Курсовая: Kredоts

Latvijas Universitāte
Ekonomikas un vadības fakultāte
     referāts 
     KREDĪTI
                                                                  Rīga 2002
     SATURS
                                                                            lpp.
Ievads________________________________________________________________3
1.Kredīta būtībaннннннннннннннннннннннннннн_____________________4
1.1.Kredīta nepieciešamība______________________________________4
1.2.Kredīta funkcijas______________________________________________5
1.3.Kreditēšanas pamatprincipi______________________________________5
2.Kredītu iedalījums un klasifikācija___________________________5
2.1.Kredītu iedalījums_____________________________________________5
2.2.Kredītu veidi_________________________________________________6
2.3.Kredītu klasifikācija___________________________________________11
2.4.Aizdevumi juridiskām un fiziskām personām _________________12
Secinājumi un priekšlikumi__________________________________________14
Izmantotā literatūra _______________________________________________15
Banku sistēmas monetārie rādītāji ir
tautsaimniecības nozīmīgs indikators. Latvijas banku sektoram
2001.gads ir bijis veiksmīgs, jo ir auguši banku aktīvi,
izsniegto aizdevumu apjoms, kā arī bankas guvušas lielāko
peļņu kopš valsts neatkarības atjaunošanas.
2001.gadā banku aktīvi, salīdzinot ar 2000.gadu, ir
palielinājušies, kā arī īpaši strauji ir
palielinājies aizdevumu apjoms.
Lielākais izsniegto aizdevumu, kā arī piesaistīto
noguldījumu apjoms 2001.gadā ir bijis
privātuzņēmējiem un privātajām finansu
institūcijām. 2001.gadā visvairāk kreditētā
nozare bija tirdzniecība, kā arī
apstrādājošā rūpniecība un finansu
starpniecība, t.i., līzinga, apdrošināšanas
kompānijas, brokeru sabiedrības u.c.
Darba galvenais mērķis ir raksturot Latvijas komercbanku
piedāvāto kredītu veidus un reālo situāciju par
katru no tiem.
     1.         Kredīta būtība
     1.1.         Kredīta nepieciešamība
Kredīts ir naudas vai citu aizvietojamu lietu aizdevums, ko
fiziskajām vai juridiskajām personām sniedz
kredītiestāde un kas dod tiesības šīm personām
rīkoties ar naudu vai citām aizvietojamām lietām, un
uzliek saistības atdod naudu vai citas aizvietojamas lietas ar vai bez
procentiem.
Vārds УkredītsФ cēlies no latīņu valodas credare 
Ц kas nozīmē, ticēt, uzticēties. Kredīta devējs
kredīta ņēmējam atvēl lietošanas tiesības uz
noteiktu naudas summu, bet kredīta ņēmējs uzņemas
saistības šo naudas summu pēc noteikta laika atmaksāt.
Kā kompensācija par lietošanas tiesību atdošanu
parasti tiek noteikti procenti.
Ir vairāki kredītu nepieciešamības varianti:
        investīcijas. Investors uzņēmējs
pakāpeniski krāj procentus no kapitāla un peļņu no
komercspējām. Var paiet ilgs laiks, lai savāktu
nepieciešamo summu, bet laiks negaida un konkurenti var aizsteigties
priekšā. Tā var arī bankrotēt. Tāpēc
vienīgā izeja ir kredīts. Pat veidojot akciju sabiedrību
vai SIA, centralizējot investoru līdzekļus lielākam
objektam, bez kredīta reti kad var iztikt. Tā kredīts darbojas
kā ekonomikas attīstības svira. Investīcijas un
kredīts ir cieši saķēdēti. Pietiekami bieži
kredīts ir investīciju īstenošanas finansiālais
priekšnosacījums. Bankas nežēlo naudu speciālistiem,
kas rūpīgi izvērtē investīciju gaidāmo
rezultātu gaidāmo efektivitāti, riska pakāpi. Droša
investīcija Ц droša kredīta atmaksa ar procentiem.
Tādā kārtā kredīts, pirmkārt, ir investīciju
finansiālais avots; otrkārt, izvērš
uzņēmējdarbību; treškārt, pateicoties
kapitāla tīram ražīgumam, sekmē procentu no
kapitāla veidošanas; ceturtkārt, apmaksājot
uzņēmējspējas, palīdz radīt peļņu;
        apgrozāmo līdzekļu papildināšana. 
Apgrozāmo līdzekļu daudzums ne tikai atsevišķā
uzņēmumā, bet visā tautsaimniecībā regulē
ražošanas un pakalpojumu apjomu. Kredīts kalpo
apgrozāmā kapitāla un apgrozības kapitāla
palielināšanai. Kredīts apgrozāmo līdzekļu
papildināšanai ir sevišķi svētīgs, ja gadās
līdzekļu pagaidu iesaldēšana, nepieciešamība
strauji mainīt sortimentu, partnera ierosme paplašināt
līgumu;
        budžeta deficīts. Valdība plānoto
budžeta deficītu sedz ar kredītu, aizņemoties no
centrālās bankas, galvenokārt laižot apgrozībā
iekšējā aizņēmuma obligācijas.
Nevienmērīga valsts ieņēmumu ieplūšana var
rosināt Finansu ministriju banku sistēmā lūgt
īslaicīgu kredītu;
        parādi parādu segšanai. Kredīts
vienai no kredītiestādēm var kalpot iepriekšējo
parādu dzēšanai;
        kredīts dārgu preču iegādei. 
