Реферат: Darba droроba manв darba vietв
RTU
TMF
Referāts priekšmetā
Darba aizsardzības pamati
DARBA DROŠĪBA MANĀ DARBA VIETĀ.
2000
Saturs
Ievads
1. Darba aizsardzības jēdziens
2. Darba līgums
3. Arodbiedrības
4. Darba likumdošanas ievērošanas uzraudzība un kontrole
5. Darba devēju un amatpersonu atbildība par likumdošanas
pārkāpumiem
6. Darba drošības instruktāža
7. Ergonomika
Nobeigums
Literatūras saraksts
Ievads
Darbinieki ir uzņēmuma svarīgākais kapitāls un
ikvienam uzņēmējam ir jāsaprot, ka viņa ideja nevar
tikt realizēta bez kvalificētiem darbiniekiem.
Uzņēmējam un darbiniekam ir savas personīgās
intereses, un šīs intereses ne vienmēr sakrīt. Algu
līmenis un darba apstākļi visbiežāk ir
centrālie jautājumi. Tāpēc valsts uzņemas darba
devēju un darba ņēmēju attiecību
regulēšanu.
Latvijas Republikas darba likumdošanas akti attiecas uz visiem darba
devējiem un darbiniekiem neatkarīgi no to statusa,
īpašuma formas, ja darba attiecības dibinās uz darba
līguma pamata. Tas nozīmē, ka УDarba likumu kodekssФ un citi
darba likumi attiecas ne tikai uz valsts vai pašvaldību
uzņēmumu darbiniekiem, bet arī uz tiem, kuri strādā
uz darba līguma pamata sabiedrībās ar ierobežotu
atbildību, akciju sabiedrībās, pie individuālā darba
devēja utt. Latvijas Republikā ir noteikta darbinieku
līdztiesība.
Nodarbinātības jomā pastāv plašs rakstītu
likumu, noteikumu, ministriju rīkojumu un citu juridiski saistošu
regulējošu normu klāsts. LR DLK nosaka darba līgumu
slēgšanu, darba laiku, darba samaksu, darba aizsardzību un
citus jautājumus. LR DLK apstiprina Saeima, kā arī izdara
grozījumus un papildinājumus.
1.Darba aizsardzības jēdziens
1.1. Darba aizsardzība
Likumdošanas aktu un tiem atbilstošu sociālo, ekonomisko,
organizatorisko, tehnisko, sanitāri higiēnisko un
ārstnieciskiprofilaktisko pasākumu sistēma, kas garantē
drošu, stabilu darbu, novērš nelaimes gadījumus un
arodsaslimšanu, kā arī saglabā strādājošo
darbaspējas visā darba procesā.
1.2.Darba aizsardzības normatīvie akti
Latvijas Republikas likumdošanā noteiktā
kārtībā apstiprinātie standarti, normatīvi un
normas, instrukcijas un citi dokumenti.
1.3.Darba vieta
Vieta, kurā darbiniekam ir nepieciešams atrasties vai kurp
viņam jādodas sakarā ar darba pienākumu
pildīšanu un kura tieši vai netieši atrodas darba
devēja kontrolē.
1.4.Darba vide
Darba vieta ar tās fiziskajiem un higiēniskajiem
apstākļiem, kuros darbinieki atrodas, pildot darba pienākumus.
Darba vide ir jāprojektē un jāorganizē tā, lai darba
apstākļi tajā atbilstu valsts apstiprinātajām darba
aizsardzības un darba higiēnas normatīvu prasībām.
Tai ir jāatbilst arī valsts ugunsdrošības noteikumiem.
Iekārtas un materiāli, kas savas temperatūras vai citu faktoru
dēļ apdraud darbiniekus, jānorobežo un
jāmarķē ar atbilstošajām brīdinājuma
zīmēm.Tīrībā un kārtībā ir
jāuztur ejas, ceļi un darba vietas. Smēķēšana
darba vidē ir pieļaujama tikai speciālās, ar
norādījumu zīmēm apzīmētās
smēķēšanas vietās vai telpās un
uzņēmumu iekšējās kārtības noteikumos
paredzētā kārtībā. Ja darba vidē ir
paaugstināts risks, tad tā ir jānorobežo un
jāapgādā ar nepieciešamajiem glābšanas un
aizsardzības līdzekļiem.
