Курсовая: Bank practice
Banku Augstskola
Banku katedra
Kursa darbs
Finansu pârskatu analîze un rezultâtu
izmantoðana bankas novçrtçðanâ
Banku specialitâtes
2B3 grupas studente
Oksana Gladija
Kursa darba vadîtâja
doc. Marina Kudinska
Rîga, 2000
SATURA RÂDÎTÂJS
Ievads_____________________________________________________________ 3
1.NODAÏA Finansu analîzes teorçtiskais pamatojums_____________ 6
1.1. Finansu analîzes saturs_____________________________________________ 6
1.2. Finansu analîzes mçríi un uzdevumi___________________________________ 7
1.3. Finansu analîzes veidi, formas un etapi________________________________ 8
1.4. Bankas bilances analîze____________________________________________ 11
1.4.1. Bilances analîzes nepiecieðamîba_________________________________________ 11
1.4.2. Bilances analîzes
etapi__________________________________________________ 11
1.4.3. Bilances analîzes metodes______________________________________________ 12
2.NODAÏA A/S "Parekss banka" finansu pârskatu analîze_________ 15
2.1. Bankas resursi: to struktûra un raksturojums__________________________ 15
2.2. Bankas aktîvi: to struktûra un kvalitâte_______________________________ 18
2.2.1. Aktîvu sastâvs un struktûra______________________________________________ 18
2.2.2. Bankas aktîvu kvalitâte_________________________________________________ 19
2.3. Ieòçmumu / izdevumu analîze____________________________________ 22
2.3.1. Procentu marþa_____________________________________________________ 22
2.3.2. Ieòçmumu / izdevumu lîmeòa analîze____________________________________ 22
2.3.3. Peïòas lîmeòa analîze_________________________________________________ 23
Secinâjumi un priekðlikumi______________________________________ 25
Izmantotâs literatûras un avotu saraksts_____________________ 27
Pielikumi_________________________________________________________ 28
Ievads
Strauju pārmaiņu laiks ir palicis pagātnē,
ekonomiskā situācija valstī ir nostabilizējusies,
tomēr banku sektorā konkurence arvien saasinās. Patlaban
Latvijā darbojas 25 licencētas komercbankas, tās atrodas zem
stingras Latvijas Bankas kontroles. Latvijas Bankas normatīvie dokumenti
atbilst starptautiskiem banku darbības principiem, kas palielina
varbūtību, ka dažas Latvijas bankas neatbilst šiem
principiem to nestabilo finansu stāvokļa dēļ.
Cenšoties palielināt savu tirgus daļu un nostiprinat savas
pozīcijas, bankas izstrāda un ievieš jaunus produktus un
pakalpojumus. Šai piedāvājumu daudzveidībā
jāprot orientēties izvēloties sev piemēroto banku.
Neviena ekonomikas sfēra nevar pastāvēt bez bankām. Lai
iekārotu klientu uzticību, bankām ir jābūt
finansiāli drošām un stabīlām. Tāpēc ir
ļoti svarīgi, lai jebkurš ieinteresēts prastu
patstāvīgi novērtēt bankas darbību. Šī
nepieciešamība nosaka finansu analīzes svarīgumu.
Plaši izmantojama finansu analīzes forma ir ārējā
analīze, ko veic uz banku finansu pārskatu pamata. Lai saprastu
tajos ietvērto informāciju, finansu pārskati jāprot
lasīt. Šī darba mērķis ir palīdzēt
cilvēkiem izveidot patiesu priekšstatu par komercbankas
darbību, uz kuru pamata var pieņemt pareizo lēmumu par
iespējamo sadarbību.
Minēto mērķi autors realizēja sekojošo uzdevumu
formā:
Ø Pamatot finansu analīzes nepieciešamību;
Ø Iepazistināt ar finansu analīzes
formām, veidiem un metodēm;
Ø Uz a/s УParekss BankaФ finansu pārskatu
piemēra parādīt iespējamo finansu analīzes norisi:
з Veikt bankas pasīvu struktūras raksturojumu un analīzi;
з Izskaidrot tērminu Уaktīvu kvalitāteФ un raksturot
bankas aktīvu struktūru;
з Veikt bankas rentabilitātes analīzi.
Kursa darbs sastāv no divām nodaļām. Pirmā
nodaļa sniedz teorētisko pamatinformāciju par finansu
analīzi, tās formām, veidiem un metodēm.
Atsevišķi tiek raksturota bankas bilances analīze, jo bilance
ir galvenais finansu informācijas avots. Pēc autora domām
teorētiskā informācija palīdzēs lasītājam
labāk saprast finansu analīzes būtību, tās
svarīgumu un nepieciešamību, kā arī dos iespēju
izvēlēties sev piemēroto metodi patstāvīgai
analīzes veikšanai.
Otrajā nodaļā teorētiskā informācija tiek
ilustrēta ar praktiskiem piemēriem. Tiek izrēķināti
un interpretēti daudzi finansu koeficienti, kuri raksturo bankas
finansiālo stāvokli; tiek izdarīti secinājumi par
analīzējamās bankas darbību. Šai nodaļā
sniegtā informācija iemācīs lasītāju lasīt
finansu parskatus , atrast viņu interesējošo informāciju
un pieņemt pareizo lēmumu.
Diemžēl informācija, ko sniedz finansu pārskati, ir
diezgan ierobežota. Tāpēc nav iespējams veikt bankas
finansu darbības pilnu analīzi. Tomēr pilnā
detalizēta analīze ir nepieciešama vairāk
īpašniekiem stratēģisko lēmumu
pieņemšanai, bet esošiem un potenciāliem klientiem
ārējā analīze ir pietiekoša.
Šis darbs nav pārāk detalizēts, tas dod tikai
vispārējo priekšstatu par analīzes virzieniem. Tas ir
tikai pamats. Darba autors vēlas turpināt pētīt
analīzes problēmas, iedziļināties darbā
izvirzītajos jautājumos. Pēc autora uzskata izpētes
rezultāti var tikt atspoguļoti diplomdarbā.
Darbā tiek izmantoti vispārpieņemti saīsinājumi, proti:
t.sk. Ц tai skaitā;
t.i. Ц tas ir ;
p., - piemēram;
u.c. Ц un citi;
utt. Ц un tā tālāk .
Darbā tiek izmantoti arī citu autoru viedokļi un raksturojumi,
uz to pēc citātiem ir atsauces uz izmantotās literatūras
un avotu sarakstā norādītajiem rakstiem. Visa skaitliskā
informācija, kura tiek izmantota praktiskajos aprēķinos, ir
ņemta no a/s УParekss BankaФ publicētajiem gada pārskatiem par
1996., 1997. un 1998.gadiem, tāpēc tekstā nav uz tiem
atsevišķo atsauču.
1.NODAÏA Finansu analîzes teorçtiskais pamatojums
1.1. Finansu analîzes saturs
Finansu analîze ir daïa no saimnieciskâs darbîbas
pilnas analîzes, kas sastâv no finansu analîzes un
vadîbas analîzes. Ðis iedalîjums ir pamatots ar to, ka
uzskaites sistçma bankas iekðienç iedalâs uz finansu un
vadîbas uzskaiti.
Komercbanku, tâpat kâ jebkuru citu uzòçmumu,
darbîbas rezultâti atspoguïojas finansu pârskatos, uz
kuru pamata nasakâmi vçrtçjuma râdîtâji
un sastâdâmi analîtiskie raksturojumi.
Finansu pârskatu galvenais uzdevums ir sniegt patiesu, pilnu un
operatîvu ekonomisko informâciju par bankas darbîbu. Finansu
pârskatiem ir jâbût saprotamiem esoðiem,
potenciâliem investoriem un kreditoriem, dot viòiem
priekðstatu par darbîbas apjomiem un riskiem, kas saistîti ar
gaidamiem ienâkumiem, jâsniedz informcija par piesaistîto
resursu sastâvu, veidiem un izvietojumu, par uzkrâjumu
nedroðiem parâdiem esamîbu u.tt.
Lai informâcija tieðâm bûtu lietderîga, bankâm
ik ceturksni jâpublicç atskaites par savu darbîbu, kas
ïauj partneriem un klientiem izveidot savus neatkarîgus
viedokïus un ievçrojami paplaðinât analîtiíu
iespçjas.
