Контрольная: Uznemumu ienakuma nodoklis
Rīgas Tehniskā universitāte
Inženierekonomikas fakultāte
Kontroldarbs
priekšmeta
Nodokli un nodevas
Uzņēmumu ienākuma nodokļa ekonomiska būtība
Nataļja Hmeļņicka
Apl. Nr. 011RIBP047
II kurss IBPO-08
Kontroldarba vadītājs:
Dr.oec., profesors
A.Zvejnieks
Rīga 2002
Saturs.
Ievads
3
1. Uzņēmuma ienākuma nodoklis 4
1.1.Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji 4
1.2.Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksātāji 5
1.3.Pieejamās nodokļu atlaides
6
1.4.Kas tiek aplikts ar nodokli 7
1.5.Iespējamas soda sankcijas 8
1.6Kad jāiesniedz deklarācijas un kad jāmaksā nodoklis
9
2. Uzņēmuma ienākuma nodokļa aprēķini 11
3.Secinājums 14
4. Izmantotas literatūras saraksts 15
5. Pielikums 16
Ievads.
Jebkurā valstī ir nodokļi, vienā tie ir zemāki,
otrā Ц augstāki. No nodokļu maksātāju viedokļa
nodokļi vienmēr bija un būs nepatīkama lieta lai cik zemi
tie nebūtu. Un ar to palīdzību var secināt par efektu, ko
tā dod valstij, kā tā ietekmē ekonomikas
attīstību. Valstīs ar lielāko nodokļu slogu
valdība pārvalda lielāku ienākumu daļu nekā
valstīs ar zemāku nodokļu slogu. Cik tas ir labi atkarīgs
arī no valdības spējas pārvaldīt un racionāli
pārdalīt tās rīcībā esošus
līdzekļus, kurus tā saņem kā nodokļu
ieņēmumus budžetā. Var gadīties, ka valsts atņem
pārāk daudz naudas līdzekļu no iedzīvotājiem,
līdz ar to bremzējot ekonomisko aktivitāti.
Latvijā kā neatkarīgā valstī nodokļu sistēma
jau ir sakārtota, bet tomēr nodokļus reglamentējošos
likumdošanas aktos pastāv dažas nepilnības, kas laika
gaitā tiek atklātas. Arī valstī un pasaulē
notiekošie ekonomiskie procesi izsauc pastāvošo likumu
grozīšanu.
Līdz ar to kontroldarba mērķis ir noskaidrot
uzņēmuma ienākuma nodokli ekonomisko būtību.
Izvirzītā mērķa sasniegšanai kursa darbā
risināmie uzdevumi ir šādi:
- noskaidrot, ka minētais nodoklis ietekmē uz
uzņēmējdarbību. Šajā gadījuma- uz
zemnieku saimniecību;
- kādu peļņu
gūst uzņēmums pēc nodokļa samaksāšanas;
-
kāda ir loma uzņēmumu ienākuma nodoklim.
1. Uzņēmumu ienākuma nodoklis.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis kopā ar iedzīvotāju
ienākuma nodokli veido vienotu ienākuma nodokļu sistēmu.
Ar to jāsaprot, ka jebkura persona, kas gūst ienākumus
mūsu valstī, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa
vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja.
Savukārt jebkurš ienākums, ko gūst personas, kas ir
iekšzemes nodokļu maksātājs, ir apliekams ar
iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu
ienākuma nodokli.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis ir peļņas nodokļa
jaunā redakcija. Latvijas Republikas Saeima 1995.gada
9.februārī pieņēma un Valsts prezidents 1995.gada
1.martā izsludināja likumu УPar uzņēmumu ienākuma
nodokliФ, kurš stājās spēkā ar 1995.gada
1.aprīli.
Visu iekšzemes uzņēmumu un pastāvīgo
pārstāvniecību peļņa tiek aplikta ar nodokli.
Ārvalstu uzņēmumi maksā nodokli par noteiktiem
Latvijā gūtiem ienākumiem.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis pieder pie tiešo nodokļu
grupas. Par 2001. gadu nodoklis aprēķināms pēc 25%
likmes, bet turpmākajos gados likme tiek samazināta šādi:
2002. gadā - 22%, 2003. gadā - 19%, ar 2004. gadu - 15%
(samazinātā likme jāsāk piemērot ar taksācijas
gadu, kas sākas attiecīgajā kalendārajā gadā).
