Античная литература
Информация - История
Другие материалы по предмету История
«dz izprast varonu dveseles stavokli, palielina ieksejo spriegumu un veido notikumu kompozicionalo saikni.
Kallimahs (ap 310.g.p.m.e.-240.g.p.m.e.)
Dzimis Kirene ieverojamu aristokratu gimene. Ieguvis literaru un filozofisku izglitibu Atenas. Stradajis par skolotaju, bet velak par Aleksandrijas bibliotekas vaditaju. Saja laika pieversas ari zinatniskiem petijumiem literaturas joma. Darba “Tabulas” (120 gramatas) Kallimahs devis pirmo grieku literaturas bibliografisku apskatu. Rakstija epigrammu himnas, elegijas, epiliju, ka ari zinatniskus apcerejumus. Saglabajusas tikai sesas himnas un 64 epigrammas. Atrasti 800 Kallimahu darbu fragmenti, kuri dod prieksstatu par vina zudusajiem darbiem. Kallimaha himnas nav prieks svinigiem, religiskiem svetkiem, tajas nav patosa, sviniguma un religiska rituala elementu. Vina himnas iz mazas miniaturas ar mitologisku sizetu. Tajas ir gan realas dzive telojums, gan ari politiski jautajumi.
Epigrammas tematika - milestiba, draudziba, literara polemika.
Ieverojamakais darbs - “Celoni” - vestijosu elegiju krajums 4 gramatas. tajas apkopoti nostasti par dazadu svetku, ritualu, nosaukumu izcelsanos. Krajuma nosleguma ir epilijs “Berenikes matu sproga”, bet par darba saturu var spriest pec epilija “Hekale”, kur stastits par “Herkaliju” svetku dibinasanu.
Aizstavedams maza forma dzeju, Kallimahs apkaroja lielo eposu, ciklisko poemu, kas nepadodas izsmalcinatais apdarei. Kallimahs saprata, ka izsmalcinatibai, lielu ideju nenoslogotai aleksandriesu dzejai mazas formas bija vairak piemerotas.
“Berenikas matu sproga”
Atdzejos Katulls. Sacerets par godu tam, ka Egiptes valdnieka Ptolomeja Evergeta sieva Berenike ziedojusi savu matu sprogu dieviem, lugdama, lai vinas virs atgrieztos no kara. Matu sproga no altara pazudusi. Galma astronauts tai pasa laika pie debesim atklajis jaunu zvaigznaju un atzinis, ka Berenikes matu sproga parversta zvaigznaja.
Par notikuso vesti pati matu sproga, kas nonakusi pie debesim parversta par zvaigznaju. Vina stasta par lielajam Berenikes skumjam par viru un no raudasanas zeltaina matu sproga bija gluzi mitra. Sproga stasta par to cik vinai zel bijis skirties no Berenikes zeltainas galvas, par to ka vina nonak pie Veneras un par savu parversanos un likteni starp pareja zvaigznem. Sproga nozelo savu parversanos un velas but atkal pie Berenikes - but valdnieces matu sproga.
Himna Zevam
Taja stastits par Zeva dzimsanu. Par to ka tas piedzimis Parasija Rejai. Kad tas piedzimis Reja to nomazgajusi, ievistijusi autinos un atdevusi Nedai, lai ta vinu aiznestu kalnos un audzinatu lielu. Neda - vecaka no nimfam, kas bija klat Zeva dzimsanas bridi. Vinai par godu to upi, kura nomazgaja Zevu nosauca par Nedu. Talak stastits par Zeva laimigo bernibu, par to ka tas tika aprupets. Talak stastits ka Zevs iecel sev kareivjus, kas klust par varoniem. Par Zeva milzigo varu par cilvekiem.
“Dod mantu un tikumu laudim!
Vai gan bez tikuma manta var cilvekus laimigus darit?
Vai pat tik tikumus bez mantas?
Dod tikumu, laimi mums visiem!”
Teokrits (310.g.p.m.e.-250.g.p.m.e.)
Dzimis Sirakuzas, ilgu laiku dzivojis Kosas sala. Vina talanta attistibu sekmeja dzejnieki Filets, Asklepiads un Leonids. Ap 270 gadu parcelas uz dzivi Aleksandrija. Vins ir “mazas formas” dzejnieks. Rakstija idilles, epigrammas, epilijus, enkomijus. Saglabajusas 30 idilles un 26 epigrammas. Vins ir bukoliskas dzejas parstavis. Un sis dzejas galvena iezime - lauku dzives idializacija, uz sis dzejas pamatiem Teokrits veidoja literaro zanru - idilli. Idilles - neliela aina no laucinieku un vienkarso pilsetnieku dzives. teokrita idillem ir pa dalai stastijuma, pa dalai dramatiska dialoga forma. Raksturigs ari apdziedasanas moments. Milestibas tema ir dominejosa. Biezi dabas telojums ir fons darbibas risinajumam. Izmantojot mitologiskus sizetus Teokrits ienes pats savu traktejumu (stasta par Herakla un Helas draudzibu), par nelaimigi iemilejusos ciklopu. Teokrita dailrades sekotaji - Vergilijs, Moshs, Bions.
1.idille
Taja ir daudz folkloras, ta ir dziesma par ganu, kurs ir iemilejies un jutas nomakts savas milestibas del, jo negrib paklauties milestibas varai. Vins neprot milet, jo pats Erots ir iekalis vinu vazas. Savas milestibas del vins mirst.
