Реферат: Strahovanie

                        Latvijas Universitāte                        
                Ekonomikas un vadības fakultāte                
                             Finansu institūts                             
                               Kursa darbs                               
                        Apdrošināšanā                        
              УApdrošināšanas brokeriФ              
                                                                (paraksts)
                              Rīga 1999                              
                                   S A T U R S                                   
                                                                            lpp.
Ievads         .         .         .         .         .         .         ....3
1.     Apdrošināšans tirgus vispārīgs raksturojums
.         .         .         .         5
2.     Apdrošināšanas brokeru vieta un nozīme  .       ....6
3.     Apdrošināšanas brokeru galvenās iezīmes    ....9
3. 1. Galvenās prasības pret darbu .         .         .         . ..9
3. 1. 1. Izvēles princips    .         .         .         .         .  ..9
3. 1. 2. Godīguma princips        .         .         .         .       ..9
3. 2. Galvenās priekšrocības .         .         .         ....11
3. 2. 1. Izmaksu nesadārdzināšana       .         .         ...11
3. 2. 2. Vairāku apdrošināšanas sabiedrību
aizvietošana    .         .         11
3. 2. 3. Kopsaucēja rašana         .         .         .         ...12
3. 3. Pozitīvo faktoru uzskaitījums  .         .         .       ...13
3. 4. Apdrošināšanas brokeru izplatītākie
pakalpojumi  .         .         .         14
3. 5. Apdrošināšanas brokeru saikne ar citiem tirgus
segmentiem.    .         15
Secinājumi un priekšlikumi         .         .         .        ....16
Izmantotās literatūras un avotu saraksts         .         .     ...18
                                   I E V A D S                                   
Šī darba temata aktualitāti autors bāzē uz mūsu
valsts pašreizējo apdrošināšanas tirgus slēpto
krīzi. Apdrošināšanas sabiedrību spožo
attīstības kāpumu pēdējo divu gadu laikā
nomainījis stāvoklis, kad tirgus paplašināšanas
iespējas vienas valsts ietvaros ir izsmeltas. Loģisks
risinājums šai situācijai būtu
orientēšanās uz aizrobežu tirgiem, tomēr
apdrošināšanas sabiedrību nelielais tirgus nišas
īpatsvars nedod tādu iespēju. Tas loģiski noved pie
apdrošināšanas kompāniju saplūšanas.
Īpaši spilgti tas izpaudās iepriekšējā gada
nogalē, kad trīs lielākās apdrošināšanas
sabiedrības лBalta, лLatva un лRīgas
apdrošināšanas sabiedrība nonākušas pie
kopīgas sadarbības, pasniedzot sevi kā vienotu
apdrošinātāju grupu, tas pavērtu iespēju iegūt
vietu apdrošināšanas tirgos arī ārpus valsts
robežām. Ja tas nenotiks, tad apdrošināšanas
tirgū gaidāma nīkulīga pastāvēšana
esošajās pozīcijās.
Šajā dinamiskajā kāpumu un kritumu tirgū savu
neapšaubāmu vietu ir atraduši arī
apdrošināšanas brokeri kā neatņemama tā
daļa. Jebkuras norises, kas saistītas ar
apdrošināšanas tirgu kopumā, secīgi ietekmē
arī brokerus kā šī tirgus lielākos starpniekus. Ja
apdrošināšanas sabiedrību pieaugums sākotnēji
bija ļoti progresīvs, kas izskaidrojams ar šīs tirgus
daļas sākotnējo mazo konkurenci un lielas peļņas
gūšanas iespējām, minimāli aizskarot konkurentu
intereses, tad apdrošināšanas brokersabiedrības kā
tirgus pakalpojums no tā potenciālo piedāvātāju
puses ir guvis proporcionālu atsaucību.
Darba mērķis ir raksturot apdrošināšanas brokeru
darbības vietu un nozīmi apdrošināšans tirgū,
kā arī noteikt to tālākās attīstības
perspektīvas.
Darba mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti divi uzdevumi:
veikt apdrošināšanas brokeru teorētisku aprakstu
attiecībā pret apdrošināšanas tirgu kopumā;
konstatēt to mijiedarbību ar
ārpusapdrošināšanas iestādēm.
Kursa darba pētījuma perioda sevī ietver laika posmu no 1998.
gada līdz šī gada sākumam.
