Античная литература
Информация - История
Другие материалы по предмету История
n varondarbiem Latija, deve par romiesu “Iliadu”.
Eneja ierasanas Latija pec ilgiem klejojumiem pa zemem un juram naidigas dievietes Junonas del. Par pilsetas dibinasanu Latija. Junona lolo domu “likt Kartagai valdit par tautam”. Tapec padzirdejusi par Eneja domu sagraut Kartagu, vina ludz veju dievu Eolu palaist vala vejus un aizraut Eneju. Jupiters mierina Eneja mati Veneru, kas uztraucas par dela likteni. Enejs ierodas pie Kartagas valdnieces Didonas, kas laipni uznem Eneju un riko par godu dzires. Enejs stasta par dramatiskajiem piedzivojumiem celojumos.
Publijs Terencijs Afrs (ap190.g - 159.g.)
Afrs ir pienemtais vards (Afrikanietis), dzimis Kartaga. Roma vins nokluvis no Afrikas ka vergs un bijis kalps senatora Terencija Lukana maja. Saimnieks ieinteresejas par apdavinato vergu, izglito to un atlaiz briviba. Ternecijs uzturejas dizciltigas jaunatnes sabiedriba. Sarakstijis 6 komedijas, kuras visas ir saglabajusas. Grieku originalu ipatnibas Terencijs saglaba labak neka Plauts. Vina komedijas ta pat ka Menandra ir mierigas, bez bufenades, kustigiem vergiem, kontikam. Vins nejauc romiesu un grieku dzives ipatnibas. Vina lugas tapat ka Menandra ir aristokratiskas. Terencijs ir paraks par Plautu, rupiga un dzila raksturu veidosana. Vina personazi raksturoti dzili, iejutigi. Plauta komediju vergs Terencija komedijas tiek atbidits mala. Savedejs paradas tikai viena luga “Brali”. Heteras nav mantkarigas, perkamas. Attiecibas gimenes ir labas un konflikti izcelas tikai parpratumu del.
“Brali” audzinasanas problemas.
Demejam ir divi deli, Eshins un Ktesifons. Ktesifons dzivo pie teva uz laukiem, bet Eshins pilseta pie teva brala. Ktesifonam nav daudz brivibas, turpreti Eshins dzivo brivi. Eshions ielauzas savedeja maja un nolaupa netiklu meiteni. Tevs par to uzzinot, parmet bralim, ka tas nav stingri audzinajis vina delu. Bet velak izradas, ka Eshins meiteni nav nolaupijis sev, bet gan savam bralim Ktesifonam pec vina luguma. Pats Eshins iemilejis vienkarsu, krietnu atenieti, kuru grib precet.
“Viramate” Loti nopietna luga. Lidziga Menandra “Skirejtiesai”.
Jauneklis Pamfils svetkos izvaro godigu meiteni Filumenti, novelk tai gredzenu un uzdavina heterai. Pec teva gribas apprec Filumeni. Bet vini abi nezin, ka vini ir jau “tikusies”. Pamfils aizmirst heteru un iemil sievu. Vins aizbrauc mantojuma darisanas. Filemene atgriezas pie saviem vecakiem, kur vinai piedzimst berns. Pamfils atgriezies ir loti sasutis, bet Filumenes mate ierauga heteras pirkstos Filumenes gredzenu un noskaidrojas, ka Pamfils ir Filumenes berna tevs. Baktida palidz atjaunot gimenes laimi.
Komedija ir loti humani varoni - labveliga viramate un sievasmate.
Terencija prologi vairs nav isti libreti, tie veltiti literarai problematikai, aizstav kontaminacijas panemienu, noskaidro plagiata jedzienu, stasta ari par savam problemam: “Es esmu cilveks, un nekas cilvecigs man nav svess”.
Plauts (ap 254.- 184.g.p.m.e.)
Istaja varda Tits Maks, pienemtais vards Plauts dzimis Umbrija. Pirmais pieversas komedijai. no 21 lugas saglabajusas 20. Vina lugas ir jaunatisko komediju parveidojumi. Plauts ir parveidojis grieku lugas gan pec satura, gan formas. Menandra komedijas ir izsmalcinatakas, nopietnakas. Plauts ir vienkarsu lauzu rakstnieks, demokrats. Vina komediju centra ir vergs, pret kuru Plauts izturas ar simpatijam. Plauts maina grieku jaunatiskas komedijas socialo tendenci. Plauta darbos atspogulojas pilsonu aktivitate, optimisms, vina varoni ir energiski, neatlaidigi. Piemerojoties skatitajam vins pastiprina komiskos efektus, iestarpina jautru, piedauzigu bufanadi. Plauts izmanto kontaminacijas panemienus, saliede divas lugas viena.
Komiska efekta del Plauts lieto grieku vardus, izteicienus. Plauta komedijas ir daudz vairak jautribas neka jaunatiskajas. Vina varoni ir loti temperamentigi. Tikpat izteiksmigi Plauts telo seras.
Komismu kapina ari tas, ka vergs biezi nostajas poza, kas neatbilst vina stavoklim. Plautam raksturiga personu samainisana, kam par celoni ir so personu areja lidziba, izmantoto ari dubultnieka motivu. Komismu vairo ari apziniga skatuviskas iluzijas neieverosana. Plauts bagatina “jauno” grieku komediju ar muziku un dziesmam. Vina komedijas var pat salidzinat ar musdienu operetem.
Plauta komedijas atskiras no grieku paraugiem ar:
1. demokratisku ievirzi;
2. jautribu;
3. aspratibu;
4. muzikalitati;
5. Tajas nav dzilu domu;
6. nav smalku psihologisku niansu, konsekventu varonu raksturojuma.
