iemiesosanas, kad dvesele attirijusies jau vairakas pakapes ta klust dieviska, pacelas augstak pie ideju pasaules durvim un zud iekseja pretruna, rodas harmonija un saskana virziba uz augstako punktu ideju pasauli. Bet katra nakosaja dzive dvesele pardzimst vai nu cilveka vai dzivnieka, atkariba no ta cik tikumiga ta bijusi iepriekseja dzive. Ar tikumibu seit jasaprot, kura dveseles dala cilveka dzive bija visaktivaka.
- Platons dveseli iedalija 3. dalas. Sapratigas dveseles dalas jeb prata augstakais tikums ir gudriba. Ar so dveseles dalu cilveks apsver savu ricibu, izglitojas un vadas pec augstakiem tikumibas un etikas principiem. Otra dveseles dala ir afektiva jeb emocionala, kuras augstakais tikums ir drossirdiba ar sis dveseles dalas atbalstu cilveks izjut un izrada emocijas, ir spejigs uz lidzjutibu, sirsnibu, naidu, dusmam, uzupuresanos u.t.t. Bet tresa ir zemaka jutekliska dveseles dala, kas ir vienada gan cilvekiem, gan dzivniekiem un augiem. Ta ir atbildiga par jutekliskam iekarem un baudam, kermena fizisko vajadzibu apmierinasanu. Sas dveseles dalas augstakais tikums ir passavaldisanas, atturiba. Katra cilveka ir visas tris augstak minetas dalas, bet dazos, kadas dalas parsvars ir lielaks.
- Vissvarigaka dveseles funkcija ir izzina, jo izzina cilveku noved pie pilnibas. Izzina Platonam ir maciba par atturesanos jeb “anamnesis”. Jebkura izzina ir dveseles atminas par ideju pasauli, kura ta mita pirms iemajoja cilveka. Ideju pasaule ir visa sakums, jutekliskas pasaules pamats un dveseles pirmavots.
Nemot vera izzinas veidus, Platons izdalija 2 veidu iespejamos celus, kados cilveks var nodzivot savu dzivi. Pirma ir izzinas dzive, kura cilveks par augstako merki uzskata izzinat patiesibu, un tada dzive ir laba pati no sevis, jo iemieso platoniska filozofiska uzskata kulminacijas punktu, cilveka idealo celu. Otra ir darbiga dzive, kas gan nenozime, ka cilveks dara visu, kas ienak prata, nevertejot izdarita launumu vai labumu, derigumu, bet gan sapratigas gribas ietekmets virza darbigo kermeni uz iecereto merki. Sada dzive ir laba tadel, ka nepieciesama.
Platona milestiba ir milestiba uz idejam, to pasaules pilniba vieniga dod milestibai attaisnojumu un augstako ideju. Protams, Platons, neizsledz ari cilveku milestibu, ta pat ir ipasi veicinama, tikai vins to izprot citadi, konteksta ar augsto ideju milestibu. Platoniska milestiba mekle tikai dievisko, ta atlauj milet tikai pilnibu un idealu, milet ar specigu gara un dveseles tieksmi. Izslapuso ta nedzirdi, izsalkuso nepaedina un neglito nenoglasta, jo cilveks vinam nav pasvertiba, tikai ideju iemiesotajs un atturigais skaistuma un pilnibas pieludzejs. Tikai ta milestiba, kas ved uz ideju, ir svetiga un istena, ta ir cilveka cieniga, bet ne milestiba uz lietam vai cilvekiem, kuri ir gaistosi un nepastavigi. Platons vienmer domaja, ka milet cilveka skaistumu nav verts, lai gan lidz zinamam laikam tas ir aizrautigi un jauki, jo skaistums ar laiku zud un paliek tuksums. Ari platoniska milestiba nav izprotama tada veida, ka tas ieviesies musu leksika, jo Platons pats sadu jedzienu neieviesa. Ta nav fiziskas milestibas nobeigums, bet gan tiesi milestiba uz idejam, uz augstako patiesibu, kurai viss dzivnieciskais un jutekliskais ir svess. Dieva Erota augsto speku un varu Platons ir atklajis daudzos “dialogos”, bet jo ipasi dialoga “Dzires”.
“Bet kas gan tad notiktu, ja tu butu skatijies vistirako daili un tikai to bez cilveka kermena un miesas, bez cilveku rotam un krasnuma, skatoties tikai so muzigo, dievisko daili. Vai tu vel domatu, ka si dzive ir nicinama, ja vari uz dievisko raudzities un taja kaveties? Vai tu nebutu parliecinats, ka tikai verojot ta, ka tas vajadzigs, skaisto var radit nevis patiesa ena, bet pasu patieso, jo tu vairs neesi pieversies enai, bet istenibai.”
Viens no nozimigakajiem dialogiem ir “Valsts”.