Analizējot valsts nodokļu politiku un kopējo nodokļu
sistēmas ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, rodas
nepieciešamība pēc tādā rādītājā
kā nodokļu nasta jeb nodokļu slogs (
tax burden). It
īpaši šis rādītājs ir svarīgs,
salīdzinot nodokļu politikas dažādās valstīs.
Bieži vien tiek salīdzinātas nodokļu likmes
dažādās pasaules valstīs un, līdz ar to, varētu
secināt, ka valstīs ar zemākām nodokļu likmēm
jābūt arī daudz labvēlīgākiem ekonomikas
apstākļiem uzņēmējdarbības attīstībai
un dzīves līmenim kopumā. No vienas puses, tas tā
arī ir - zemāki nodokļi neapšaubāmi stimulē
ekonomisko aktivitāti un piesaista investīcijas no
ārzemēm. No otras puses, zemas nodokļu likmes neko nesaka par
vispārējo dzīves līmeni valstī, un var
izrādīties, ka pat šīs salīdzinoši zemākas
nodokļu likmes var izrādīties par smagu nastu šo
nodokļu maksātājiem.
Tātad, lai izvērtētu nodokļu slogu valstī, nav
pietiekams vienīgi salīdzināt nodokļu likmes neņemot
vērā citus svarīgus faktorus.
Tāpēc nodokļu nastas rādītājā ietilpst
viens no svarīgākajiem makroekonomiskiem raksturotājiem, t.i.
iekšzemes kopprodukts.
Atkarībā no nodokļu lomas valsts budžeta
veidošanā izšķir УmīkstuФ, stingru un mērenu
nodokļu sistēmu.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis, kurš pieder pie tiešiem
nodokļiem, ieņem lielu daļu valsts nodokļu
ieņēmumos.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa īpatsvars kopējos
nodokļu ieņēmumos valsts budžetā pakāpeniski
samazinās jau no 1998. gada. 2002. gadā tas sastādīja
tikai 6.8 % no visiem nodokļu ieņēmumiem. Samazinās
arī uzņēmumu ienākuma nodokļa slogs, kura dinamika
laika periodā no 1998. līdz 2002. gadam parādīta
1.tabulā.
1.1.Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji .
Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir:
- iekšzemes uzņēmumi, kas veic
uzņēmējdarbību, sabiedriskās un
reliģiskās organizācijas un no valsts budžeta vai
pašvaldību budžetiem finansētas institūcijas,
kuras gūst ienākumus no saimnieciskās darbības.
Iekšzemes uzņēmumi ir visi uzņēmumi un
uzņēmējsabiedrības, ko uzskata par rezidentiem.
- ārvalstu uzņēmumi,
uzņēmējsabiedrības, fiziskās personas un citas
personas (nerezidenti).
- nerezidentu pastāvīgās
pārstāvniecības (pastāvīgās
pārstāvniecības).
Saimnieciskā darbība šā likuma izpratnē ir
darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu
izpildi, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par
atlīdzību.
1.2. Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksātāji .
Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksātāji:
Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā valsts
uzņēmumi, no valsts budžeta finansētas institūcijas,
kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti valsts
budžetā, kā arī no pašvaldību budžeta
finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās
darbības paredzēti pašvaldību budžetos, un
bezpeļņas organizācijas, kā arī privātie
pensiju fondi.
1. Līgumsabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokli
nemaksā patstāvīgi, bet katrs līgumsabiedrības
dalībnieks maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma
nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli par tam
pienākošos līgumsabiedrības peļņas daļu.
Līgumsabiedrība iesniedz deklarāciju par sadalītās
peļņas saņēmējiem.
- Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā fiziskās
personas un individuālie (ģimenes) uzņēmumi (arī
zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuriem nav jāiesniedz gada
pārskats atbilstoši likumam "Par uzņēmumu gada
pārskatiem". Šo uzņēmumu īpašnieki
maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli arī par
uzņēmuma ienākumiem. Šie noteikumi neattiecas uz
tādiem individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem
(arī zemnieku un zvejnieku saimniecībām), kuri ir
reģistrēti kā uzņēmumu ienākuma nodokļa
maksātāji piecu taksācijas periodu laikā no tā
taksācijas perioda (ieskaitot), kurā tie tika
reģistrēti kā uzņēmumu ienākuma nodokļa
maksātāji. Ja šā termiņa pēdējā
taksācijas periodā individuālā (ģimenes)
uzņēmuma (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības)
ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem ir mazāki par
45 000 latu, nākamajā kalendārajā gadā pēc
šā taksācijas perioda beigām šis
uzņēmums (arī zemnieku un zvejnieku saimniecība) var
reģistrēties kā iedzīvotāju ienākuma
nodokļa maksātājs. Laika posmā no taksācijas
perioda beigām līdz nākamā kalendārā gada
sākumam šim uzņēmumam (arī zemnieku un zvejnieku
saimniecībai) jāmaksā uzņēmumu ienākuma
nodoklis.
1.3 Pieejamās nodokļu atlaides.
Pieejamās nodokļu atlaides ir:
Saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" ir
pieejamas šādas nodokļu atlaides:
atlaides mazajiem uzņēmumiem. Mazais uzņēmums
šā likuma izpratnē ir uzņēmums, kurā
taksācijas gadā, par kuru tiek aprēķināts nodoklis,
nav pārsniegti vismaz divi no šādiem nosacījumiem:
Ø pamatlīdzekļu bilances vērtība - 70 000 latu;
Ø neto apgrozījums - 200 000 latu;
Ø vidējais strādājošo skaits - 25 cilvēki.
Nodokļa atlaide mazajiem uzņēmumiem ir 20 procenti no
aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa.
Nodokļa atlaidi diviem vai vairākiem mazajiem uzņēmumiem,
kuros vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai
uzņēmuma daļu vērtības katrā no šiem
diviem vai vairākiem uzņēmumiem pieder vai ar līgumu vai
citādi šajos divos vai vairākos uzņēmumos ir
nodrošināta izšķiroša ietekme (ir balsu
vairākums) vienai un tai pašai personai un šīs personas
pirmās pakāpes radiniekiem vai laulātajam, piemēro tikai
gadījumos, kad šo uzņēmumu kopējie
rādītāji nepārsniedz divus no šā panta
pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem. Ja mazais
uzņēmums izbeidz uzņēmējdarbību,
likvidācijas gadā nodokļa atlaidi nepiemēro. Nosakot
pamatlīdzekļu bilances vērtību šā panta
vajadzībām, jāņem vērā 13. panta
trešās daļas
- atlaides uzņēmumiem, kas nodarbina notiesātas
personas. Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas izmanto kā
darbaspēku notiesātos, ir 20 procenti no
aprēķinātā uzņēmumu ienākuma
nodokļa. Šī nodokļa atlaide netiek piemērota
uzņēmumiem, kas izmanto nodokļu atlaidi mazajiem
uzņēmumiem.
atlaides lauksaimniecības uzņēmumiem.
Uzņēmumi, kas veic lauksaimniecisko darbību, var saņemt
nodokļu atlaidi, kas ir noteikta taksācijas gadā 10 latu
apmērā par katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes
hektāru. Lai saņemtu šādu nodokļa atlaidi,
uzņēmumam vienlaikus ar nodokļa deklarāciju
jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pašvaldības
apstiprināts zemes izmantošanas plāns.
atlaides augstu tehnoloģiju produktiem un programmproduktiem.
Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas ražo augstas
tehnoloģijas produktus un programmproduktus, ir 30 procenti no
aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa
, ja uzņēmums atbilst šādiem kritērijiem:
Ø uzņēmuma neto apgrozījumā Ministru kabineta
noteiktie atbalstāmie produkti taksācijas perioda sastāda
vairāk nekā 75 procentus;
Ø uzņēmums saņēmis ISO 9000, ISO
9001sertifikātu.
Taču jāņem vērā, ka šī atlaide būs
piemērojama tikai līdz 2003. gada 31. decembrim, turklāt
visā atlaides izmantošanas periodā nodoklis
aprēķināms pēc 25% likmes, neskatoties uz
vispārējo likmes samazinājumu.
- atlaides ārvalstīs samaksātajam nodoklim.
