Курсовая: Pakalpojuma uzтзmuma izmaksas

Anotācija.

Savā kursa darba es aplūkoju pakalpojuma uzņēmuma izmaksas. Kursa darba sākuma daļā o tēmu es aplūkoju teorētiski: definēju, kas ir izmaksas; kā izmaksas var grupēt pēc daādām metodēm, tas ir izmaksu iedalījums atkarīgi no apjoma, perioda izmaksu metode, apgrozāmo līdzekļu metode. Pēc tam seko praktiskā daļa, kurā es ar praktisko piemēru palīdzību novērtēju izmaksas. Tas ir izmaksu aprēķināana konkrētā pakalpojumu uzņēmumā, kas nodarbojas ar projektu sastādīanu ēku būvniecībai un rekonstrukcijai. Tā izmaksu novērtēana notiek tikai ar vienu no teorētiskā daļā aplūkotām metodēm Ц ar perioda izmaksu metodi, kā vispiemērotāko dotajiem apstākliem. .

Аннотация.

В этой курсовой работе я рассмотрива ю расходы предприятия , занимающего ся услугами. В начале курсовой работы эта тема рассмотрена с теоретическ ой точки зрения: определение расходов, группировка расходов, согласно разным методам, - зависимость от объёма производств а, периодическ ий метод, метод оборотных средств. После следует практическа я часть, в которой я на примере конкретного предприятия расчитываю расходы. Это означает расчёт расходов на предприятии , главной задачей которого является проектирова ние строительст ва и реконсрукци и зданий. Расчёт расходов произведён только одним, наиболее подходящим для данного предприятия , методом Ц методом периодическ их издежек.

Satura rādītājs.

Ievads. 4 1.1.Izmaksu noteikana atkarībā no raoanas apjoma. 7 1.1.1. Mainīgas izmaksas. 7 1.1.2. Pastāvīgas izmaksas. 8 1.2. Perioda izmaksu metode. 10 1.3. Apgrozāmo līdzekļu metode. 12 2.Uzņēmuma visparējais apraksts. 15 2.1. Materiālu izmaksas. 15 2.2. Personāla izdevumi. 16 2.2.1. Administrācijas izdevumi. 16 2.2.2. Strādnieku darba algas. 17 2.3. Pamatlīdzekļu nolietojums. 18 2.4. Pārējas izmaksas. 20 2.4.1. Nomas maksa par telpu. 20 2.4.2. Kancelejas preču izmaksas. 22 2.4.3. Apsardzes izmaksas. 23 2.4.4. Preču realizācijas izdevumi. 23 2.4.6. Maksa par daba resursu izmantoanu un vides piesārņoanu. 24 2.5.Ārkartas izmaksas. 25 Minimālais pakalpojuma līmenis. 26 Secinājums. 27 Izmantotās literatūras saraksts. 28

Ievads.

ajā kursa darba es aprakstīju izmaksas, kuras bija radījuas konkrētā uzņēmumā gada laikā. Uzņēmumam ir nepiecieams noskaidrot kādas ir viņa izmaksas kalendāra laika posmā, lai noskaidrotu nodokļu summu, kuru uzņēmums iemaksās valsts budetā un uzņēmēja vajadzībām nepiecieamus ekonomiskās radītājus: peļņu, rentabilitāti, darbības efektivitāti un citus. Kursa darba mērķis ir parādīt izmaksu struktūru konkrētā pakalpojumu uzņēmumā (izmaksas ir sadalītas pēc perioda izmaksu metodes), to summu katrai no grupām un kopīgo rezultātu, nodokļu apjomu un noskaidrot vai ir vērts im uzņēmumam darboties un attīstīties tālāk. Kusa darba uzdevums ir izzināt katru izmaksu grupu dotajā uzņēmumā, noskaidrot kāpēc izmaksas ir tiei ādas un kā to var samazināt (un vai ir vērts to samazināt Ц izmaksu samazināana var nozīmīgi ietekmēt arī ieņēmumus), noteikt izmaksu summu katrā grupā. ajā kursa darbā bija izmantotas sekojoas metodes: uzņēmuma izmaksu noteikanai Ц perioda izmaksu metode; nolietojuma aprēķināanai nodokļu vajadzībām Ц ģeometriskas regresijas metode; savām vajadzībām Ц lineāra metode. Dati izmaksu aprēķināanai bija paņemti no grāmatvedības bilances (piemēram, pamatlīdzekļu nominālvērtība nolietojuma summa aprēķināanai ir o pamatlīdzekļu pirkanas cena), iekārtas parametri Ц no iekārtas tehniskas pases(nomināljauda). ajā kursa darbā ir noteikti ierobeojumi. Tas ir informācijas nepietiekamība, nesapraanas barjeras un citi ķērļi, kuru dēļ informācija var būt izkropļota.