4.idille
Ganu saruna. Vini ir brivi cilveki - Bats un Koridons. Koridons gana Egona govis, jo tas ir devies uz Olimpiskajam spelem lidzi atletam Milonam, bet Korinda darbu pieskata Egona vecais tevs. Bats satiek Korindu un izprasna par pedejiem notikumiem. Saja saruna labi parada Korinda un Bata raksturi. Korinds - labsirdigs, letticigs, naivs, bet Bats - zinkarigs un ironisks.
6.idille
Divi gani Dafnids un Damoits skaista vasaras diena sacensas dziedasana. Dziesmu tema ir viena - par Plifema nelaimigo milestibu pret it ka vienaldzigo nimfu Galateju. Dafnids dzied Polifemam labvela varda, bet Daimonts it ka pasa Plifema varda.
15.idille
Ta ir viena no slavenakajam Teokrita idillem - Sirakuzietes jeb sievietes Adonida svetkos.
Attelota dzives aina, ar realistiskiem cilveka raksturiem, vinu interesem. Lidzas sadziviskajam ainam doti ari religiski elementi. Idille slave Egiptes valdnieka Ptolomeja Filadelfa devigumu.
Sarunajas divas draudzenes Gorgo un Praksinoja par to, ka nedrikst runat slikti par savu tuvako berna klatbutne. Uzsverts, ka cilveks censoties var panakt visu. Siki apraksta ka draudzenes posas uz pili, kur notiek kazas. Idille beidzas ar loti sadzivisku ainu, kur Gorgo jadodas majas taisit Dioklidam pusdienas.
Longs (apmeram 2. vai 3.gs.m.e.)
Nav drosu zinu, bet tiek uzskatits par romana “Dafnids un Hloja” autoru. Romans ienem izcilu un atsevisku vietu sengrieku romana zanra. Sizeta skaidriba, kompozicijas skaidriba, tas pacel pari si zanra citiem sacerejumiem, jo citiem ir raksturigs samezglots sizets, dazadu notikumu un piedzivojumu parmeriba. Longa prozas darbam piemit ipass ritms un poetisks krasnums. Romana attelota divu jauniesu milestiba, kas Erota rosinata pamazam parversas no neapzinatas ilgu tieksmes lidz kaisligam jutam.
Dafnids un Hloja
Abus jauniesus vecaki kadreiz bija pametusi un jauniesi izaug ganu vidu. Abi vel ir gandriz berni, kad jau iemilas viens otra, viniem vel jauzzina, kas ir milestiba. milas ilgu augsana tiek paradita paraleli dabai, ta tiek saskanota ar dabas paradibam. romana tiek aprakstita Hlojs nolaupisana un gusts, kuga bojaeja. Romana beigas jauniesi satiekas ar saviem bagatajiem vecakiem, tie vinus pazist, nozelo savu agrako ricibu un riko kazas saviem berniem.
Platona (427. 347. g.p.m.e.)
Celojumos pa Dienviditaliju un Siciliju Platons iepazistas ar pitagoriesu macibu un vairakkart nesekmigi centies realizet dzive savas idealas valsts iekartas idejas. Ap 387.gadu p.m.e. Platons nodibinaja savu filozofisko skolu - Akademiju, kas turpinaja darboties vel ilgi pec Platona naves, lidz pat m.e. 6 gs. Platons bija idealists (vards “idealists” celies no Platona pamatuzskatiem par ideju pasauli iepreti jutekliskajai) savos meklejumos un uzskatos. Ari vina uzskati par cilveku kopuma, vina psihiskajiem procesiem un stavokliem ir ciesi saistiti ar augstakas ideju pasaules pastavesanu.
Platona etika vairak ir orienteta uz idealas, pilnigas cilveku kopibas radisanu, nevis uz atseviskas personibas audzinasanu. Vins nebija individualists, bet gan socialists, kuram galvenais ir izveidot vislabako, pec musdienu uzskatiem pat mazliet dievisku, valsts iekartu, kur katrai cilveku grupai ir savs konkrets uzdevums.
Cilvekus vins iedalija 3 grupas. Pirmas grupas cilveki ir valditaji, viedie, filozofi. Vini ir taisnigi, godigi, patiesi un atturigi, vini tiecas izprast visu skaisto un ideju pasauli. Talak nak cilveki, kuru raksturigakas ipasibas ir drossirdiba, viriskiba, pienakuma apzina, tadel Platons tiem iedalija kareivju un sargu uzdevumu. Bet tresa cilveku grupa miesiski ir parak piesaistita fiziskajai pasaulei, tadel tiem janodarbojas ar fizisko darbu jaklust par zemniekiem, amatniekiem un janodrosina valsts materiala eksistence. Ta ka pirmas un otras grupas rokas atrodas visa likumdosanas un cilvektiesibu vara, vini nedrikst but savtigi un materiali ieintereseti, lidz ar to vini nedrikst preceties. Abam grupam ir jadzivo ka vienai lielai gimenei. So idealistisko un pat grieku valstis neiespejamo sadalijumu Platons izvirzija ka vienigo pilnigas valsts pastavesanas noteikumu, bet pilniga valsts ir nepieciesama, lai izaudzinatu pilnigus cilvekus.
Platonam eksiste divas pasaules, kas ir pilnigi atdalitas un atskirigi raksturojamas. Viena ir lietu pasaule, kas ir vienmer mainiga gan laika, gan telpa, saistita ar rasanos un zusanu, ta ir sajutama ar manu organiem. Otra ir ideju pasaule ta nosaka jutekliskas pasaules esamibu, ta ir nemainiga, pastaviga un neuztverama. Ideju pasauli var aptvert tikai gara. Tikai lietu idejas ir istas nevis pasas lietas, tadel tikai idejas ir izzinas vertas, jo