Tā kā apdrošināšanas literatūras
sfērā ir tikai viens speciāls ekonomisks izdevums, kursa darba
izveidei lielākoties tika izmantota periodika, kas nav
vērtējama kā speciālā ekonomiskā
literatūra.
    1. Apdrošināšanas tirgus vispārīgs raksturojums.    
Apdrošināšanas tirgū darbojas trīs puses:
pakalpojuma pārdevēji - apdrošināšanas
sabiedrības, pakalpojuma pircēji - sabiedrība kopumā,
rūpnieki un tirgotāji un starpnieki - apdrošināšanas
brokeri un aģenti.
Apdrošināšana neaprobežojas tikai kā uz privāto
sektoru vērsts bizness. Privātās apdrošināšanas
polises nebūt nav galvenā apdrošināšanas tirgus
ssastāvdaļa. Vairums apdrošināšanas sabiedrību
lielāko daļu laika veltī tirgotāju un rūpnieku
apdrošināšanai. Gan personas apdrošināšanas
polises pircēji, gan organizācijas var slēgt darījumus
tiešā kontaktā ar apdrošināšanas
sabiedrības pārstāvi. Pircējs izlemj, kāda veida
apdrošināšana tam nepieciešama un, iespējams,
vēršas pie vairākām apdrošināšanas
sabiedrībām, lai uzzinātu, kādas ir iemaksu summas un
visbeidzot izlemj, kurā sabiedrībā apdrošināties.
Tomēr indivīdam iespējams arī izmantot starpnieka
pakalpojumus. Var veidot veikala tipa telpas, kur indivīdiem
iespējams iegriezties un noformēt apdrošināšanu vai
vismaz uzzināt apdrošināšanas cenas no starpnieka,
kurš darbojas vairāku apdrošināšanas sabiedrību
vārdā.
Ja apdrošināties vēlas uzņēmums, tā
stāvoklis ir nedaudz atšķirīgs. Iespējams,
uzņēmumā ietilpst daudzi pasaulē izkaisīti
rūpnīcu kompleksi, no kuriem katrs pakļauts daudziem
dažādiem riska faktoriem. Šādiem pircējiem
nepieciešams eksperta viedoklis, ar kura palīdzību būtu
jānovērtē esošās vajadzības, kā arī
jānoskaidro, kura apdrošināšanas sabiedrība šai
gadījumā ir vispiemērotākā. Vairumu
komercdarījumu faktiski kārto ar dažādu starpnieku
palīdzību. [1,245-247]
         2. Apdrošināšanas brokeru vieta un nozīme.         
No juridiskā viedokļa starpnieks ir aģents vai brokeris,
persona, kuru puse, ko sauc par principālu (īpašnieku)
pilnvarojusi veidot savas līgumattiecības ar kādu citu personu
- apdrošināšanas pircēju.
Starpniekus iespējams sadalīt divās galvenajās
kategorijās: brokeros un aģentos (pārstāvjos). Brokeris
ir privātpersona vai firma, kuras tiešā nodarbošanās
ir kārtot apdrošināšanas līgumus ar
apdrošināšanas sabiedrībām.
Apdrošināšanas ņēmējs no brokera bez papildu
samaksas var saņemt neatkarīgu konsultāciju par
dažādiem apdrošināšanas jautājumu aspektiem.
Piemēram, brokeris konsultēs klientu par nepieciešamo
apdrošināšanu, labāko segumu šīs
apdrošināšanas veikšanai un pastāvošajiem
ierobežojumiem, apdrošināšanas summas izmaksas
kārtību, par pienākumiem, kādus apdrošinātajam
uzņēmumam vai privātpersonai uzliek polises noteikumi, kā
arī laika gaitā, ņemot vērā izmaiņas
tirgū, precizēs informāciju, lai tā atspoguļotu
attiecīgā brīža stāvokli.
No apdrošinātāja viedokļa vieglāk un ātrāk
apspriest darījumus ir ar brokeriem, jo tad sīki ir
jāpārrunā tikai sarežģītas lietas vai
īpašas prasības un nav jātērē laiks un nauda
standarta darījumiem. Viskomplicētākajos tirgos vairumu
komerciālo līgumu slēdz reģistrēts starpnieks. Ja
runa ir par lieliem darījumiem, brokeri, kas daudzos gadījumos
paši ir starptautiskas sabiedrības, lielajām akciju
sabiedrībām spēj nodrošināt nenovērtējamus
pakalpojumus. Ir jākontrolē apdrošināšanas
maksājumi, kas padara brokera nodrošinātos pakalpojumus par
daudz plašākiem par apdrošināšanas līguma
noslēgšanu vien. Brokerim ir iespējams kārtot arī
atsevišķus atlīdzības pieprasījumus, viņš
var sastādīt polišu tekstus, iepazīties ar riska
apstākļiem, sniegt riska pārvaldības pakalpojumus u.t.t.
