Античная литература
Информация - История
Другие материалы по предмету История
uzdevums bija - iemacit dzivot un iemacit mirt, sniegt iekseju dveseles neatkaribu un dveseles mieru. Gandriz nav pozitivu laikmeta parstavju piemeru. Atklaj sabiedribas dzives trukumus, istenibu, zemiskumu, nabadzibu. Atzist visu cilveku vienlidzibu. Vergs var iekseji but neatkarigaks, brivaks un bagataks par savu saimnieku. Necies puli. Brivs ir tas, kurs ir garigi bagats. Tas, kurs nav sasniedzis gudribu vai netiecas pec tas ir vergs. Cilveku krietnu dara nevis izcelsanas un mantas stavoklis, bet gan dveseles stavoklis.
Par Senekas idealu kluva nevis republika, kuru vairs nevareja atjaunot, bet taisniga imperatora vara. Lidzjutiba: trukums ir kriterijs, kas skir labu valdnieku no tirana. Seneka pauz savu riebumu pret tiraniju un ari karavira profesiju. Uzsver, ka mantkariba, grezniba samaita cilveku. Seit vins nonak pretruna ar sevi, bet lai pretrunas mazinatu starp morales principiem un to istenosanu, Seneka biezi atsaucas uz cilveka rakstura vajumu, uz to, ka visi cilveki ir grecigi. Seneka noraidosi izturas pret religiju. Vina un kristietibas pasaules uzskati cilveka un vina speju vertejuma ir diametrali preteji. Ja kristietibai cilveks ir vaja butne, tad Seneka cilveks var nostaties lidzas dievam.
“Visa dzive - gatavosanas navei”.
Seneka par bedam saka: “Parmerigas bedas ir pretdabiskas, viltigas, apkaunojosas, tam nav pamata”.
Loti labs darbs ir “Parkirbosanas” (t.i. par “Iesvetisanu mulka karta”, kirbis - “tuksa galva”, mulkis). Savos filozofiskajos traktatos maz izmanto klasisko filozofiska dialoga formu. Biezi ir minets adresats runai, bet ta nemaz nav konkreta persona. Seneka labi izprata cilveku ieksejo butibu, daudzveidibu. Vins labi parvalda strida un pieradijumu makslu. Izmanto salidzinajumus no dazadas dzives jomam, daudz ir loti spilgti un telaini. Bauda - ir kaut kas zemisks, verdzisks, nevarigs, nepastavigs, tas majoklis ir krogi, dzertuves. Tikumibu var atrast templi, ta aizstaj murus, ta ir puteklaina, tulznaina roku ada. Cilveku kam uzbrukusas bedas Seneka salidzina ar kuginieku vetras laika. Cilveka dzive - ta ir kara nometne.
“Tam kas neko nedara, diena lieks gara.”
“Ja gribi tikt milets, - mili”.
“Gribosu liktenis ved - negribosu - velk”.
Rodas Appalonijs (295.g.p.m.e.- 215.g.p.m.e.)
Dzimis Egipte, Aleksandrija, tur ari nodzivojis lielako muza dalu, ieguvis vispusigu izglitibu. Bijis Aleksandrijas bibliotekas parzinis un tronmantinieka Plotemaja III Eiergeta audzinatajs. Jau agri interesejies par klasisko grieku literaturu un pats pieversies literarajai darbibai. Literaram naidam pievienojas personigais konflikts ar skolotaju Kallimahu, kas beidzas ar to, ka Appolonijs atstaja Aleksandriju un apmetas uz dzivi Rodas sala, no turienes ari celies vina literarais vards - Rodas Appolinijs.
