Античная литература
Информация - История
Другие материалы по предмету История
mirst trimda, m.e. 18.gada. Apbedits netiek Roma, bet turpat trimda.
Literaro darbibu var iedalit 3 posmos:
1) milas dzejas “Milas dzeja”, “Milas elegija”, “Varones”, “Milas maksla”, “Zales pret milestibu”;
2) religiski mitologiska satura poemas “Fasti”, “Metamarfozas”;
3) trimdas laika dzeja (8.g.m.e. -18.g.m.e.) “Skumjas elegijas”, “Vestules no Panta”
“Milas elegijas” piecas gramatas. Sagadaja Ovidijam milas dziedona slavu. Otraja izdevuma iznaca tris gramatas. Milas elegijas ir veltitas vienai varonei Korinnai. Tacu atskiriba no Katulla korinnas, Ovidija Korinna ir vairak nosacits tels. Ovidijs sniedz precizu Korinnas arejo portretu, bet neatklaj savas jutas. Tai nav savas sejas, dveseles, ta iemieso skaistu sievieti vispariga nozime. Ovidijs milas zanra ir ne tikai turpinatajs, bet ari novators.
Ovidija miletajam milestiba nav dzils un vienreizejs piedzivojums, bet gan viegla, aizraujosa rotala. Tas spej milet gan kundzi, gan vinas verdzeni.
“Varones” piecpadsmit vestules, kuras saviem prombutne esosajiem viriem un milotajiem raksta grieku mitu varones.
Visas vestules ir par vienu tematu: skirsanas, ilgas, vientuliba, greizsirdibas mokas, skumjas atminas par nelaimigas milas sakumu, domas par navi, lugums atgriezties.
Kautriga Penelope un kaisliga Fedra, sentimentala Enona un atriebiga Medeja, pamesta Didona un ar varu skirta Brizeida katra savadi pardzivo savas jutas.
Ovidijs smel no dazadiem avotiem, vins izmanto Homeru, tragedijas, helenistisko poeziju, telojosas makslas darbus. Ari pilnigi pastavigi parstrada sizetus. Vina varones gandriz vienmer ir bailigas un nevarigas, ka piemeram Ovidija Didonai nav to iezimju, kuras vinai bija devis Virgilijs.
Apmeram ap to pasu laiku, kad Ovidijs raksta “Varones”, top ari vina tragedija “Medeja”, kura lidz musdienam nav saglabajusies.
“Milas maksla” savdabiga parodija.
I.dala - par milas objektu atrasanu
II.dala - par iekarosanu
III.dala - par milestibas saglabasanu.
Pamacibas vispirms sniegtas viriesiem, pec tam sievietem. Daudz izmantoti salidzinajumi.
“Zales pret milestibu” - padomi ka izarsteties no nelaimigas milestibas. Dod atzinu, ka milestiba ir ka slimiba un zales katram vajadzigas citadakas.
Si I.perioda dzeja ir viegla, bez ipasa satura dziluma. Ovidijs vispilnigak atspogulo milestibu, Iedzilinas sievietes jutu pasaule, pardzivojumos. Necensas neko idealizet.
II.posma pieversas religiski mitologiskam poemam.
“Fasti” - neskaidro Romas seno parazu un svetku izcelsmi. Atbilst augusta centieniem.
Izmanto teikas par romiesu svetkiem un ataino to atmosferu. Sis teikas kopa saista romiesu kalendars, katra gramata veltita kadam menesim un sakas ar menesa nosaukuma izskaidrojumu. “Fastas” aplukoti vissenakie dievi un laiku. Augusts un Julijs Cezars tiek pielidzinati dieviem. “Fasti” saista ar patriotismu, milestiba uz tautu caurauz visu Romas senatni, un lidz ar to dara interesantu parazu un tradiciju aprakstu.
“Metamorfozas” - poema par dievu un cilveku parversanos dzivniekos, augos, akmenos, zvaigznes. Grib paradit dzives daudzveidibu, cilveka sarezgito, pretrunigo raksturu. “Metamorfozas” atspogulo pasaules vienotibu, ka viss pasaule ir saistits ar cilveku. “Metamorfozas” ir visuma vesture, sakot no Noasa beidzot lidz vesturiskajam laikmetam. Izmanto visu grieku mitologiju (250 miti). Poema sastav no 15.gramatam, darbiba tajas notiek dazadas vietas un poema tiek sadalita ciklos: Argosas un Tebu miti, argonauti, Herakls, Enejs un vina pecnaceji.
Pasaules parversanas no haosa lidz harmoniskam kosmosam. Mits par cetriem cilveces attistibu posmiemiem: zelta, sudraba, vara un dzelzs laikmetiem. Dafnes parversana lauru koka (I gr.); mits par Faetonu, Saules delu, kas izludzies no teva vina ratus un tikko ka nav sadedzinajis zemi (II gr.); par Narcisu, kas noraidijis nimfas Eho milu, bet iemilejies pats sava attela (III gr.); novele par Pirama un Tizbes nelaimigo milu (IV gr.); teika par Niobi, kas lepojusies ar saviem berniem un vinus zaudejusi augstpratigas lielisanas del (VI gr.); par Kefala un Prokridas greizsirdigo milestibu (VII gr.); nelaimigais Daidala un Ikara lidojums (VIII gr.) teika par Orfeju un Eridiki, milas miti, kurus stasta Orfejs (X gr.); Keika un Halkionas uzticiga mila (XI gr.).
“Skumju elegijas” - piecas gramatas.