Aprēķināto nodokli var samazināt par summu, kas ir
vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli, ja
šī nodokļa nomaksa ārvalstīs ir apliecināta
ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas
apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais
ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa
summa. Šis samazinājums nedrīkst pārsniegt tādu
summu, kas būtu vienāda ar Latvijā
aprēķināto nodokli par ārvalstīs gūto
ienākumu. Ja rezidents vai pastāvīgā
pārstāvniecība taksācijas periodā gūst
ienākumus vairākās ārvalstīs, šie noteikumi
ir jāpiemēro atsevišķi katrā ārvalstī
gūtajam ienākumam.
atlaides ziedojumiem. Uzņēmuma ienākuma nodokli var
samazināt:
Ø par 85% no summas, kas ziedota Finansu Ministrijas
apstiprinātai sabiedriskai vai reliģiskai organizācijai;
Ø par 90% no summām, kas ziedotas Latvijas Kultūras
Fondam, Latvijas Olimpiskajai Komitejai vai Latvijas Bērnu Fondam.
Par ziedojumiem piemērojamā atlaide tiek atņemta no
maksājamā uzņēmuma ienākuma nodokļa, bet
tā nevar pārsniegt 20% no kopējās nodokļa
summas.Nodokļa atlaidi nevar piemērot maksātājiem, kuriem
taksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā
ir nodokļa parādi par iepriekšējiem gadiem.
atlaides lielu investīciju projektiem. Uzņēmumiem,
kas investēs Latvijā 10 miljonus latu vai vairāk, būs
iespējams saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa
atlaidi 40% apmērā no veiktās investīcijas apjoma.
Investīcijas jāveic laika periodā, kas nepārsniedz 3
gadus. Atlaidi var sākt izmantot sākot ar projekta pabeigšanas
gadu, bet kopējā atlaide jāizmanto desmit gadu laikā.
Turklāt jāņem vērā, ka visā atlaides
izmantošanas periodā nodoklis aprēķināms pēc
25% likmes, neskatoties uz vispārējo likmes
samazinājumu.Atlaidi nevar piemērot sabiedrisko pakalpojumu
sniedzēji, uz kuriem attiecas likums "Par sabiedrisko pakalpojumu
regulatoriem", kā arī uzņēmumi, kas izmanto vai ir
pagātnē izmantojuši nodokļu atlaides par ārvalstu
investīcijām. Piemērojot atlaidi par lielajām
investīcijām, uzņēmumi nevarēs izmantot lielāko
daļu no citām nodokļu atlaidēm, kas paredzētas
likumos.Lai saņemtu atlaidi, investīcijām jābūt
izdarītām pamatlīdzekļos, kas tiek izmantoti
saimnieciskās darbības veikšanai, turklāt katrs
investīciju projekts ir jāsagatavo Ministru kabineta
noteiktajā kārtībā un Ministru kabinetam ir
jāpieņem lēmums par atbalstu šim investīciju
projektam.
Atbrīvojums no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai
samazināta uzņēmumu ienākuma nodokļa likme var tikt
piemērota saskaņā ar likumu "Par ārvalstu
ieguldījumiem Latvijas Republikā" vai likumu "Par nodokļu
piemērošanu brīvostās un speciālajās
ekonomiskajās zonās". Taču jāņem vērā, ka
minēto atvieglojumu izmantošanas periodā nodoklis
aprēķināms pēc 25% likmes, neskatoties uz
vispārējo likmes samazinājumu.
1.4 Kas tiek aplikts ar nodokli.
Nodokļu bāze dažādiem nodokļa maksātājiem:
- Rezidentiem ar nodokli tiek aplikti to vispasaules ienākumi.
-
Ārvalstu uzņēmumiem ar nodokli tiek aplikti to Latvijā
gūtie ienākumi.
- Ārvalstu uzņēmumu
pastāvīgajām pārstāvniecībām ar nodokli
tiek aplikti to Latvijā un ārvalstīs patstāvīgi
gūtie ienākumi.
Uzņēmumiem jāveic grāmatvedības uzskaite,
pamatojoties uz uzkrāšanas principu. Nodokļa
maksātāja apliekamais ienākums ir gada peļņas
(zaudējumu) summa, kas uzrādīta peļņas vai
zaudējumu aprēķinā, ko sastāda saskaņā ar
vietējiem grāmatvedības standartiem un koriģē
atbilstoši likumam УPar uzņēmumu ienākuma nodokliФ.
