Шпора: Spiнeri pa nodokпiem visiem, kur imacas RTU

     30.   Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības   noteikšanas pamatprincipi .
   (1) Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība   ir pēc vienotiem principiem uz valsts kadastra datu pamata noteikta   zemes un ēku vērtība.
(2)   Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nosaka   Valsts zemes dienests Ministru kabineta noteiktajā   kārtībā, vadoties pēc nekustamā īpašuma   tirgus cenu līmeņa vismaz divus gadus pirms taksācijas perioda   (tas ir, pēc nekustamo īpašumu vidējās tirgus   vērtības noteiktam lietošanas mērķim   konkrētā teritorijā) un ņemot vērā   nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētajam   attiecīgajam nekustamajam īpašumam ar likumu noteiktos   izmantošanas ierobežojumus.
(3)   Nekustamā īpašuma kadastrālajā   vērtībā neietver mežaudzes vērtību.
(4)   Informāciju par tirgus cenu darījumos ar nekustamo   īpašumu un nomas maksu nekustamā īpašuma   kadastrālās vērtības noteikšanai un   aktualizācijai Valsts zemes dienests saņem no nekustamā   īpašuma īpašniekiem, zvērinātiem notāriem,   pašvaldībām un zemesgrāmatu nodaļām Ministru   kabineta noteiktajā kārtībā.
(6)   Ministru kabinets reglamentē nekustamā īpašuma   lietošanas mērķu noteikšanas un sistematizācijas   kārtību. Nekustamā īpašuma lietošanas   mērķus atbilstoši Ministru kabineta reglamentētajai   kārtībai un teritoriālplānojumos norādītajai   izmantošanai vai likumīgi uzsāktajai izmantošanai nosaka   valsts institūcija vai attiecīgā pašvaldība, kuras   administratīvajā teritorijā atrodas konkrētais   nekustamais īpašums.
(7)   Valsts zemes dienests izstrādā katras pašvaldības   administratīvās teritorijas zemes vērtību zonējumu   atbilstoši lietošanas mērķim un nosaka katras zonas   vienas platības vienības vērtību. Zemes vērtību   zonējumus apstiprina Ministru (8) Valsts zemes dienests nekustamā   īpašuma kadastrālās vērtēšanas   vajadzībām izstrādā ēku tipu bāzes vērtības,   ko apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(9)   Visu nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība tiek   fiksēta ar vienu noteiktu datumu (1.janvāri).
(10)   Nekustamo īpašumu masveidīgu pārvērtēšanu   pēc Ministru kabineta lēmuma izdara ne retāk kā reizi   piecos gados. Nekustamo īpašumu masveidīga   pārvērtēšana ir visu nekustamo īpašumu   kadastrālo vērtību noteikšana uz noteiktu datumu,   precizējot nekustamo īpašumu sastāvu, fizisko   stāvokli un vērtību rādītājus. Nekustamā   īpašuma īpašniekam ir tiesības pieprasīt   īpašuma pārvērtēšanu jebkurā viņam   vēlamā laikā, ja viņš sedz ar to saistītos   izdevumus.
(11)   Nekustamā īpašuma masveidīgas   pārvērtēšanas starplaikā Valsts zemes dienests veic   nekustamā īpašuma tirgus cenu un nomas maksu   apzināšanu, uzskaiti un analīzi un Ministru kabineta   noteiktajā kārtībā - nekustamā īpašuma   kadastrālās vērtības aktualizāciju.      43.   Dabas resursu nodoklis, mērķis, apliekamie objekti.
Likums   Saeimā pieņemts 1995. gada 14. septembrī, valsts prezidents to   uzsludinājis 1995. gada 4. oktobrī. Likums stājas   spēkā 1996. gada 1. janvārī.
Dabas   resursu nodokļa (DRN) mērķis ir ierobežot dabas resursu   nesaimniecisku izmantošanu un vides piesārņošanu,   samazināt vidi piesārņojošas produkcijas   ražošanu un realizāciju, veicināt jaunas un pilnveidotas   tehnoloģijas ieviešanu, kas samazina vides piesārņojumu,   atbalstīt ilgtspējīgas attīstības   stratēģiju tautsaimniecībā, kā arī veidot vides   aizsardzības pasākumu finansiālo nodrošinājumu.
Apliekamie   objekti:
1.          iegūstamos   dabas resursus
2.          vides   piesārņojumu- atkritumus, izmešus un   piesārņojošās vielas
3.          videi   kaitīgas preces un produktus
4.          importēto   un iekšzemē ražoto preču vai produktu iepakojumu.