I.gramata tapusi cela uz trimdu. Apraksta vetru Adrijas jura, kas kugi atdzen pie Italijas krastiem.
5.elegija Ovidijs sevi salidzina ar Odiseju. Un uzvar, ka vina liktenis ir vel bedigaks, jo nav atpakalcela uz Romu.
3.elegija apraksta pedejo nakti Roma, un neslepj savu dzilo izmisumu.
II.gramata ir ka vestule Augustam. Ovidijs aizmirst savu lepnumu un ludz Augustu laut tam atgriezties. Drumi un peleki Ovidijs apraksta trimdas ainavu un tads ir ari vina dveseliskais stavoklis.
III.gramata Ovidijs apraksta vietejo iedzivotaju drumo raksturu.
IV.gramata stasta par to, ka vinam nacies aizstaveties ar ieroci rokas.
Pindars (apm.522-441.g.p.m.e.)
Grieku klasikis. Dzimis Oratorija, izglitojies Atenas, velak uzturejies Sirkuras, Akraganta. Parvaldijis visus svinigas koru lirikas zanrus.
Visieverojamakas ir epikenijas - slavinajumi uzvaretajiem visparejas grieku sacikstes - sporta speles.
Pindara darbi apkopoti 17.gramatas. Saglabajusas 45 epikenijas 4 gramatas, kas sadalitas pec sacensibu vietam:
1) Olimpiskas - uzvara Olimpija
2) Pitiskas - uzvara Delfas
3) Nemejiskas - uzvara Nemeja
4) Istmiskas - uzvara Istma.
Solons (638. - 558.g.p.m.e)
Izcils Atenu politiskais darbinieks. Vins ir vergturu demokratijas un to socialo pamatprincipu dibinatajs, uz kuriem balstoties attistijas Atenu demokratiska polisa. Vina dzives laika bija smagas ekonomiski politiskas krizes. Si krize draudeja izversties pilsonu kara. Saja situacija Solons tika uzaicinats ka skirejtiesnesis un likumdevejs. Turigie tika iegrozoti, Atenu zemnieki atbrivoti no paradu verdzibas. Solona politiska darbiba spilgti atspogulojas vina dzeja. Vina elegijas un jambi ir vina politiskas darbibas atskaite. Populars Solons kluva ar elegiju “Solaminas”. Taja vins aicina ateniesus nebut gleviem un atkarot megeriesiem zaudeto Solaminas salu. Solonam piemita patriotisks patoss, lepnums par savu pilsetu, lidzjutiba pret verdziba pardotajiem.
“Solamina”
Ievada Solons uzruna ateniesus aicina cina par Solominas salu, ar ironiju runa par cilveku letticibu, mulkibu.
“Katrs par sevi jus gudri un lidzigi viltigam lapsam,
Tomer, kad sanacis bars, sekls un tukss jusu prats.
Virus ar glaimigu meli jus iecelat valdnieku troni,
Vardi jums vienigais mers, neskatits tikums un darbs.”
“Solaminas” beigas dod it ka atskaiti par saviem darbiem. Par to, ka nav tuksu vardu runatajs, bet solito ir pildijis. Atbrivojis vergus. To visu panacis ar stingru likumu un taisnibu. Beigas izsaka domu par savu gruto politika likteni, par to, ka tiek vajats. Dod salidzinajumu:
“No visam pusem tapec vajats esmu es
Ka niknais vilks, kam apkart stajies sunu bars.”
Alkajs (7.gs.p.m.e.-6.gs.p.m.e.)
Dzimis Mitilenes pilseta, aristokratu gimene. Vina dzives laika risinas asas cinas starp demosi un dzimtas aristokratiju. Demokratu uzvaras rezultata Alkajs ir spiests atstat dzimteni un doties trimda. Alkja lirika ir gan politiska tematika, gan milas lirika, dziru dziesmas, himnas. Alkajs izmanto dazadus pantmerus, bet nozimigaka ir Alkaja strofa, ko velak izmanto Horacijs.
“Nav vietas skumjam dzive, ja tam nav nekada jega, labak ir priecaties, baudit dzivi. Ziema saistas ar kaut ko nevelamu, nepatikamu, bet ziedonis ar prieku, dzivibas atgriesanos daba un cilvekos.”
Sapfo (6.gs.p.m.e.)
Dzivojusi Lesbas sala, Mitelene vadijusi skolu, kur macija aristokratu meitenem dzeju, muziku, deju. Budama aristokrate, tapat ka Alkajs un Teognids ir spiesta atstat dzimteni un doties trimda. Kadu laiku dzivo Sicilija. Zinas par vinas dzivi ir maz un tas ir pretrunigas. Vieniga lieciba ir vinas dzeja. Ir legenda, kas vesta par to, ka Sapfo bijusi nelaimigi iemilejusies un metusies no klints jura. Sapfo izmanto dazadus pantmerus un strofas. Velak Horacijs izmantojis sava dzeja ta saukto Sapfo strofu. Dzeja galvena uzmaniba veltita milestibai, jaunibai, dzives priekam. Te paradas jutu neviltotiba, pardzivojuma dzilums, tiesums, spilgta emocionalitate.
No vinas saglabajusies “Himna Afroditei”. Sapfo Afroditi uzruna ka senu draudzeni, loti tiesi, personigi. Te nav neka no patosa, tie ir pirmie soli dzejnieka profesionalitates cela. Pirmaja dala aicina Afroditi paliga savas bedas, lai ta vinu atbrivo no sirdsnemiera, k