Античная литература
Информация - История
Другие материалы по предмету История
g.) gados (ta bija cina starp Atenu un Spartu, un kara orbita bija ierauta visa Griekija). Savos darbos Eiripids attelo politiskas un socialas pretrunas, kas radija asus konfliktus starp demokratijas un aristokratijas spekiem. Vins nosoda ka Spartas ta ari Atenas cinu par politisko varu visa Griekija, kas ari izraisija 27 gadus ilgo Peloponesas karu. Vinam tuvas ir ari sofistu visu vertibu parvertesanas metodes. Eiripids vers pret sievietes beztiesisko stavokli - “Medeja”, “Hipolits”. Pret seno tragediju kaitigumu _ “Elektra”, “Orests”, “Ifigenija Aulida pret dievu netaisno ricibu. “Hioplits”, “Ions”, tapat risinaja socialo jautajumu - “Trojietes”, “Ions”.
Ka dramaturgs darbojies 50 gadus, bet tikai piecas reizes ieguvis I vietu dramaturgu sacensibas. Tas izskaidrojams ar to, ka Ateniesi nevareja pienemt visus jaunos jautajumus vina darbos, kas bija loti tuvi sofistu filozofijai. Toties Helleisma perioda un Romas varas gados Eiripida dailrade bija loti populara. Ir saglabajusas 17 tragedijas un viena satiru drama “Ciklops”.
Tragedijas: “Medeja”, “Hipolits”, Trojietes”, “Helena”, “Orests”, “Elektra”, Ions”, “Ifigenija Aulida”, “Bakhanietes”.
Eiripids ipasu uzmanibu pievers sievietei, tas psihologijai, jutu pardzivojumiem. Vins radijis to attistiba, izaugsme. autors ir pieversies ari sadzives tematikai un tas bija prieksnoteikums jaunatiskas komedijas attistibai. Tas, ka Eiripids prata iedzilinaties cilveka psihologija, paradit dveseles celumu, varonu cilveciskumu, tuvina vina dailrade musdienam. Vina varoni nav viengabalaini, tajos ir ieksejas pretrunas, cina pasam ar sevi. Un tas ir tas jaunais, kas paradas Eiripida dramaturgija. Vins savas tragedijas ir pamazinajis kara lomu darbibas risinajuma. Kara partijas padzilina dramas idejas izpratni, izsaka autora pardomas, nevis virza darbibas attistibu, bet pastiprinata loma ir dialogiem. Tie savukart veido diskusijas formas. Eiripids labi parvalda formu: prologa dazas rindas ievada lasitaju notikumu situacija, epilogs stasta par to talako likteni. Eiripida ietekme attistijas jaunatiska komedija Griekija, Roma. Un ar romiesu komedijas starpniecibu Rietumeiropas sadzives drama.
“Medeja”
Izmantots mits par argonautu braucienu un Kolhidu pec zelta aunadas. Kolhida valdnieka meita burve Medeja iemilejusies argaonautu vadoni Jasona un palidz vinam iegut zelta aunadu, un izglabs vinam dzivibu. Vina beg kopa ar Jasonu no Kolhidas uz Tesaliju, kur Jasons cer atgut nelikumigi atnemto valdnieka varu. Izmantojis mitologijas sizetu Eiripids veido gimenes dramu. Medejai un Jasonam ir divi deli, bet Jasons nolemis atstat gimenei un apprecet Korintas valdnieka meitu Glauki. Medejas izmisums pariet naida, kad vina uzzina, ka Jasons gimeni atstajis materialu apsverumu del, Medeja mekle tadu atriebibas veidi, kas visvairak sapinatu Jasonu.
Mates milestiba un atriebes kare - so jutu konflikts veido tragedijas galveno saturu.
Prologa aukle stasta par to, ka Medeja milejusi Jasonu, vina del pametusi dzimteni, tuviniekus un atbraukusi tam lidz. Par to, ka Jasons saietas ar Kreonta meitu un taisas to precet un par Medejas lielajam bedam, kas robezojas jau ar naidu. Bet audzinatajs stasta par vel lielaku nelaimi, kas Medeju sagaida. Ta ir Medejas un bernu izraidisana no valsts ar Kreonta paveli. Medejas naids versas ari pret berniem un aukle uzskata, ka labak tiem neradities matei acis. Medeja nozelo, ka precejusi Jasonu, vina del pametusi gimeni. Koris vinu mierina. Medeju mac dzives apnikums, bezceriba. Medeja runa par sievietes bezcerigo likteni, par vinas velmi un nodomu atriebties. Tad ierodas Kreonts, kurs pazino, ka Medejai no vina zemes jaaiziet, lai Medeja nevaretu nodarit launumu vina meitai. Medejai vienas dienas laika japamet pilseta, jo citadi to gaida nave. tacu Medeja ir saja viena diena ir izplanojusi atriebties., nogalinot Jasonu, Kreontu un vina meitu. Bet Medeja ir apdomiga un viltiga. Vina apsver visus variantus. (Medejas tevs ir Saules dieva dels).