31.   Attaisnotie izdevumi iedzīvotāju ienākuma nodoklī.
1.   Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo   ienākumu apjoma tiek atskaitīti šādi maksātāja   izdevumi:
1)   nomaksātā sociālā nodokļa summa un valsts   sociālās apdrošināšanas maksājumi;
2)   izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu   kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes   iegūšanu, izglītības iegūšanu, par   medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un   veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem   apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas   saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to   uzraudzības likumu. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka   Ministru kabinets;
3)   summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas   Republikā reģistrētām sabiedriskajām kultūras,   izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības   un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, reliģiskajām   organizācijām un budžeta iestādēm, kam   atbilstoši likuma "Par uzņēmumu ienākuma   nodokli" 20.pantam Ministru kabineta noteiktajā   kārtībā piešķirta atļauja saņemt   ziedojumus, bet šīs summas nedrīkst pārsniegt 20   procentus no apliekamā ienākuma lieluma;
4)   zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu,   izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru izdevumi, kuri saistīti   ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai   citādu izmantošanu un par kuriem autori saņem   autoratlīdzību (honorāru). Minēto izdevumu sastāvu   un normas nosaka Ministru kabinets;
5)   saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem"   izveidotajos privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas, kas   kopā ar šīs daļas 6.punktā minētajiem   apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, kuri   izdarīti atbilstoši dzīvības   apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu   uzkrāšanu) nepārsniedz 10 procentus no personas gada   apliekamā ienākuma (šā panta otrajā daļā -   no mēneša bruto darba samaksas, kas ir kalendārā   mēneša darba samaksa pirms to summu atskaitīšanas, par kurām   saskaņā ar šo likumu atļauts samazināt darbinieka   apliekamo ienākumu, kā arī pirms jebkuru ieturējumu   izdarīšanas)
 6)   apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas izdarīti   atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam   (ar līdzekļu uzkrāšanu), ievērojot šā likuma   8.panta piektās daļas 1., 2. un 3.punkta nosacījumus, un kas   kopā ar šīs daļas 5.punktā minētajām   iemaksām privātajos pensiju fondos nepārsniedz 10 procentus no   personas gada apliekamā ienākuma.
2.   Pirms darbinieka ienākuma aplikšanas ar algas nodokli no   mēneša ienākuma apjoma tiek atskaitīti šā panta   pirmās daļas 1., 5. un 6.punktā minētie maksājumi.
3.   No nerezidentu apliekamā ienākuma ir tiesības atskaitīt   tikai šā panta pirmās daļas 1., 3., 4. un 5.punktā   minētos attaisnotos izdevumus.      35.   Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas un to   reģistrācijas kārtība.
    Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona -   fiziskā vai juridiskā persona un ar līgumu vai norunu   saistītas minēto personu grupas vai to pārstāvji, kas   veic preču piegādes, pakalpojumu sniegšanu, preču importu   un pašpatēriņu un kas likumā noteiktajā   kārtībā ir reģistrēti Valsts ieņēmumu   dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu   reģistrā.
(1)   Personu reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar   pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu   reģistrā veic, ievērojot šādus nosacījumus:
1)   fiziskās personas reģistrē pēc to   pastāvīgās dzīvesvietas;
2)   juridiskās personas reģistrē pēc to juridiskās   adreses;
3)   līgumsabiedrības reģistrē pēc Uzņēmumu   reģistrā fiksētās adreses;
4)   ja personu grupa kopīgas saimnieciskās darbības veikšanai   darbojas uz līguma pamata, reģistrē šīs personu   grupas pilnvaroto fizisko personu pēc tās pastāvīgās   dzīvesvietas;
5)   ja ārvalstu persona Latvijas Republikā nav izveidojusi reģistrētu   pastāvīgo pārstāvniecību, bet iekšzemē   veic vienu vai vairākus ar nodokli apliekamus darījumus, tiek   reģistrēta viena no šādām personām:
a)   tās pilnvarotā persona Latvijas Republikā pēc   šīs personas juridiskās adreses vai pastāvīgās   dzīvesvietas,
b)   ārvalstu persona - vienā no darījuma izpildes vietām   Latvijas Republikā.
(2)   Apliekamā persona ir arī budžeta institūcija, ja tā   veic preču piegādes un sniedz pakalpojumus citām   personām. Valsts prezidenta kanceleja, Saeima un Ministru kabinets   drīkst nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā   kā apliekamās personas un neaplikt veiktos darījumus ar   pievienotās vērtības nodokli.
(3)   Ja fizisko vai juridisko personu un šādu personu ar līgumu vai   norunu saistīto grupu vai to pārstāvju ar nodokli apliekamo   preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā   vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā   sasniegusi vai pārsniegusi 10 000 latu, tām ne vēlāk   kā mēneša laikā pēc šīs summas   sasniegšanas vai pārsniegšanas ir jāreģistrējas   Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamām   personām.      36.   Kārtība, kādā zemnieku saimniecībām ir   tiesības nereģistrēties kā ar PVN kā apliekamām   personām.
Zemnieku   saimniecībām ir tiesības nereģistrēties   šajā pantā noteiktajā kārtībā kā   apliekamām personām, ja ir izpildīti šādi   nosacījumi:
1)   pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas   piegāžu un pašpatēriņa vērtība   iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir vismaz 90 procentu no   zemnieku saimniecību kopējo preču piegāžu un sniegto   pakalpojumu vērtības;
2)   kopējā ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto   pakalpojumu vērtība iepriekšējo 12 mēnešu   laikā ir mazāka par 30 000 latu;
3)   tās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Valsts   ieņēmumu dienestā iesniedz lūgumu   nereģistrēties kā apliekamās personas.