Galvenais saja dialoga ir idealas valsts uzbuves principi un filozofiskais pamatojums. Parrunajot ideologijas jautajumu idealaja valsts iekarta, sarunas dalibnieki pieskaras literaturai.
Pec Platona domam maksla, budama realas pasaules atdarinajums ir loti talu no lietu patiesas butibas atklasanas, patiesibu ar atdarinasanas lidzekliem nevarot nedz apjaust, nedz attelot. Platons nenoliedz makslas iedarbibas speku, tacu vienigais uzdevums, ko makslai un ari literaturai Platons izvirza ir audzinat pilsonus ar cildeniem paraugiem. Vajadzigs stingras atlases princips literaturas sacerejumu izvele izglitibas vajadzibam.
Marks Tulijs Cicerons (106.-43.g.p.m.e.)
Cicerons bija politisks darbinieks un lielisks rakstnieks, pedejais ieverojamais Romas republikas ideologs, kas tas iekartu pamatoja ar grieku politiskajam teorijam. Lidz musdienam saglabajusas 58 runas, virkne retorikas un filozofisko traktatu, 800 vestules. Dzimis 106.gada 3.janvari p.m.e. latinu pilseta Arpina un ir celies no jatnieku aprindam. Vina vecakiem bija sakar galvaspilseta, vinu draugu loka bija tolaik pazistamie oratori Antonija un Krass. Vecaki veledamies dot labu izglitibu abiem deliem - Markam un Kvintam parcelas uz dzivi Roma. Skola Cicerons apguva grieku klasisko literaturu. Scevola Paneteja iespaida sak intereseties par filozofiju. Cicerons vingrinajas runu sastadisana grieku un latinu valoda, sacereja poemas, tulkoja no grieku valodas proza un dzeja.
Ar dailrunibu nenacas nodarboties, jo 80.gadu sakuma ieksejo juku del tiesas nedarbojas, bet advokata darbibu uzsaka 80.gadu beigas. Leils Cicerona panakums bija Seksta Roscija aizstavesanas runai, bet pec drosmigas uzstasanas Roscija lieta, kur vins neaizskarot personigi pasu diktatoru Sullu, bet kritizejot Sullas rezimu, paliksana Roma kluva bistama. Kopa ar brali Kvinu dodas ilgstosa celojuma pa Griekiju un Mazaziju. Lielu ietekmi uz vinu atstaja Atenas un Rodosas sala pavaditais laiks.
79.gada atgriezas Roma un klust plasi pazistams un lidzko sasniedza laika noteikto vecumu, lai varetu klut par valsts amatpersonu, vinu sajos amatos ari ieveleja.
71.gada beigas sakas prava pret Verresu, Cicerons uznemas apsudzibas uzturesanu, lai gan Cicerons jau pirmas sesijas karta pieradija Verresa vainu, Cicerons publiceja savus materialus ka piecas runas pret Varresu.
66.gada Cicerons uzstajas ar savu pirmo politisko runu par pilnvaru pieskirsanu Pompejam, lai pabeigtu karu Mazazija.
63.gada klust par konsulu, atklaj Katelina sazverestibu un sanem “tevijas teva” nosaukumu. Saja laika top poemas “Par manu konsultu”, “ Par manu laiku”, un cetras runas pret Katelinu.
58.gada Cicerons dodas trimda, jo vaja Katelinas piekriteji (Pompejs, Cezars, Krass). Sakas depresija. Raksta darbus par morali, etiku. 55.gada top lielais dialogs “Orators”, bet 54.gada sak rakstit traktatu “Par valsti”, kura cildina Romas valsts iekartu un apskata tas pagrimuma iemeslus. so traktatu uzdrosinas publicet tikai 51.gada.
Cicerons nosledzas no aktivas sabiedriskas dzives un dzivodams te savas majas, te pie sava drauga Atika, pieversas filozofijai. Cicerons sev nosprauda merki popularizet sabiedribai grieku filozofiju. Samera neilga laika (33 menesos) Cicerons bija pabeidzis lielako dalu savu filozofisko sacerejumu, to vidu “Hortenzijs” (lidz musdienam nav saglabajies, bet senatne tam bija liels iespaids, ar to sakas traktatu serija), “Par laba un launa robezam”, “Par dievu dabu”.
Pirmam kartam Cicerons uzskatija par pienakumu uzrakstit traktatu filozofijas aizstavesanai, kas bija pretruna ar romiesu uzskatiem. Traktata “Hortenzijs” Cicerons aizstav savu parliecibu un velesanos nodarboties ar filozofisko apceresanu, jo Ciceronam bija sevi jaattaisno romiesu acis. Vins bija sabiedriski politiskais darbinieks, kurs bija atklajis Katelina sazverestibu, bet tagad velejas nodarboties ar filozofiju.
Traktata “Par dievu dabu” Cicerons atspeko epikuriesu un stoiku argumentus par dievu esamibu, bet saviem sacerejumiem dod