УRietumeiropas un Amerikas komercbankas, izòçmot bilances un
peïòas un zaudçjumu pârskatus, publicç
vairâkus datus, kuri tieði interesç akcionârus,
potenciâlos noguldîtâjus un kreditorus. Tâ ir
informâcija par bankas tîro peïòu, par
izmaksâjamâm akciju dividendçm un citiem darbîbas
râdîtâjiem. Zîmîgi ir tas, ka ârvalstu
bankas, publicçjot savus pârskatus, orientçjas ne tikai uz
banku speciâlistiem, bet arî uz personâm, kurâm nav
speciâlas izglîtîbas. Tâpçc ârvalstu banku
finansu pârskatos sniegti skaidrojumi, uz kâ pamata un
kâdâ veidâ aprçíinâms viens vai otrs
râdîtâjs.
Amerikas banku praksç, aprçíinot vçrtçjuma
râdîtâjus, tiek izmantota Уaugstas rentabilitâtes
koncepcijaФ (high profitability banking). Tâ aptver trîs
pamatkomponentus:
1) ienâkumu maksimilizâcija;
2) izdevumu minimilizâcija;
3) menedþmenta kvalitâte.
Ienâkumu maksimilizâcija sasniedzama, palielinot
kredîtoperâciju, vçrtspapîru operâciju (un citu
aktîvu operâciju) rentabilitâti, kâ arî veidojot
aktîvu elastîgu struktûru, kas spçjîga
reaìçt uz procentu likmju izmaiòâm.
Izdevumu minimilizâciju nodroðina pasîvu optimâlâ
struktûra, nestandarta kredîtu apjomu samazinâðana (ar
bankas kredîtu portfeïa uzlaboðanu), kâ arî kontrole
par mçrítiecîgu lîdzekïu izmantoðanu.
No menedþmenta kvalitâtes, tas ir vadîbas efektivitâtes
pakâpes, atkarîgs, cik sekmîgi tiks iedarbinâti divi
pirmie komponenti.Ф [10.]
No augstâk teiktâ redzam, ka finansu pârskatu atklâtumam
ir ïoti liela nozîme, tâpçc katrai komercbankai ir
jâcenðas palielinât savu finansu pârskatu
atklâtumu. Tomçr banku darbîbas atklâtumam ir
arî savas negatîvas puses. Ja publicçtajâs bankas
atskaitçs bûs parâdîtas kaut nelielas finansu
rezultâtu pasliktinâðanos, kas var bût
vienkârði saistîtas ar kïûdu, banka var
zaudçt klientu uzticçðanos. No otrâs puses pasaules
prakse liecina par to, ka bankas darbîbas atklâtums veicina
kvalitatîvo îpaðîbu uzlabojumu.
Analîze, kas balstâs tikai uz grâmatvedîbas
pârskatu izpçti, ir bankas ârçjâ analîze,
ko veic ârçjie informâcijas lietotâji lai
apmierinâtu savas intereses.
Ârçjai analîzei ir ðâdas îpatnîbas:
liels daudzums analîzes subjektu un informâcijas lietotâju;
analîzes subjektu mçríu un intereðu daudzveidîba;
analîzes tipisko metoþu, uzskaites standartu un atskaiðu esamîba;
analîze ir orientçta tikai uz publiskâm, ârçjâm atskaitçm;
analîzes uzdevumu ierobeþotîba iepriekðçja faktora rezultâtâ;
maksimâla analîzes rezultâtu atklâtîba informâcijas lietotâjiem.
Tâtad, finansu analîze balstâs uz finansu pârskatiem.
Visi finansu pârskati, kurus sastâda Latvijas komercbankas,
varçtu tikt iedalîti divâs grupâs:
1) publicçjamos:
bilance;
peïòas vai zaudçjumu pârskats;
naudas plûsmas pârskats;
bankas gada darbîbas pârskats.
2) nepublicçjamos (Latvijas Bankai iesniedzamajos):
izsniegto kredîtu klasifikâcija;
bankas kapitâla pietiekamîbas aprçíins;
pârskats par lielajiem riska darîjumiem;
likviditâtes râdîtâju aprçíins;
pârskatu par riska darîjumiem ar personâm, kas saistîtas ar kredîtiestâdi;
pârskatu par aktîvu un saistîbu termiòstruktûru;
kredîiestâdes obligâtajâm rezervçm izvirzîto prasîbu aprçíinu;
pârskatu par pozîcijâm ârvalstu valûtâ;
pârskatu par valsts riska kontroli.
1.2. Finansu analîzes mçríi un uzdevumi
Finansu analîzes mçríis ir atkarîgs no tâ,
kâdâm vajadzîbâm tâ tiek veikta, t.i. no
konkrçta informâcijas lietotâja interesçm finansu un
citu aktîvu veidu pârvaldîðanâ. Piemçram,
potenciâlam noguldîtâjam ir svarîgi, lai banka
bûtu finansiâli droða, un viòa ieguldîjums dotu
pçc iespçjas lielâku atdevi. Ja klients grib nopelnît
vairâk, tad viòam ir jâsamierinâs ar lielâku
risku, ko arî var kontrolçt izmantojot finansu analîzes
paòçmienus.
Daudz sareþìîtâka finansu analîze
kïûst vadîbas lîmenî. Komercbankas veiksmîga
darbîba ir atkarîga no vadîbas individuâlo un
kolektîvo lçmumu virknes.
Vadîbas finansu analîzes pamatmçríis ir
novçrtçt un identificçt bankas iekðçjâs
problçmas, lai sagatavotu, pamatotu un pieòemtu
daþâdus vadîbas lçmumus, tai skaitâ
attîstîbas jomâ, izieðanâ no krîzes, bankrota
procedûras uzsâkðanâ, akciju paíetes
pirkðanâ, investîciju piesaistîðanâ. Ðai
nolûkâ jâatrod daþi parametri, kuri sniegtu
visvairâk informâcijas un dotu objektîvu un precîzu
priekðstatu par bankas finansiâlo stâvokli, par
peïòu un zaudçjumiem, par izmaiòâm aktîvu
un pasîvu struktûrâ, norçíinos ar debitoriem un
kreditoriem. Analîzes rezultâti dod iespçju
novçrtçt bankas iekðçjo potenciâlu un
pieòemt nepiecieðamus operatîvus lçmumus.
No îpaðnieku viedokïa finansu analîzes
mçríis ir iegût objektîvu pamatojumu
stratçìisko lçmumu pieòemðanai, kas var
izpausties ilgtermiòa pasâkumu plânoðanâ bankas
stabîlas attîstîbas nodroðinâðanai.
Valsts lîmenî finansu analîzes galvenais mçríis
ir novçrtçt valsts intereðu aizsardzîbu,
kontrolçt banku sistçmas darbîbu, kas savukârt jau
pasaules mçrogâ nosaka valsts banku sistçmas
attîstîbu un vietu pasaules ekonomikâ.
Finansu analîzes mçríis tiek realizçts
konkrçta uzdevuma risinâjuma formâ, kurð stâv
tâs rezultâtu lietotâja priekðâ. Analîtisko
uzdevumu piemçri var bût sekojoði:
bilances likviditâtes analîze;
bilances posteòu dinamikas un struktûras analîze;
finansiâlâ stâvokïa un maksâtspçjas analîze;
peïòas faktoru analîze;
peïòas apjomu un izmaksu optimizâcijas analîze;
bankas finansiâli saimnieciskâs darbîbas analîze;
rentabilitâtes analîze;
kapitâla struktûras analîze u.c.
Izvirzîtie uzdevumi noteic finansu analîzes veidu un formu izvçli.
1.3. Finansu analîzes veidi, formas un etapi
Atkarîbâ no konkrçtiem uzdevumiem izðíir sekojoðus finansu analîzes veidus:
ekspresanalîze - vienas-divu dienu laikâ ir
iespçjams iegût priekðstatu par bankas finansu stâvokli
pamatojoties uz ârçjiem grâmatvedîbas
pârskatiem;
kompleksanalîze - dod iespçju
triju-èetru nedçïu laikâ iegût bankas
finansiâla stâvokïa novçrtçjumu uz
ârçjo grâmatvedîbas pârskatu pamata, kâ
arî izmantojot pârskatu posteòu atðifrçjumus,
analîtiskâs uzskaites datus, neatkarîga audita
rezultâtus u.c.;
finansu analîze kâ bankas biznesa procesu
izpçtes daïa - paredzçta bankas visu darbîbas
aspektu novçrtçðanai, t.i. finansu, mârketinga,
vadîbas, personâla u.c.;
orientçta finansu analîze -
paredzçta bankas prioritâtes finansu problçmas
risinâðanai, piemçram, debitoru parâdniecîbas
optimizâcijai. Ðajâ gadîjumâ var izmantot
ârçjos grâmatvedîbas pârskatus un arî
nepiecieðamo posteòu atðifrçjumus;
regulârâ finansu analîze -
paredzçta efektîvas finansu vadîbas izveidoðanai,
noteiktos termiòos (ik mçnesi vai ik ceturksni) sniedzot
speciâli apstrâdâtus finansu analîzes rezultâtus.