1.5.Darba devēja pinvarotā persona
Amatpersona, kurai ar darba devēja pavēli (lēmumu vai
rīkojumu) ir noteikta atbildība par uzņēmuma,
iestādes, organizācijas vai uzņēmējsabiedrības
pārvaldi.
Darbinieku vai viņu arodu organizāciju uzticības persona Ц
darbinieku vai viņu arodu organizāciju ievēlēta persona,
kura uzņēmumā pārstāv darbinieku intereses darba
aizsardzībā. Valsts politika darba aizsardzībā pamatojas
uz sekojošiem punktiem:
ü Darba devēju organizāciju, valsts
institūciju, darbinieku vai viņu arodu organizāciju savas
projektēšanas, ražošanas un iepirkšanas
stimulēšanu;
ü Darba aizsardzības jautājumu
koordinēšanu ar citām valsts ekonomiskās un
sociālās politikas sastāvdaļām;
ü Darba aizsardzības zinātnisko
pētījumu rezultātiem;
ü Valsts līdzdalību darba aizsardzības
pasākumu finansēšanā;
ü No darba devējiem un augstākām
institūcijām neatkarīgu valsts darba aizsardzības kontroles
un uzraudzības sistēmu;
ü Apmācību darba aizsardzības
jautājumos visu līmeņu mācību iestādēs;
ü Darbinieku sociālo aizsardzību
arodslimības un nelaimes gadījumos;
ü Starptautiskās darba organizācijas konvenciju
principiem;
ü Starpvalstu sadarbību darba aizsardzības jomā.
2. Darba līgums
Latvijas Republikas darba likumdošanas akti attiecas uz visiem
darbiniekiem un darba devējiem neatkarīgi no to statusa un
īpašuma formas, ja darba attiecības dibinās uz darba
līguma pamata. (Latvijas Darba likuma kodeksa (LDLK) 5.pants).
2.1.Darba līgums
Tā ir rakstveida vienošanās starp darbinieku un darba
devēju, saskaņā ar kuru:
ü Darbinieks apņemas veikt noteiktu darbu,
pakļaujoties iekšējai darba kārtībai un darba
devēja rīkojumiem;
ü Darba devējs apņemas nodrošināt darba
samaksu un darba apstākļus, kas ierakstīti darba
likumdošanas aktos, darba koplīgumā, pusēm vienojoties.
2.2.Darba koplīgums
Vienošanās, ko likumā noteiktajā kārtībā
reģistrēta darbinieku aroda organizācija vai darbinieku
pilnvaroti pārstāvji (ja reģistrētas
arodorganizācijas nav) slēdz ar darba devēju par darba,
tā samaksas un sociālās aizsardzības nosacījumiem.
2.3.Darbinieks
Fiziska persona, kas uz darba līguma pamata strādā pie darba
devēja.
LR LDK 1.pants paredz, ka darbinieku līdztiesību nodrošina
neatkarīgi no rases, ādas krāsa, dzimuma, vecuma,
reliģiskās vai citas pārliecības, nacionālās
vai sociālās izcelšanās un mantiskā
stāvokļa.
Darbinieku galvenās darba tiesības un pienākumi fiksēti
likumdošanas kodeksa 2.pantā: darbiniekam noslēdzot
līgumu ar darba devēju, ir tiesības uz darba samaksu, kas nav
mazāka par valsts noteikto minimumu, tiesības uz atpūtu
saskaņā ar likumiem par darbadienas un darba nedēļas
ierobežošanu un ikgadējiem apmaksātiem
atvaļinājumiem, tiesības uz drošiem, veselībai
nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī tiesības
apvienoties arodu organizācijās.
Darbinieku pienākums ir ievērot darba līguma nosacījumus
un iekšējās darba kārtības noteikumus, saudzīgi
izturēties pret darba devēja mantu.