Līdz ar apdrošināšanas sabiedrību
attīstību un jaunu pakalpojumu piedāvājumu Latvijā
arvien sarežģītāk izvēlēties
apdrošināšanas sabiedrību, kas piedāvā,
pēc klienta uzskata, vislabākos apdrošināšanas
nosacījumus. Ne vienmēr cilvēkam, kas vēlas
apdrošināt savu dzīvību, īpašumu vai
atbildību, pietiek laika un pacietības aptaujāt visas
apdrošināšanas sabiedrības un atrast
izdevīgākos noteikumus. Ņemot vērā, ka daudz
aktīvāks ir nedzīvības apdrošināšanas
tirgus, arī brokeri lielākoties strādā šajā
sfērā.
Šādā situācijā visizdevīgāk ir
vērsties pie apdrošināšanas brokeriem, kas palīdz
klientam atrast viņam visizdevīgākos
apdrošināšanas noteikumus un noslēgt līgumu.
Apdrošināšanas brokeri Latvijā nav pazīstami
ļoti plašam cilvēku lokam, taču arvien vairāk
cilvēku sāk izmantot brokeru pakalpojumus. Ļoti izdevīgi
šie pakalpojumi ir arī no finansiālā viedokļa -
klientam nav īpaši jāmaksā par brokeru pakalpojumiem, jo
brokeri saņem atlīdzību no apdrošināšanas
sabiedrībām, un šo pakalpojumu apmaksa kā
administrēšanas izdevumi jau iekļauti
apdrošināšanas polises cenā. [3,5]
Apdrošināšanas starpnieka rīcībā nav produktu
inventāra un tas neiepērk krājumus turpmāk plānotai
pārdošanai. Kontakti, kas izveidojušies, pircējam
interesējoties par obligātās apdrošināšanas
iegādi, starpniekam jāizmanto savas
uzņēmējdarbības paplašināšanai.
Lielākie riski - rūpniecības un tirdzniecības
sabiedrības - tik viegli nekļūs par starpnieka klientiem. Tam
vienpusēji jāmeklē darījumu iespējas un
jākļūst par tāda apdrošinātāja
aģentu, kas spēj piedāvāt tāda veida pakalpojumus,
kas nepieciešami tā klientam.
Starpniekam ir iespējams panākt tikšanos ar uzņēmumu
vadītājiem un citiem, kas atbildīgi par uzņēmuma
apdrošināšanas līgumu slēgšanu, tikai tad, ja
tas aktīvi pats meklē kontaktus. Pēc tam, kad starpnieks
kļūst pazīstams un cienīts, to sāk ieteikt. Tam
nemitīgi jācenšas uzzināt iespējami vairāk par
saviem klientiem un viņu uzņēmējdarbību, ja
mērķis ir attīstīt un paplašināt to
apdrošināšanas darījumu apjomu, kas tiek slēgti ar
viņa aģentūru. [1,249]
Vairāki ražošanas, tirdzniecības vai finansu
uzņēmumi veido savas apdrošināšanas brokeru
sabiedrības. Šajās sabiedrībās
strādājošos starpniekus parasti sauc par iekšējiem
uzņēmuma brokeriem, kas nodarbojas ar paša uzņēmuma
vajadzību apdrošināšanu. [1,247]
"Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības
likumā" ir noteikts, ka apdrošināšanas brokeri
piedāvā vairāku apdrošinātāju pakalpojumus
atšķirībā no apdrošināšanas aģentiem,
kas piedāvā tikai vienas apdrošināšanas
sabiedrības pakalpojumus un pārdod polises. Likumā ir
paredzēts, ka VAUI licencē ne tikai apdrošināšanas
brokerus kā fiziskas personas, bet arī juridiskas personas -
apdrošināšanas brokeru uzņēmējsabiedrības.
Brokeru sabiedrībām minimālais pamatkapitāla lielums ir
trīsdesmit tūkstoši latu.