Daļa relatīvi dārgu preču paliktu bez pieprasījuma, ja
nepalīdzētu ilgtermiņa kredīts. Tam par piemēru
varētu būt dzīvojamo māju vai dzīvokļu
iegāde;
        sezonas svārstību pārvarēšana. 
Ja īsā periodā jāiegādājas izejvielas,
materiāli, kurināmais visam gadam, bez kredīta nevar iztikt.
Nozare, kam plaši nepieciešami kredīti sezonas
svārstību pārvarēšanai, ir lauksaimniecība;
        ērtība, pakalpojums. Kredīts, ko
saņem ar kredītkartes starpniecību, galu galā
nepaplašina naudas piedāvājumu, bet konkrētā
brīdī sniedz visai ērtu pakalpojumu (ļauj zināmās
robežās pirkt vēlamo bez naudas).
Uzskaitot kredīta nepieciešamības variantus, nedrīkst
aizmirst, ka debitors nonāk kreditora atkarībā un otrādi.
Bankrotēt var firma, fiziska persona, ja tā nespēj
kredītu līdz ar procentiem atdot. Bankrotēt var arī
banka, ja tās debitori laikus kredītus neatdod un nemaksā
procentus.
     1.2.         Kredīta funkcijas
Kredīta funkcijas ir šādas:
1)      pārdales funkcijas;
2)      apgrozības izmaksu ekonomijas funkcija;
3)      valsts ekonomikas zināma regulēšana.
Svarīgākā ir pārdales funkcija, tā ar kredīta
palīdzību nodrošina kapitāla pārdali
tautsaimniecībā, to novirzīšana no vienas nozares uz
citu, no vieniem īpašniekiem pie citiem. Tādejādi
kļūst iespējama ražošanas
paplašināšana ārpus kapitāla ietvariem,
ekonomiskā attīstība un līdzekļu koncentrācija
izdevīgākos un perspektīvākos virzienos.
Kredīts regulē arī kopējo naudas apriti
tautsaimniecībā un ekonomiskajos procesos. Ar bankas
regulēšanas mehānisma palīdzību tiek ieguldīti
kredītu resursi, sašaurināta vai paplašināta naudas
aprite. Savukārt tas paplašina vai samazina
maksātspējīgo pieprasījumu. Kredīta
regulējošā funkcija ir cieši saistīta ar citu
ekonomisko instrumentu Ц finansu un cenu mehānismu Ц darbību.
     1.3.         Kreditēšanas pamatprincipi
Lai banka klientam izsniegtu kredītu tad tai ir jāievēro
daži pamatprincipi.
Pirmkārt, kāds ir kredīta mērķis? Neatkarīgi no
tā vai persona ir fiziska vai juridiska, bankai ir svarīgi
zināt kādam mērķim ir paredzēts šis
kredīts. Tāpēc, lai saņemtu kredītu, bankā ir
jāiesniedz uzņēmējdarbības plāns, kurā ir
parādīts, kur nauda tika izlietota un kā
uzņēmējs domā gūt no tā peļņu, lai
atdotu parādu bankai.
Otrkārt, klienta raksturojums un viņa spēja atmaksāt
kredītu. Bankas uzdevums ir pārliecināties, ka klients ir
uzticams, kā arī jāzina viņa finansiālais
stāvoklis. Lai to pārbaudītu, banka var pieprasīt
uzņēmuma reģistrācijas apliecību, statūtus,
bilanci un pārskatu par uzņēmuma finansiālās
darbības rezultātiem. Kā arī bankai ir tiesības
pieprasīt dokumentu, kas apliecina, ka kredīta
ņēmējs ir spējīgs aizņemto naudu atmaksāt
un saņemtā naudas summa ir pietiekami nodrošināta.
Treškārt, kredīta nodrošinājums. Lai
kreditēšanas rezultātā neciestu banka, tā jau
savlaicīgi pievērš tam uzmanību. Atbilstoši LR
Kredītiestāžu likuma prasībām,
kredītiestāde var izsniegt kredītu, ja tas ir
nodrošināts ar, piemēram, kustamo un nekustamo
īpašumu, vērtspapīriem, galvojumiem. Svarīgs
kredīta nodrošinājums ir aizdevuma izsniegšana pret
ķīlu. Kā kredīta nodrošinājums kalpo arī
apdrošināšanas sabiedrību izsniegtās polises par
kredītriska apdrošināšanu. Atsevišķos
gadījumos kredītiestāde var izsniegt kredītu arī bez
augstāk minētā nodrošinājuma, taču
šādā veidā izsniegto kredītu kopsumma nedrīkst
pārsniegt 15% no kredītiestādes pašu kapitāla.
Ceturtkārt, aizdevuma apjoms. Saskaņā ar LR
Kredītiestāžu likumu kredīta maksimālais lielums
vienam aizņēmējam vai savstarpēji saistītai klientu
grupai nedrīkst pārsniegt 25% no bankas pašu kapitāla.
     2.         Kredītu iedalījums un klasifikācija
     2.1.   Kredītu iedalījums
Kredītus, kurus piedāvā Latvijas komercbankas saviem
klientiem, var iedalīt vairākās kategorijās par pamatu
ņemot vienas grupas kredītu kopīgās
īpašības. Kredītus varam sagrupēt
šādās attiecīgās grupās.
     Iedalījums pēc termiņa:
-         īstermiņa ( līdz vienam gadam);
-         vidējā termiņa ( no viena līdz pieciem gadiem);
-         ilgtermiņa ( ilgāk par pieciem gadiem).