2.4.Darba devējs
Fiziska vai juridiska persona, kas uz darba līguma pamata
nodarbinās vismaz vienu personu. Galvenās darba devēja
tiesības ir ietvertas УLikumā par par
uzņēmējdarbībuФ.
2.5.Darba līguma stadijas
1. Darba līguma sagatavošana,
2. Noslēgšana,
3. Darbība,
4. Grozīšana,
5. Izbeigšana.
Darba līguma nolēgšana Ц darba devējs ir
tiesīgs slēgt darba līgumu ar:
ü LR pilsoņiem;
ü Latvijas patstāvīgajiem
iedzīvotājiem;
ü Ārvalstniekiem un
bezvalstniekiem, ja viņiem ir uzturēšanās atļauja, kas
dod tiesības strādāt.
Nav atļauts pieņemt patstāvīgā darbā personas,
kuras ir jaunākas par 15 gadiem. Skolu audzēkņus vecumā
no 13 gadiem var pieņemt vieglā, veselībai un tikumībai
nekaitīgā darbā no mācībām brīvajā
laikā. Uzsākt darbu var tikai ar vecāku vai aizbildņu
piekrišanu.
Darba attiecības starp darba devēju un darbinieku pamatojas uz
individuālu darba līgumu, kuru noslēdz rakstveidā divos
eksemplāros, no kuriem viens eksemplārs glabājas pie darba
devēja, bet otrs Ц pie darbinieka. Šis noteikums attiecināms
uz tiem, kas stājās darbā ar 1992.gada 1.aprīli. Tie,
kuri jau bija darba attiecībās, turpina darbu uz agrāk
noslēgtā līguma pamata.
Ja darba devējs un darbinieks tikai vienojas par konkrētu darbu
veikšanu, nenoslēdzot rakstisku darba līgumu, tad darba
attiecības juridiski nerodas (līdz ar to, darbiniekam nav
tiesību uz darba nespējas lapas apmaksu, apmaksātu
atvaļinājumu un citām garantijām).
DLK 14.pants regulē arī tā saucamo amatu savienošanu,
nosakot, ka darbinieks var slēgt darba līgumu ar vairākiem
darba devējiem, ja tas nav pretrunā ar likumu vai arī darba
koplīgumu, ja to neaizliedz darba devējs.
Līguma slēdzēja puses uzņemas noteiktas saistības.
Līgumu slēgšanu un tajos ietverto saistību izpildi
regulē Latvijas Republikas civillikums, īpaši tā
saistību tiesību daļa, kā arī citi likumi un
normatīvie akti, kas paredz un nosaka arī attiecību
noformēšanas kārtību un veidu noteiktiem darījumiem,
nozarēm utt.
2.6. Līguma rekvizīti
Līguma nosaukums;
Līguma noslēgšanas vieta;
Līguma noslēgšanas datums;
Līgumslēdzējas puses (līgumā
dod to juridiskos nosaukumus, norādot, kā katra tiks
dēvēta turpmāk līguma tekstā);
Līguma teksts jāraksta sevišķi
uzmanīgi, tajā jāietver:
Precīzi formulējumi, kādās
attiecībās stājas līgumslēdzējas puses,
kādas saistības un kādus pienākumus katra no tām
uzņemas (amata nos.),
Saistību izpildes termiņu var
norādīt pa posmiem, pievienojot grafikus u.tml.,
Savstarpējo saistību izpildes
novērtēšanas, pieņemšanas un nodošanas
noteikumi,
Norēķinu veidi, termiņi,
kārtība (samaksa par darbu),
Pārbaudes laiks (ja nav, tad uzskatāms, ka
piņemts darbā bez pārbaudes laika),
Līgumslēdzēju pušu atbildība un
iespējamās sankcijas par saistību vai pienākumu
neizpildi,
Iespējamās ar amatu saistītās
problēmas,
Strīda izskatīšanas kārtība,
Līguma noteikumu izskatīšanas
kārtība,
Līguma noteikumu grozīšanas
kārtība,
Līguma laušanas vai pagarināšanas
noteikumi,
Citi papildu noteikumi,
Līguma eksemplāru skaits, to
glabāšanas vietas,
Līgumslēdzēju pušu adreses un banku
rekvizīti,
Norāde par līguma pielikumiem,
Līgumslēdzēju pušu paraksti,
Zīmogu nospiedumi.