Apdrošināšanas brokeru sertificēšanu nosaka
"Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums",
kā arī LR MK noteikumi No18 -
"Apdrošināšanas brokeru sertificēšanas
kārtība". [6,7]
Apdrošināšans brokeri ir speciālisti, kas labi
orientējas apdrošināšanas tirgū, pārzin
likumdošanu un vienmēr būt gatavi sameklēt tieši
klienta vēlmēm vislabāk atbilstošo
apdrošināšanas variantu. Apdrošināšanas
brokeris konsultē visos ar apdrošināšanu saistītos
jautājumos, arī zaudējuma gadījumos. Šī
starpniecība nesadārdzina apdrošināšanu, bet
profesionāla pieeja līguma slēgšanā, kā
arī vairāku piedāvāto variantu izvērtēšana
dod iespēju nopirkt drošāku un lētāku
apdrošināšanu. [5,15]
      3. Apdrošināšanas brokeru galvenās iezīmes.      
                  3. 1. Galvenās prasības pret darbu.                  
Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija (VAUI)
Latvijā izsniedz licences apdrošināšanas brokeriem. To
vidū ir kā individuāli strādājošie, tā
arī firmas - apdrošināšanas brokeru sabiedrības.
Lielākās no tām ir лKRG, лTrīs A Brokers, лA Turbo C 4
U, лBerlīnes - Rīgas apdrošināšanas brokers,
лHanzas garants. [3,5]
                          3.1.1. Izvēles princips.                          
Apdrošināšanas brokera darbības būtība ir
šāda: kāda juridiska vai fiziska persona ir nolēmusi
apdrošināt savu īpašumu, atbildību vai veselību
un vēršas pie apdrošināšanas brokera. Kopīgi ar
brokeru (kas strādā arī kā konsultants) tiek noskaidrotas
precīzas klienta prasības - kas tieši ir
jāapdrošina, uz cik ilgu laiku, pret kādiem riskiem. Tad
brokers aptaujā vairākas apdrošināšanas
sabiedrības, kas strādā ar  konkrētu
apdrošināšanas veidu, un piedāvā klientam
vairākus variantus, kur un kā apdrošināties. Šis
pakalpojums ir ļoti izdevīgs, ja ņem vērā, ka
atšķiras apdrošinātāju piedāvātie
pakalpojumi pēc prēmiju lieluma, atlīdzības izmaksas
nosacījumiem, apdrošināmā riska utt. Klients,
netērējot laiku, var saņemt ziņas par vairākiem
piedāvājumiem un izvēlēties sev pieņemamo. [3,5]
                         3.1.2. Godīguma princips.                         
Apdrošināšanas brokeri strādā ne tikai kā
starpnieki, bet arī kā konsultanti, un šajā
situācijā ir ļoti svarīgs viņu
godprātīgums, lai klientam tiešām tiktu
piedāvāts izdevīgākais, nevis "draugu"
apdrošinātāju neizdevīgais piedāvājums.
Latvijā brokeru darbību no šī viedokļa pagaidām
nereglamentē neviens normatīvais akts, taču viņi
tomēr darbojas pēc noteikta profesionālās darbības
un uzvedības kodeksa. Piemēram, лKRG šis kodekss, kas
sagatavots iekšējais lietošanai, ir balstīts uz
лLielbritānijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas
kodeksa. Arī Latvijā jau pastāv doma veidot
apdrošināšanas brokeru profesionālo apvienību, un
pēc tās izveides arī varētu tikt pieņemts
darbības kodekss. Attīstītajās valstīs brokeru
darbībai seko īpaši uzmanīgi un ir noteiktas normas, cik
daudz brokeri var saviem klientiem piedāvāt vienas vai divu
apdrošināšanas sabiedrību paklpojumus, jo reāli
nevar būt situācija, ka viena vai divas sabiedrības
piedāvā visizdevīgākos noteikumus visos
apdrošināšanas veidos. Latvijā šādu ciešu
uzraudzības normu nav, un brokeru godīgumu var izvērtēt
tikai paši klienti. [3,5]
                  3. 2. Galvenās priekšrocības.                  