39jjaut   turpinajums
23)   ugunsdrošības pakalpojumus, ko sniedz iekšlietu ministrijas   Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments,   iestāžu, uzņēmumu
(uzņēmējsabiedrību)   un organizāciju ugunsdrošības dienesti,   brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības un   brīvprātīgie ugunsdrošības formējumi;
24)   pasta pakalpojumus, kurus sniedz bezpeļņas organizācija valsts   akciju sabiedrība "Latvijas pasts" un uz kuriem   saskaņā ar Pasta likumu tai ir monopoltiesības, kā   arī pastmarkas, aploksnes ar iespiestu pastmarkas attēlu un   starptautiskos atbildes kuponus, ko saskaņā ar Pasta likumu izdod   un realizē bezpeļņas organizācija valsts akciju   sabiedrība "Latvijas pasts" vai realizē citas personas   saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti ar bezpeļņas   organizāciju valsts akciju sabiedrību "Latvijas pasts";
25)   skolēnu pārvadājumus, ko veic speciāli šim   mērķim licencēti pārvadātāji, ja šie   pakalpojumi tiek finansēti no pašvaldību budžetiem.
(2)   Ar nodokli neapliek šādu preču importu:
1)   šā panta pirmajā daļā minēto preču   importu;
2)   ārvalstu finansu palīdzības sūtījumus Ministru   kabineta noteiktajā kārtībā (Ar grozījumiem, kas   pieņemti ar 22.11.2001.likumu, kas stājas spēkā ar   01.01.2002.);
3)   mākslas priekšmetus, kas tiek ievesti muzeju fondu   papildināšanai;
4)   to preču importu, kas netiek apliktas ar muitas nodokli   saskaņā ar likuma "Par muitas nodokli (tarifiem)" 6. un   9.nodaļu, izņemot to preču piegādes, kuras tiek apliktas   ar muitas nodokļa 0 procentu likmi.
(3)   Uz valsts robežas preču ievešanu ar nodokli neapliek, ja tiek   veikta viena no šādām Muitas likumā minētajām   muitas procedūrām:
1)   ievešana uz laiku;
2)   ievešana pārstrādei;
3)   ievešana pārstrādei muitas kontrolē;
4)   ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā;
5) ievešana muitas   noliktavā;
6)   tranzīts. 39.   Izņēmumi PVN nodokļa maksātājiem.
(1)   Ar nodokli neapliek šādu preču piegādes un pakalpojumus:
1)   pakalpojumus (tai skaitā ēdināšanas), ko sniedz veco   ļaužu pansionāti vai mītnes, sociālās   aprūpes un rehabilitācijas centri, specializētie aprūpes   centri vai nami, kurus pilnīgi vai daļēji finansē no   valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem;
2)   maksu par bērnu uzturēšanos pirmsskolas iestādēs;
3)   no valsts budžeta finansētos ēdināšanas pakalpojumus   labošanas darbu iestādēs un ieslodzījuma vietās;
4)   izglītības, sagatavošanas kursu un iestāšanās   dokumentu reģistrēšanas pakalpojumus, ko sniedz valsts un   pašvaldību izglītības iestādes un valsts   akreditētās privātās izglītības iestādes,   kā arī ēdināšanas pakalpojumus, ko sniedz šīs   izglītības iestādes;
5)   maksu par bezdarbnieku profesionālo apmācību vai   pārkvalificēšanu, ko organizē Nodarbinātības   valsts dienests;
6)   bibliotēku pakalpojumus;
7)   teātru, kino, cirka izrādes, koncertdarbību, sarīkojumus   kultūras iestādēs, muzeju, izstāžu, zooloģisko   dārzu un botānisko dārzu apmeklējumus, bērniem   domātus un labdarības mērķiem veltītus   sarīkojumus,
pašdarbības   mākslas kolektīvu un sporta sarīkojumus;
8)   medicīnas pakalpojumus, medikamentu un medicīnas preču   piegādes iekšzemē pēc Labklājības ministrijas   apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta, kā   arī veterinārmedicīnas pakalpojumus, veterināro   medikamentu un veterinārmedicīnas preču piegādes   iekšzemē pēc Zemkopības ministrijas apstiprināta un   ar Finansu ministriju saskaņota saraksta;
8.1)   medicīnas pakalpojumus pēc Labklājības ministrijas   apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta (Ar   grozījumiem, kas pieņemti ar 22.11.2001.likumu, kas stājas   spēkā ar 01.01.2002.);
8.2)   cilvēka orgānu, mātes piena un cilvēka asiņu   piegādes
9)   zelta, monētu un banknošu piegādes Latvijas Bankai;
10) derības, izlozes   (loterijas) un cita veida azartspēles;
11)   apbedīšanas pakalpojumus un Latvijas Republikā   reģistrēto reliģisko organizāciju sniegtos   reliģiskos un rituālos pakalpojumus;
12)   apdrošinātāju un apdrošināšanas starpnieku   sniegtos apdrošināšanas pakalpojumus atbilstoši   Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumam;
13)   iedzīvotāju maksājumus par (Ar grozījumiem, kas   pieņemti ar 22.11.2001.likumu, kas stājas spēkā ar   01.01.2002.):