Atkarîbâ no analîzes izvçlçta virziena, tai var bût sekojoðas formas:
retrospektîvâ analîze -
paredzçta, lai analizçtu esoðas tendences un finansu
stâvokïa problçmas;
faktu-plâna analîze - nepiecieðama, lai
ievçrotu un novçrtçtu faktisko râdîtâju
novirzes no plânotiem râdîtâjiem, kâ arî to
cçloòus;
perspektîvâ analîze - nepiecieðama
finansu plânu ekspertîzei, lai novçrtçtu to
pamatotîbu un droðticamîbu skatoties no tçkoða
stâvokïa un esoða potenciâla.
Tradicionâlâs finansu analîzes algoritms itver sekojoðus etapus:
1) Nepiecieðamas informâcijas vâkðana (apjoms ir
atkarîgs no uzdevumiem un finansu analîzes veida).
2) Informâcijas droðticamîbas novçrtçðana
(parasti izmantojot neatkarîga audita rezultâtus).
3) Informâcijas apstrâde (analîtisko tabulu sastâdîðana).
4) Finansu pârskatu struktûras râdîtâju aprçíins (vertikâlâ analîze).
5) Finansu pârskatu posteòu izmaiòu râdîtâju aprçíins (horizontâlâ analîze).
6) Finansu koeficientu aprçíins (tiek noteikti
likviditâtes, rentabilitâtes u.c. kopçjie un
atseviðíie râdîtâji, kas raksturo bankas
darbîbas rezultâtus).
7) Finansu koeficientu vçrtîbu salîdzinoða
analîze ar normatîviem (vispâratzîtiem vai
nozarç vidçjiem).
8) Finansu koeficientu izmaiòu analîze (uzlaboðanâs
vai pasliktinâðanâs tendenèu noteikðana).
9) Integrâlo koeficientu aprçíins un novçrtçjums (p., Altmana Z-punkts).
10) Slçdziena par bankas finansu stâvokïa
sagatavoðana interpretçjot apstrâdâtus datus.
11) Prognoze, t.i. finansu vai/un kvantitatîvais
plâns nâkamajam pârskata periodam. Atseviðías
funkcionâlâs prognozes veido bankas perspektîvas plânu.
1.1.tabulâ [14.] ir noteikta algoritma procedûru atbilstîba
finansu analîzes pamatveidiem.
Apzîmçjumi:
У+Ф - procedûra ir obligâta;
У+-У - procedûra ir vçlama;
У-У - procedûra nav obligâta.
1.1.tabula
Finansu analîzes algoritms
Nr. | Procedûra | Analîzes veids |
Ekspresanalîze | Kompleksanalîze | Biznesdiagnostikas sastâvâ | Orientçtâ | Regulârâ |
1. | Informâcijas vâkðana | + | + | + | + | + |
| ârçjie finansu pârskati | + | + | + | + | + |
| iekðçjie finansu pârskati | +- | + | + | +- | + |
| pârskati un dati par citiem bankas darbîbas aspektiem | +- | +- | + | +- | + |
| informâcija par ârçjo vidi | - | +- | +- | +- | + |
2. | Informâcijas droðticamîbas pârbaude | +- | + | + | + | + |
3. | Informâcijas pârbaude | + | + | + | + | + |
| ar speciâlo programmas lîdzekïu pielietojumu | - | +- | +- | +- | + |
4. | Vertikâlâ analîze | + | + | + | + | + |
5. | Horizontâlâ analîze | + | + | + | + | + |
| retrospektîvas periods ilgâks par 2 gadiem | - | - | +- | +- | + |
6. | Finansu koeficientu aprçíins | + | + | + | + | + |
| ðaura izvçle | + | + | +- | +- | - |
| plaða izvçle | - | - | +- | +- | + |
7. | finansu koeficientu vçrtîbu un normatîvu salîdzinâðana | +- | + | + | + | + |
8. | Koeficientu izmaiòu analîze | + | + | + | + | + |
9. | Integrâlo râdîtâju aprçíins | - | +- | +- | - | + |
10 | Slçdziena sagatavoðana pamatojoties uz apstrâdâto rezultâtu interpretâcijas | + | + | + | + | + |
1.4. Bankas bilances analîze
1.4.1. Bilances analîzes nepiecieðamîba
Komercbankas bilance - tâ ir grâmatvedîbas bilance,
kurâ atspoguïojas bankas paðu un aizòemto
lîdzekïu avoti, kâ arî to izvietojums
kredîtoperâcijâs un citâs aktîvâs
operâcijâs.
Uz bilances pamata tiek veikta naudas resursu veidoðanâs un
izvietoðanâs kontrole, kredîtoperâciju,
norçíinu, kases un citu operâciju kontrole, kâ
arî operâciju ar vçrtspapîriem. Komercbankas bilance
ir galvenâ tâs atskaites forma. Tâ tiek izmantota bankas
darbîbas analîzei un vadîbai, likviditâtes
râdîtâju noteikðanai, banku risku vadîbai, bankas
peïòas faktoru analîzei. Bilance ir arî
komercinformâcijas avots un nopietnas reklâmas lîdzeklis tiem
potenciâliem klientiem, kuri grib dziïi un profesionâli
izpçtît izvçlçtâs bankas darbîbu.
Analîzes procesâ katram analîzes subjektam ir savi
mçríi, kas nosaka analîzes veidu un kritçriju
daudzveidîbu. Tomçr bilances analîzes metodikai ir
jâbût vienotai, lai analîzes procesâ iegûtos
datus varçtu salîdzinât savâ starpâ. Uz bilances
analîzes pamata komercbankas cenðas optimizçt aktîvo un
pasîvo operâciju struktûru peïòas
maksimizâcijas nolûkâ.
1.1.attçls Bilances analîze shçma
1.4.2. Bilances analîzes etapi
Bankas bilances analîze ietver daþus etapus, kuri savâ
starpâ atðíiras pçc satâva un darba
ietilpîbas, apstrâdâjamâs informâcijas apjoma un
nepiecieðama laika.
Bankas bilances analîze sâkas no bilances lasîðanas un
tâs sagatavoðanas tâlâkam analîtiskam darbam.
Sâkumâ jâstrukturç tâs atseviðíie
posteòi, jâsagrupç aktîvie un pasîvie
posteòi atbilstoði izvçlçtâjiem
kritçrijiem. Pçc tam notiek bilances aktîvu un pasîvu
atseviðíu grupu pârbaude atbilstoði
tçrmiòiem, izdevumu veidiem un to avotiem; notiek Latvijas Bankas
normatîvu un bankas iekðçjo noteikumu un procedûru
izpildes pârbaude. Tikai pçc aktîvu un pasîvu
strukturçðanas un kontroles, ir ieteicams iesâkt
novçrtçðanas un normatîvu râdîtâju
aprçíinâðanu, kuri jâattçlo tabulâs.
Atkarîbâ no mçríiem un
izvçlçtajâm analîzes metodçm, tabulas un
grupçjumu metodes bûs atðíirîgas.
Tâlâk notiek tâs informâcijas izvçle, kura tiks
parâdîta , piemçram, grafiski. Ðai vietâ beidzas
sâkuma etaps.
Analîtiskajâ darba etapâ tiek aprakstîti iegûtie
apjoma, struktûras un dinamikas râdîtâji, tiek
sagatavoti analîtiskâ darba secinâjumi.
Nobeiguma analîzes etapâ var tikt iesaistîti eksperti, kuri
izstrâdâ rekomendâcijas bankas darbîbas uzlaboðanai
un attîstîbai pamatojoties uz analîzes rezultâtiem.
Bilances analîzes etapi tiek attçloti 1.2.tabulâ.