1. Izmaksu definīcija. Jebkuru produkta raoanai ir nepiecieams resursu (zemes, darba, kapitāla un uzņēmējdarbības) patēriņ, kuriem ir sava noteikta vērtība. o produktu daudzumu, ko uzņēmums ir gatavs piedāvāt tirgū ir atkarīgs no resursu cenas un to izmantoanas efektivitātes ī produkta raoanai, un no cenas par kādu is produkts tiks pārdots tirgū. Raoanas izmaksas ir naudas formā ir izteiktas visas uzņēmuma izmaksas, kuras veidojas, produktu raojot un realizējot. īs izmaksas ir iespējams novērtēt divējādi Ц kā grāmatvedības un kā ekonomiskās izmaksas. Tā kā resursi ir ierobeoti, tad katrs lēmums liek atteikties no cita veida raoanas. Visi maksājumi tiek veikti ar mērķi piesaistīt raoanas faktorus, novērot tos no citiem variantiem. Piemēram metāls, kas tiek izmantots lauksaimniecības tehnikas raoanai nevar vienlaicīgi tikt izmantots sadzīves priekmetu raoanai. Tas nozīmē, ka izvēloties lauksaimniecības tehniku mēs vienlaicīgi atsakāmies no noteikta daudzuma sadzīves priekmetiem. Raoanas izmaksas rodas ne vien uzņēmuma tieajā darbībā, bet ir vajadzīgas arī lai uzturētu uzņēmumu patstāvīgā darba gatavībā. Visas izmaksas var apvienot, pēc vajadzības, lielākās vai sīkākās grupās, bet tās kopā veido kopējās izmaksas, kas attiecas uz visu raoanas darbu. Katram uzņēmumam ir jānovērtē savas izmaksas. Tas lielums ietekme nodokļu un peļņas aprēķināanai, kas savukārt ietekmē uzņēmuma tālāko darbību: rezerves, dividendes un nesadalītas peļņas lielumu. Uzņēmējdarbībā ir svarīgi noteikt izmaksas kalendāra laika periodā, lai novērtētu, kādas izmaksas ir izveidojusies, tā skaitā pa to veidiem un raanas vietām. Izmaksas var sagrupēt pēc sekojoām metodēm: 1) Izmaksu veidu noteikana atkarībā no raoanas apjoma; 2) Perioda izmaksu metodes; 3) Apgrozījuma izmaksu metodes.

1.1.Izmaksu noteikana atkarībā no raoanas apjoma.