1.5 Iespējamas soda sankcijas.
Nodokļa bāzes samazināšana:
Ja uzņēmums, pārkāpdams nodokļu likumdošanu, ir
samazinājis apliekamo ienākumu un šis fakts tiek atklāts
Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu revīzijas laikā,
radīsies saistības par visu nenomaksāto nodokļa summu,
kā arī soda naudu 100% apmērā. Nav
atšķirības starp gadījumiem, kad nodokli nemaksā ar
nodomu, vai kad nepareizi tulkots likums vai vienkārši radusies
kļūda. Tomēr Valsts ieņēmumu dienestam ir
tiesības samazināt soda naudu par 70% no sākotnējās
summas reizi trijos gados.
Ja nodokļu maksātājs triju gadu laikā atkārtoti un
apzināti samazinājis nodokļu bāzi, uzrādīdams
mazākus ienākumus, neuzrādīdams ienākumus vai ar
dokumentiem apliecinājis nepamatotus izdevumus, nodokļa
maksātājam būs jāsamaksā visa nenomaksātā
nodokļa summa un 200% soda nauda. Turklāt tiks
aprēķināta arī kavējuma nauda
(procenti).Neatkarīgi no tā, vai nodokļu nomaksu nepilnā
apjomā ir konstatējis pats nodokļu maksātājs, vai
nodokļu audits, tiks piemēroti soda procenti, kas sastāv no:
- nokavējuma nauda 0,05% no summas par katru dienu;
-
pamatparāda palielinājuma nauda atbilstoši Latvijas Bankas
noteiktajai refinansēšanas likmei kavējuma periodā.
Ja audita pārbaudē ir konstatēta nodokļu nomaksa
nepilnā apjomā un tiek piemērotas soda naudas, soda procenti
tiks attiecināti gan uz pamatparāda summu, gan uz soda naudām.
Ja laikā netiek samaksāts nodoklis un soda nauda
Ja nodokļa maksātājs nesamaksā nodokli kopā ar
aprēķinātajām soda naudas summām trīs
mēnešu laikā un nodokļa samaksas termiņš netiek
pagarināts, Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs
uzsākt tiesas procesu, lai pasludinātu nodokļa
maksātāju par maksātnespējīgu.
Ja laikā netiek samaksāts ieturējuma nodoklis
No vairākiem maksājumu veidiem nodokļu maksātājam
jāietur nodoklis un jāpārskaita budžetā līdz
nākošā mēneša 15. datumam pēc maksājuma
veikšanas. Ieturējuma nodokļa likmes parasti ir
robežās no 2-15% (izņemot gadījumus, kad maksājumus
pārskaita uz beznodokļu vai zemu nodokļu teritoriju - tad
nodokļa likme ir 25% (2002. g. - 22%; 2003. g. - 19%; ar 2004. g. -
15%)). Ja nodoklis tomēr nav ieturēts un pārskaitīts
laikā, nodokļa maksātājam jāpalielina apliekamais
ienākums par attiecīgā maksājuma summu.
Ja nodokļa deklarācijas netiek iesniegtas laikā
Ja nodokļa maksātājs nav iesniedzis uzņēmumu
ienākuma nodokļa deklarāciju noteiktajā
termiņā, jāmaksā soda nauda atkarībā no
nokavējuma ilguma:
- līdz 15 dienām - 0.1% no maksājamās
nodokļa summas, bet nepārsniedzot Ls 50;
- no 16
līdz 30 dienām - 0.5% no maksājamās nodokļa
summas, bet nepārsniedzot Ls 200;
- ilgāk par
30 dienām - 1% no maksājamās nodokļa summas, bet
nepārsniedzot Ls 500.
Kļūdu labošana
Ja nodokļu maksātājs atklāj, ka pieļāvis
kļūdu un iesniedz labojumu agrāk iesniegtai uzņēmumu
ienākuma nodokļa deklarācijai, kavējuma nauda (procenti)
būs jāmaksā gadījumā, ja nodoklis samaksāts
nepilnā apjomā. Kavējuma naudas (procentu)
aprēķināšana tiek pārtraukta, ja pamatparāda
palielinājuma nauda un nokavējuma nauda kopā sasniedz
nokavētā maksājuma apmēru.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijās
drīkst izdarīt labojumus tikai par trim iepriekšējiem
gadiem.