a)   dzīvojamo telpu īri saskaņā ar noslēgtajiem   līgumiem (izņemot viesu izmitināšanas pakalpojumus viesu   izmitināšanas mītnēs Ч viesnīcās, moteļos,   viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās,   kempingos, tūrisma mītnēs),
b)   dzīvojamās mājas uzturēšanas un   apsaimniekošanas pakalpojumiem, ko sniedz dzīvojamās   mājas apsaimniekotājs saskaņā ar dzīvojamās   mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanas līgumu,
c)   siltā un aukstā ūdens piegādi, kanalizāciju, apkuri,   atkritumu izvešanu;Ф;
   14) specializētos produktus zīdaiņiem pēc   Labklājības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju   saskaņota saraksta;
15)   zinātniskos pētījumus, kuri tiek veikti par sabiedrisko fondu,   valsts budžeta un pašvaldību budžetu
16)   finansiālos darījumus, tajā skaitā:
a)   kreditēšanu (arī līzinga kreditēšanu) un naudas   aizdevumu piešķiršanu un kontroli, kā arī   pakalpojumus, kas saistīti ar galvojumiem, garantijām un to   uzraudzību, ko veic kredīta piešķīrējs (Ar   grozījumiem, kas pieņemti ar 22.11.2001.likumu, kas stājas   spēkā ar 01.01.2002.),
b)   pakalpojumus, kas saistīti ar noguldījumu un citu atmaksājamo   līdzekļu piesaistīšanu, skaidras un bezskaidras naudas   maksājumu veikšanu, uzticības (trasta) operācijām,
c)   pakalpojumus, kas saistīti ar maksāšanas līdzekļu   izlaišanu un apkalpošanu, kā arī tirdzniecību ar   maksāšanas līdzekļiem un citiem naudas tirgus   instrumentiem, izņemot maksāšanas līdzekļus, kas   tiek piegādāti kolekcionēšanai vai satur   dārgmetālu,
d)   ieguldījumus kapitālā, kas veikti naudā, kā arī   vērtspapīrus un pakalpojumus, kas saistīti ar   vērtspapīru izlaišanu, glabāšanu,   atsavināšanu un pārvaldīšanu (Ar grozījumiem,   kas pieņemti ar 22.11.2001.likumu, kas stājas spēkā ar   01.01.2002.).
17)   masu informācijas līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā   kārtībā;
18)   konsulāros pakalpojumus;
19)   mācību un zinātnisko literatūru, Latvijā izdoto   bērnu literatūru un oriģinālliteratūras darbu   pirmizdevumus latviešu valodā saskaņā ar   Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātiem   sarakstiem, kā arī tipogrāfiju pakalpojumus šīs   literatūras ražošanai (veidošanai);
20)   mākslas, dokumentālās un animācijas filmas (izņemot   videofilmas VHS formātā), ja tās piegādā vai izplata   Latvijas Republikā oficiāli reģistrēts   izplatītājs vai filmu veidotājs;
21)   kooperatīvo sabiedrību sniegtos pakalpojumus (izņemot   preču piegādes) šo kooperatīvo sabiedrību biedriem:
a)   dzīvojamo māju uzturēšanai un apsaimniekošanai,
b)   lauksaimniecības un zvejniecības ražojumu pārstrādei   un realizācijai, kā arī lauksaimniecības tehnikas,   mašīnu un citu darbarīku kopīgai lietošanai un   apkopei;
22)   nekustamā īpašuma, arī zemes, pārdošanu, izņemot   nelietota nekustamā īpašuma pirmo pārdošanu;               
38.   PVN 0% likme.
PVN   0% likmi piemēro šādam darbībām:
Preču   piegādēm, kuru piegādes vieta nav iekšzeme
pakalpojumiem,   kuru sniegšanas vieta nav iekšzeme
Pakalpojumiem,   kas saistīti ar preču eksportu un tranzīta   pārvadājumiem (ieskaitot ekspedīcijas, preču   uzglabāšanas, iekraušanas, izkraušanas, ekspertīzes   un šķirošanas pakalpojumus);
Starptautiskajiem   transporta pakalpojumiem;
Pakalpojumiem,   kas tiek sniegti ar starptautisko transportu, kā arī preču   piegādēm un pakalpojumiem, kas ir saistīti ar   starptautiskā transporta piegādēm un apkopi,  transporta   līdzekļu piegādēm, pārbūvei, remontam, apkopei,   nolīgšanai un izīrēšanai, un ar šīm   darbībām saistītām piegādēm un pakalpojumiem;
Transporta   līdzekļu aģentēšanai un ar kravu apkalpošanu   saistītiem pakalpojumiem starptautiskajā transportā; un
Precēm   un pakalpojumiem, ko piegādā diplomātiskajiem aģentiem.
Šādiem   pakalpojumiem  piemēro 0% PVN likmi, ja šo pakalpojumu   saņēmējs atrodas ārpus Latvijas iekšzemes   teritorijas. 10.   Latvijas nodokļu un nodevu sistēma..
(1)   Nodokļu un nodevu sistēmu veido:
1)   valsts nodokļi, ar kuriem apliekamos objektus un kuru likmi nosaka   Saeima;
2)   valsts nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu, citiem   likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;
3)   pašvaldību nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar   šo likumu un pašvaldības domes (padomes) izdotiem   saistošiem noteikumiem.