1.2.tabula
Bankas bilances analîzes etapi
Operâciju veidi | Operâciju saturs | Izmantojamâs analîzes metodes |
| Sâkuma etaps |
Strukturçðana | 1. Aktîvu un pasîvu posteòu grupçjums | Grupçjumu metode |
Kontrole | 2. Aktîvu un pasîvu posteòu grupu atbilstîbas daþâdiem kritçrijiem pârbaude | Salîdzinâjumu metode |
Kalkulçðana | 3. Vçrtçjumu un normatîvu absolûto un relatîvo râdîtâju aprçíins | Koeficientu metode, statistiskâs un ekonomiski-matemâtiskâs metodes |
Tabulu sastâdîðana | 4. Tabulu veidu, skaita un rekvizîtu noteikðana | Tabulâcijas metode |
Ilustrâcijas materiâlu sagatavoðana | 5. Ilustrçjamo datu izvçle, attçlu formas noteikðana | Attçlu metode (grafiki, diagrammas, histogrammas) |
|| Analîtiskais etaps |
Analîze | Iegûto râdîtâju apraksts | |
||| Nobeiguma etaps |
Ekspertu vçrtçjums | Analitiskâ etapa rezultâtu izklâsts, rekomendâciju izstrâdâðana | |
1.4.3. Bilances analîzes metodes
Bankas bilances analîzi veic izmantojot daþâdus statistiskos
paòçmienus un metodes. Ðajâ procesâ
visbieþâk izmanto ðâdas metodes:
grupçjumu metode;
salîdzinâjuma metode;
tabulâcijas metode;
ilustrâcijas metode;
koeficientu metode;
citas ekonomiski-matemâtiskâs un statistiskâs metodes.
Dinamisko rindu
salîdzinoðâ analîze palîdz
atklât faktiskâs un normatîvâs likviditâtes
izmaiòu un novirþu pamatcçloòus, atrast izmaksu
minimizâcijas un peïòas maksimizâcijas rezerves.
Salîdzinâjuma paòçmienu var izmantot arî
plânoto un faktisko râdîtâju
salîdzinâðanai, parâdîbas dinamikas analîzei.
Praktiskai darbîbai un bankas vadîbai ir svarîgi ne tikai
salîdzinoðâs analîzes sistematizçtie
râdîtâji, bet arî visnozîmîgo
rentabilitâtes, risku, droðîbas un likviditâtes
râdîtâju salîdzinâðana ar citu banku datiem.
Ðo starpbanku salîdzinoðâs analîzes metodi izmanto
korespondçjoðâs bankas, potenciâlie klienti un bankas
akcionâri, jo tâ dod iespçju novçrtçt bankas
menedþmenta efektivitâti.
Grupçjumu metode ir viena no visbieþâk
izmantojamâm analîzes metodçm. Sistematizçjot
bilances datus ðî metode palîdz saprast
analîzçjamo procesu un parâdîbu bûtîbu. No
avotu veidoðanas un izvietoðanas viedokïa bilances posteòi
tiek iedalîti aktîvajos un pasîvajos. Atseviðíi
izdala ârpusbilanci.
Grupçjot bilances posteòus, jâizdala paðu un
piesaistîtie resursi, ilgtermiòa un îstermiòa
kredîtieguldîjumi, aktîvi-pasîvo operâciju
tçrmiòi, ieòçmumu, izdevumu un peïòas
veidi. Postçòûs var grupçt arî òemot
vçrâ to likviditâtes pakâpi, banku operâciju
ekonomisko bûtîbu, ienesîguma lîmeni (aktîviem)
un cenu (pasîviem) u.c. (1.2.attçls)
1.2.attçls Bilances posteòu grupçjums
Piemçram, pec operâciju ekonomiskâ rakstura bilances
aktîvus un pasîvus var sagrupçt sekojoði:
starpbanku operâcijas;
bankas iekðçjâs operâcijas;
operâcijas ar klientiem;
operâcijas ar pçrçjiem kontraìentiem.
Koeficientu metode palîdz atklât bilances posteòu vai
to grupçjumu kvantitatîvas savstarpçjâs
sakarîbas (paralçli var pielietot arî grupçjumu un
salîdzinâjuma metodes). Plaðâkai analîzei izmanto
arî analîtiskâs uzskaites datus. Koeficientu metode ir
nepiecieðama, lai kontrolçtu, piemçram, bankas
likviditâtes lîmeni. Ðî metode ir universâla,
tâ dod iespçju salîdzinât savâ starpâ ne
tikai lîdzîgas bankas, bet arî pçc lieluma
daþâdas bankas, jo râdîtâji (koeficienti)
pârsvarâ ir relatîvie lielumi. Izmantojot koeficientu metodi
ir iespçjams atrast bankas peïòas palielinâjuma
rezerves, uzturçt likviditâti un minimizçt bankas riskus.
2.NODAÏA A/S "Parekss banka" finansu pârskatu analîze
2.1. Bankas resursi: to struktûra un raksturojums
Lai nodroðinâtu savu darbîbu, jebkurai bankai ir
nepiecieðami naudas lîdzekïi, t.i. resursi. Komercbanku resursi
sastâv no paðu lîdzekïiem un piesaistîtiem
lîdzekïiem, tie veido bankas pasîvus. УPaði
stabilâki resursi ir bankas paðu kapitâls un piesaistîtie
lîdzekïi bez tiesîbâm lauzt lîgumu.Ф [9.] No
komercbankas pasîvu struktûras ir atkarîga bankas
droðîba. УPaðu kapitâls ir maksimâli pieïaujama
zaudçjumu robeþa, lîdz kuras sasniegðanai banka
spçj pilnîgi norçíinâties par savâm
saistîbâm.Ф [1.] Tâpçc ir ïoti svarîgi
novçrtçt bankas resursu strukrûru.
"Parekss bankas" pasîvu struktûru raksturo sekojoði dati (2.1.tabula):
2.1.tabula
"Parekss bankas" pasîvu struktûra
Posteòi | % |
31/12/98 | 31/12/97 | 31/12/96 | 31/12/95 |
SAISTÎBAS KOPÂ, t.sk.: | 88.8 | 86.9 | 85.9 | 85.6 |
Saistîbas pret kredîtiestâdçm, t.sk.: | 13.1 | 4.9 | 2.2 | 0.8 |
pret OECD reìiona reì. kredîtiestâdçm | 10.6 | 0.6 | 0.04 | 0.2 |
pret Latvijâ reì. kredîtiestâdçm | 0.3 | 0.7 | 1.4 | 0.5 |
pret citâm ne OECD reìiona reì. kredîtiestâdçm | 2.3 | 3.6 | 0.8 | 0.1 |
Noguldîjumi, t.sk.: | 72.1 | 80.7 | 81.4 | 78.0 |
valdîba | 4.0 | 3.5 | 0.4 | 4.8 |
paðvaldîbas | 0.02 | 0.04 | 0.04 | 0.1 |
finansu institûcijas | 0.4 | 0 | - | - |
valsts uzòçmumi | 2.5 | 1.8 | 1.2 | 3.9 |
sabiedriskâs un reliìiskâs organizâcijas | 0.3 | 0.2 | - | 0.2 |
privâtuzòçmumi | 51.5 | 60.9 | 12.4 | 20.1 |
privâtpersonas | 9.3 | 10.1 | 8.8 | 10.2 |
nerezidenti | - | - | 58.6 | 38.7 |
bankas darbinieki | 4.0 | 4.0 | - | - |
Pârçjâs saistîbas | 3.2 | 0.8 | 1.6 | 6.0 |
Uzkrâtie procentu izdevumi | 0.3 | 0.1 | 0.2 | 0.1 |
Uzkrâjumi saistîbâm un maksâjumiem | 0.1 | 0.4 | 0.5 | 0.7 |
|
KAPITÂLS UN REZERVES KOPÂ, t.sk.: | 11.2 | 13.1 | 14.1 | 14.4 |
Apmaksâtais pamatkapitâls | 10.0 | 4.4 | 6.6 | 4.9 |
Rezerves kapitâls un pârçjâs rezerves | - | 1.5 | 2.2 | 1.6 |
Nesadalîtâ peïòa | 1.2 | 7.2 | 5.3 | 7.9 |
|
PASÎVI KOPÂ | 100 | 100 | 100 | 100 |
No ðîs tabulas redzam, ka galvenais resursu avots ir
piesaistîtie lîdzekïi, kas veido 86-89% no kopçjiem
resursiem. Bankas paðas resursi ir 11-14%, kas kopumâ atbilst
pasaules banku praksç izveidotai struktûrai. Varam pamanît
arî, ka banka 1998.g. ir kïuvusi aktîvâkâ
starpbanku tirgû, bet piesaistîjusi lîdzekïus
galvenokârt no OECD valstîs reìistrçtâm
kredîtiestâdçm.