Apdrošināšanas brokers nodarbojas ar
apdrošināšanas pakalpojumu izplatīšanu,
palīdzot klientam izvēlēties apdrošināšanas
sabiedrību un apdrošināšanas segumu, viszemāko maksu
par apdrošināšanu, vispiemērotākos
apdrošināšanas noteikumus. Brokers nav
apdrošinātājs un neuzņemas apdrošināšanas
līgumā paredzētās saistības. [2,22]
                 3.2.1. Izmaksu nesadārdzināšana.                 
Brokera starpniecība nesadārdzina apdrošināšanas
pakalpojumu izmaksas, jo apdrošināšanas sabiedrības savu
pakalpojumu cenā parasti jau iepriekš iekļauj
administrēšanas izdevumus - sabiedrības darbinieku un
apdrošināšanas aģentu algas, reklāmas izdevumus u.c.
Pērkot apdrošināšanu ar brokeru starpniecību,
apdrošināšanas prēmija varētu pat būt
mazāka, jo daļai apdrošināšanas sabiedrību
brokers ir liels klients, kas nodrošina pastāvīgu
ienākumu, tāpēc tam var tikt piemērotas dažādas
atlaides. Lai gan atlīdzība par paveikto darbu brokers parasti
saņem no apdrošināšanas sabiedrības, nevis no
klienta, atšķirībā no apdrošināšanas
aģenta tas darbojas tikai klienta, nevis kādas konkrētas
apdrošināšanas sabiedrības interesēs. [2,22]
3.2.2. Vairāku apdrošināšanas sabiedrības
aizvietošana.
Brokers var palīdzēt apdrošinājuma ņēmējam
ne tikai labākā apdrošināšanas produkta
izvēlē, bet arī visu ar apdrošināšanas
līguma noslēgšanu saistītu jautājumu
risināšanā. Uzņēmumam var būt liels līgumu
skaits dažādos apdrošināšanas veidos un ap
apdrošināšanu saistīti jautājumi tiek risināti
nepārtraukti. Šadā situācijā daudz ērtāk
un izdevīgāk kontaktēties ar vienu starpnieku - brokeri, nevis
vairākām apdrošināšanas sabiedrībām.
Neskatoties uz tiešā kontakta ar apdrošinātāju
zaudēšanu, klienta līgumu sagatavošana un
noslēgšana neaizkavējas - savā starpā vienojas
profesionāļi, turklāt  brokeru sabiedrība
apdrošinātājam ir liels klients, pret kuru jāizturas ar
cieņu. [2,22]
                      3.2.3. Kopsaucēja atrašana.                      
Ja potenciālais apdrošinājuma ņēmējs ir
izteicis vēlēšanos slēgt apdrošināšanas
līgumu ar brokera starpniecību, klientam un brokeram
savstarpēji konsultējoties, tiek apzināts un nosacīti
izveidots klientam visizdevīgākais (vai nepieciešamais)
apdrošināšanas segums. Klients var nozīmēt brokeri
savu interešu pārstāvniecībai, parakstot īpašu
pilnvarošanas vēstuli.
Brokers veic riska faktoru indentificēšanu un
nepieciešamās informācijas sagatavošanu
apdrošināšanas sabiedrībām nepieciešamajā
veidā, kā arī risina sarunas ar apdrošināšanas
sabiedrībām. Saņemot apdrošinātāju
piedāvājumus, brokeris tos analizē un piedāvā
klientam vispiemērotāko risinājumu.
Apdrošinājuma ņēmējam un
apdrošinātājam noslēdzot līgumu, brokers sagatavo un
piegādā klientam visu nepieciešamo informāciju un
dokumentus, bet, iestājoties apdrošināšanas
gadījumam, palīdz risināt visus atlīdzības
saņemšanai nepieciešamos jautājumus. [2,22]
                 3. 3. Pozitīvo faktoru uzskaitījums.                 
1.     Brokeriem iespējams darboties vienā vai abos
svarīgākajos laukos:
a)     finansu pakalpojumu sniegšanā,
b)    vispārējā apdrošināšanā.
1.     Apdrošināšanas brokeris galvenokārt vai
pilnīgi ir padarījis apdrošināšanu par savu
pamatdarbības veidu;
2.     Apdrošināšanas brokeris paziņo, ka specifiski un
profesionāli orientējas apdrošināšanā;
3.     Apdrošināšanas brokeri ir profesionāli
apdrošināti;
4.     Apdrošināšanas brokeris var vienlaicīgi būt
gan apdrošinājuma ņēmēja, gan
apdrošinātāja aģents;
5.     Apdrošināšanas brokeri saņem algu vai
ieņēmumus kā komisijas maksu, ko maksā
apdrošinātājs. Sakarā ar profesionāļa statusu
brokerim maksātās komisijas summas ir krietni augstākas
nekā aģentiem.