Pēc ādas metodes izmaksas iedala divās grupās: Mainīgas izmaksas; Pastāvīgas izmaksas;

1.1.1. Mainīgas izmaksas.

Mainīgās izmaksas ir tās, kas mainās, mainoties raoanas apjomam. Izmaksu nesējs (jeb kalkulācijas objekts) ir noteikta produkta vai pakalpojuma vienība, kam nosaka paizmaksu. Atkarībā no uzņēmējdarbības veida izmaksu nesējs var būt produktu grupa, pasūtījums, operācija, process un tā tālāk. Mainīgās izmaksas sīkāk var iedalīt darbaspēka izmaksās, izejvielu un materiālu izmaksās. Mainīgās izmaksas ir: izdevumi izejvielu, materiālu, energoresursu u.c. preču iegādei, kas saistīts ar raoanas procesu; strādnieku darba algas; sociālie maksājumi; preču realizācijas izdevumi; citi tiei ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi. Atkarībā no tā cik strauji izmainās mainīgas izmaksas, tos var iedalīt proporcionālās, progresīvās un regresīvās. Shematiski tas ir attēlotas grafikā 1. Grafiks 1. Mainīgo izmaksu proporcionalitāte.

1.1.2. Pastāvīgas izmaksas.

Patstāvīgās izmaksas ir tās, kas rodas un nemainās atkarībā no raoanas produkcijas daudzuma. Tās nodroina uzņēmuma darbību. Patstāvīgās izmaksas ir : administrācijas izdevumi (algas); nomas maksa par telpām un iekārtām; pamatlīdzekļu nolietojums, iekārtu un maīnu uzturēanas izmaksas; maksa par darba resursu izmantoanu un vides piesārņoanu; telpu uzturēanas, apkures, elektroenerģijas, komunikāciju un citi maksājumi, kas nav tiei saistīti ar raoanas procesu; apsardzes izmaksas; apdroināanas maksājumi un citi. Ilglaicīgā laika periodā patstāvīgas izmaksas mainās. Tas saistīts ar raoanas paplaināanu un saraotās produkcijas apjoma pieaugumu. Grafiks 2. Pastāvīgas izmaksas īsā un ilgā laika periodos. Analizējot saraotās produkcijas daudzumu un tās izmaksas, tiek lietotas vidējās izmaksas. Tie ir izdevumi uz vienu produkcijas vienību. Grafikā ir paradīts, kā noteic raoanas apjomu, pie kura uzņēmumus gūst peļņu, ja aprēķins tiek veikts izmaksu iedālījumu uz nainīgiem un pasāvīgiem. Grafiks 3. Bezzaudējuma raoanas apjoma noteikana. Kur FC Ц pastāvīgas izmaksas; TC Ц kopējais izmaksu apjoms; R Ц ienākumi.

1.2. Perioda izmaksu metode.

Metode ir visvieglākā pēc aprēķināanas darbietilpības. o metodi parasti lieto mazie uzņēmumi, kuriem nav svarīgi noteikt atseviķo produktu paizmaksu (atseviķo produktu veidu izmaksas). Metode ļauj noteikt, par kādu summu bija izlietoti uzņēmuma resursi noteiktā periodā, bet nenodroina ar nepiecieamo informāciju paizmaksas noteikanai. Izmaksu iedalījums ir sekojos: 1) Materiālu izmaksas ir visu izlietoto materiālu vērtība noteiktā kalendāra laika periodā. 2) Personāla izmaksas. Tas ir darba alga uzņēmuma strādniekiem, kā arī visas izmaksas, kuri ir saistīti ar darba algu Ц obligātas sociālas apdroināanas maksājumi balsts budetā, prēmijas un tā tālāk. 3) Līdzekļu vērtības norakstīana. Katrs uzņēmums pēc pamatlīdzekļu vērtības naudas izteiksmē aprēķinā pamatlīdzekļu nolietojumu. Nolietojumu aprēķina nodokļu vajadzībām un savām vajadzībām. Aprēķins nodokļu vajadzībām veic, lai noteiktu nodokļu lielumu uzņēmumam. To ir atļauts veikt tikai pēc ģeometriskas regresijas metodes ar likuma nostādītām likmēm. Aprēķins savām vajadzībām ir nepiecieams uzņēmuma peļņas lieluma noteikanai. To var veikt pēc vienas no trim metodēm: lineāras, aritmētiskas regresijas un ģeometriskas regresijas metodes. Likmes arī nosauc pats uzņēmums, pamatojoties un pamatlīdzekļa prognozējama kalpoanas ilguma. 4) Pārējas izmaksas. ī grupā ietilpst visas izmaksas, kuri iekļauti citās grupās. Tas ir sakaru izmaksas (uzņēmuma iekējo un ārējo sakaru (pasts, fakss, tālrunis, internets) izmaksas), transporta izmaksas, komandējuma izmaksas, pārdoanas un pārdoanas veicināanas izmaksas, nomas maksas, kredītu dzēana un citas ieplānotas izmaksas. 5) Ārkārtas izmaksas. Ārkārtas izmaksas vai ieņēmumi rodas uzņēmuma papildus darbības rezultātā. Piemēram, uzņēmums nodarbojas ar vērtspapīru pirkanu un pārdoanu, papildus ieņēmumu saņemanas nolūkā. Ja dotajā momentā eksistē brīvie līdzekļi, to var ieguldīt cita uzņēmuma vai valsts vērtspapīros Ц summa, kuru patērēja im nolūkam ir jāieraksta bilancē kā ārkārtas izmaksas.