Saskaņā ar DLK 16.pantu darba līgumu var noslēgt:
ü uz nenoteiktu laiku,
ü uz noteiktu laiku,
ü uz noteikta darba izpildīšanas laiku.
Darba līguma termiņu nosaka, pusēm vienojoties darba
līguma noslēgšanas laikā.
Pārbaudes laiks:
ü pārbaudes laiks jāparedz darba līgumā,
ü tas nedrīkst būt ilgāks par 3 mēnešiem,
ü pārbaudi nenosaka personām, kas jaunākas par 18
gadiem,
ü pārbaudes laiku nosaka tikai stājoties darbā.
Noslēdzot darba līgumu, darba devējs var noteikt
pārbaudi, lai noskaidrotu, vai darbinieka darba prasme atbilst
viņam uzticētajam darbam. Šīs pārbaudes
noteikšana jānorāda darba līgumā. Ja darba
līgumā noteiktais pārbaudes termiņš izbeidzas, bet
darbinieks turpina strādāt, atzīstams, ka viņš
pārbaudi ir izturējis un turpmāk darba līguma
laušana pēc darba devēja iniciatīvas pieļaujama
tikai saskaņā ar vispārējiem noteikumiem. Bet
gadījumos, kad darbinieka prasme neatbilst darba devēja
prasībām (pārbaudes rezultāts ir negatīvs), darba
devējs darbinieku atlaiž no darba, neizmaksājot
atlaišanas pabalstu. Šādu rīcību darbinieks ir
tiesīgs pārsūdzēt tiesā.
2.7.Darba samaksa
Kā jau minēju, darbiniekam noslēdzot līgumu ar darba
devēju, ir tiesības uz darba samaksu, kas nav mazāka par
Latvijas Republikā attiecīgajā laika posmā valsts
noteikto iztikas minimumu.
1. Minimālā darba alga izmaksājama un garantējama
darbiniekam pamata darba vietā un ar nosacījumu, ja strādā
pilnu darba laiku, kura ilgums noteikts DLK. Darbiniekam, kas strādā
nepilnu darba laiku, par darbu samaksā proporcionāli
nostrādātājam laikam vai atbilstoši izstrādei.
2. Samaksa par papildu darbu
Darbiniekiem, kuri pie viena un tā paša darba devēja
līdztekus pamatdarbam, kas noteikts ar darba līgumu, izpilda
papildu darbu (apvieno darbus, izpilda uz laiku promesoša darbinieka
pienākumus), samaksā arī par papildu darbu.
3. Samaksa par virsstundu darbu
Par virsstundām samaksā ne mazāk kā
divkāršā darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas
likmes apmērā.
Konkrēto virsstundu darba samaksu nosaka darba koplīgumā vai
darba līguma pusēm vienojoties.
4. Latvijas Republikas Darba Likumu kodeksā ir noteikta
paaugstināta darba samaksa arī :
par darbu vai dežūrām svētku
dienās;
par nakts darbu.
5. Darba devējam ir tiesības noteikt atšķirīgu
darba samaksu, ja darbinieka vainas dēļ :
nav izpildītas izstrādes normas (samaksā
atbilstoši paveiktajam darbam);
izgatavota brāķa produkcija (par pilnīgu
brāķi nemaksā);
radusies dīkstāve (nemaksā).
6. Darba algas izmaksas termiņi
6.1. DLK paredzēts, ka darba alga izmaksājama ne retāk kā
katru pusmēnesi.
6.2. Par darbu, kas ildzis mazāk nekā divas nedēļas,
darba algu izmaksā tūlīt pēc darba pabeigšanas.
Darbinieki ir tiesīgi iepazīties ar to, kā tiek
aprēķināta darba alga.
7. Aprēķina termiņi atlaižot no darba
Ja darbinieku atlaiž, visas summas, kas viņam pienākas no
darba devēja, izmaksā atlaišanas dienā.