1.6 Kad jāiesniedz deklarācijas un kad jāmaksā nodoklis.
Taksācijas periods
Taksācijas periods uzņēmumu ienākuma nodokļa
mērķiem atbilst uzņēmuma finansu gadam. Nodokļa
avansa iemaksas tiek veiktas reizi mēnesī vai ceturksnī, bet
galīgās korekcijas tiek izdarītas finansu gada
noslēgumā.
Ikmēneša avansa maksājumi
Uzņēmumu ienākuma nodokļa iemaksas parasti veic katru
mēnesi, bet galīgās korekcijas izdara, iesniedzot gada
nodokļa deklarāciju. Mēneša uzņēmumu
ienākuma nodokļa maksājums jāveic līdz katra
mēneša 15. datumam. Avansa summu nosaka, pamatojoties uz
nodokļa saistības apjomu iepriekšējā finansu
gadā. Jaundibinātam uzņēmumam nodokļa avansa
maksājumi ir brīvprātīgi pirmajos 12 darbības
mēnešos.
Ceturkšņa vai citas avansa iemaksas
Uzņēmums var izvēlēties veikt avansa iemaksas reizi
ceturksnī, ja ikmēneša avansa maksājumi
pirmstaksācijas periodā ir mazāki par Ls 500. Ja
uzņēmuma darbībai ir sezonāls raksturs, Valsts
ieņēmumu dienests var noteikt citādu avansa iemaksu grafiku
pēc maksātāja iesnieguma.
Nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņš
Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija
jāiesniedz VID kopā ar gada pārskatu mēneša
laikā pēc apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā
četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām.
Nodokļa samaksas termiņš
Uzņēmumu ienākuma nodoklis jāsamaksā l5 dienu
laikā pēc nodokļa deklarācijas iesniegšanas.
2.Uzņēmuma ienākuma nodokļa aprēķini.
Ir dots:
v pamatlīdzekļu gada vidējā vērtība uz
01.01.2002. gadu sastādīja 100.000 Ls;
v saimniecības taksācijas periodā saņemto
subsīdiju apjoms 2.000 Ls;
v dabas resursu nodokļa maksājumu summa taksācijas
periodā 3.000 Ls.
1. vajag aprēķināt pamatlīdzekļu sadalījumu pa
kategorijām.
1.kategorijai 100.000*30%=30.000 Ls
2.kategorijai 100.000*10%=10.000 Ls
3.kategorijai 100.000*20%=20.000 Ls
4.kategorijai 100.000*40%=40.000 Ls
2.vajag aprēķināt nolietojumu katrai kategorijai pusgadam.
Nolietojums jārēķina pa ceturkšņiem.
Nolietojumu 1-jām ceturksnim var aprēķināt sekojoši:
- aprēķināt izlietojumu finansu
grāmatvedības vajadzībām;
- saņemto
rezultātu izdalīt ar 4;
- aprēķināt
nolietojumu divkāršā apmērā, kas būs
nolietojums uzņēmumu ienākuma nodokļa
aprēķināšanai un izdalīt ar 4.
Nolietojums 1.ceturksnim.
- kategorija.
30.000*5%=1.500 Ls, kur 5%- nolietojuma likme 1.kategorijai
1.500/4=375 Ls
(30.000-375)*5%2=29.625*2*0,05=2.963 Ls, kur 5%*2 - nolietojuma likme
1.kategorijai divkārša apmērā
2.963/4=741 Ls
741 Ls- 1.kategorijas pamatlīdzekļu nolietojums 1.ceturksnim.
- kategorija.
10.000*10%=1.000 Ls, kur 10%- nolietojuma likme 2.kategorijai
1.000/4=250 Ls
(10.000-250)*10%*2=1.950 Ls, kur 10%*2 - nolietojuma likme 2.kategorijai
divkārša apmērā
1950/4=488 Ls
488 Ls- 2.kategorijas pamatlīdzekļu nolietojums 1.ceturksnim
- kategorija.
20.000*35%=7.000 Ls, kur 35%- nolietojuma likme 3.kategorijai
7.000/4=1.750 Ls
(20.000-1.750)*35%*2=12.775 Ls, kur 35%*2 - nolietojuma likme 3.kategorijai
divkārša apmērā
12.775/4=3.194 Ls
3.194 Ls- 3.kategorijas pamatlīdzekļu nolietojums 1.ceturksnim
- kategorija.