1.3. Apgrozāmo līdzekļu metode.

ī metode Latvijas uzņēmumos tiek izmantota visbieāk. Tā nodroina nepiecieamo informāciju paizmaksas noteikanai. Visas izmaksas dalas uz četrām grupām: Raoanas izmaksas; Pārdoanas veicināanas izmaksas; Administratīvas izmaksas; Ārkārtas izmaksas. Paizmaksas apjoms ir vajadzīgs atseviķo produktu vai pakalpojumu cenu kalkulācijai. Uzņēmuma piedāvājuma cenu bez pievienotās vērtības nodokļa nosaka, pie pilnas paizmaksas pieskaitot peļnu, kas noteikta, izmantojot peļņas pieskaitījuma likmi. Nosakot peļņas likmi, ir jāņem vērā: Iepriekējo periodu izmaksu un peļņas līmenis; Peļņas lielums, kas nepiecieams, lai nodroinātu uzņēmuma ieguldīta kapitāla ienesīgumu, atbilstou vidējam ienesīguma līmenim noteiktā nozarē; Pircēja gatavība maksāt piedāvāto cenu. Kāda produkta cenu kalkulācija ir atspoguļotā 1. tabulā. 1. tabula. Produkta cenu kalkulācija.
1)Tieo materiālu izmaksas5,00
2)Tiea darba izmaksas15,00
3)Pamatizmaksas5,00+15,00 =20,00
4)Raoanas netieas izmaksas2,00
5)Raoanas paizmaksa20,00+2,00 =22,00
6)Administrācijas izmaksas3,00
7)Pārdoanas izmaksas4,00
8)Pilna paizmaksa22,00+3,00+4,00 =36,00
9)Peļņa6,00
10)Cena bez PVN36,00+6,00 =42,00
11)Cena ar PVN42,00*1,18 =49,56

2.Uzņēmuma visparējais apraksts.

Aplūkosim uzņēmumu X, kur sniedz pakalpojumus būvniecības uzņēmumiem, kā arī privātpersonām. Tas nodarbojas ar ēku un būvju celtniecības un rekonstruēanas projektēanu, kā arī ārējo platumu (parki, kapsētas) projektēanu. Uzņēmums bija nodibināts Rīgā 1998. gada 1.oktobrī un reģistrēts uzņēmumu reģistrā. Reģistrācijas numurs ir 1234567. Tā kā is uzņēmums ir mazs uzņēmums. Izmaksu aprēķināanai tajā izmanto perioda izmaksu metodi. ī metode ir salīdzinoi viegla. Kā īs metodes trūkumu var minēt informācijas nepietiekamību paizmaksas aprēķināanai atseviķiem produktiem. Bet ajā konkrēta situācijā nav nepiecieami aprēķināt paizmaksu. Izmaksas ir aprēkinātas uz 2001.gadu.