8. Visos gadījumos, kad darbiniekiem saskaņā ar DLK
saglabājama vidējā izpeļņa, tā
aprēķināma no izpeļņas par diviem pēdējiem
kalendāra mēnešiem.
2.8.Atvaļinājums
Visiem darbiniekiem piešķir ikgadējos atvaļinājumus,
saglabājot darba vietu (amatu) un vidējo izpeļņu.
Ikgadējā atvaļinājuma ilgums ir ne mazāks par
četrām kalendārajām nedēļām, neieskaitot
svētku dienas. Atvaļinājumu par pirmo darba gadu darbiniekam
piešķir, kad tas sešus mēnešus nepārtraukti
nostrādājis attiecīgajā uzņēmumā,
organizācijā vai iestādē. Atvaļinājumu par otru
un turpmākajiem darba gadiem var piešķirt jebkurā
kalendārā gada laikā atbilstoši atvaļinājumu
piešķiršanas secībai.
Atvaļinājuma grafiku darba devējs sastāda katram
kalendārajam gadam ne vēlāk kā līdz 15.janvārim
un iepazīstina ar to visus darbiniekus. Nosakot atvaļinājumu
piešķiršanas secību, jāņem vērā
darbinieka vēlmes un darba devēja intereses nodrošināt
normālu darba ritmu. Pamatojoties uz darbinieka lūgumu, darba
devējs ir tiesīgs sadalīt atvaļinājumu
daļās.
2.9.Papildatvaļinājums
Papildatvaļinājuma ilgums un piešķiršanas
kārtību nosaka vai nu koplīgumā, vai darba devējam
un darbiniekam vienojoties. Ģimenes apstākļu vai citu
darbiniekam svar;igu iemeslu dēļ darba devējs var
piešķirt darbiniekam atvaļinājumu bez darba algas
saglabāšanas.
2.10.Darba līguma grozīšana
Darba devējs nav tiesīgs prasīt, lai darbinieks izpildītu
darba līgumā neparedzētu darbu.
Pārcelšana citā darbā tajā pašā
uzņēmumā, iestādē vai organizācijā
pieļaujama tikai ar darbinieka rakstveida piekrišanu, izņemot
pagaidu pārcelšanu citā darbā sakarā ar
ražošanas nepieciešamību vai dīkstāvi.
Sakarā ar izmaiņām ražošanas un darba
organizācijā pieļaujami būtiski darba līguma
nosacījumu grozījumi. Darbinieks par šiem grozījumiem
jāinformē ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms
izmaiņu izdarīšanas.
Būtiskas izmaiņas darba līgumā
Būtiskās izmaiņas darba līgumā ir:
ü darba samakas sistēmas un apmēra maiņa;
ü atvieglojumu un darba režīma grozīšana;
ü nepilna darba laika noteikšana vai atcelšana;
ü profesiju apvienošanas noteikšana vai atcelšana;
ü kategorijas vai amata nosaukuma izmainīšana.
Ja darbinieks nepiekrīt turpināt darbu jaunajos
apstākļos, tad darba līgumu izbeidz saskaņā ar
Latvijas Darba līgumu kodeksa 30..panta 6.punktu УDarbinieka
atteikšanās turpināt darbu sakarā ar būtiska darba
līguma nosacījumu grozīšanuФ.
Darba līguma laušana pēc darbinieka iniciatīvas
Darbinieks ir tiesīgs lauzt darba līgumu pēc
personīgā uzteikuma, vienu kalendāra mēnesi pirms darba
attiecību izbeigšanas rakstiski uzsakot darba devējam.
Darbinieks un darba devējs, savstarpēji vienojoties, var lauzt
darba līgumu arī pirms minētā termiņa.
3. Arodbiedrības
1. Sava vieta un loma darba attiecību regulēšanā un
darbinieku interešu aizsardzībā un aizstāvībā
Darba likumu kodeksā paliek arodbiedrībām. Arodbiedrības
ir neatkarīgas no darba devēja, ar vēlēto
institūciju starpniecību tās pārstāv savus biedrus
attiecībās ar darba devēju un aizstāv viņu darba,
profesionālās un sociālās tiesības un intereses.