“Mala kruze” maz intrigas. Ta ir raksturu komedija. Centra psihologiski labi izveidots skopula Eikliona tels. Vins atradis pavarda mala kruzi ar zeltu, zaude dveseles mieru, klust skops un dzivo vienas bailes, ka tikai kads negrasas nozagt vinam naudu. Medagars bildina Eikliona meitu Fedru. Tacu vins nezin, ka to pavedis vina masas dels Likonids un, ka vina gaida bernu. Mala kruzi nozog Likonida vergs un Eiklions mekle zagli, kliedz, vaimana. Vins griezas pec palidzibas pie skatitajiem, bet ari to vidu ir zagli. Likonids ierodas pie Eiklonida, lai atzitos greka un ludz vina meitas roku. Komisms izraisas taja bridi, kad Eikliona doma, ka Likonids runa par nozagto kruzi nevis vina meitas pavesanu. Eiklions atdabun savu kruzi atpakal. Likonids apprec Fedru, Eiklions, lai atgutu sirdsmieru atdod zeltu znotam.
“Lieligais karavirs”
Varonis ir mulkis, sevi iemilejies algotnis ar parspileti svinigu vardu Pirgopoliniks (“Tirgonu un pilsetu uzvaretajs”). Vins lielas ar saviem fantastiskajiem varondarbiem, kurus vinam sagudro vina piedzivotajs Artotags (“Maizes grauzis”). Veselus legionus tas aizpus ar vienu elpas putienu, viena diena iznicinajis simtus cilveku, ar vienu sitienu salauzis zilonim kaju. Jutas apmierinats, ja kads apbrino vina skaistumu, drosmi, piekrisanu pie sievietem. Pats sevi deve par “Veneras miluli”, bet isteniba ir glevs, izvirtis.
Komedijas 1.dala risinas Efesas pilseta, Pirgopoliniks no Atenam atvedis sev gustekni - nolaupitu meiteni Filokomasiju. Efesa ierodas vinas iemilotais, lai to glabtu un apmetas blakus Pirgopolinika majai. Meitene izmantodama slepenu eju satiekas ar savu iemiloto.
2.dala kada skaista sieviete uzdodas par kaimina sievu un atzistas, ka nepratigi iemilejusies Pirgopolinika. Tas jutas loti glaimots un atlaiz majas savu nolaupito Filokomasiju, apbalvodams ar bagatigam davanam. Tad vins dodas pie sievietes, kas vinu it ka dievina, bet ierodas kaiminu maja, vins tiek nezeligi piekauts.
Sai lugai nav stingras kompozicijas. Intriga ir taja dala, kad piekrapj Pirgopoliniku, jo pastav tacu slepena eja pa kuru meitene tapat var aizbegt. Tapec dazkart seit saskatama kontaminacija.
“Viltigais vergs” - “Pseidols”, pieder pie intrigu komediju tipa.
Atjautigs, viltigs, izdoma neparspejams. darbiba norisinas Atenas, divu kaiminu maju prieksa. Viena dzivo Simons ar delu Kalidoru, otra savedejs Balions. Kalidors atzistas Simona vergam Pseidolam, ka mil heteru Feniku, Baliona verdzeni. Feniku ir jau nopircis kads mekedoniesu karavirs par 20 minam, no kuram 15 minas ir jau samaksatas. Pseidols nolemj palidzet Kalidoram, kaut ari zobojas par to. Vins uznemas vienas dienas laika sagadat 20 minas no pasa Kalidora teva. Vins izdod “likumu”: “Bistieties sodien no manis un neticiet man!”. Pats Simons apsola kaiminam dod 20 minas, ja Pseidolam izdotos ar viltu dabut jaunavu. Ierodas mekedoniesi karavira vestnesis harpags. Pseidols izvil tam vestuli, atdod cilveku, kas dabun par vestuli Feniku un atdod to Klaidoram. Kad blediba atklajas savedejs ir spiests samaksat karaviram, bet Simons par Poseidola viltibu vel samaksa 20 minas tam. Tas nirgajas par savu saimnieku, piedzeras un smejas.
“Amfitrions” - vieniga luga ar mitologisku sizetu.
Jupiters Tebu varona Amfitriona izskata ieklust pie vina sievas Alkeminas un pavada ar to nakti. Jupiters bija panemis lidzi Amfitriona verga Sasija izskata Merkuriju. Tad ierodas istais Amfitrions ar vergu un sakas parpratumu virkne, jo uz skatuves ir divi Amfitrioni, divi Sasiji. Alkeminei pec tam piedzimst reize divi deli: viens no vira, otrs no Jupitera.
“Dvini”
Komedija par braliem, kuru apbrinojama lidziba rada dazadus parpratumus.
Plauta valoda ir bagata ar aliteracijam, vardu spelem.
Eiripids (484.-406.g.p.m.e.)
Vina dailrade nosledz klasiskas dramas attistibu. Dzimis Salaminas sala. Bijis dzili izglitots cilveks par ko liecina vina tragedijas. Milejis dabu, klusumu, vientulibu. Ir saukts par “filozofu uz skatuves”, jo vina darbos ar daudz pardomu atzinu. Eiripids nav piedalijies sabiedriski politiskaja dzive, nav ari ienemis nekadu valsts amatu. Savos darbos vins tomer atsaucas uz svarigakajiem notikumiem un valsti. Sava muza pedejos gadus pavadija Mekedonija tur mira 406.gada pirms musu eras.
Savu augstako uzplaukumu vina dailrade sasniedza Peloponesas kara (431.-404.