2.1. Materiālu izmaksas.

Tajā grupā ietilpst izdevumi izejvielu, materiālu, energoresursu u.c. preču iegādei, kas saistīts ar raoanas procesu. Izejvielu un materiālu īs pakalpojuma process nepatērē (jo uzņēmuma galējais produkts ir intelektuālais īpaums Ц projekts), tad vienīgais izdevumu veids ir energoresursu patēriņ, kur ietilpst citā izmaksu grupā. No tā seko, ka izmaksu grupa uzņēmumam neeksistē.

2.2. Personāla izdevumi.

Uzņēmumā ir nodarbināts personāls, kur tiei piedalās raoanas procesā un nepiedalās (administrācija).

2.2.1. Administrācijas izdevumi.

Uzņēmuma administrācijā strādā direktors, grāmatvede, sekretāre. Direktors ir vienlaicīgi arī uzņēmuma īpanieks. Darbinieku algas ir atspoguļoti 2. tabulā. 2.tabula. Uzņēmuma X administratīvo darbinieku algas.
Nr.AmatsAlga, LsValsts obligātie apdroināanas maksājumi, LsKopā:
1Direktors300,0078,27378,27
2Grāmatvede120,0031,31151,31
3Sekretāre100,0026,09126,09
4Apkopēja5013,0563,05
Kopā:718,71

2.2.2. Strādnieku darba algas.

Uzņēmumā ir nodarbināti 10 strādnieki. Izmaksas, saistītas ar algas maksājumiem iem strādniekiem var redzēt 3. tabulā. 3.tabula. Strādnieku darba algas.
Nr.AmatsAlga, LsValsts obligātie apdroināanas maksājumi, LsKopā:
1Arhitektors250,0065,23315,23
2Arhitektors200,0052,18252,18
3Arhitektors210,0054,79264,79
4Projektētājs240,0062,62302,62
5Projektētājs245,0063,92308,92
6Projektētājs260,0067,83327,83
7Rasētājs180,0046,96226,96
8Rasētājs190,0049,57239,57
9Būvnieks175,0045,66220,66
10Tāmu sastādītājs125,0032,61157,61
Kopā:2616,37
Kopējas izmaksas personālam sastāda 3335,08 Ls mēnesī.

2.3. Pamatlīdzekļu nolietojums.

Uzņēmuma pamatlīdzekļi ietilpst darba vietus, kas ir iekārtoti ar nepiecieamo tehniku. Tas ir galdi, datori, rasēanas galdi, kopēanas aparāts, grāmatu skapji, krēsli, lampas, ventilatori. Nolietoanas aprēķinus uzņēmums veic pēc lineāras metodes savām vajadzībām un pēc ģeometriskās metodes nodokļu vajadzībām. Uzņēmuma pamatlīdzekļi bija iegādāti 1998. gadā 1.oktobrī uzņēmuma dibināanas laikā. Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināanas piemēri uzņēmuma vajadzībām un nodokļu vajadzībām ir atspoguļoti 3. un 4. tabulās. 4. tabula . Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķins savām vajadzībām pēc lineāras metodes.
Pamatlīdzekļa nosaukmsParedzēts lietoanas ilgums, gados

Sākotnēja

vērtība, Ls

Kalpoanas laiks, gadiAmortizācijas aprēķins uzņēmuma vajadzībām

Amortizācija,

%

Amortizācija, Ls
Galds107010107
Dators5700520140
Skapis10100101010
5.tabula. Datora nolietojuma aprēķins nodokļu vajadzībām.
Kalpoanas gadi