2. Arodbiedrības savu biedru vārdā slēdz ar darba
devēju koplīgumu. To noslēdz rakstveidā vai nu uz
noteiktu laiku, ko nosaka, pusēm vienojoties, vai konkrēta darba
veikšanai un ietver nosacījumus par darbu, darba samaksu un
sociālo aizsardzību. Tajā ietvertās saistības
attiecas uz darba devēju un visiem darbiniekiem, ja darba
koplīgumā nav paredzēts citādi.
Darba devējam ar darba koplīgumu ir jāiepazīstina visi
darbinieki, kas ar to ir darba attiecībās uz darba līguma
pamata.
Darba koplīgumu saturu, noslēgšanas un izpildes
nodrošināšanas, kā arī darba strīdu
izskatīšanas kārtību nosaka Latvijas Republikas likums
УPar darba koplīgumiemФ.
4. Darba Likumdošanas ievērošanas uzraudzība un kontrole
Kontroli un uzraudzību pār darba likumdošanas aktu un darba
aizsardzības noteikumu ievērošanu realizē:
speciāli tam pilnvarotas valsts institūcijas,
kas savā darbībā ir neatkarīgas no darba devējiem un
augstākām institūcijām;
darbinieku arodu organizācijas, veicot sabiedrisko
kontroli.
Pašvaldību un to izpildes un rīcību orgāni
kontrolē likumdošanas ievērošanu likumdošanā
paredzētajā kārtībā.
5. Darba devēju un amatpersonu atbildība par darba
likumdošanas pārkāpumiem
Darba devēji, kā arī valsts un pašvaldību
uzņēmumu, iestāžu un organizāciju amatpersonas, kas
vainīgas darba likumdošanas aktu un darba aizsardzības
noteikumu pārkāpšanā, darba koplīgumos un darba
aizsardzības nolīgumos paredzēto saistību neizpildē
vai darbinieku arodu organizāciju darbības kavēšanā,
ir atbildīgi Latvijas Republikas likumos noteiktajā
kārtībā.
6. Darba drošības instruktāža
Darba drošības instrukcija Ц normatīvs akts, kas
nosaka darba drošības prasības uzņēmuma darbiniekiem
veicot darbu, pildot amata vai civildienesta pienākumus.
Darba drošības instruktāža Ц darba
drošības instrukciju izskaidrošana, informēšana par
darba drošības jautājumiem.
Instruktāžu mērķis ir sniegt darbiniekiem
nepieciešamās zināšanas par darba drošības
instrukciju prasībām, darba metodēm un paņēmieniem,
lai garantētu drošu darba veikšanu, veselībai
bīstamo vai kaitīgo darba vides faktoru ietekmes
novēršanu un darbinieku darba spēju saglabāšanu
darba procesā.
Instruktāžām darba drošībā, atbilstoši
šajā kārtībā noteiktajam, ir pakļauti visi
darbinieki neatkarīgi no viņu izglītības, profesijas,
amata un darba stāža.
Par darbinieku instruktāžu veikšanu atbild uzņēmuma
vadītājs.
Ir trīs darba drošības instruktāžas veidi:
1. ievadinstruktāža;
2. instruktāža darba vietā.
Ievadinstruktāžu veic uzņēmuma darba aizsardzības
speciālists vai ar uzņēmuma vadītāja rakstisku
rīkojumu nozīmēta persona. Instruktāžu darba
vietā veic tiešais darba vadītājs.
Instruktāžas ir jāveic ar darbiniekiem individuāli vai ar
darbinieku grupu, ja viņi nodarbināti viena veida darbus vai
pienākumus.
Pēc instruktāžas veikšanas ir jāpārbauda
izklāstītā materiāla apguve. Instruktāžas ir
veicamas darba laikā, atvēlot pietiekamu laiku pilnīgam un
kvalitatīvam materiālu izklāstam, praktisku metožu un
paņēmienu apguvei un zināšanu pārbaudēm. Lai
instruktāžas varētu veikt ir jānodrošina
atbilstoši uzskates līdzekļi (plakāti, eksponāti,
maketi, modeļi, diapozitīvi, videofilmas u.c.).