Sarakstijis darbus par Hesiodu, Arhilahu, Kolofonas Antimahu. Tapat darbu “Pret Zenodatu”. Bet nozimigakais darbs ir “Argonautika”. Vina lielakie darbi raksturo vinu ka “macitu” dzejnieku, dzejnieku - zinatnieku. “Argaonautikas” rasanas pamata ir Appolonija strids ar savu skolotaju Kallimahu, jo tas negativi izturejas pret meginajumu atjaunot varoneposu tradicijas. Vins uzskatija, ka varoneposi ir novecojusi, bet ka pieradijumu pretejam Appolonijs saraksta “Argonautiku”. Tas pamata ir slavenais mits par argonautu braucienu pec zelta aunadas. Tam raksturiga isa, nevainojama dzejas forma. Par savu darbu tika loti asi kritizets no Kallimaha puses un ir spiests doties trimda. Apmetas uz dzivi Rodas sala un deve sevi sis jaunas dzives vietas varda. Appolonijs izsmeja Kallimahu epigrammas, savukart tas sarakstija ironisku darbu “Ibiss”. “Argonautika” taja laika cieta neveiksmi, jo Appolonijs bija sev nospraudis neiespejamu merki - savienot saja darba varoneposu un hellenisma literaturas pamatprincipus.
“Argonautika”
Arhamena valdija Atamants. No makonu dieves Nefeles tam bija divi berni - Helle un Frikss. Atamants atstaja Nefeli un appreceja Ino, kura neieredzeja vira bernus un gribeja tos pazudinat. Vina liek apset laukus ar sakaltusam seklam, kas neizdigt un tadel iestajas bads. Atamants ludz padomu pie Delfu Orakula, bet pec Ino paveles sutni pazino, ka Orakuls liek sutit Friksu, lai to upuretu dieviem. Atamants ir spiests iekrist. Tad atlido Nefeles zeltvilnas auns aizved Helli un Friksu uz ziemeliem. Lidojuma laika Helle iekrit jura, bet auns nolaizas Kalhida, kur mit Aiets saules dieva dels. Vins uznem Friksu pili, audzina, apprecina ar savu meitu Halkiapi. Aunu upure Zevam, bet aunadu pakar Oreja svetbirze, kur to sarga milzigs pukis.
Zinas par aunadu izplatijas visa Griekija. Frikss un Atamanta pecnaceji zino, ka vina labklajiba ir atkariga no aunadas. Atamanta bralis uzcel Iolkas pilsetu, kur pec vina naves valda Aisens, bet vina bralis Pelijs atnem troni. Kad Aisena dels Jasons izaug, vins pieprasa, lai Pelijs atkapjas no trona. Pelijs sola to darit tikai tad, kad bus atvesta zelta aunada, jo cer, ka Jasons aizies boja. Jasons ar Atenas palidzibu uzbuve kugi “Argo”, sapulcina dizakos varonus sev par celabiedriem (Herakls, Kastors, Orfejs, visi varoni tiek aprakstiti, tapat vinu izcelsanos). Sie varoni tiek nosaukti par argonautiem. Viniem palidz - Hera, Atena, Apollons. Hera izmanto Jasonu, lai atriebtos Pelijam. Atena grib palidzet kugim cela. Apollons grib palidzet sakara ar seniem prieksstatiem par Apollonu ka saules dievu un zelta aunadu ka saules simbolu.
Jasons atskiras no varoniem ar savu fizisko skaistumu. Vins ir argonautu vadonis, bet Herakls ir paraks. Kad kugis dodas jura Jasons ir nomakts. Orfejs kitaras pavadijuma dzied par olimpa valdniekiem. Tad tiek aprakstita pastasanas Lamenas sala, kur dzivo tikai sievietes, kas ir pametusas savus virus to neuzticibas del. Visur valda prieks. Jasons iemil Lamenas salas valdnieci Hipsipili. Tikai Herakla parmetumi liek argonautiem atkal doties cela. Talak vini ierodas Kizikas pussala un tur cinas ar sesrocigajiem milziem. Misija Helu meza nimfas ierauj avota. Herakls dodas vinu meklet, bet argonauti aizbrauc bez vina, jo ta ir Zeva griba.