Vs ,Ls

k

An

k*An

Ag , Ls

Au , Ls

Va , Ls

1998700225%50%350,00350,00350,00
1999700225%50%175,00525,00175,00
2000700225%50%87,50612,5087,50
2001700235%70%61,25673,7526,25
Kur Vs Ц sākotnēja vērtība; An Ц amortizācijas norma; Ag Ц gada amortizācijas summa; Au Ц uzkrāta amortizācijas summa; Va Ц atlikusi vērtība. Datus no 4. un 5. tabulas ir izmantotas 6. tabulas sastādīanā. 6.tabula. pamatļīdzekļu nolietojuma summas 2001. gadam.
NosaukumsDaudzumsCena, LsKalpoanas laiks, gadosNolietojuma liknesNolietojums 2001. gadam
Savam vajadzībāmNodokļu vajadzībām
Vienai vienībaiVisam daudzumamVienai vienībaiVisam daudzumam
Galds1170,001520%4,6751,339,0799,77
Dators10700,00525%140,001400,005,6756,70
Kopēanas aparāts1300,00525%60,0060,002,432,43
Grāmatu skapis3100,001520%6,6720,0012,9638,88
Divans1150,001520%10,0010,0019,4419,44
Kopā:1541,33217,22

2.4. Pārējas izmaksas.

2.4.1. Nomas maksa par telpu.

Uzņēmums izīrē divas telpas, kuras atrodas Rīgas centrā. Tāds izvietojums ir izdevīgs gan uzņēmuma klientiem, gan darbiniekiem. Viens no tiem kalpo par uzņēmuma X biroju un otrajā ir izvietotas darbinieku darba vietas. Telpas ir iekārtotas tādējādi, lai iekā būtu patīkami atrasties (apkure, ventilatori, utt.). Biroju telpa atrodas Akas ielā. ī biroju plāns ir attēlots 1.shēmā. Shēma 1. Biroju telpa. Telpa ir 43 kvadrātmetru liela. Izmaksas, saistītas ar administratīvo telpu ir atspoguļotas 7. tabulā. 7.tabula. biroju telpas izmaksas.
Cena, LsVienībasSumma apmaksai, Ls
Apsaimniekoana0,5042,7821,39
Tehniskā apkope0,0142,780,50
Siltumapgades sistēmas apkope0,0242,781,01
Atkritumu izveana1,001,00
Elektrība kāpnēs0,500,50
Ire un komunālie maksājumi kopā24,40
Apkure0,1142,784,90
Udens uzsildīana1,1411,14
Siltumenerģija kopā6,04
Ūdens un kanalizācija0,4131,23
Kopējais maksājums31,67
Uzņēmuma telpa, kurā notiek projektu izstrādāanas process ir 61 kvadrātmetru liela. Tas ir attēlota 2. shēmā. Shēma 2. Uzņēmuma raotnes telpa. Izmaksas, saistītas ar raoanas telpu ir atspoguļotas 8. tabulā. 8. tabula. Raoanas telpu izmaksas.
Cena, LsVienībasSumma apmaksai, Ls
Apsaimniekoana0,5054,5627,28
Tehniskā apkope0,0154,560,64
Siltumapgades sistēmas apkope0,0254,561,29
Atkritumu izveana1,001,00
Elektrība kāpnēs0,500,50
Ire un komunālie maksājumi kopā30,71
Apkure0,1154,566,25
Udens uzsildīana1,1422,28
Siltumenerģija kopā8,53
Ūdens un kanalizācija0,4141,64
Kopējais maksājums40,88
Kopējais maksājums par telpu mēnesi sastāda 72,25 Ls.

2.4.2. Kancelejas preču izmaksas.

Uzņēmums patērē mēnesī noteiktu kancelejas preču daudzumu, kura aptuvens apjoms ir atspoguļots 9. tabulā. 9.tabula. kanceleju preču izmaksas uzņēmumā.

Kancelējas preces

Cena, Ls

Daudzums mēnesī, Ls

Summa mēnesī, Ls

Papīrs1,5050,0075,00
Krāsas printerim20,001,5030,00
Krāsa kopēanas aparatam10,001,0010,00
Rasēanas instrumentu komplekts (zīmuli, pildspalvas, cirkulis utt.)1,003,003,00

Kopā:

118,00

2.4.3. Apsardzes izmaksas.

Uzņēmums lieto signalizācijas sistēmu, kas līdz im sekmīgi darbojas, tad direktors neuzskata, ka nepiecieama papildus apsardze. Tas izmaksā 10 Ls mēnesī.