(2)   Konkrētā nodokļa likumā pašvaldībām var   dot tiesības piemērot atvieglojumus tiem maksājumiem, kuri   ieskaitāmi pašvaldību budžetos.
Nodevu   sistēma:
(1)   Valsts nodevas tiek uzliktas saskaņā ar likumiem un Ministru   kabineta noteikumiem, pašvaldību nodevas - ar pašvaldības   domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.
(2)   Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevām jāparedz to   maksāšanas kārtība, likmes un atvieglojumi, ja   šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi. Valsts   nodeva par likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētās   speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu preču un   pakalpojumu importam un eksportam nedrīkst pārsniegt ar tās   izsniegšanu saistītās vidējās izmaksas.
(3)   Pašvaldības domes (padomes) izdotajos saistošajos noteikumos   par pašvaldības nodevu uzlikšanu jāparedz to   maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti,   likmes un atvieglojumi, kā arī citas prasības, kuras paredz   citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.
(4)   Valsts nodevas, kuras saskaņā ar spēkā esošajiem   likumiem pilnībā netiek ieskaitītas valsts budžetā   vai pašvaldību budžetos, apliek ar pievienotās   vērtības nodokli likumā "Par pievienotās   vērtības nodokli" noteiktajā kārtībā.               6.   Nodokļu  funkcijas un veidi.
Latvijas   Republikā ir šādi valsts nodokļi un tiem atbilstošie   likumi par nodokļu uzlikšanu:
1)   iedzīvotāju ienākuma nodoklis -
2)   uzņēmumu ienākuma nodoklis
3)   nekustamā īpašuma nodoklis - "
4)   pievienotās vērtības nodoklis - "
5)   akcīzes nodoklis -
6)   muitas nodoklis - "
7)   dabas resursu nodoklis - "
8)   izložu un azartspēļu nodoklis -
9)   valsts sociālās apdrošināšanas obligātās   iemaksas. 13.   Nodevu sistēma, nodevu veidi.
(1)   Valsts nodevas tiek uzliktas saskaņā ar likumiem un Ministru   kabineta noteikumiem, pašvaldību nodevas - ar pašvaldības   domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.
(2)   Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevām jāparedz to   maksāšanas kārtība, likmes un atvieglojumi, ja   šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi. Valsts   nodeva par likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētās   speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu preču un   pakalpojumu importam un eksportam nedrīkst pārsniegt ar tās   izsniegšanu saistītās vidējās izmaksas.
(3)   Pašvaldības domes (padomes) izdotajos saistošajos noteikumos   par pašvaldības nodevu uzlikšanu jāparedz to   maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti,   likmes un atvieglojumi, kā arī citas prasības, kuras paredz   citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.
(4)   Valsts nodevas, kuras saskaņā ar spēkā esošajiem   likumiem pilnībā netiek ieskaitītas valsts budžetā   vai pašvaldību budžetos, apliek ar pievienotās   vērtības nodokli likumā "Par pievienotās   vērtības nodokli" noteiktajā kārtībā.      40.   Akcīzes nodokli naftas produktiem, apliekamais objekts, nodokļa   maksātāji.
Šis   likums attiecas uz jebkurām darbībām, kas Latvijas Republikas   muitas teritorijā tiek veiktas ar naftas produktiem, arī uz naftas   produktu pārvietošanu, izmantojot cauruļvadu transportu.   Naftas produktu (degvielas) aprites kārtību nosaka Ministru   kabinets.
(1)   Ar akcīzes nodokli naftas produktiem (turpmāk - nodoklis) apliekamais   objekts ir naftas produkti, to aizstājēj produkti un komponenti,   kā arī citi produkti, kuri pilnīgi vai daļēji   sastāv no ogļūdeņražiem (turpmāk - naftas   produkti).
(2)   Ar nodokli apliekamie naftas produkti atbilstoši Latvijas   kombinētajai nomenklatūrai ir noteikti šā likuma   pielikumā, kā arī ir tās Latvijas kombinētās   nomenklatūras 27., 29. un 38.grupā minētās preces, kuras   izmanto par degvielu, par kurināmo vai par to aizstājēj   produktu vai komponentu vai kuras izmanto naftas produktu   ražošanā, bet kuras nav minētas šā likuma   pielikumā.
Nodokļa   maksātājs ir:
1)   fiziskā un juridiskā persona, kas naftas produktus ieved Latvijas   Republikas muitas teritorijā izlaišanai brīvam   apgrozījumam;
2)   akcīzes preču noliktavas turētājs saskaņā ar   šā likuma nosacījumiem.      
     34.   PVN , likmes, apliekamie darījumi .
Apliekamie   darījumi :
1.                      preču   piegāde, arī pašpatēriņš;
2.                      pakalpojumu   sniegšana, arī pašpatēriņš;
3.                      preču   imports.
1)                     Pašpatēriņam   kā apliekamam darījumam tiek piemērotas šā likuma   normas, kuras regulē nodokļa piemērošanu preču   piegādēm vai pakalpojumu
2)                     sniegšanai,   ja šajā likumā nav noteikts citādi.
3)                      Preču   piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumos ar nodokli   apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai   sniegto pakalpojumu tirgus vērtība naudas izteiksmē bez   pievienotās vērtības nodokļa.