Koris dzied par sieviesu gruto stavokli un par viru parestibam, nelaimi, kas parsteigusi Medeju. Ierodas Jasons un saka Medejai, ka vina pati ir vainiga, ka vinu izraida. tomer izsaka, ka vinam rup bernu nakotne. Savukart Medeja izsaka visu ko doma par Jasonu. Saruna Jasons atklaj, ka materialu apsverumu del pametis Medeju un piedava materialas rupes par vinu un berniem, bet Medeja noraida vina piedavajumu. Koris dzied par to, kadas sapes jacies pieviltas, nelaimigas milestibas del. Cik smagi ir vilties kada, kam tu vienmer esi uzticejies. Medeja negaidot satiek Atenu valdnieku Egeju. Tam nav bernu. Medeja ludz vinam patverumu, solidama, ka zina tadas zales, kas lidzetu pret Egeja nelaimi. Egejs dod patverumu Medejai un ta lidz galam izplano atriebibas planu. Koris slave Atenas. Koris megina atrunat Medeju no savu bernu noslepkavosanas. Medeja ataicina Jasonu un pazino, ka atzist vina ricibu par pareizu un ludz atstat bernus Korinta, jo grib doties trimda viena. Medeja ar berniem suta ligavai savu ligavas terpu un diademu. Saules dieva davanu. Ta ir saindeta. No tas aiziet boja gan ligava, gan vinas tevs. Tada ir Medejas atriebiba. Koris izsaka pardomas par bernu nozimi cilveka dzive. Ierodas zinnesis no pils un stasta par notikumiem, kas tur risinajusies. Medeja to uzklausa ar nesleptu prieku, bet vel vinai padoma nogalinat savus bernus. Ierodas Jasons, bet ir jau par velu, jo virs nama paradas sparnotu puku rati, kuros atrodas Medeja ar bernu likiem. Jasons nolad Medeju, izmisis par bernu navi. Starp abiem risinas asa saruna. Medeja aizbrauc puka ratos.
“Ifigenija Aulida”
Grieku floti, kad ta devas karagajiena uz Troju aizkave pilnigs bezvejs. Pie ta ir vainigs Agamemons, kurs nosavis Artemidas stirnu un izsaucis dievietes dusmas. Priesteris Kalhants zino, ka jaziedo Agamemons meita Ifigenija, tad dievietes dusmas rimsies. Iekseju pretrunu mocits tevs nosuta sievai un meitai vestuli, lai ierodas pie vina it ka, lai atdotu to Ahilejam par sievu. Velak vins to nozelo un suta otru vestuli, kura aizliedz doties cela. Bet otra vestule nesasniedz adresatus, jo Agamemona bralis Menelajs to aiztur. Tad notiek ass strids starp braliem. Tragedija iezimejas Ifigenijas tels attistiba, kad Ifigenija ierodas kara nometne, ta ir prieciga, jo doma, ka salaulasies ar slavenu varoni Ahileju, bet ir izmisusi uzzinot, ka to gaida nave. Ludz teva zelastibu. Ahilejs ir sasutis, ka vina vards izmantots, lai ievilinatu meiteni nometne un nolemj glabt Ifigeniju. Nometne draud izcelties kars, jo karaspeks pieprasa Ifigenijas upuresanu. Ifigenija izskiras par navi, lai glabtu daudzu citu bojaeju un lai grieki gutu uzvaru. Agamemons raksta vestuli, lai neved Ifigeniju un aizkave to, ja ta ir cela uz nometni.
Menandrs (342.-294.g.p.m.e.)
Dzimis ieverojama, bagata gimene. Guvis labu izglitibu, bija filozofa Teofrasta skolnieks. Vina darbs “Raksturi” ir ietekmejis Menandra dailradi. Par politiskajiem uzskatiem konkretu zinu nav, bet Menandrs bija negativi noskanots pret monarhiju. Pieversas galvenokart sadzives jautajumiem, gimenes problemu risinajumam. Turpina Eiripida temu par sievietes stavokli sabiedriba, izlikta un atrasta berna motivs, “maza” cilveka dzive un liktenis. Vina darbos ir dzils humanisms, pardomas par religiju un iztika jautajumiem, cilveku attiecibam. Vinam pieder teicieni”
“Cik skaists ir cilveks, ja vins patiesi ir cilveks”
“,,, nav japiekapjas launiem cilvekiem, bet vajag tiem pretoties, lai dzive viss nesagrieztos.”
Vairak par 100 komedijam (105-108). Tikai 20 gs. atrasti Egiptes papirusos fragmenti no “Skirejtiesas”, “Varonis”, “Nogriezta matu pine”, “Samiete”, “Sikionietis”.
Savukart komedijai “Igna” trukst tikai dazu rindinu. Menandra komedijas pec sizeta strukturas nav vienadas. “Skirejtiesa” un “Nogriezta matu pine” ir sarezgita intriga, spilgti un psihologiski dzili veidoti raksturi. Tie nav trafareti, jaunatiskas komedijas teli (skopais vecis, viltigais vergs, nevarigais jauneklis), bet gan neparasti ta laika sabiedribai (Pamfilas un Abratonas raksturi). Dramatiskajas sacensibas pirmo vietu ieguva septinas reizes. Darbi vina dzives laika nebija seviski populari. Laikam jau tapec, ka tajas bija stilistiski izkopta valoda, atteiksanas no komisma un bufanades, nopietns saturs, ari pardrosas domas. Menandrs izvirza moralas prasibas ka sievietem ta viriesiem. Iedrosinas paradit heteru paraku par kadu no brivajiem cilvekiem. Vina darbi ietekmeja Plauta un Terencija darbus. Ar Romas komedijas starpniecibu Menandra dailrade ietekmejusi ari Rietumeiropas komediju.
“Igna” - “cilveku nidejs”.
Knemons nist cilvekus, jo ir dzili parliecinats, ka visi cilveki ir launi, bet nejauss gadijums liek mainit uzskatus. Pans stasta par Knemona divainibam, par ipatnejo dzivi, naidu pret cilvekiem. visvairak ienist kaiminus, tad bijuso sievu, dzivo kopa ar meitu. Sastrats satiek Knemona meitu un iemil to, bet meitene ir hetera. Sastrats sutijis uz Knemona maju Piriju, lai uzzinatu kaut