40.000*20%=8.000 Ls, kur 20%- nolietojuma likme 4.kategorijai
8000/4=2.000 Ls
(40.000-2.000)*20%*2=15.200 Ls, kur 20%*2- nolietojuma likme 4.kategorijai
divkārša apmērā
15.200/4=3.800 Ls
3.800 Ls- 4.kategorijas pamatlīdzekļu nolietojums 1.ceturksnim
Σ
1=741 Ls+488 Ls+3.194 Ls+3.800 Ls=8.222 Ls, kur Σ
1
-nolietojumam 1.ceturksnim.
Nolietojums 2.ceturksnim.
1. kategorija.
30.000-375=29.625 Ls
(29.625*5%)/4=370 Ls
(29.625-370)*5%*2=2.925 Ls
2.925/4=731 Ls
2. kategorija.
10.000-250=9.750 Ls
(9.750*10%)/4=244 Ls
(9.750-244)*10%*2=1.901 Ls
1901/4=475 Ls
3. kategorija.
20.000-1.750=18.250 Ls
(18.250*35%)/4=1.597 Ls
(18.250-1.597)*35%*2=11.657 Ls
11.657/4=2.914 Ls
4. kategorija.
40.000-2000=38.000 Ls
(38.000*20%)/4=1.900 Ls
(38.000-1900)*20%*2=14.440 Ls
14.440/4=3610 Ls
Σ
2=731 Ls+475 Ls+2.914 Ls+3610 Ls=7730 Ls, kur Σ
2
-nolietojumam 2.ceturksnim.
Pamatlīdzekļu nolietojuma summa pusgadam= Σ
1+ Σ
2
Pamatlīdzekļu nolietojuma summa pusgadam=8.222 Ls+7.730 Ls=15.952 Ls
Ražošanas izmaksas ar pamatlīdzekļu nolietojuma
summu=20.000 Ls+15.952=35.952 Ls, kur 20.000 Ls- ražošanas izmaksas
bez pamatlīdzekļu nolietojuma summas.
3.jāaprēķina nekustama īpašuma nodoklis.
Ir zināms, ka zemnieku saimniecība, kura aizņem 14 ha zemes,
atrodas Bauskas rajona Vecumnieku pagastā. Šeit zemes vidēja
kadastrālā vērtība ir 133 Ls par 1 ha.
Tad:
Nekustamā īpašuma apliekama vērtība= zemes
kadastrālā vērtība uzdevumā dotais koeficients14 ha
Nekustamā īpašuma apliekama vērtība=133 Ls*1,02*14
ha=1.899 Ls
Nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 1,5 5 gadā. Tad
šī zemnieku saimniecība maksa par gadu:
1.899 Ls*1,5%=28 Ls gadā.
Bet uzdevuma bija prasīts aprēķināt par pusgadu, tad:
28/2=14 Ls pusgadā
Tā kā par katru zemes hektāru ir atlaide 10 Ls, tad dotā
saimniecība saņem atpakaļ naudu, kura ir vienota ar:
14 ha*10 Ls=140 Ls, kur 140 Ls- atlaide gadam
bet atlaide pusgadam:
140 Ls/2=70 Ls
atlaidi vajag atskaitīt no izmaksām pirms nodokļa
maksāšanas.
4.visas izmaksas aprēķināšana.
visas izmaksas=35.952 Ls-2.000 Ls+3.000 Ls-70 Ls+14 Ls=36.896 Ls, kur
35.952 Ls- ražošanas izmaksas ar pamatlīdzekļu
nolietojuma summu;
2.000 Ls- subsīdijas apjoms;
3.000 Ls- dabas resursu nodoklis;
70 Ls- atlaida par zemi;
14 Ls- nekustamā īpašuma nodoklis.
5.aprēķinat
ienākums- visas izmaksas= 70.000 Ls-36.896 Ls= 33.104 Ls.
6.aprēķinat uzņēmuma ienākuma nodokli.
Tā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme no
2002.gada 1.janvāra līdz 2002. 1.janvārim ir 22%.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis= 33.104*22%=
7.283 Ls
7.aprēķināt zemnieku saimniecības gūta ienākuma
apjomu.
Ienākuma apjoms= 70.000 Ls- visas izmaksas- uzņēmumu
ienākuma nodoklis
Ienākuma apjoms= 70.000 Ls-36.896 Ls- 7.283 Ls=
25.821 Ls
Secinājums.