4)                     Preču   piegādes vērtībā ietilpst arī visi papildus   maksājumi (tai sakaitā par starpniecību,   apdrošināšanu, iepakošanu, transportēšanu),   kā arī muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis, akcīzes   nodoklis un citi nodokļi un nodevas, ja to paredz konkrētie   normatīvie akti, izņemot pievienotās vērtības   nodokli.
5)                      Ja   par taras piegādi netiek aprēķināta vai ņemta   samaksa, tās vērtība neietilpst preču piegādes   vērtībā.
6)                      Pakalpojuma   vērtībā iekļaujamas visas izmaksas, kā arī visi   nodokļi un citi obligātie maksājumi, kas saistīti ar   šā pakalpojuma sniegšanu, izņemot pievienotās   vērtības nodokli.
7)                      Preču   importa darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir   importējamo preču muitas vērtība, kā arī muitas   nodoklis, dabas resursu nodoklis, akcīzes nodoklis, citi nodokļi un   nodevas, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot   pievienotās vērtības nodokli.
8)        Pašpatēriņa   darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir   piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu pašizmaksa.
9)        Maiņas un   ieskaita darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir   preču vai pakalpojumu tirgus vērtība preču piegādes   vai pakalpojumu sniegšanas brīdī.
10)     Par   starpniecības aģenta sniegto starpniecības pakalpojumu   vērtību, kas apliekama ar nodokli, uzskatāma   starpniecības atlīdzība.
11)     Ja persona, sniedzot   starpniecības pakalpojumus, saņem pilnu samaksu par preču   piegādi vai pakalpojumu sniegšanu un savā vārdā   izraksta nodokļa rēķinu, šī persona tiek   uzskatīta par preču piegādātāju vai pakalpojumu   sniedzēju un piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu   vērtība ir apliekama ar nodokli, ja šajā pantā nav   noteikts citādi.
12)     Ja apliekamā   persona, pārstāvot Latvijas Republikas Uzņēmumu   reģistrā nereģistrētu ārvalsts fizisko vai juridisko   personu, piedalās preču piegādes vai pakalpojumu   nodrošināšanā, tiek uzskatīts, ka šī   persona pati ir piegādājusi preces vai sniegusi pakalpojumus, un ar   nodokli ir apliekama visa iekšzemē sniegto pakalpojumu vai   piegādāto preču vērtība.
13)     Komisijas   tirdzniecībā, kas veikta komisijas tirdzniecībai   paredzētā atsevišķi iekārtotā   mazumtirdzniecības veikalā ar fizisko personu   īpašumā esošām lietotām precēm vai fizisko   personu pašu ražotām nepārtikas precēm, izņemot   tirdzniecību ar lietotām precēm, kas ievestas no   ārvalstīm pārdošanai, ar nodokli ir apliekama   starpniecības (komisijas) atlīdzība Ministru kabineta   noteiktajā kārtībā.
14)     Sniedzot kravas   ekspedīcijas pakalpojumus, ar nodokli ir apliekama atlīdzība   par ekspedīcijas pakalpojumiem.
15)    Ja ēkas vai   būves tiek pārdotas viena gada laikā pēc   renovācijas, rekonstrukcijas vai
16)
17)                  18)    restaurācijas   darbu pieņemšanas, ar nodokli ir apliekama starpība starp   ēkas vai būves pārdošanas vērtību un   šīs ēkas vai būves vērtību pirms   renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu   uzsākšanas.
 Ja   gada laikā pēc iegādes tiek pārdoti nepabeigtās   celtniecības objekti, ar nodokli apliekamā vērtība ir   starpība starp objekta pārdošanas vērtību un tā   iegādes
17.       vērtību
 18)      Nomas pirkuma (līzinga) darījumā ar nodokli apliekamā   vērtība ir līzinga objekta tirgus vērtība   līguma slēgšanas brīdī, kā arī visi   līgumā noteiktie papildu maksājumi. Ja līzinga objekts   nav apliekams ar nodokli saskaņā ar šā likuma 6.panta   pirmo daļu, ar nodokli neapliek arī līgumā noteiktos   papildu maksājumus.
 19)   Nomas darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir visi   nomas līgumā noteiktie maksājumi.
20)   Ja persona Muitas likumā noteiktajā kārtībā no   iekšzemes izved preces, lai tās pārstrādātu vai   apstrādātu citā valstī, un pēc tam atkal ieved, ar   nodokli apliekamā preču vērtība tiek noteikta   saskaņā ar Muitas likumu.
Nodokļa   likmes :
   (1) Nodokļa likmi 18 procentu apmērā nosaka no darījuma   apliekamās vērtības, ja likumā nav noteikts citādi.
(2)   Nodokļa likmi 0 procentu apmērā nosaka preču   piegādēm un pakalpojumiem
(3)   Nodokļa likmi 9 procentu apmērā nosaka preču   piegādēm un pakalpojumiem. 13.Nodevu   sistēma, nodevu veidi.
Valsts   nodevas tiek uzliktas saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta   noteikumiem, pašvaldību nodevas - ar pašvaldības domes   (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.