"Parekss bankas" paðu kapitâls 1998.gadâ
palielinâjâs no 11,029 tûkst. Ls lîdz 30,000
tûkst. Ls (2.1.attçls), kas bija izdarîts uz
iepriekðçjo gadu nesadalîtâs peïòas un
rezervju rçíina.
2.1.attçls "Parekss bankas" paðu kapitâls un rezerves
Paðu kapitâla sastâvâ 1998.g. ir krasi samazinâjies
nesadalîtâs peïòas îpatsvars, kas tieði
saistîts ar Krievijas krîzi. Tomçr bûtiski ir
atzîmçt, ka tieði "Parekss banka" bija vienîga no
lielâkâjâm bankâm, kas pabeidza ðo gadu ar
peïòu.
Piesaistîto lîdzekïu lielâko daïu sastâda
noguldîjumi, t.i noguldîjumi ir bankas galvenais resursu avots.
Kopð 1995.gada noguldîjumu lielums bûtiski
palielinâjâs (2.2.attçls), un tas turpinâja augt
arî 1998.gadâ neskatoties uz Krievijas krîzi. УParekss
BankaiФ pieder 23% noguldîjumu tirgus Latvijas Republikâ. Ðis
fakts liecina par "Parekss bankas" klientu uzticîbu bankas vadîbai.
2.2.attçls "Parekss bankas" noguldîjumi
"Parekss bankas", kâ arî pârçjo banku resursu
struktûrai, ir raksturîgi tas, ka lielâko daïu veido
lîdzekïi uz pieprasîjumu. (2.3.attçls) Tâ,
noguldîjumi uz pierprasîjumu sastâda 86% no kopçjiem
noguldîjumiem, un tikai ap 14% ir termiònoguldîjumi.
2.3.attçls Noguldîjumu struktûra (1998.g.)
No ðiem faktiem varam izdarît secinâjumu, ka resursu bâze
"Parekss bankai" ir diezgan stabîla, jo noguldîjumu uz
pieprasîjumu îpaðnieki parasti , atverot norçíinu
kontu bankâ, paliek ðîs bankas klienti uz ilgu laiku, bet
termiòdepozîtu îpaðnieki pçc termiòa
beigðanas parasti meklç izdevîgâkus nosacîjumus
jaunam depozîtam, un ir iespçjams, ka viòi izmantos citas
bankas pakalpojumus.
Tagad pievçrsim uzmanîbu vçl vienam
râdîtâjam (2.4.attçls). No diagrammas skaidri redzams
cik strauji aug bankas pasîvi kopð 1995.g. Ðis ir viens no
râdîtâjiem, kurð parâda, cik strauji
attîstâs komercbanka. Uz 1998.g. beigâm "Parekss bankas"
pasîvi sasniedza 301,166 tûkst.Ls, un tâs ir lielâkais
râdîtâjs starp Latvijas bankâm, kâ arî
viens no lielâkâjiem starp Baltijas valstu bankâm.
2.4.attçls "Parekss bankas" pasîvi
Pats galvenais râdîtâjs, kas raksturo bankas kapitâlu,
ir
paðu kapitâla pietiekamîbas râdîtâjs
. Ðis râdîtâjs attçlo kopçjo bankas
droðîbas novçrtçjumu, tâs riskam
pakïautîbas lîmeni. Pietiekamîbas galvenais princips ir
: paðu kapitâla lielumam jâatbilst ar risku svçrtiem
aktîviem. Ðo lielumu raksturo paðu kapitâla un riskanto
aktîvu attiecîba, kurai pçc Latvijas Bankas kritçrija
ir jâbût ne mazâkai par 10%. Latvijas Bankas kritçrijs
ir stingrâks par Bâzeles kritçriju - 8%. Nedaudz
atðíiras arî kapitâla pietiekamîbas
râdîtâja aprçíinâðana
saskaòâ ar Latvijas bankas prasîbâm no ðî
râdîtâja aprçíinâðanas
saskaòâ ar Bâzeles Komitejas prasîbâm.
No 2.2.tabulas redzam, ka banka ir izpildîjusi Latvijas Bankas
normatîvu. Papildus varam redzçt, ka triju gadu laikâ
ðis râdîtâjs ir samazinâjies no 28.4% lîdz
16.19%, t.i. maksâtspçjas risks ar laiku palielinâjâs,
bet tas atbilst arî visai banku sistçmai kopumâ.
2.2.tabula
Paðu kapitâla pietiekamîbas râdîtâjs
Gads | Paðu kapitâla pietiekamîbas râdîtâjs (saskaòâ ar Latvijas Bankas prasîbâm) |
1996 | 28.4% |
1997 | 23.0% |
1998 | 16.19% |
2.2. Bankas aktîvi: to struktûra un kvalitâte
2.2.1. Aktîvu sastâvs un struktûra
Bankas aktîvâs operâcijas veido nozîmîgu un noteicoðo tâs operâciju daïu.
Aktîvu struktûra ir daþâdu aktîvu posteòu
attiecîba pret kopçjiem aktîviem (2.3.tabula). Aktivu
kvalitâti nosaka to struktûra, aktîvo operâciju
diversifikâcija, riskanto aktîvu apjoms, kritisko un
nepilnvçrtîgo aktîvu apjoms. Komercbankas aktîvus var
iedalît èetrâs grupâs: skaidrâ nauda kasç
un tâs ekvivalenti, investîcijas vçrtspapîros,
kredîti un pamatlîdzekïi.
2.3.tabula
Aktîvu struktûra
Aktîvi | 31/12/98 | 31/12/97 | 31/12/96 | 31/12/95 |
Kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret Latvijas Banku | 7.4 | 7.7 | 11.1 | 10.3 |
Prasîbas pret kredîtiestâdçm | 6.0 | 10.7 | 9.4 | 14.1 |
Kredîti | 50.3 | 32.4 | 37.7 | 22.3 |
Obligâcijas un citi parâda vçrtspapîri ar fiksçtu ienâkumu | 29.1 | 42.1 | 32.1 | 44.7 |
Akcijas un citi vçrtpapîri ar nefiksçtu ienâkumu | 1.4 | 1.5 | 1.7 | 0.2 |
Lîdzdalîba meitas uzòçmumu pamatkapitâlâ | 0.1 | 0.003 | 0.1 | - |
Lîdzdalîba saistîto uzòçmumu pamatkapitâlâ | 0.2 | 0.4 | 0.9 | 0.9 |
Nemateriâlie aktîvi | 0.1 | 0.2 | 0.4 | 0.6 |
Pamatlîdzekïi | 3.2 | 3.6 | 5.1 | 5.6 |
Pârçjie aktîvi | 1.1 | 0.7 | 1.0 | 0.7 |
Nâkamo periodu izdevumi un uzkrâtie procentu ieòçmumi | 1.1 | 0.6 | 0.5 | 0.6 |
Kopâ aktîvi | 100 | 100 | 100 | 100 |
No tabulas redzams, ka vislikvîdâkie lîdzekïi, t.i. kase
un prasîbas uz pieprasîjumu pret Latvijas Banku, sastâda 7.4%
(1998.g.). Eiropas valstîs ðîs râdîtâjs ir ap
3%, bet Amerikâ un Japânâ - 0%. "Parekss bankas"
râdîtâjs vidçji atbilst Itâlijas un Krievijas
lîmenim. Tâ lielumu nosaka galvenokârt Centrâlâs
Bankas rezervju prasîba.
Redzam, ka banka ir salîdzinoði pasîva aktîvo starpbanku
operâciju tirgû (6%). Eiropas bankâs ðis
râdîtâjs sasniedz 25-35%.
Salîdzinot ar iepriekðçjiem gadiem bûtiski
palielinâjâs aizdevumu îpatsvars un 1998.g. sasniedza pusi no
aktîviem. Aizdevumu kvalitâte bûs izskatîta
tâlâk.
Vçl viens bûtisks postenis ir investîcijas
obligâcijâs un citos vçrtspapîros ar fiksçtu
ienâkumu, tas sastâda 29.1% (1998.g.). Redzam, ka ðîs
investîcijas samazinâjâs pçdçjo èetru
gadu laikâ, atbrîvojot lîdzekïus
kreditçðanai. Lielâko daïu no tâm sastâda
valdîbas obligâcijas - 14%, bet spekulatîvos nolûkos
lielâko daïu sastâda îstermiòa naudas
pârvaldîðanas konts - 51%. Kopumâ varam secinât, ka
spekulatîvie darîjumi ar obligâcijâm un citiem
vçrtspapîriem veido 74%.