     Iedalījums pēc nodrošinājuma:
-         tiešais nodrošinājums ( tas parasti saistās ar
tiesību piešķiršanu attiecībā uz
konkrētiem līdzekļiem, kas pieder aizdevuma
ņēmējam. Tā veidi ir parādzīmes, hipotēka
un līdzekļu ieķīlāšana ar vai bez
lietošanas tiesību saglabāšanu);
-         netiešais nodrošinājums ( nodrošinājums
bankai, ko garantē trešā līgumslēdzēja persona,
un parasti tas ir garantijas vai kompensēšanas līguma
formā, ar ko trešā līgumslēdzēja persona
uzņemas atbildību par aizdevuma ņēmēja
neatmaksātajiem parādiem).
     Iedalījums pēc termiņa un procentu noteikumiem:
-         aizdevumi ar fiksētu procentu likmi (procentu likme
saglabājas viena un tā pati no kredīta saņemšanas
brīža līdz pat atmaksas beigu termiņam);
-         peldošās jeb svārstīgās procentu likmes
aizdevumi ( tās ir tādas procentu likmes, kas mainās līdz
ar izmaiņām tirgus likmēs);
-         aizdevumi uz pieprasījumu ( tie ir aizdevumi bez noteikta
samaksas termiņa, tos var atmaksāt pēc pieprasījuma, un
tiem ir svārstīgas procentu likmes);
-         termiņaizdevumi ( tiek izsniegti uz noteiktu laika periodu un
tie ir jāatmaksā vairākās vienlīdzīgās
daļās vai arī visa summa jānomaksā termiņa
beigu datumā).
     Iedalījums pēc iesaistītajiem aizdevējiem:
-         tiešie aizdevumi ( tā saucās aizdevumi, kad banka
pati aizdod naudu tieši uzņēmējam);
-         sindikātaizdevums ( tas rodas, ja uzņēmēja
pieprasīto līdzekļu summa ir pārāk liela, ko viena
banka nevar aizdot, šādā gadījumā apvienojas
vairākas bankas un katra aizdod kādu daļu no kopīgās
summas).
     Iedalījums pēc aizņēmējiem un aizņēmuma
mērķiem:
-         komerckredīts ( tāds kredīts, ko piešķir
viena juridiska persona, piemēram, preču ražotājs otrai
juridiskai personai, pārdodot preces ar atliktu maksājumu, tas ir,
samaksu veicot pēc preču piegādes noteiktā laikā);
-         patērētāju kredīts ( to piešķir
tirdzniecības uzņēmumi un kredītiestādes
iedzīvotājiem dažādu patēriņa preču
iegādei uz nomaksu. Šo kredītu var piešķirt gan
preču, gan naudas veidā. Šim kredītam ir ilgtermiņa
raksturs);
-         augstāka riska aizdevumi ( ir aizdevumi ārzemju
valdībām, valdības aģentūrām vai
centrālajām bankām. Faktori, kuri ietekmē spēju
atmaksāt parādu ietvert sevī valsts ekonomisko stāvokli,
tai skaitā tās darba spēku un dabas resursus utt.);
-         projektu finansēšana ( ir līdzekļu
piešķiršana vēl peļņu nenesošu objektu
celtniecības pabeigšanai, piemēram, kuģu
būvniecība);
-         faktorings ( ir klienta iekasējamo rēķinu
nopirkšana par skaidru naudu. Faktoringa līgums atbrīvo
uzņēmumu no konkrētās naudas plūsmas
administrēšanas, jo šīs rūpes uzņemas
faktoringa piedāvātājs Ц attiecīgā finansu
institūcija);
-         konta pārtēriņs jeb overdrafts ( rodas, ja klients
no sava tekošā konta izņem vairāk naudas, nekā
viņam tur ir. Kontam var noteikt pārtēriņa limitu, kas
klientam dod tiesības izņemt naudu šī limita ietvaros);
-         kredītlīnija ( ir kredīta iespēju
piešķiršanas parasts paņēmiens. Tas dod
aizņēmējam aizņēmuma saņemšanas
iespēju uz konkrētiem noteikumiem līdz noteiktas summas
robežai).
     2.1.         Kredītu veidi
Pastāv dažādas kredīta pamatformas. Skatoties no
makroekonomiskā viedokļa, tie ir tādi kredītu veidi, kas
dod impulsu ekonomikas attīstībai.
     Komerciālais kredīts. Šī kredīta attiecības
veidojas tad, ja preci, t.sk. pakalpojumus pārdod ar maksājumu
atlikšanu uz vēlāku laiku. Kredīta objekts ir
pārdotās preces. Pārdošanas brīdī prece netiek
apmaksāta, bet kreditēta. Komerciālais kredīts aptver
arī preču pārdošanu uz nomaksu.
Komerciālā kredīta līdzeklis ir vekselis.
No komerciālā kredīta ir atvasināts akreditīvs 
un faktorings. Būtībā akreditīvam ar kredītu
nav nekāda sakara. Praktiski akreditīvs ir antikredīta
instruments. Tas ir pircēja bankas rīkojums
piegādātāja bankai apmaksāt piegādātāja
iesniegtos rēķinus par nosūtītajām precēm vai
sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar noteikumiem, kas atrunāti
pircēja akreditētajā iesniegumā.
Lai vēl vairāk paātrinātu naudas saņemšanu,
pārdevējs izmanto īslaicīgu kredītu Ц faktoringu.