Par instruktāžu veikšanu ir jāizdara ieraksts
attiecīgajā darba drošības instruktāžu
reģistrācijas žurnālā, apliecinot to ar parakstiem.
Šie žurnāli ir jāuzglabā 45 gadus un jānodod
arhīvā likumā noteiktajā kārtībā.
Par visu darba drošības instrukciju izstrādi atbild
uzņēmuma vadītājs. Darba drošības instrukcijas
izstrādā konkrēto darbu vai darba veidu veikšanai.
Uzņēmuma vadītājs apstiprina izstrādājamo
instrukciju sarakstu, saskaņojot to ar valsts darba inspekciju,
kāarī apstiprina izstrādātās instrukcijas.
Instrukcijām jābūt noformētām atbilstoši MK
1996.gada 23.aprīļa noteikumu nr.154 УDokumentu
izstrādāšanas un noformēšanas noteikumiФ
prasībām.Šīs instrukcijas jāizstrādā,
ņemot vērā darba vides riska faktorus un pamatojoties uz:
1. darba drošību reglamentējošiem normatīvajiem
aktiem;
2. drošības prasībām, kas noteiktas
ražotāja deklarācijā un iekārtu ekspluatācijas
dokumentācijā.
6.1. Ievadinstruktāža
Ievadinstruktāža ir darbinieka iepazīstināšana ar
uzņēmuma darba organizācijas un darba drošības
pamatjautājumiem. Ievadinstruktāža jānodrošina
darbiniekiem, kas uzsāk:
1. darbu ar civildienestu;
2. mācību praksi uzņēmumā.
Atbilstoši uzņēmuma specifikai ievadinstruktāžā
jāietver šādi pamatjautājumi:
ü vispārējie uzņēmuma,
uzņēmējsabiedrību raksturojošie dati, kuri ietver
galvenās darba aizsardzības pamatnostādnes, drošības
tehnikas noteikumus un citus;
ü normatīvo aktu pamatprasības un to
realizācija uzņēmumā;
ü uzņēmuma darba aizsardzība un
iekšējā organizācijas kontrole;
ü darbinieku un darba devēju
sadarbība darba aizsardzībā;
ü uzticības personas un to komiteja;
ü uzņēmuma darba aizsardzības padome;
ü darba un atpūtas laiks;
ü darba līgums un koplīgums;
ü sieviešu un darbinieku, kas jaunāki
par 18 gadiem, darba aizsardzība;
ü garantijas un kompensācijas darbiniekiem;
ü atbildība par darba drošības
noteikumu neievērošanu;
ü Valsts inspekcijas uzraudzība un kontrole;
ü uzņēmumā esošie
veselībai kaitīgie un bīstamie darba vides riska faktori;
kolektīvie darba aizsardzības līdzekļi un
drošības zīmes;
ü vispārējās darba higiēnas
prasības;
ü ugunsdrošības prasības;
ü personāla rīcība
ugunsgrēku, sprādzienu, avāriju un citos
ārkārtējos gadījumos;
ü pirmās palīdzības
sniegšana; darbinieku rīcība, ja ir notices nelaimes
gadījums darbā;
ü uzņēmuma iekšējās
kārtības noteikumu pamatprasības;
ü objektu, dienestu izvietojums
uzņēmumā, pārvietošanās shēma
uzņēmuma teritorijā;
7. Ergonomika
7.1.Drošības prasības
Ikdienas darbu uzsākot, nepieciešamības gadījumā
jāsaņem uzdevums un norādījumi no tiešā darba
vadītāja. Jāizvēdina telpas un jāieslēdz
ventilācija, ja tāda ir.
Sagatavojot darba vietu, jāpārbauda vai normāli ir apgaismota
darba zona, nepieciešamo palīgierīču esamība un
stāvoklis.