(2)   Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevām jāparedz to   maksāšanas kārtība, likmes un atvieglojumi, ja   šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi. Valsts   nodeva par likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētās   speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu preču un   pakalpojumu importam un eksportam nedrīkst pārsniegt ar tās   izsniegšanu saistītās vidējās izmaksas.
(3)   Pašvaldības domes (padomes) izdotajos saistošajos noteikumos   par pašvaldības nodevu uzlikšanu jāparedz to   maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti,   likmes un atvieglojumi, kā arī citas prasības, kuras paredz   citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.
(4)   Valsts nodevas, kuras saskaņā ar spēkā esošajiem   likumiem pilnībā netiek ieskaitītas valsts budžetā   vai pašvaldību budžetos, apliek ar pievienotās   vērtības nodokli likumā "Par pievienotās   vērtības nodokli" noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši   likumam izšķir:
Valsts   nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar likumiem un MK noteikumiem.   valsts nodeva - obligāts maksājums valsts budžetā   (pamatbudžetā vai speciālajos budžetos) vai   šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības   budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko   valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai,   vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem   speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu   uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas   ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas   labiekārtošanai un citiem mērķiem);
Pašvaldību   nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar pašvaldības domes   izdotiem saistošiem noteikumiem. pašvaldības nodeva -   pašvaldības domes (padomes) noteikts obligāts maksājums   pašvaldības pamatbudžetā vai speciālajā   budžetā šajā likumā paredzētajos   gadījumos. 11.   Nodokļu maksātāji, to raksturojums, tiesības un   pienākumi.
(1)   Latvijas Republikas likumos noteiktos nodokļus (nodevas) maksā:
1)   iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti);
2)   ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti).
(2)   Nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu,   ja:
1)   šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas   Republikā vai
2)   šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai   ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai   beidzas taksācijas gadā, vai
3)   šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina   Latvijas Republikas valdība.
(3)   Šā panta otrās daļas 2. punkta piemērošanai:
1)   fiziskā persona, kas nav atzīta par rezidentu pirmstaksācijas   gadā, tiks uzskatīta par rezidentu taksācijas gadā ar   datumu, kad tā pirmoreiz ieradās Latvijā;
2)   fiziskā persona, kas netiks atzīta par rezidentu   pēctaksācijas gadā, netiks atzīta par rezidentu arī   taksācijas gadā pēc datuma, kad tā atstāja Latviju,   ja laika posmā pēc šā datuma šai personai ir   ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju   (šai personai ārvalstīs pieder īpašums vai   dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstīs sociālās   apdrošināšanas maksājumus).
(4)   Nodokļu likumos nodokļu maksātājs, kurš nav   fiziskā persona, tiks uzskatīts par rezidentu, ja tas ir izveidots   un reģistrēts vai tas bija jāizveido un   jāreģistrē saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.
(5)   Nodokļu maksātāji, kuri neatbilst šā panta   otrās, trešās un ceturtās daļas nosacījumiem,   uzskatāmi par nerezidentiem. Nerezidenti maksā nodokļus   saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas   Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa   telpā gūto ienākumu, kā arī citus nodokļus   atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.
(6)   Nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība   Latvijā, ja tā ir izveidota un reģistrēta vai tā   bija jāizveido un jāreģistrē saskaņā ar   Latvijas Republikas likumiem, visu nodokļu likumu piemērošanai   tiks uzskatīta par atsevišķu iekšzemes nodokļu   maksātāju. Par nerezidenta pastāvīgo   pārstāvniecību tiks uzskatīta tāda   pārstāvniecība, kas atbilst kādam (vismaz vienam) no   šādiem nosacījumiem:
1)   izmanto noteiktu vietu, kurā uzņēmums   (uzņēmējsabiedrība) pilnīgi vai daļēji   veic uzņēmējdarbību;
2)   izmanto būvlaukumus, celtniecības, montāžas vai   komplektēšanas objektus vai veic ar tiem saistīto   pārraudzības vai konsultatīvo darbību;
3)   izmanto dabas resursu pētīšanai vai iegūšanai   paredzēto aprīkojumu vai iekārtas, arī urbšanas   platformas un speciālos kuģus, vai veic ar tiem saistīto   pārraudzības vai konsultatīvo darbību;
4)   sniedz pakalpojumus, arī konsultatīvos, vadības un tehniskos   pakalpojumus, izmantojot ārvalstu uzņēmuma darbiniekus vai   piesaistīto personālu;
5)   izmanto fiziskās, juridiskās vai citas personas darbību   ārvalstu uzņēmuma labā, ja minētajai personai ir   piešķirtas un tā izmanto pilnvaras noslēgt līgumus   ārvalstu uzņēmuma vārdā.
(7)   Nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība   Latvijā maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas   Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos   ūdeņos un gaisa telpā gūto ienākumu, par   ārvalstīs gūto ienākumu, kas attiecināms uz šo   pārstāvniecību, kā arī citus nodokļus   atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.