2.4.4. Preču realizācijas izdevumi.

Uzņēmums piedava pakalpojumus būvniecības uzņēmumiem, daudzie no kuriem ir pastāvīgi klienti. Bet, tomēr, lai sekmīgi pārdotu savu produkciju un nodroinātu noteiktu ieņēmumu līmeni, uzņēmums veic reklāmas pasākumus: reklamējas daos speciālos izdevumos, izsūta bukletus iespējamiem klientiem. Tas izmaksā apmēram 100 Ls mēnesī. 2.4.5. Elektroenerģijas patēriņ. Nepiecieamo elektroenerģiju nosaka pēc formulas: , kur M Ц iekārtu skaits; Ndz Ц dzinēja nomināla jauda[kW]; Ti Ц vienas maīnas darba laiks gadā [stundās]; kizm Ц maīnu izmantoanas koeficients, kur ir vienāds ar strādājoo maīnu koeficientu un lietderīgo laika koeficienta reizinājumu; n1 Ц elektotīklu lietderīga darba koeficients; n2 Ц uzņēmuma iekēja transformatora lietderīga laika koeficients; n3 Ц dzinēju transformatora lietderīga laika koeficients. Dotajā gadījumā koeficientus kizm, n1, n 2, n3 pieņemam par 0,95. Tad elektroenerģijas apjoms elektroiekārtām ir vienāds ar: kW∙st/gadā kW∙st/gadā kW∙st/gadā Tad elektroenerģijas apjoms apgaismei ir vienāds ar: kW∙st/gadā Tad kopējais elektroenerģijas apjoms gadā sastāda 6474,57 kW∙st/gadā. Reizinot ar elektroenerģijas tarifu 0,039 Ls, iegūstam gada elektroenerģijas izmaksas. Tas sastāda 252,50 Ls gadā.

2.4.6. Maksa par daba resursu izmantoanu un vides piesārņoanu.

Uzņēmuma raoanas procesa nav izmantojamas dabas resursi un tas nepiesārņo apkārtējo vidi.

2.5.Ārkartas izmaksas.

Ārkārtas ieņēmumi vai izmaksas ir tā darbības rezultāts, kura nav uzņēmuma galvenā darbība. Piemēram, tas varētu būt vērtspapīru (akciju, obligāciju, privatizācijas sertifikātu) pirkana- pārdoana. Tekojoā gadā uzņēmums nenodarbojas ar papilddarbībām, tātad nebija ārkārtas izmaksu. Kopējais izmaksu aprēķins. Kopējais izmaksu aprēķins (izņemot nolietojumu) ir atspoguļots 10.tabulā. 10.tabula. Izmaksu summēana.
Izdevumu veidsMēnesīGadā
Personālam

3 335,08

40 020,96

Nomas maksa par telpu

72,25

867,00

Kancelejas preču izmaksas

118,00

1 416,00

Apsardzes izmaksas

10,00

120,00

Preču realizācijas izdevumi

100,00

1 200,00

Elektroenerģijas pateriņ

21,04

252,51

Kopā:

3 656,37

43 876,47

Viena projekta galēja cena var variēties no 30 Ls līdz 200 un dārgāk. 2001. gadā uzņēmums izpildīja 464 projektus. Ta ienēmumi satādīja 58 464 Ls.
Ieņēmumi

58464,00

PVN

10523,52

Izmaksas

43876,47

Izmaksas + nolietojums nodokļa vajadzībām

44093,69

Starpība

14370,31

Nodokļu apmērs

3592,58

Nodokļu apmērs ar 20% atvieglojumu

2874,06

Nolietojums savām vajadzībām

217,22

Tīra peļņa

1189,95

Minimālais pakalpojuma līmenis.