Jānovāc visi nevajadzīgie un ugunsbīstamie
materiāli, jānoregulē darba vietā vietējais
apgaismojums, kuru nodrošina gaismas ķermenis (lampa), kas
jānovieto uz speciāla paliktņa. Lampai jābūt ar
iespēju regulēt gaismas plūsmu dažādos virzienos un
atšķirīgā spožumā, tai jābūt
aizsargtīkliņam, lai pasargātu no atstarošanas. Lampa
jānovieto tā, lai izslēgtu tiešās gaismas
iekļūšanu acīs.
Galdam un krēslam jābūt piemērotam ērtai
sēdēšanai. Darba galda un krēsla augstums
jāizvēlas atbilstoši cilvēka augumam. Darba krēslam
jābūt ar sēdvirsmas un atzveltnes regulēšanu,
pagriešanu un pacelšanu, ar elkoņu atbalstiem.
Strādājot jāievēro ražošanas telpās
izvietoto drošības zīmju prasības. Jāievēro
elektrodrošības prasības, atrodoties ražošanas
telpās. Pieskaršanās elektroietaisēm, elektrosadales
skapjiem, apgaismojuma aparatūras atkailinātiem elektriskajiem
vadiem vai citām strāvu vadošajām daļām,
aizsargapvalku un nožogojumu noņemšana no iekārtu
strāvu vadošajām daļām var radīt
elektrotraumas.
7.2.Rīcība bīstamās situācijās
Šādās situācijās jāpārtrauc darba un
jādara zināms tiešajam darbu vadītājam par
bīstamajām situācijām, ja notices nelaimes gadījums
vai ja pats darbinieks nejūtas vesels. Mehānisko traumu
gadījumā jāpārtrauc darbs un jāsniedz
nepieciešamā pirmnā palīdzība cietušajam vai
pašpalīdzība notikuma vietā. Jāsagābā
darba vieta tādā stāvoklī, kādā notika nelaimes
gadījums, un par notikušo jāziņo darba devējam vai
tiešajam darbu vadītājam.
Bojājumu gadījumā (dzirksteļošana, dūmu vai
liesmas parādīšanās, deguma smaka, pastiprināta
vibrācija, nenormāla dūkšana vai troksnis)
nekavējoties jāizslēdz iekārtas, jāpaziņo
tiešajam darbu vadītājam un jāizsauc tehniskais
personāls, jābrīdina citi darbinieki par radušos
situāciju un nepieciešamības gadījumā,
jāpiedalās aizdegšanās avota likvidēšanā.
Atklājot ugunsgrēka izcelšanos vai uzzinot par to,
nekavējoties jāzvana ugunsdzēsības dienestam un
jāveic visi iespējamie pasākumi, lai likvidētu
ugunsgrēku un evakuētu cilvēkus. Aizdegšanās
gadījumā elektroaparatūru drīkst dzēst tikai ar
elektrisko strāvu nevadošiem ugunsdzēšanas
līdzekļiem, rīkojoties atbilstoši to lietošanas
pamācībai un zīmejuma uz aparāta.
Nobeigums
Aplūkojot un iepazīstoties ar Latvijas Republikas likumdošanas
aktiem darba tiesību jautājumos, nākas secināt, ka ir
pienācis laiks un ir izveidojusies nepieciešamība pēc
jauna Darba likumu kodeksa , kas ietvertu jaunās realitātes un
faktiskos notikumus darba devēju un darba ņēmēju
attiecībās.Pašreizējais Darba likumu kodekss,
manuprāt, neaizsargā visas iespējamās situācijas un
attiecības.
Tāpat esmu guvis personīgu izpratni par darba likumdošanas
funkcionēšanu, darba tiesību saturu un avotiem, kas noteikti
palīdzēs man turpmāk risināt un aizstāvēt savas
darba tiesības.
Literatūras saraksts
1. Izmantotās literatūras saraksts
2. Latvijas Republikas УDarba Likumu kodekssФ, Rīga, 1998
3. УLatvijas Darba Likumu kodeksa komentāriФ, Rīga, 1999
4. Latvijas Republikas Normatīvie dokumenti
5. Gundega Saule УDarba līgumsФ, Rīga, 1999