6.     Apdrošināšanas brokerim sava darbība ir
jāreģistrē un pastāv noteikts zināšanu un
pieredzes līmenis, kas jāsasniedz, pirms persona var uzsākt
patstāvīgu brokera darbību. [1,255]
 3. 4. Apdrošināšanas brokeru izplatītākie pakalpojumi. 
Ņemot vērā pieprasījumu apdrošināšanas
tirgū, būtiskākie apdrošināšanas brokeru
specializācijas veidi ir šādos apdrošināšanas
veidos:
Īpašuma apdrošināšana ir pats
izplatītākais apdrošināšanas veids.
Apdrošināt var gan ēkas, gan tajās atrodošos mantu.
Galvenie apdrošināšanas riski - uguns, ūdens, dabas
stihijas, trešo personu prettiesiska rīcība. Ēkas parasti
apdrošina par to atjaunošanas vērtību, tā kā
šī vērtība var būt visai ievērojama, tad ir
iespējama pārapdrošināšana kādā no rietumu
pārapdrošināšanas kompānijām.
Atsevišķi var izdalīt veikalu un noliktavu, kā arī
to aprīkojuma un preču apdrošināšanu.
Automašīnu apdrošināšanā jāizdala
pašas automašīnas apdrošināšana (arī pret
zādzībām), automašīnas īpašnieka
civiltiesiskās atbildības apdrošināšana un
pasažieru apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem.
Nelaimes gadījumu un medicīnisko izdevumu
apdrošināšanā tiek izdalīta
apdrošināšana ārzemju ceļojumu laikā
(daudzās valstīs obligāts priekšnosacījums
vīzas saņemšanai), kā arī Latvijas teritorijā.
Kravu apdrošināšana tiek veikta pēc visā
pasaulē atzītiem noteikumiem, ir iespējams
apdrošināt jebkuru kravu, to transportējot gan uz austrumiem,
gan uz rietumiem, pie kam sūtījuma maršutā Latvija var
arī nebūt.
Var tikt piedāvāti arī tādi pakalpojumi kā,
piemēram, kuģu, lidaparātu, dažāda veida
civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. [5,15]
3. 5. Apdrošināšanas brokeru saikne ar citiem tirgus
dalībniekiem.
1998. gada 20. jūnijā A/S лLatvijas Unibanka (LUB) un
apdrošināšanas brokeru sabiedrība лKRG parakstīja
vienošanās protokolu par jaunas apdrošināšanas
brokeru sabiedrības dibināšanu, kurā LUB pieder 70 % un
лKRG 30 % kapitāla. Inciatīva sadarboties ar Unibanku nāca no
лKRG puses, sadarbības projekts piedāvāts vairākām
pusēm, taču atsaukusies tikai Unibanka. Pārrunu ceļā
panākta vienošanās par kapitāla daļu
pārdošanu un sadarbības formu. [3,5] Šī
darījuma mērķis bija piedāvāt LUB klientiem
apdrošināšanas pakalpojumus augstā līmenī. Lai
īstenotu šo mērķi, tiek izmantots bankas
pārstāvniecību tīkls, kurš sastāda kopumā
virs septiņdesmit norēķinu grupām un filiālēm.
Katrā no šīm pārstāvniecībām ir
apmācīts speciālists, kurš sniedz klientiem
kvalitatīvus apdrošināšanas pakalpojumus.
Sabiedrībā ir divas galvenās nodaļas: viena apkalpo
korporatīvos klientus, bet otra piedāvā tā sauktos masu
apdrošināšanas produktus. Tas ļāva Unibankas
klientiem saņemt visus nepieciešamos pakalpojumus vienā
vietā.
           S E C I N Ā J U M I  U N  P R I E K Š L I K U M I           
1.     Apdrošināšanas brokeriem ir neatņemama vieta
apdrošināšanas tirgū. Kā šī tirgus
galvenajiem starpniekiem to ienesīgums ievērojami pārsniedz
parastu apdrošināšanas aģentu ienākumus, un tie
bauda lielāku uzticību klientu acīs, jo pārstāv
nevis personīgas, bet gan klienta intereses.
Atšķirībā no aģentiem, apdrošināšanas
brokeri dod iespēju līdzvērtīgi iepazīties ar tirgus
piedāvājuma iespējām, kad aģents cenšas
pārliecināt vadoties no subjektīviem argumentiem.