Tā ir komisijas operācija, saskaņā ar kuru
uzņēmums piegādātājs nodod bankai savas
tiesības saņemt maksājumu, piemēram, par
piegādātāja precēm, izpildīto darbu utt., un no
bankas par to saņem lielāko summas daļu, kuru viņam
pienāktos saņemt no sava pircēja. Izsakoties
vienkāršāk, preces īpašnieks nolemj izmantot
faktoringa pakalpojumu un noslēdz līgumu ar banku vai līzinga
sabiedrību. Pēc līguma noslēgšanas
pārdevējs paziņo preces pircējam par prasījuma
tiesību pāreju bankai vai līzinga sabiedrībai. Kad prece
nodota pircējam un izsniegts rēķins, banka
norēķinās ar pārdevēju un patur tiesības
pieprasīt rēķina apmaksu pircējam.
Faktorings, līdzīgi kā līzings, ir finansu ieguves veids,
kas neprasa papildu garantijas. Bankai pietiek ar debitora saistību
faktu. Šis darījums ir izdevīgs ne tikai preces vai
pakalpojuma piedāvātājam, tas arī rada vieglāku
nomaksas noteikumus arī pircējam un savu daļu peļņas
gūst arī darījuma nodrošinātāja Ц banka vai
līzinga sabiedrība.
Faktoringa izmantotāju skaits Latvijā nav liels, jo trūkst
pieredzes. Var secināt, ka nākotnē faktorings
vērsīsies plašumā, jo tas ir sevišķi
izdevīgs vairumtirdzniecībā, pirkšanas un
pārdošanas operācijās, kur komerclīgumi paredz
nomaksu pa etapiem ilgākā laika posmā ārējās
tirdzniecības darījumiem, kam norēķinu periods ir
ilgāks. Tāpēc tas ir visvienkāršākais
kredītoperācijas veids, jo var ātri tikt pie naudas,
neiesaldējot apgrozāmos līdzekļus, kas kavētu
uzņēmuma attīstību un palēninātu
līdzekļu apriti.
Faktoringu varētu izmantot krietni vairāk uzņēmumu, jo
tas tieši samazina debitoru parādus. Tas rada iespēju
uzņēmumiem vairāk līdzekļu novirzīt
pamatdarbībai.
Sekojošajā diagrammā var aplūkot faktoringa
kopējā portfeļa sadali Latvijā uz 2000.gada
1.aprīli.
     
     1.diagramma
Diagramma rāda, ka visvairāk faktoringu 2000.gadā izmantojusi
Parekss banka, pārējās bankas nespēlē
pārāk lieli lomu šajā kredītēšanas
veidā.
     Banķieru kredīts. To izsniedz bankas un citas
kredītiestādes juridiskām un fiziskām personām naudas
aizdevumu formā tajā gadījumā, ja klienta
norēķinu kontā izdarīto maksājumu summa noteiktā
laika periodā pārsniedz iemaksu summas šajā kontā.
Baņķieru kredīta objekts, atšķirībā no
komerciālā kredīta, ir nauda. Baņķieru kredīts
izsaka attiecības starp baņķieriem, komersantiem un
jebkurām juridiskām un fiziskām personām.
No uzņēmējdarbības un kredīta atmaksas viedokļa
būtiska nozīme ir baņķieru kredīta termiņiem.
Šos termiņus regulē investīciju projekti, dod iesēju
aizņemtajiem līdzekļiem veikt lielāku vai mazāku
aprišu skaitu, sekmē intensīvāku vai mazāk
intensīvu uzņēmējdarbību, lai kredītu
laikā dzēstu.
     Hipotēku kredīts. Tas ir ilgtermiņa kredīts, kas ir
izsniegts pret ķīlu. Šos kredītus izsniedz pamatojoties uz
nekustamā īpašuma ieķīlājumu.
Hipotēku kredīts ir plaši izplatīts ekonomiski
attīstītās valstīs. Un tas viss tāpēc, ka
noteiktu saimnieciskai darbībai sniedz ilgtermiņa kredītus,
kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu Ц ķīlu.
Tās ir vērtspapīrs, kas pārstāv nekustamā
īpašuma ieķīlājumu hipotēku bankā un dod
tā turētājam tiesības saņemt iepriekš
fiksētu ienākumu, izteiktu procentos no ķīlu zīmes
nominālvērtības.
Hipotekāro kredītu parasti izsniedz šādiem
mērķiem Ц zemes auglības uzlabošanai, nekustamā
īpašuma pirkšanai, ēku būvēšanai,
ilggadīgiem stādījumiem un tamlīdzīgi.
Nākošajā diagrammā var aplūkot Latvijas
uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto hipotekāro
aizdevumu apjomus, laika posmā no 1997.gada līdz pat 2001.gadam.
     2.diagramma
     
Diagramma parāda, ka hipotekāro aizdevumu apjoms ar katru gadu ir
divkāršojies. Vēl tikai jādomā, lai procentu likmes
paliktu stabila un nemainīga.
     Valsts kredīts. To raksturo tas, ka valsts izlaiž
aizņēmuma obligācijas. Obligācijas ir reizē gan
parāda zīme, gan vērtspapīrs, kas tā
turētājam nodrošina fiksētu procentu likmi.
Obligācijai ir nominālvērtība un tirgus cena. Tās
parasti izplata ar banku starpniecību, tās ir pērkamas
vērtspapīru tirgū. Obligācijas cena ir tieši
atkarīga no to piedāvājuma un pieprasījuma samēram.
Tās brīvi pērk un pārdod iedzīvotāji. Pēc
tā var spriest, ka valsts ir debitors.
Valsts iekšējā uzņēmuma obligācijas ir
problēma, kas cieši saistīta ar valsts budžeta
deficītu. Emitējot un pārdodot valsts iekšējā
aizņēmuma obligācijas, Finansu ministrija papildina valsts
budžetu. Valsts iekšējā aizņēmuma
obligāciju emisija ir pirmā pazīme, ka valsts
budžetā ir deficīts.
