Античная литература
Информация - История
Другие материалы по предмету История
ko tuvak par meiteni, bet Pirijs tiek izdzits un Knemons to nometa ar akmeniem, mala pikam, bumbieriem. Otrreiz ieraugot Sastratu Knemons gan ar akmeniem vairs nemet, bet ir loti nelaipns. Sastratam neizdodas ta ari neko sarunat, bet vins runa ar jaunavas brali Georgiju. Georgijs uzzinajis Sastrada nodomu precet vina masu nolemj palidzet. Ari vins negativi raksturo savu patevu. Sastrats uzzina, ka Knemons atdos tikai tad savu meitu, ka znots bus lidzigs rakstura vinam. Sastrats ari megina stradat uz lauka, bet pirmaja diena neveicas. Bet tad naca kads gadijums, kas palidzeja Sastratam. Kadu dienu veca kalpone bija ielaidusi spaini aka, vina gribeja to izvilkt, bet virve partruka un ari kaplis iekrita aka. Knemons, gribedams izvilkt spaini un kapli, pats iekrit aka. Tad atsteidzas Sastrats un Georgijs un izvelk Knemonu. Knemons atzist, ka ir kludijies domadams, ka var dzivot vins bez cilvekiem. Visu mantu novel Georgijam. Ari savu meitu uztic tam un Georgijam jaizvelas precinieks masai. Tad Sastrats ludz atlauju savam tevam precet Knemona meitu un tas piekrit, bet nepiekrit izprecinat savu meitu Georgijam, bet beigas piekrit ari tam. Sastrots liek tevam pie sirds, ka ta nauda, kas tev pieder vienam un ja tas ir daudz nenes prieka Bet ta var palidzet kadam citam kam ta varbut ir loti nepieciesama. Ta var darit kadu laimigu. Komedija beidzas ar divkarsam kazam. Vergi kaitina Knemonu to traucedami un vaicadami pec dazadiem traukiem, lidz beidzot tas padodas un lauj sevi aizvest uz kazam.
“Skirejtiesa”
Vergs Davs atradis izliktu bernu, vins grib to paturet un atdod otram vergam Sirsikam, bet darglietas patur sev. Sirsiks pieprasa tas, jo tas var palidzet atrast istos berna vecakus. Stridu izskir Harisija sievastevs Smirkins, kurs padzirdejis par znota izlaidigo dzivi ieradies noskaidrot gimenes nesaskanu iemeslus.
Lucijs Anejs Seneka (dazi gadi p.m.e.- 65.g.m.e.)
Lucijs Anejs Seneka, videjais no trim Senekas Vecaka deliem, dzimis Spanija, Kordubas pilseta (tagad Korova), bet uzaudzis Roma. Guvis reorisko izglitibu, nodarbojies ar filozofijas studijam. Vina uzskatus veidoja Sotions, Attalla, Fabians. Seneka ir stoitiku jeb “jauna stila” parstavis. M.e. 20-jos gados Seneka pieversas sabiedriskajai darbibai, uzstajas ar tiesas runam. Smagi saslimts un dodas uz Egipti arsteties. 30-jos gados darbojas ka advokats Romas tiesas, bet vina panakumi izraisa imperatora Kaligulas skaudibu. Saja laika rodas darbi. “Par dusmam” - veltijums vecakajam bralim, “Mierinajums Marcijai” - veltita vesturnieka Kremucija Borda meitai.
Pec imperatora Klaudija naksanas pie varas, intrigu rezultata Seneka tiek izsutits uz 8 gadiem trimda uz Korsiku. Tur Seneka nodarbojas ar filozofiju un literaturu. Rodas: “Mierinajums Helvijai” - veltits matei, “Mierinajums Polibijam”, “Par dzives islaicibu”. Saja laika sakas darbs pie tragedijam. 49.gada Seneka tiek atsaukts no trimdas un iecelts par faktisko imperijas parvalditaju Neirona valdisanas sakuma. Saraksta “Par zelsirdibu”. 56.gada klust par konsulu. Saja laika klust loti bagats, kas ir pretruna ar vina uzskatiem, ka vins neatzist materialas vertibas par noteicosajam. Tas izraisija nepatiku pret vinu. 62.gada vina ietekme uz Neironu beidzas un vins turas talak no galma intrigam. Saraksta: “Par atputu”, “Par labdaribu:, “Dabaszinatniskie jautajumi”, “Moralas vestules Lucijam” - labakais Senekas darbs. 65.gada rodas nesaskana starp Seneku un Neironu, kurs pavel Senekam izdarit pasnavibu, ko vins ari izdara. Kopa ar vinu navi iet vina sieva un bralis.
Seneka dailrade ir divas dalas:
1) Sacerejumu dzeja;
2) Sacerejumi proza.
Tragedijas
Tragediju rakstisanai Seneka pieversas trimdas gados. Ir desmit tragedijas:
“Trakojosais Herakls”, “Trojietes”, Fenikietis”, “Medeja”, “Fedra”, “Edips”, “Agamenons”, “Tiests”, “Etiesi Herakls”, “Oktavija”, kas gan nav pasa Senka darbs, bet gan kada vina sekotaja. Ta ir vieniga lidz mums nonakusi tragedija no romiesu dzives. Vesta par Neirona sievas Oktavijas nogalinasanu pec imperatora paveles un Neirona apprecesanos ar Popeju. Viens no trim galvenajiem personaziem tragedija ir pats Seneka. Vina tragediju sizeti un teli ir aizguti no grieku mitiem un grieku (Euripida, Sofokla, Eshila) tragedijam, bet jauns ir sizetu un telu traktejums. Vina tragedijas sarakstitas “jauna stila” ietekme, un tas ir pienemis dramatiska sizeta attistibu un raksturu izstradi. Seneka saglaba monologus, dialogus, kora partijas, kas iedala tragediju piecos celienos. Bet izmaina tragedijas strukturu, varonu traktejums, pasa termina “tragiskais” raksturu.