Uzņēmumam mēnea ieņēmumi ir apmēram 4,7-4,9 tūkstoi latu, tad ieņēmumi sedz visas izmaksas (3.7 tūkstoi) un nodroina noteikto peļņas apjomu. Ienākumu uzņēmums gūst tikai no viena avota Ц uzņēmuma pamatdarbības. Eksistē noteiktais pakalpojumu līmenis (to sauc parbezzaudējuma punktu), nesasniedzot kuru, uzņēmums cie zaudējumus. Lai to aprēķinātu, ir jāzin mainīgo un pastāvīgo izmaksu apjomu. Tā kā dotajā gadījumā izmaksas iedalīja pēc citas metodes, īs grafiks un līdz ar to nebūs precīzi aprēķināti. Grafiks 4. Kopējo izmaksu un ieņēmumu grafiks. Kur TC Ц kopējas izmaksas; TR Ц kopējie ieņēmumi. Bezzaudējuma punkts ir 20 projektu menesī. Tā kā uzņēmums izpilda apmēram 37 projektu menesī, tas gūst peļņu.

Secinājums.

Uzņēmumam mēnea ieņēmumi ir apmēram 4-4,5 tūkstoi latu, tad ieņēmumi sedz visas izmaksas (3.7 tūkstoi) un nodroina noteikto peļņas apjomu. Uzņēmums nevienmēr bijusi tik sekmīgā situācijā. Sākot savu darbību, uzņēmums bija paņēmis kredītu bankā. Atdodot o kredītu summu pa daļām uzņēmums strādājis praktiski ar nulles peļņu. Tagad 2001.gadā, kad kredīts ir apmaksāts un uzņēmums ir ieguvis lojālo pircēju klāstu, tam ir prognozējams pozitīvs rezultāts, tas ir peļņa. Uzņēmuma direktors un īpanieks plāno to peļņu izmantot sekojoiem mērķiem: Organizēt uzņēmuma papilddarbību; Paplaināt uzņēmumu. Toreiz direktors uzskata, ka peļņa varētu būt lielāka un meklē iespējas to palielināt. Lai to sasniegtu, var rekomendēt sekojous noderīgo pasākumu variantus: Nopirkt jaunas iekārtas (datori, datorprogrammas, mēbelis), tā kā esoas ir fiziski un morāli novecojuies (biei bojājas, prasa papilddetaļas, remontu). Jaunas datorprogrammas ļaus paātrināt projektu rādīanas procesu, samazinot rutino darbu apjomu. Palielināt raīgumu. Tas ir sasniedzams, optimizējot darbinieku darbību. Noteikt labāko darba grafiku (darba ilgumu, pārtraukumus), noteikt prēmijas atkarībā no uzņēmuma peļņas, uzlabojot iekējas informācijas kanālus, uzlabojot iekējo atmosfēru. Samazināt izmaksas. Samazinājumu var iegūt aiz algas rēķina vai nomainīt uzņēmuma atraanas vietu (nomas maksas samazinājums). Bet rodas briesmas samazināt arī ienākuma līmeni un neiegūst peļņas palielinājumu.

Izmantotās literatūras saraksts.

1. Gončarovs. G., ФFinansu teorijaФ , LU ekonomikas un vadības fakultāte, Rīga, 2000.gads. 2. Zvejnieks. A., УNodokļi un NodevasФ, RTU inenierekonomikas fakultāte, Rīga, 1998.gads. 3. УUzņēmējdarbības organizēana un plānoanaФ, Kamene, Rīga, 1999.gads. 4. Alsiņa, Zolotuhina, Bojarenko, УVadības grāmatvedības pamatiФ, RaKa, Rīga, 2000.gads. 5. УPamatlīdzekļi un nodokļi, nolietojuma aprēķināana.Ф, Mans īpaums, Rīga, 1999 6. УPamatlīdzekļu un mazvērtīgo priekmetu uzkaite, nolietojuma normasФ, Lanateks, Rīga, 1998