Secinâjumi:
galveno vietu bankas aktîvajâs operâcijâs aizòem kredîtoperâcijas - 50.3%;
otrajâ vietâ - investîcijas vçrtspapîros - 30.5%;
treðajâ vietâ - kases aktîvi - 13.4%;
pârçjo aktîvu daïa ietver plaðu operâciju spektru un sastâda 5.8%.
Neskatoties uz vispârçjâm tendencçm, bankai
jâcenðas izveidot racionâlu aktîvu struktûru, kura
galvenokârt ir atkarîga no aktîvu kvalitâtes.
2.2.2. Bankas aktîvu kvalitâte
Aktivu kvalitâti nosaka to likviditâte, riskanto aktîvu
apjoms, nedroðo aktîvu îpatsvars, pelnoðo aktîvu
apjoms.
LIKVIDITÂTE
Lai banka varçtu izpildît savas ikdienas saistîbas, tai ir
jâatbilst likviditâtes prasîbâm. Ðim nolûkam
bankas aktîvi ir iedalîti grupâs atkarîbâ no
likviditâtes pakâpes: augsti likvîdie aktîvi,
likvîdie aktîvi un ilgtermiòa likviditâtes
aktîvi.
Veidojot racionâlu aktîvu struktûru, bankai ir jâizpilda
likviditâtes normatîvs. Latvijas Banka kontrolç
tekoðâs likviditâtes râdîtâju, kuram
pçc tâs prasîbas ir jâbût ne mazâkai par
30%, t.i.
tekoðâs prasîbas / tekoðâs saistîbas >=30%
"Parekss bankas" likviditâtes koeficients,
aprçíinâtais saskaòâ ar Latvijas Bankas
prasîbâm no 72.2% 1997.gadâ ir samazinâjies
1998.gadâ lîdz 62.7%. Latvijas Bankas normatîvs ir
izpildîts, iegûtie dati liecina par bankas augstu
likviditâti. Tomçr pârâk augsts likvîdo
lîdzekïu îpatsvars arî nav laba parâdîba, jo
tie parasti ir ar zemu pelnîtspçju, kaut arî ar zemu riska
pakâpi. Augsts likviditâtes râdîtâjs ir
raksturîgs "Parekss bankai", jo viòu Уbiznesa filozofijas
pamatâ - aizsargât klientu ieguldîjumus un tos
pârvaldît ar ârkârtîgu piesarzîbu un
profesionalitâtiФ, tâ vienmçr slavçjâs ar savas
darbîbas konservatismu. Augsta likviditâte ir îpaði
svarîga krîzes laikâ. Tâ, 1998.gadâ, kad
Krievijas krîze bûtiski ietekmçja Latvijas banku
sistçmu un arî ekonomiku kopumâ, augsts likviditâtes
râdîtâjs liecinâja, ka noguldîtâju
lîdzekïi ir droðîbâ un ir pieejami jebkurâ
brîdî.
Tagad aplûkosim vçl vienu râdîtâju, kurð
arî ir pieskaitâms pie likviditâtes
râdîtâjiem. Tas ir kredîtu
nodroðînâtîbas ar noguldîjumiem
râdîtâjs, kurð aprçíinâms, kâ
kredîtieguldîjumu summas attiecîba pret noguldîjumu
kopsummu (2.4.tabula).
2.4.tabula
Likviditâtes râdîtâji
[S1]
Gads | Kredîtu nodroðinâtîbas ar noguldîjumiem râdîtâjs[S2] | Noguldîjumu nodroðinâtîba ar likvîdiem aktîviem | Likvîdo aktîvu daïa aktîvu kopsummâ |
1995 | 0.29 | 0.31 | 0.24 |
1996 | 0.41 | 0.44 | 0.36 |
1997 | 0.40 | 0.23 | 0.18 |
1998 | 0.70 | 0.19 | 0.13 |
Ðîs râdîtâjs izsaka, kâ ienâkumu un
vienlaikus vislielâkâ riska aktîvi segti ar
noguldîjumiem. Ðo râdîtâju plaði izmanto
komercbankas savas darbîbas novçrtçðanai un
kredîtpolitikas plânoðanai. Jo augstâks ir ðîs
râdîtâjs, jo lielâka ir bankas aizdevumu politikas
aktivitâtes, bet zema râdîtâja vçrtîba
liecina par bankas piesardzîbu un pasivitâti
kreditçðanas darîjumos.
No tabulas redzams, ka "Parekss bankai" kredîtu
nodroðinâtîbas ar noguldîjumiem
râdîtâjam ir tendence palielinâties, un tas ir strauji
palielinâjies 1998.gada laikâ sasniedzot 70%.
Otrais râdîtâjs - noguldîjumu
nodroðinâtîba ar likvîdiem lîdzekïiem- ir
krasi samazinâjies kopð 1995.gada. Ðis râdîtâjs
parâda bankas gatavîbu vienlaikus izpildît savas
saistîbas noguldîtâju priekðâ. Mûsu
gadîjumâ, sprieþot pçc minçtâ
radîtâja, bankas likviditâte ir krasi
pazeminâjiðies. Tas ir saistîts gan ar likvîdo
lîdzekïu (kase un korespondçjoðie konti)
samazinâðanos, gan ar noguldîjumu portfeïa
palielinâðanos (1998.gadâ par 8.3%).
Treðajam râdîtâjam - likvîdo aktîvu daïa
aktîvu kopsummâ - arî ir tendence samazinâties, kas var
bût izskaidrots ar kredîtportfeïa un pârçjo
aktîvu straujo palielinâðanos.
Neskatoties uz daþu râdîtâju pasliktinâðanos,
Latvijas Bankas likviditâtes normatîvs ir izpildîts, un pat
vairâk nekâ divâs reizçs pârsniedz
normatîvu, kas liecina par bankas augsto likviditâti.
RISKANTO AKTÎVU APJOMS
Izskatîsim "Parekss bankas" aktîvu sadalîjumu atbilstoði
riska pakâpei un to îpatsvaru kopçjos aktîvos uz
1998.gada piemçra (2.5.tabula), jo kopð 1997.g. Latvijas Bankas
prasîbas, t.i. riska pakâpes, ir mainîjuðâs
sakarâ ar Krievijas krîzi. Piemçram, Krievijas
valdîbas vçrtspapîriem noteikta riska pakâpe tagad
sastâda 50% (lîdz 1998.gadam tâ bija 0%).
2.5.tabula
Aktîvu sadalîjums atbilstoði riska pakâpei
Riska pakâpe | Procentos pret kopçjiem aktîviem |
0% | 21.2% |
20% | 26.7% |
50% | 1.1% |
80% | 10.9% |
100% | 38.7% |
Ðî tabula parâda, ka "Parekss bankas" aktîvi ir
diversificçti atbilstoði riska pakâpei, lielu daïu
sastâda aktîvi ar 0% riska pakâpi. Augsta riska (100%) liels
aktîvu îpatsvars izskaidrojams ar to, ka bankai ir liels
kredîtu îpatsvars (50,3%), tai skaitâ 28% ar 100% riska
pakâpi.
Tomçr aktîvu analîze pçc riska pakâpes nedod
pilnu priekðstatu par bankas aktîvu kvalitâti. Papildus
jâanalizç kritisko un nepilnvçrtîgo aktîvu
apjomi, îpaðu uzmanîbu pieverðot kredîtportfeïa
kvalitâtes analîzei (2.6.tabula), jo kredîtdarbîba
aizòem nozîmîgu vietu bankas darbîbâ un
lielâka kredîtu daïa ir 100% riska pakâpi.
2.6.tabula
Kredîtportfeïa kvalitâti raksturojoðie râdîtâji
| 1996 | 1997 | 1998 |
Uzkrâjumu sliktiem parâdiem koeficients (k1) | 5.46% | 2.85% | 3.47% |
Speciâlo uzkrâjimu koeficients (k2) | 12.60% | 6.07% | 4.34% |
Uzkrâjumu seguma koeficients (k3) | 0.39 | 0.22 | 0.31 |
NIM | 9.21% | 5.24% | 5.96% |
RAM | 2.39% | 2.14% | 2.80% |
kur:
k1=uzkrâjumi sliktiem parâdiem / bilances vçrtîba
k2=spec.uzkr.nedroðiem kredîtiem / kredîtportfelis
Uzkrâjumu seguma koeficients=paðu kapitâls / spec. uzkr. nedroðiem kredîtiem
NIM=Tîrie procentu ieòçmumi / vidçjie pelnoðie aktîvi
RAM=(Tîrie procentu ieòçmumi - spec.uzkr.nedr.parâdiem) / vidçjie aktîvi
Tabulâ parâdîtie râdîtâji palîdz
noteik uzkrâjumu ietekmi uz bankas droðîbu, kâ arî
kredîtportfeïa rentabilitâti.