1.Izmaiņas likumā УPar uzņēmumu ienākuma nodokliФ
arī nav pozitīvas visiem, jo likumā paredzamās atlaides
uzņēmumiem, kas ražo augstās tehnoloģijas produktus,
būs spēkā līdz 2004.gadam un ienākuma nodoklis tiks
maksāts līdzšinējā Ц 25% apmērā. Arī
mazo un vidējo uzņēmumu nodokļa atlaides būs
piemērotas tikai līdz tas sasniegs 15% 2004.gadā. Lai
veicinātu MVU sektora attīstību arī tālāk,
būtu labi turpmāk saglabāt šīs atlaides .
2. Latvijas nodokļu politika ir vērsta uz tiešo nodokļu
sloga samazināšanu, pie kuram ir uzņēmumu ienākuma
nodoklis.
3. Līdz pat 1998. gadam nodokļu nasta Latvijā
pastāvīgi pieauga, bet kopš 1998. gada visu laiku
samazinājusies. Arī turpmākajos gados plānota tās
samazināšanās. Bet tagadējās nodokļu nastas
samazināšana notiek ne tikai iekšzemes kopprodukta pieauguma
dēļ, bet arī nodokļu politikas rezultātā.
Pakāpeniski tiek samazinātas dažu nodokļu likmes,
stimulējot uzņēmējdarbību, uzlabojot tās vidi,
un līdztekus tam nodokļu maksājumi kļūst
vieglāki.
Pozitīvās tendences vērojamas galvenokārt sakarā ar
uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes pakāpenisku
samazināšanos.
4. Analītiķi prognozē, ka nodokļu samazināšana
sekmēs ekonomikas izaugsmi eirozonā par 0,5 % gadā.
5.Fiskālā politikā uzņēmumu ienākuma
nodokļa jautājumā notikušas svarīgas
pārmaiņas, kas pozitīvi ietekmēs privātā
sektora attīstību.
6.Gandrīz visā pasaulē ir tiešo nodokļu
samazināšanas tendences. Galvenie to samazināšanas
iemesli ir pieaugošā uzņēmējdarbības
globalizācija un ātri attīstošās tehnoloģijas,
kas to veicina. Kapitāla pieaugoša mobilitāte liek
valstīm saglabāt konkurētspējīgas nodokļu
likmes, lai izvairītos no biznesa pārvietošanas uz citām
valstīm, kur ir labvēlīgāki apstākli.
7. Tas nebūt nenozīmē, ka zems nodoklis ir arī maza
nodokļu nasta. Lai noteiktu to patieso lielumu, nodokļa likme
dažādās valstīs ir jāsalīdzina arī ar
apliekamo bāzi. Un var izrādīties, ka lai
nodrošinātu nodokļu ieņēmumus, viena nodokļa
samazināšana var novēst pie citu nodokļu
palielināšanās. Citu vērā ņemamu faktoru
vidū jāmin arī netiešie nodokļi, iekšējo
investīciju veicinošie apstākļi, kā arī
nodokļu likumdošanas sarežģītība.
Izmantota literatūra.
1. 995.g. 9.febr. LR Likums УPar uzņēmumu ienākuma
nodokliФ ar grozījumiem, kas pieņemti 22.11.2001. un
publicēti Latvijas Vēstnesī 07.12.2001.
2. Latvijas statistikas ikmēneša biļetens. CSP Ц 2002(2).
3. A.Zvejnieks УNodokļi un nodevasФ Mācību grāmata Ц
R: RTU. Ц 1998.- 412 lpp.
4. Laikraksts Dienas Bizness 15.03.2002.
pielikums
Uzņēmumu ienākuma nodokļa sloga dinamika 1998.-2002. gados
nodoklis | Slogs 1998.gadā | Slogs 1999.gadā | Slogs 2000.gadā | Slogs 2001.gadā | Slogs 2002.gadā |
UIN | 2.6 % | 2.4 % | 1.7 % | 2.1 % | 1.8 % |
Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi1998.-2002.
gados
nodoklis | 1998.gadā | 1999.gadā | 2000.gadā | 2001.gadā | 2002.gadā |
UIN (milj. Ls) | 92,4 | 92,2 | 73,7 | 98,4 | 94,2 |