     Līzings. Tas ir gan noma ar izpirkšanas tiesībām, gan
pārdošana uz nomaksu, gan īpatnējs kredīts. Tas ir
viens no pazīstamākajiem kredīta paveidiem Latvijā.
Latvijā līzinga operācijas veic, piemēram, Parekss banka,
Multibanka, Krājbanka utt., bet Unibanka un Hansabanka šim
nolūkam ir nodibinājušas banku meitas uzņēmumus.
Līzings ir nomas attiecības starp mantas īpašnieku (
līzinga devēju jeb nomas devēju) un personu, kura vēlas
to izmantot savā biznesā ( līzinga saņēmēju jeb
nomnieku). Un šīs attiecības veidojas uz minētā
līzinga līguma abu pušu savstarpējā izdevīguma
(peļņas gūšanas ) pamata. Vārdu sakot, līzinga
devējs nopērk attiecīgo līzinga darījuma objektu
savā īpašumā un atdod to lietošanā līzinga
ņēmējam. Līzinga ņēmējs veic
pakāpeniskus maksājumus, norēķinoties par iespēju
lietot sev nepiederošu preci.
Pats galvenais ir saprast, ka līzings nav noma ar izpirkšanas
tiesībām, jo kad uzņēmums nomā kādu
ražošanas līdzekli ar izpirkšanas tiesībām,
uzņēmums kļūst par tā īpašnieku uzreiz,
kad izdara pirmo iemaksu, bet ja līzinga darījumā
uzņēmums kļūst par īpašnieku tikai tad, kad
ražošanas līdzekļu vērtība ir pilnīgi
samaksāta.
Līzinga pakalpojumi pamatā iedalās divos veidos Ц finansu
līzings un operatīvais līzings.
Parasti līzinga sākuma summa svārstās ap 100 latiem. Nav
retums, ka šī summa ir krietni mazāka Ц no Ls 5 līdz Ls
10. Līzinga līguma termiņš Ц no viena mēneša
līdz vienam gadam.
No līzinga ņēmēja neprasa nekādus speciālus
dokumentus, izziņas, izņemot pasi ar dzīvesvietas pierakstu.
Dažas līzinga firmas, slēdzot līgumu par summu virs 500
latu, kā garantu prasa pasi ar Latvijas pierakstu.
Mikrolīmenī risks saistās ar firmas līzinga
ņēmējas maksātnespēju, ļaunākā
gadījumā bankrotu. Ja līzinga ņēmēju vainas
dēļ līzinga maksājumi tiek pārtraukti, līzinga
objekts atgriežas pie tā īpašnieka, kas nesaņem
ieplānotos ienākumus un ir spiests meklēt jaunu līzinga
ņēmēju. Tas var būt apgrūtinoši, jo prece jau
ir lietota.
Bet savukārt makrolīmenī, nopietns līzinga devēja
naidnieks ir inflācija, tāpat valūtas kursa izmaiņas,
banku noguldījumu procentu likmju kāpums, izmaiņas
kredīta nosacījumos u.c.
Trīs ceturtdaļas organizāciju, kas slēdz līzinga
līgumus, ir komercbankas vai tām piederošie un pakļautie
uzņēmumi. Tikai ceturtā daļa organizāciju, kas
sniedz līzinga pakalpojumus vai slēdz līzinga darījumus,
nav banku uzņēmumi. Tas apstiprina to, ka Latvijā līzings
ir cieši saistīts ar banku kredītu.
Kopumā līzings ir atzīts par vienu no visstraujāk
augošajām industrijām Latvijā. To sekmē valsts
ekonomikas attīstība, līzinga kā finansējuma veida
popularitātes pieaugums, kā arī līzinga  kompāniju
sadarbības partneru skaita palielināšanās, kas ar vien
vairāk piedāvā līzinga pakalpojumus.
Lai veicinātu līzinga pakalpojumu sniedzēju sadarbību,
sakārtotu līzinga tirgu un noskaidrotu līzinga kopējos
apjomus, ir jāplāno piesaistīt jaunus biedrus.
Vislielāko Latvijas Līzinga asociācijas līzinga
portfeļa daļu pēc aktīvu sadalījuma Ц 31% no
kopapjoma jeb 55.15 milj.Ls veido automašīnu līzings. Tam seko
ražošanas iekārtu iegādes līzings ar 22% no
līzinga portfeļa jeb 39.15 milj.Ls, bet nekustamā
īpašuma līzings aizņem 18.3% (29.12 milj.Ls) no
kopējā statistikā apkopotā līzinga tirgus, nedaudz
atpaliekot  komerctransporta līzingam ar 17.7% (31.54 milj.Ls).
     
     3.diagramma.
Diagramma rāda, ka vislielākā daļa līzinga
pakalpojumi ir izmantoti lielu objektu būvēšanai vai
pirkšanai, piemēram, kuģiem, lidmašīnām utt.
Tālāk cieši seko līzinga izmantošana biroja
mēbeļu iegādei.
Nākošajā diagrammā var aplūkot līzinga
portfeļa sadalījumu pēc termiņstruktūras uz
2002.gada 1.janvāri.
     4.diagramma
     
Diagramma rāda, ka līzinga ņēmēju
pieprasītākais laika termiņš ir 1 Ц3 gadi, kā
arī daudz no tā neatpaliek laika termiņš 3 Ц 5 gadi,
atpaliekot tikai par 0,4% no kopapjoma.