Râdîtâjs k1 ir bûtiski samazinâjies, taèu
tâ vçrtîba ir tuvu 3.5%, kas liecina par aktîvu zemu
kvalitâti. Speciâlie uzkrâjumi nedroðiem parâdiem
raksturo bankas novçrtçto kredîtrisku. No tabulas redzams,
ka speciâlo uzkrâjumu koeficients ir samazinâjies no 12.6%
1996.gadâ lîdz 4.34% 1998.gadâ. Tomçr k2 ir
lielâks par 3%, kas liecina par kredîtportfeïa slikto
kvalitâti. Liels speciâlo uzkrâjumu îpatsvars var
bût saistîts ar nestabilo ekonomisko situâciju un 1995. un
1998. gadu krîþu ietekmi.
K3 koeficients parâda uzkrâjumu segumu ar paðu kapitâlu.
Lielums zem 1 liecina par to, ka banka spçj nosegt visus
paredzçtos iespçjamos zaudçjumus ar paðu
kapitâlu. Pieòemams varçtu bût
râdîtâjs zem 1,75, kritisks ir koeficienta lielums virs 2,5.
2.3. Ieòçmumu / izdevumu analîze
2.3.1. Procentu marþa
Procentu marþa - starpîba starp procentu
ieòçmumiem un procentu izdevumiem. Tas ir bankas galvenais
ienâkumu avots. Marþa var bût raksturota ar absolûto
lielumu vai daudziem finansu koeficientiem.
Aplûkosim divus procentu marþas koeficientus (sk. 2.6. tabulu).
NIM ir tîrâ procentu marþa. Šis koeficients pēc
būtības ir rentabilitātes koeficients, kurš parāda
resursu izvietošanas efektivitāti. Pēdējos divos gados
šīs rādītājs ir būtiski samazinājies, tas ir
saistīts ar aktīvu strauju pieaugumu. Tai pašā laikā
tīrā procentu maržā pēc absolūta lieluma
1998.gadā ir izaugusi par 53% salīdzinot ar 1997.gadu.
Otrais koeficients Ц RAM Ц ir ar risku koriģētā marža.
Šis rādītājs parāda, kādā mērā
iespējami nedrošo kredītu zaudējumi var būt segti ar
tīriem procentu ieņēmumiem. Šī koeficienta
uzlabošanās saitīta ar uzkrājumu nedrošiem
parādiem samazināšanos, kas savukārt liecina par
kredītportfeļa uzlabošanos.
2.3.2. Ieòçmumu / izdevumu lîmeòa analîze
Analizçjot bankas ieòçmumus un izdevumus, izmanto
tâdus paòemienus kâ struktûras analîze,
dinamikas analîze, koeficientu analîze.
Vispopulârâki ir ðâdi koeficienti (2.7.tabula):
2.7.tabula
Ieòçmumu / izdevumu analîzes râdîtâji
| 1996 | 1997 | 1998 |
K1 | 11.7% | 7.9% | 8.6% |
K2 | 10.2% | 8.2% | 5.8% |
K3 | 11.3% | 8.3% | 10.6% |
K4 | -14.7% | -2.6% | -91.5% |
kur :
K1 = perioda procentu ieòçmumi / vidçjie pelnoðie aktîvi;
K2 = perioda neprocentu ieòçmumi / vidçjie aktîvi;
K3 = perioda neprocentu izdevumi / vidçjie aktîvi;
K4 = (neprocentu ieòçmumi - neprocentu izdevumi) / (procentu
ieòçmumi - procentu izdevumi).
Koeficients K1 parâda bankas procentu ieòçmumu marþu.
Pasaules praksç bankas orientçjas uz ðî koeficienta
vçrtîbu ap 3 - 4%. "Parekss bankai" ðis
râdîtâjs ir daudz lielâks, kas nozîmç
tieði procentu ieòçmumu lielu îpatsvaru.
Koeficientiem K2 un K3 nav paredzçti normatîvi, tos regulç
pati banka. Ðie râdîtâji parâda attiecîgi
neprocentu ieòçmumu un neprocentu izdevumu marþas. Redzam,
ka neprocentu izdevumi gandrîz divreiz pârsniedz neprocentu
ieòçmumus. Tas ir saistîts galvenokârt ar lieliem
administratîviem izdevumiem.
Ceturtais koeficients K4 pasaules praksç orientç bankas uz to, lai
neprocentu ieòçmumi veidotu ap 30% no procentu
ieòçmumiem, bet tam nevajadzçtu stipri pârsniegt
ðo lielumu. Mûsu gadîjumâ redzam, ka koeficientam K4 ir
negatîvâs vçrtîbas, jo, kâ mçs
noskaidrojâm, neprocentu izdevumi pârsniedz neprocentu
ieòçmumus. 1998.g. tik krasas ðî koeficienta
izmaiòas saistîtas ar to, ka daudzkârt
palielinâjâs izdevumi uzkrajumiem nedroðiem parâdiem
Krievijas krîzes rezultâtâ.
2.3.3. Peïòas lîmeòa analîze
Peïòas lîmeòa analîzes pamatpaòemieni ir:
peïòas avotu struktûras analîze;
finansu koeficientu analîze;
faktoru analîze.
Bankas peïòas lîmeòa, t.i. rentabilitâtes râdîtâji ietver (2.8.tabula) :
peïòas un aktîvu attiecîbu;
peïòas pirms nodokïiem un aktîvu attiecîbu;
peïòas un paðu kapitâla attiecîbu;
peïòu uz vienu darbinieku.
2.8.tabula
Rentabilitâtes râdîtâji
| 1996 | 1997 | 1998 |
ROA | 7.06% | 5.18% | 0.37% |
ROA* | 6.54% | 4.57% | 0.44% |
ROE (1) | 45.93% | 32.42% | 3.65% |
ROE (2) | 109.34% | 82.31% | 5.90% |
ROE* (1) | 49..63% | 36.71% | 3.04% |
ROE* (2) | 118.17% | 93.22% | 4.91% |
K | 0.0143 | 0.0126 | 0.0014 |
kur :
ROA = tîrâ peïòa / vidçjie aktîvi;
ROA* = peïòa pirms nodokïiem / vidçjie aktîvi
ROE (1) = tîrâ peïòa / vidçjais paðu kapitâls
ROE (2) = tîrâ peïòa / videjais pamatkapitâls
ROE* (1) = peïòa pirms nodokïiem / vidçjais paðu kapitâls
ROE* (2) = peïòa pirms nodokïiem / vidçjais pamatkapitâls
K = tîrâ peïòa / vidçjais darbinieku skaits
Peïòas un aktîvu attiecîba (ROA - aktîvu
rentabilitâte) ir pamatrâdîtâjs, kurð ïauj dot
pirmo kvantitatîvo bankas rentabilitâtes novçrtçjumu,
tomçr tas nav vienîgais kritçrijs bankas darbîbas
efektivitâtes novçrtçðanai. Tas ir saistîts ar
to, ka liela peïòa parasti nozîmç lielu aktîvu
risku, tâpçc jâòem vçrâ bankas
aizsardzîbas pret riskiem lîmenis. Ðî
râdîtâja normatîvas vçrtîbas ir 1.15 -
0.35%. Tâtad redzam, ka "Parekss banka" sasniedza aktîvu
reantabilitâtes normatîvo vçrtîbu. Koeficienta strauja
samazinâðanos saitîta ar aktîvu pieaugumu un zemo
peïòas lîmeni Krievijas krîzes rezultâtâ.
Koeficientu ROA* izmanto peïòas menedþmenta
novçrtçðanai. Jo lielâka ir starpîba starp ROA un
ROA*, jo sliktâkâ ir peïòas vadîba
pârçjiem apstâkïiem nemainoties.
Koeficienti ROE (1), ROE (2), ROE* (1) un ROE* (2) atspoguïo
akcionâru ieguldîtâ kapitâla atdevi.