Par labako tragediju tiek uzskatita “Medeja”, kurai par pamatu nemts Eiripida darbs. Tragedija ir bez ievada, jo Seneka uzskata, ka lasitajam ir zinams mits un darbojosas personas, ka ari finals. Un vina varone jau sakuma ir tada, kadai tai jabut beigas. Jau sakuma ta ir telota ka launa burve, kas gatava jebkadam noziegumam. Monologam seko kora aicinajums, kurs veltits jaunlaulatajiem - Jasonam un Kreusai - Korintas valdnieka Kreonta meitai. Otraja celiena Medeja runa par atriebibu, tacu ne pret Jasonu, kuru vina grib saglabat ka savu viru, bet gan attieciba uz Kreusu un vinas tevu. Tad Medejas saruna ar Kreontu. Tacu Seneka Kreonts ir tipisks tirans, bet Medeja veikla advokate. Medeja izludzas, lai netiktu izraidita tulit, bet dienu velak. Tresaja celiena aukle raksturo atriebes parnemto Medeju. No sarunas ar Jasonu Medeja saprot cik loti vins ir piekeries berniem, un treso reizi ieskanas Medejas doma par atriebibu. Koris dzied par Medejas - milestiba pieviltas naida speku, atgadinot argonautu piemeklejusas nelaimes. Ceturtais celiens sastav tikai no diviem monologiem: veca aukle stasta par tai, ka Medeja izlietodama dazadas burves makslas, sainde davanas un ar berniem nosuta tas Kreusam un vinas tevam. Piektaja celiena ierodas sutnis un pazino ar abu navi. Seko gars Medejas monologs, kura ta izplano turpinajumu savai atriebibai. Paradas doma par bernu nogalinasanu. Bet Medeja nerisinas iekseja cina starp mates un pieviltas sievas jutam, milestibu un naidu. Medeja nogalina vienu delu. Grieku tragedijas slepkavibas nerisinajas aiz skatuves, bet Seneka Medeja slepkavo uz skatuves. Satriecosas ir tragedijas beigas, kad ierodas Jasons un vinam redzot Medeja uzkapj uz jumts un acu prieksa nogalina otru delu. Pabeigusi savu darbu Medeja uz Zvaigznaina puka sparniem aizlido debesis. Seneka “Medeja” ir vienkarsaka. Vienkarsota ir ari Medejas attieksme pret viru. Eiripida Medeja lauj izsekot saviem pardzivojumiem, tad Seneka telo tikai atriebes kari. Ta rezultata tels kluvis vienkarsots. Samazinats darbojoso personu skaits, darbiba kluvusi vienkarsaka. Si ipatniba raksturiga visai Seneka dailradei. Vins neizvirza problemas, nerisina konfliktus. Vins ari savas tragedijas paliek filozofs stoikis, kas pasauli uztver ka akla nepieludzama liktena izpausmi, kuram cilveks var pretstatit nesalauzamu gara stingribu, gatavibu vajadzibas gadijuma mirt. Cinas rezultats Senekam ir vienaldzigs.
Senekam pirmaja vieta ir sausmu sizeti, ar mezonigiem kaisles, izmisuma, iznidesanas alku telojumiem. Biezi darbiba tiek risinata uz drumas dabas ainas fona. Seneka teli ir milziga speka un kaislibu cilveki. Un tikai atseviskas momentos tie ir apveltiti ar maigam jutam un tajos brizos atklajas smalks psihologiskais telojums. Vina varoni neatklaj sevi darbibas gaita, vinai jau sakuma ir tadi, kadiem tiem jabut beigas. Te nav telu raksturu izaugsmes. Vienveidigi ir personazi. Ja tas ir valdnieks, tad noteikti tirans un blakus kads cietejs. kas ir gatavs panest visas parestibas. Un ja vajag ari mirt. Visi sie cieteji - vai tie ir pieaugusie vai berni, ir apveltiti ar vienadu domasanas, spriesanas limeni. Vini mazak pardzivo pasi, bet vairak stasta par saviem pardzivojumiem. Seneka tragedijas nav domatas teatriem skatitajiem, bet gan lasitajam, klausitajam. Seneka etika bija humana un balstijas uz pratu un ticibu cilveka gara varenibai.
Prozas darbi
1. Traktati par morali, filozofiskam temam
“Par dzives islaicibu”
“Par laimigu dzivi”
“Par dveseles mieru”
“Par zelsirdibu”
“Par dusmam”
2. Literaras vestules
“Vestules Lucilijam” - visplasak izpauzas Senekas filozofiskie uzskati.
3.Mierinajuma vestules - konsolacijas
“Mierinajums Helvijai”
“Mierinajums Polibijam”
“Mierinajums Marciaji”
Seneka pardomas saistas ar garigas dzives un praktiskas morales jautajumiem. Seneka ir stoiku filozofijas “jaunaka” perioda parstavis un vinu filozofija sastav no: logikas, fizikas, etikas. Seneka ipasi pieversas etikai. Un galvenais saja maciba - dzive saskana ar darbu. Tikums ka gribas un darbibas pareiza izpausme tiek pretstats baudai. Izdala cetrus tikumus:
1) sapratne par labo un launo;
2) drossirdiba - dveseles stiprums;
3) passavaldisanas;
4) taisniba.
Savos spriedumos biezi vien nonaca pretrunas. Vina filozofiskais