Daudz ir dabas, geografijas un etnografijas aprakstu, uz ta fona izcelas emocionalas epizodes. Zevs Fenejam atnemis redzi un uzsutijis harpijas, kas vinam atnem edienu. Argonauti tas padzen un paregis parego argonautiem nakotni. Tos gaida ilgs cels. Kolhida tiem vares palidzet tikai Afrodite. Paregojums ir loti gars (100 rindas) Argonautiem nakas cinities ari ar juras stihiju. Te palidz Atena. Talak dominejosa ir milestiba. Tresaja dala darbiba risinas gan uz zemes, gan Olimpa. Argonauti ir ieradusies Kolhida un Hera un Atena apspriezas ka palidzet Jasonam un ludz Afrodites atbalstu. Vina labprat palidzetu, bet tas nav vinas spekos, jo jaruna ar pasu Erotu. Afrodite ir Erota mate. Erots negrib palidzet, bet kad vinam piesola sen karotu rotallietu vins iesauj Medejai bultu tiesi sirdi, Ar to palidziba beidzas. Kad argonauti ierodas Aieta pili un ludz aunadu, Aiets liek tiem pildit neiespejamus uzdevumus, jo cer, ka Jasons tos pildot ies boja.
Argonauti ludz palidzibu Medejai. Jasona un Medejas tiksanas notiek pie Hekates templa. Medeja pamaca Jasonu ka uzvaret. Jasons izpilda Aieta noteikumus, bet saprot, ka tas labpratigi nedos aunadu un to slepus panem. Aiets sariko pakaldzisanos. Medeja grib begt ar Jasonu uz Griekiju, bet to nevada milestiba, vina ir citada - launa burve. Tiek nogalinats Apsirts un tas izraisa Zeva dusmas. Jasons un Medeja nevar doties cela atrak pirms tos nav skistijusi Kirke. Atpakal cels ir pa tam vieta, kas aprakstits Odiseja (Skillu, Haribadu, Sirenu salu). Ierodas kolhidiesi un prasa izdot Medeju, Jasons un Medeja salaulajas, lai Medejai nav jaatgriezas Kolhida. Bet lauliba nav laimiga. Atpakalcela argonauti nonak Afrikas tuksnesi, nonak Keta, kur uzvar milzi Talasu, cina ar udens stihiju no kuras izglabj Apollons un Atgriezas Egirs sala.
Dailrades ipatnibas:
1. Mitologiska materiala lidziba Homera un Appolonija eposos.
2. Bagatigs mitologisks materials.
3. izmanto reti sastopamus mitu variantus.
4. Dievu telojumi - paraleles ar hellenisma valdnieka kultu.
5. Dievi no cilvekiem ir atsvesinati. Tie liekas daudz balaki salidzinot ar Homera dieviem.
6. Sadziviski piezemetas ainas.
7. Racionala, skeptiska attieksmes pret naivu ticibu mitam.
Appolonija interesu centra ir geografija un mitologija. Vins skaidro vietu nosaukumus, apraksta upes, salu novietojumus. Vina valoda ir arhaizeda. izmantojis izteicienus un vardus, kas raksturigi episkajam stilam. Salidzinajumu sfera Appolonijs ir lidzigs Homeram. Vins salidzina cilvekus ar dzivniekiem augiem, udeniem, dabas stihijam. Biezi vien ar kokiem. Cilveku balsis ir ka veju auri. Tomer Appolonija salidzinajums ir plasaks. Vins salidzina cilveka dveseles stavokli ar ziediem. Appolonija salidzinajums ar uguni ir saistits ar cilveka emocionalo pasauli - milestiba ir lidziga ugunij. Salidzinajumi ir lidzeklis ka savienot varoneposu ar sava laika literaturas prasibam, ka ari kompozicionalas vienotibas lidzeklis. Tapat tie pal?/p>