Râdîtâji raksturo :
bankas paðfinansçðanas potenciâlu -
peïòas sadales rezultâtâ daïa peïòas
var palikt var palikt bankâ, palielinot kapitâlu;
bankas potenciâlu dividenþu izmaksâm akcionâriem;
lîdzekïu mçrítiecîgumu ieguldît
tieði analizçjamâs bankas kapitâlâ,
salîdzinot ðo koeficientu ar analogiem râdîtâjiem
citâs komercbankâs un ekonomikas nozarçs.
No tabulas redzam, ka 1996. un 1997. gados "Parekss bankas" kapitâla
atdeve bija samçrâ augstâ lîmenî. Bankâm
ir raksturîgi, ka ar zemu ROA tâs var sasniegt augstu ROE, jo
bankas strâdâ galvenokârt ar piesaistîtiem
lîdzekïiem. 1998.gada ðî koeficienta vçrtîbas
straujð kritums saistîts ar zemu peïòu Krievijas
krîzes rezultâtâ un pamatkapitâla palielinâjumu
no 11,029 tûkst.Ls lîdz 30,000 tûkst.Ls.
Koeficients K parâda kâdâ mçrâ peïòas vadîðana ir saskaòota ar personâla vadîðanu.
Ir vēl daudzi citi peļņas līmeņi raksturojošie
koeficienti. Tomēr, veicot analīzi, ir svarīgi
izvēlēties tikai dažus, kuri dotu visprecīzāko
priekšstatu un ļautu sasniegt konkrētus izvirzītus
analīzes mērķus.
Secinâjumi un priekðlikumi
Realizējot uzstādītos uzdevumus darba mērķa
sasniegšanai, autors izdarīja sekojošus secinājumus:
1) Finansu analīze ir ļoti svarīga un
nepieciešama gan bankas īpašniekiem un vadībai, gan
uzraudzības institūcijām un bankas esošiem vai
potenciāliem klientiem personīgo un lietišķo lēmumu
pieņemšanas procesā.
2) Izšķir daudzus finansu analīzes veidus, metodes
un formas, kuru izvēli nosaka analīzes mērķis.
3) Bilance un peļņas/zaudējumu aprēķins ir
galvenie finansu dokumenti, kuri sniedz informāciju par bankas
finansiālo stāvokli un darbību.
4) Informācija, ko sniedz finansu pārskati ir pietiekama,
lai veiktu detalizēto ārējo analīzi un pieņemt
pareizu lēmumu, balstoties uz analīzes rezultatiem.
5) Latvijas banku darbība balstās uz starptautiskiem
banku darbības principiem, kas ļauj plaši pielietot
ārzemju praksi banku analīzē un
novērtēšanā.
6) Izvēloties analīzes metodi, jāņem
vērā konkrēto izvirzīto mērķi, ko savukārt
nosaka informācijas lietotāja vajadzības un intereses.
7) Visplašāk izmantojamā analīzes metode ir
koeficientu metode. Tā dod iespēju salīdzināt daudzas
bankas savā starpā neatkarīgi no to lieluma.
8) Veicot analīzi, ir ļoti svarīgi izskatīt ne
tikai atsevišķus posteņus, bet arī visu kopumā.
Piemēram, atsevišķi analizējot aktīvu un pasīvu
struktūras, jāanalizē arī aktīvu atbilstība
pasīvu struktūrai.
9) УParekss BankaФ ir droša banka ar stabīlu resursu
bāzi. Tās kapitāla struktūra atbilst pasaules praksē
izveidotiem vidējiem rādītājiem. Noguldītāju
līdzekļi ir aizsargāti ar 33,752 tūkst.Ls lielu pašu
kapitālu, kas katru gadu aug, palielinot bankas iespēju segt
iespējamos zaudējumus neskarot noguldītāju
līdzekļus. Bankas kapitāls atbilst kapitāla
pietiekamības prasībām, t.i. tas ir samērots ar riskanto
darījumu apjomu.
10) Galvenais bankas augsmes rādītājs ir aktīvu
palielinājums. УParekss BankasФ aktīvi palielinājas par 67%
1997.gadā, par 21% 1998.gadā. Tā ir lielāka banka
Latvijā un viena no lielākajām starp Baltijas valstīm
pēc aktīvu lieluma.
11) УParekss BankaФ izpilda visas Latvijas Bankas normatīvas
prasības.
12) УParekss BankaФ ir augsti likvīda banka. Likvīdo
līdzekļu daudzums ļauj izpildīt uzreiz ap 60%
likumīgu prasību, kas divreiz pārsniedz Latvijas Bankas
normatīvu.
13) Bankas vadība vadās pēc piesardzības principa.
Visi darbības riski ir stingri kontrolējami un difersificēti.
Kā piemēru var minēt, ka Krievijas krīzes sekas
nonodarīja bankai ievērojamus zaudējumus un finansu
rezultāts 1998.gadā bija pozitīvs.
14) УParekss BankaФ ir rentabla banka ar stabiliem ienākumiem.
Galvenie ienākumu avoti ir procentu un komisijas ienemumi.
Autors uzskata, ka izvirzītie uzdevumi ir izpildīti,
tādejādi darba mērķis ir sasniegts. Finansu analīzes
popularizācijai autors grib piedāvāt dažus
priekšlikumus:
1) Masu medijās plašāk jāstasta par banku
darbību, tās tendencēm un rezultātiem.
2) Strādājot pie šī darba, autors
konstatēja speciālas literatūras trūkumu latviešu
valodā, kas būtu pieskaņota Latvijas apstākļiem.
Vajadzētu vairāk rakstīt par šo tematu, aktīvi
izplatīt informāciju par analīzes virzieniem un metodēm.
3) Visai informācijai, ko publicē bankas par savu
darbību, ir jābūt vairāk orientētai uz aprindas
cilvēkiem, ne tikai uz speciālistiem šajā jomā; tai
jābūt viegli saprotamai.
4) Banku esošiem un potenciāliem klientiem
jāizskaidro analīzes svarīgumu, jo, kontrolējot un
analīzējot izvēlētās bankas darbību, klients
kontrolē savu naudas līdzekļu kustību.
Izmantotâs literatûras un avotu saraksts
1) Kredītiestāžu likums, pieņemts 05.10.1995,
spēkā ar 24.10.1995
2) Kredītiestāžu darbību raksturojošo
rādītāju aprēķināšanas noteikumi,
spēkā ar 01.09.1996
3) Банковское дело справочное пособие, под ред. Ю.А.Бабичевой, Москва
1994, 397 стр.
4) Банковское дело, под ред. Лаврушина О.И., Москва 1992, 428 стр.
5) Банковское дело, под ред. Лаврушина О.И., Москва 1999, 574 стр.
6) Commercial Bank Management, Peter S. Rose, IRWIN 1991
7) Aleksandrovs A., УBankas: rezultati un secinājumiФ, Latvijas
ekonomists, Nr. 11, 1999
8) Korovins A., Kaširins V., УUzņēmuma
finansiālā stāvokļa ekspresanalīze auditā
(apspriešanas kartībā)Ф, Latvijas ekonomists, Nr. 12, 1999
9) Kudinska M., УBanku stabilitates novērtēšanas
metodesФ, Kapitāls, Nr. 1(13), 1999
10) Zelgalve E., Skuratova N., УKomercbanku finansu pārskatu
ekonomiskā analīze: ārvalstu pieredzes izpēte un Latvijas
prakseФ, Latvijas Ekonomists, Nr. 9, 1996
11) David C. Richardson, УPEARLS Financial Stabilization Monitoring and
EvaluationФ, World Council of Credit Unions Research Monograph Series,
October 1994
12) Довгялло М. и др., УМетодология рейтингового анализа коммерческих
банковФ, Рынок ценных бумаг, N 20(155), 1999
13) Новикова И., УФинансовый анализ как элемент финансового менеджментаФ,
Латвияс Экономистс, N 7-8, 1999
14) Синягин А., УСпецифика и возможности финансового анализа компаний в
российских условияхФ, Рынок ценных бумаг, N16(151), 1999
15) Хейнсворт Р., УРоссийская банковская система Ц три важных момента,
которым не уделяют вниманияФ, Рынок ценных бумаг, N20(155), 1999
16) A/s УParekss BankaФ nepublicētie materiāli:
17) 16.1. Gada pārskats par 1996.gadu;
18) 16.2. Gada pārskats par 1997.gadu;
19) 16.3. Gada pārskats par 1998.gadu.
Pielikumi
[S1]
[S2]