Tā kā tiek uzskatīts, ka Latvijas Līzinga devēju
asociācijas biedri Ц 4 līzinga kompānijas: SIA Hanza
Līzings, SIA Unilīzings, SIA Nordea Finance Latvia un a/s Sampo
Līzings Ц ir vadošie līzinga tirgus dalībnieki, taču
jāņem vērā, ka pirms vairāk nekā gada
līzinga asociācija sadalījās, un Latvijas Līzinga
devēju asociācijā nav pārstāvētas bankas ( otra
līzinga asociācija savu darbību beidza 2001.gada
novembrī), turklāt līzingu piedāvā arī citi
asociācijā neietilpstoši uzņēmumi. Lielākais
līzinga portfelis banku vidū ir Parekss bankai 62,5 milj.Ls ( uz
01.01.2002.) Ц vēl pagājušā gadā oktobra
sākumā bankas līzinga portfelis bija 20% no statistikā
fiksētā līzinga tirgus. Pārējo līzinga
pakalpojumus sniedzošo banku devums kredītportfelī katrai
atsevišķi svārstās aptuveni no 1% līdz 1,6% no
kopapjoma jeb aptuveni 3 līdz 4.5 miljoni latu ( Latvijas
Krājbanka, Baltijas Tranzītu banka, Pirmā banka).
     
     5.diagramma
Diagramma rāda, ka līzinga izsniegšanas ziņā
līderis ir Hanza Līzings, sastādot 61% no kopapjoma,
tuvākais sekotājs ir tikai ar 29% no kopapjoma Ц Unilīzings.
     Partērētāju kredīts.  Šis kredīta formas
nosaukums it kā nepārprotami raksturo kredīta darbību.
Patēriņa kredīta objekti ir tās preces, ko pērk un
pārdod patēriņa preču tirgū. Debitors ir
atsevišķs patērētājs, mājsaimniecība.
Pirmkārt, šī kredīta objekti ir tie patēriņa
priekšmeti, kas nav saistīti ar citām kredīta
formām. Otrkārt, patērētāju kredītu
tīrā veidā pastiprina kredīta kartes. Par šīm
kartēm var uz kredīta iegādāties visu patēriņa
preču klāstu.
Patēriņa kredīts gan pagātnē, gan šodien ir
pamatos īslaicīgs. Bieži tā termiņš sniedzas
līdz tuvākai algas dienai. Uz ilgāku laiku šo
kredītu var izsniegt ilgstošas lietošanas patēriņa
preču iegādei, piemēram, mēbeles utt.
Patēriņa kredīts ir iedarbīgs pieprasījuma
paplašināšanas rīks. Jo kamēr ilgstošās
lietošanas patēriņa priekšmetiem ir aktīvs noiets,
pārdevējs nedomā šīs preces pārdot uz
kredīta. Tikko pieprasījums krītas, preci sāk pārdot
uz kredīta. Šāds solis var būt ekonomiski
pretrunīgs. Jo ja kredīts iesaldē naudu precēs, ko
apmaksās pēc īsāka vai ilgāka laika, tad tas
palēnina līdzekļu apriti. Un procenti par patēriņa
kredītu šos zaudējumus kompensē nelielā
apmērā. Bet pārdodot uz kredīta pārdevējam ir
izdevīgāk, nekā bezdarbībā gaidīt pircēju
un līdzekļu apriti vēl vairāk palēnināt.
Patēriņa kredīta variantā prece ir dārgāka, bet
maksāt var ilgāku laiku mazām summām.
     2.2.         Kredītu klasifikācija
Pamatojoties uz kredītu novērtējumu, saskaņā ar
Latvijas Bankas padomes 15.07.1999. lēmumu Nr.58/3 par УAktīvu un
ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumiemФ,
kredīti klasificējami:
-         standarta kredīti ir kredīti, kuri
neapšaubāmi tiks samaksāti un tos klasificē vēl
divās sīkākās grupās, kas ir kredīti
aizņēmējiem, kuriem nav gaidāmas problēmas ar
parāda samaksu, jo prognozējamā naudas plūsma ir
pietiekama, lai samaksātu parādu, un kuri parāda samaksu veic
saskaņā ar līgumā noteiktajiem termiņiem vai kavē
parāda samaksu līdz 5 dienām, kā arī no
nodrošinājuma atkarīgie kredīti , ja to
nodrošinājuma vērtība ir vienāda vai lielāka par
parāda summu, ja šo nodrošinājumu var savlaicīgi
pārdot, jo pastāv likvīds tirgus, un kredītiestādei
nav juridisku šķēršļu šā
nodrošinājuma atsavināšanai.
-         uzraugāmie kredīti ir kredīti, kuriem
nepieciešama pastiprināta kredītiestādes vadības
kontrole, jo tiem piemīt potenciāla nedrošība, kas, ja
situācija netiek mainīta, nākotnē var ietekmēt
parāda samaksu un kredītiestādei radīt zaudējumus.
-         zemstandarta kredīti ir kredīti, kuriem ir
skaidri izteikta nedrošības pakāpe, kas liek apšaubīt
pilnu parāda samaksu, un kuri kredītiestādei radīs
zaudējumus, ja šī nedrošība netiks novērst.
-         šaubīgie kredīti ir kredīti, kuru
dēļ kredītiestādei ir liela zaudējumu iespēja,
novērtēšanas laikā nav iespējams precīzi noteikt
zaudējumu apjomu, bet ir pamatotas cerības daļēji
atgūt kredītu.
-         zaudētie kredīti ir kredīti, kuriem
novērtēšanas laikā nav reālas vērtības.
     2.3.         Aizdevumi juridiskām un fiziskām personām
Mūsdienās pastāv vairākas kredītu formas, kas ir
atšķirīgas, ja kredīta prasītājs ir fiziska
persona vai ja persona ir juridiska.