Neatkarīgi vai runa iet par pakalpojumu veidu dažādību,
priekšrocībām vai izcenojumiem, brokeris vienmēr būs
priviliģētākā stāvoklī attiecībā pret
aģentu, jo kalpo kā īsts starpnieks, turpretī
aģents, kā tirgotāja pārstāvis, tātad -
ieinteresēta persona.
2.     Griežoties pie apdrošināšanas brokera, klientam ir
jāņem vērā, ka brokeris neuzņemas
apdrošināšanas sabiedrības saistības. Līdz ar
to uz klienta pleciem gulstas arī personīga atbildība par
izdarīto izvēli no piedāvāto produktu klāsta.
Jāņem vērā nianse, ka brokeris tikai piedāvā,
nevis izvēlas klienta vietā. Klientam nav jāzaudē laiks
un līdzekļi informācijas iegūšanai, tomēr
izvēle paliek kā viņa paša individuāls un
neatkarīgas gribas akts.
3.     Paplašinoties apdrošināšanas sabiedrību
skaitam un tādejādi noslogojot tirgu ar asāku konkurenci to
starpā arī apdrošināšanas brokeru (kā brokeru
sabiedrību, tā privātpersonu) starpā konkurence
kļuvusi jūtamāka. Kaut arī apdrošināšanas
sabiedrību darbība aizsākusies agrāk par
brokersabiedrībām, tomēr arī pēdējās savas
tirgus paplašināšanās iespējas ir
izsmēlušas un jauniem konkurentiem tajā vietas nav.
Vienīgais klasiskais izņēmums - spēcīgas
ārvalsts kompānijas ienākšana tirgū, kas ar firmas
zīmes popularitātes un papildus veiksmīgas reklāmas
politikas palīdzību varētu izspiest arī
patreizējās sabiedrības no to tirgus segmenta. Bet tas jau
būtu vērtējams kā tirgus degresija.
4.     Apdrošināšanas brokeriem tiek izvirzītas
vairāk un stingrākas prasības nekā aģentiem.
Līdz ar to, izmantojot apdrošināšanas brokeru
paklpojumus, var saņemt plašākas un vērtīgākas
konsultācijas. Tātad brokeru pakalpojumi savu vērtību
parāda lielākoties tajos apdrošināšanas veidos,
kuros svarīgs ir katrs līguma elements atsevišķi.
5.     Brokeru sabiedrības, izjūtot konkurences spiedienu,
cenšas sadarboties ar bankām, tomēr mazefektīvi - лKRG
un Unibankas savstarpējā sadarbība ir apsīkusi.
Iespējams uz šo brīdi bankai vairs nav nekādu juridisku
attiecību ar minēto brokersabiedrību. Citi precendenti
šādai sadarbībai tā arī nav pieredzēti. No
tā var secināt, ka bankas, kas ir galvenie finansu tirgus
starpnieki, tomēr nav ieinteresētas iekļauties
apdrošināšanas biznesā, tai skaitā arī
brokersabiedrību sfērā.
              I Z M A N T O T Ā S  L I T E R A T Ū R A S              
                         U N  A V O T U  S A R A K S T S                         
1        Blends D.Ē. Apdrošināšana:pamatprincipi un
prakse. - R.:MANCAT,1995.- 394lpp.
2        Pelše R. Profesionāls palīgs klientam: Par
apdrošināšanas brokeriem // Dienas Bizness. - 1998. - 22.X -
22. lpp.
3        Melnace B. Apdrošināšanas brokeri - starpnieki un
konsultanti // Diena. - 1998. - 25.VIII - 5.lpp.
4        Aģentūra LETA Dibinās apdrošināšanas
brokeru sabiedrību // Diena. - 1998. - 22.VI - 7.lpp.
5        Bērziņš H. Apdrošināšanas brokers -
palīgs apdrošināšanas tirgū // Logs. - 1996. - I -
15.lpp.
6        Latvijas Republikas "Apdrošināšanas sabiedrību
un to uzraudzības likums" // Latvijas Vēstnesis. - 1998. - Nr.
188/189
7        Latvijas Republikas Ministru Kabineta noteikumi
"Apdrošināšanas brokeru sertificēšanas
kārtība" // Latvijas Vēstnesis. - 1999. - Nr. 17/18