     Aizdevumi fiziskām personām.
     Overdrafts Ц viens no kredītlīnijas veidiem, ko klients var
izmantot, veicot izmaksas no sava norēķinu konta, kas pārsniedz
konta atlikumu. Saskaņā ar noteikumiem overdrafts ir atmaksājams
pēc pieprasījuma, tomēr praksē bankas pieprasa overdrafta
atmaksāšanu tikai atsevišķos gadījumos.
     Aizdevumi, kas paredzēti kapitālieguldījuma
finansēšanas un vēlākas ieņēmumu summas
sasaistīšanai  - īstermiņa aizdevumi, kas
paredzēti, lai nodrošinātu klientu ar jaunas mājas
pirkšanai nepieciešamajiem līdzekļiem, pirms tas ir
saņēmis naudu no iepriekšējās mājas
pārdošanas. Šis aizdevumu veids ir saistīts ar zināmu
risku, jo klientam ir jāmaksā procenti par diviem lieliem
aizdevumiem, ko ne katrs var atļauties. Turklāt pastāv risks, ka
paredzētie ienākumi netiks saņemti, tādejādi atmaksas
periods pagarināsies un līdz ar to procentu maksājumi, kas
jāveic par aizdevuma lietošanu šajā laika periodā,
kopā veidos lielāku summu nekā paredzēts.
     Aizdevumi ar nemainīgu procentu likmi Ц nelieli aizdevumi (no 1000
līdz 10 000 latiem) uz laiku no 6 mēnešiem līdz 5 gadiem.
Šādi aizdevumi parasti tiek izmantoti mašīnas vai citas
ilgstoši lietojamas patēriņa preces iegādes
finansēšanai. Aizdevuma atmaksāšanas noteikumi parasti
paredz vienādus ikmēneša maksājumus, kas vienlaikus ietver
gan procentus, gan pamatsummas atmaksu.
     Atjaunojamās kredītlīnijas Ц saskaņā ar
atjaunojamās kredītlīnijas noteikumiem banka automātiski
katru mēnesi pārskaita no klienta norēķinu konta (vai
arī klients katru mēnesi iemaksā) klienta atjaunojamās
kredītlīnijas kontā noteiktu summu. Pēc tam  šim
klientam ir tiesības mēneša laikā izņemt no
šī konta zināmu summu, kas vienāda ar ikmēneša
iemaksas vairākkārtīgu reizinājumu, par kādu banka un
klients iepriekš vienojušies. Ja šajā kontā ir
kredīta atlikums, tad klients saņem par to procentus.
     Hipotēkas aizdevumi  - parasti tiek izsniegti tāda
nekustamā īpašuma iegādei, remontam, celtniecībai, kas
ir reģistrēts zemesgrāmatā un atrodas Latvijā, tas
arī ir galvenais hipotekārās kreditēšanas
priekšnosacījums.
Banka aizdevumu izsniedz zemes iegūšanai, mantošanas
tiesību nokārtošanai, ēku būvēšanai,
meliorācijai un ilggadīgiem stādījumiem, agrāko
hipotekāro parādu nokārtošanai u.c. vajadzībām.
     Kredītkaršu aizdevumi Ц šim aizdevumam pastāv divi
galvenie kredītkaršu veidi, no kuriem tikai viens nodrošina
kredītkartes lietotāju ar iespēju izmantot kredītu
ilgāku laika periodu:
-         maksājumu kredītkartes, kas bankas
paziņojumā ikreiz norādītā summa ir pilnībā
jānomaksā, tādejādi iespējas izmantot bezprocentu
aizdevumu ir tikai laika periodā no pirkuma izdarīšanas dienas
līdz bankas paziņojuma saņemšanas dienai. Parasti par
maksājumu kredītkartes lietošanu ir jāmaksā
ikgadējā abonementa maksa.
-         kredītkartes  sniedz saviem lietotājiem
iespēju izmantot atjaunojamo bezprocentu kredītlīniju līdz
noteiktam limitam noteiktā periodā, par ko banka ar klientu
iepriekš vienojušies. Ikmēneša bankas paziņojumā
norādīto summu var apmaksāt pilnībā vai
daļēji, atkarībā no tā, kāds ir noteiktais
minimums.
     Aizdevumi juridiskām personām.
     Overdrafts Ц brīvi izmantojams, noteikts kredītlimits bez
atmaksas grafika, bet ar izmantošanas termiņu līdz 12
mēnešiem. Vai arī iepriekš saskaņota
kredītlīnija jeb aizņēmuma tiesības, kuras klients var
izmantot, veicot maksājumus vai veicot izmaksas no sava norēķinu
konta.
Juridisko personu overdrafti ir atmaksājami pēc pieprasījuma.
Tomēr praksē bankas reti kad pieprasa atmaksāt overdraftu, ja
vien attiecīgais klients nav devis īpašu iemeslu
šaubām par to, vai šis overdrafts tiks atmaksāts.
     Fiksēta termiņa kredītlīnija Ц kredītlīnija
ar termiņu no 3 līdz 12 mēnešiem. Kredītlīnija
izmaksājama daļās no noteiktu minimālo lielumu un katra
izmaksājamā daļa var būt ar 1, 3 vai 6 mēnešu
termiņu, nepārsniedzot kredītlīnijas gala termiņu.
     Termiņaizdevumi  - tiek izsniegti uz noteiktu laika periodu, un tie
atmaksājami vairākās vienlīdzīgās daļās
vai arī visa jānomaksā termiņa beigu datumā.
Izšķir trīs veida termiņaizdevumus:
-         par īstermiņa aizdevumiem uzskatāmi aizdevumi, kas
atmaksājami viena gada laikā vai īsākā periodā;
-         vidēja termiņa aizdevumi ir aizdevumi, kas
jāatmaksā ne agrāk kā pēc viena gada, bet ne
vēlāk kā piecu gadu laikā;
-         ilgtermiņa aizdevumi ir aizdevumi, kas jāatmaksā
pēc vairāk nekā pieciem gadiem.
     Aizdevumi projektu finansēšanai  - tādi aizdevumi, kas
tiek izsniegti lielāku kapitālieguldījumu projektu
finansēšanai. Šādu aizdevumu atmaksāšanas
vienīgais vai galvenais avots ir naudas plūsma, kādu
nodrošina attiecīgais projekts.
     Sindikātaizdevumi Ц aizdevums, ko izsniedz vairākas bankas
kopā un ko katrai no šīm bankām atsevišķi
nebūtu iespējams vai ko tās nevēlētos izsniegt.
Projektu vada viena vai vairākas bankas, kas vienojas par aizdevuma paketi
un izveido banku sindikātu, apvienojot vairākas bankas.
     Ārvalstu aizdevumi  - aizdevumi ārvalstu valdībām un
to valsts uzņēmumiem. Parasti šie aizdevumi ir lieli,
tāpēc tos izsniedz uz vidēju vai ilgu termiņu.
     Atviegloto aizdevumu kategorijai ir raksturīgas zemākas
nekā tirgū valdošās procentu likmes un parasti tie ir
ilgtermiņa. Šādus aizdevumus lielākoties izsniedz tikai
valdības sponsorētas institūcijas, un šādi aizdevumi
tiek paredzēti tām valsts tautsaimniecības nozarēm, valsts
rajoniem vai valstīm, kam nepieciešama ekonomiska
palīdzība.
     Secinājumi un priekšlikumi
No darba izriet sekojoši secinājumi:
        ka, kredītam ir vairāki nepieciešamības veidi;
        kredīts regulē kopējo naudas apriti
tautsaimniecībā un ekonomiskajos procesos;
        kredīts ir svarīgs naudas ekonomijas faktors;
        no makroekonomiskā viedokļa, katrs kredīta veids dod
impulsu ekonomikas attīstībai;
        ka, faktorings ir īslaicīgs kredīts, kas
paātrina naudas saņemšanu bez liekām
grūtībām;
        hipotēku kredīts ir plaši izplatīts ekonomiski
attīstītās valstīs;
        arī šogad hipotekārās kreditēšanas
veids būs viens no visstraujāk augošajiem banku pakalpojumiem;
        Hansabanka, Parekss banka un Latvijas Hipotēku un zemes banka Ц
lielākās bankas privātpersonu hipotekārajā
kreditēšanā;
        trīs ceturtdaļas organizāciju, kas slēdz
līzinga līgumus, ir komercbankas vai tām piederošie un
pakļautie uzņēmumi;
        kredīta formas ir atšķirīgas, ja persona ir
juridiska vai fiziska;
        izsniedzot kredītu, kredīta devējs uzņemas
kredīta risku, jo kredīta ņēmējs var nepildīt
savas saistības attiecībā pret kreditoru;
        lielākās kredītu saņēmējas
tautsaimniecības nozaru aspektā 2001.gadā bija
tirdzniecība;
        problemātiski ir saņemt aizdevumus mazajiem un
vidējiem uzņēmumiem.
No secinājumiem izriet šādi priekšlikumi:
        jāizmanto līzinga sniegtās priekšrocības,
jo tam ir labas perspektīvas un šis kredīta veids spēj
aptvert jebkuras preces;
        lai vēl vairāk paātrinātu naudas
saņemšanu, pārdevējam ir jāizmanto
īslaicīgais kredīts Ц faktorings;
        lai veicinātu līzinga pakalpojumu sniedzēju
sadarbību, sakārtotu līzinga tirgu un noskaidrotu līzinga
kopējos apjomus, ir jāplāno piesaistīt jaunus biedrus;
        izstrādājot kredītpolitiku, jāņem
vērā konkrētās bankas pieejamie finansu resursi,
personāls, aprīkojums;
        vieglāk ir nodrošināties ar nepieciešamo finansu
informāciju par klientu pirms kredīta izsniegšanas.
     Izmantotās literatūras un avotu saraksts
1.ФKredītu un ārpusbilances saistību
novērtēšanas noteikumiФ, Latvijas Bankas padomes likums
Nr.58/3, pieņemts 15.07.1999., Latvijas Banka.
2.Bankas 2002. Ц R.: Preses nams, 2002.
3.Bikse V. Makroekonomikas pamati. Teorijas. Problēmas. Politika. Ц
R.:LU, 1998.
4.Briede I. Banku finansu pakalpojumi. Ц R.: Turība, 2000.
5.Ekonomika un banku loma ekonomikā. Ц R.: Preses nams, 1997.
6.Finanses un kredīts: problēmas, koncepcijas, vadība. Ц R.:
LU Ekonomikas un vadības fakultāte, Finansu institūts, 2000.
7.Lībermanis G. Tirgus ekonomikas pamati un Latvija ceļā uz
Eiropas Savienību. Ц R.:Kamene,2001.
8.Pabērza A. Līzinga apjoms pērn audzis divas reizes //Dienas
bizness. Ц 2002. Ц 13.feb.
9.Šenfelde M. Makroekonomika. Ц R.: Kamene, 2000.
10.Timma L. Asa konkurence hipotekāro kredītu izsniegšanā
//Biznesa laiks. Ц 2002. Ц 27.marts