 Pienākumi:
(1)   Nodokļu maksātāju vispārīgie pienākumi ir   šādi:
1)   aprēķināt maksājamo nodokļu summas;
2)   noteiktajā termiņā un pilnā apmērā   nomaksāt nodokļus un nodevas;
3)   iesniegt nodokļu administrācijai konkrēto nodokļu likumos   paredzētās deklarācijas, pārskatus vai nodokļu   aprēķinus (turpmāk Ч deklarācijas) rakstveidā vai   elektroniskā veidā;
4)   nodokļu aprēķinu pareizības pierādīšanai   uzglabāt finansiālās un saimnieciskās darbības   ieņēmumus un izdevumus apliecinošus dokumentus vismaz piecus   gadus, bet gadījumos, kad nodokļu maksātājam   saskaņā ar likumu tiek piemērots īpašs nodokļu   režīms uz laiku, kas pārsniedz piecus gadus, - visu   īpašā nodokļu režīma piemērošanas   laiku.
5)   normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un noteiktajos   gadījumos reģistrēt pašvaldībā savu   individuālā darba veidu, kā arī reģistrēties   kā nodokļu maksātājam Valsts ieņēmumu   dienestā un paziņot šai institūcijai par to, kad sāk   gūt ienākumus no saimnieciskās darbības;
6)   normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzskaitīt   ieņēmumus no saimnieciskās darbības un saimnieciskās   darbības izdevumus un aprēķināt nodokļus;
7)   ieturēt konkrēto nodokļu likumos paredzētās   maksājamo nodokļu summas.
(2)   Fiziskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir   šādi papildu pienākumi:      1)   izņemt algas nodokļa grāmatiņu  atbilstoši   likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";
2)   iesniegt algas nodokļa grāmatiņu pamadarba vietā
3)   uzglabāt savu ienākumu gūšanas vietas izsniegtu   rakstveida izziņu par to, kādus nodokļus darba devējs ir   nomaksājis;
4)   uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, ja to pieprasa   nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks), pildot dienesta   pienākumus;
5)   normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un noteiktajos   gadījumos reģistrēt pašvaldībā savu   individuālā darba veidu, kā arī reģistrēties kā   nodokļu maksātājam Valsts ieņēmumu dienestā un   paziņot šai institūcijai par to, kad sāk gūt   ienākumus no saimnieciskās darbības;
6)   normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzskaitīt   ieņēmumus no saimnieciskās darbības un saimnieciskās   darbības izdevumus un aprēķināt nodokļus.
(3)   Fiziskajām personām, ja tās ir darba devēji, un   juridiskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir   šādi papildu pienākumi:
1)   uzturēt noteiktā kārtībā grāmatvedību,   sastādīt pārskatus par savu finansiālo un saimniecisko   darbību, aprēķināt nodokli par taksācijas periodu;
2)   uzrādīt savu nodokļu maksātāja kodu noteiktos   uzskaites un pārskata dokumentos;
3)   šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā   kārtībā un noteiktajos gadījumos reģistrēties   vietējā (pēc juridiskās adreses) nodokļu   administrācijas institūcijā;
4)   normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos desmit dienu laikā   paziņot vietējai (pēc juridiskās adreses) nodokļu   administrācijas institūcijai par izmaiņām to   reģistrācijas datos;
5)   šajā likmā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā   kārtībā iesniegt nodokļu administrācijai   deklarāciju par visiem iepriekšējā mēnesī   atsevišķi veiktajiem darījumiem skaidrā naudā   (arī par pirkumiem), kuri pārsniedz vienu tūkstoti latu;
6)   nomaksāt nodokļus un citus maksājumus, arī nodokļu   parādus, valsts budžetā un pašvaldību budžetos   pēc tam, kad apmierināti darbinieku prasījumi atbilstoši   darba tiesiskajām attiecībām un prasījumi   atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts sakropļojuma vai   cita veselības bojājuma rezultātā, kā arī   sakarā ar apgādnieka zaudējumu;
7)   pēc lēmuma pieņemšanas par uzņēmuma   (uzņēmējsabiedrības) likvidāciju,   reorganizāciju vai darbības pārtraukšanu   normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā 10 dienu   laikā rakstveidā informēt par to attiecīgo nodokļu   administrācijas institūciju;
8)   iesniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram   attiecīgās nodokļu administrācijas institūcijas   izsniegtu izziņu par nodokļu maksājumu samaksu, ja   likvidējamam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai)   ir veikti visi normatīvajos aktos noteiktie pasākumi kreditoru   prasību apmierināšanai, šīs prasības ir   apmierinātas un apstiprināta slēguma (likvidācijas)   bilance. Izziņa par nodokļu maksājumu samaksu iesniedzama ne   vēlāk kā 10 dienu laikā no šīs izziņas   izsniegšanas dienas. Izziņa, kura Latvijas Republikas   Uzņēmumu reģistram iesniegta vēlāk, nav derīga.
Nodokļu   maksātājiem ir tiesības:
1)   izmantot likumos noteiktos nodokļu un nodevu atvieglojumus;
2)   izmantot likumos paredzētās nodokļu atlaides;
3)   nodokļu administrācijā bez maksas iepazīties ar   normatīvajiem dokumentiem, kas reglamentē nodokļu un nodevu   aprēķināšanas un maksāšanas kārtību;
4)   iepazīties ar nodokļu un nodevu aprēķinu pārbaudes   aktiem un pārskatiem, kas attiecas uz konkrēto nodokļu   maksātāju;
5)   pārsūdzēt šā likuma VIII nodaļā noteiktajā   kārtībā nodokļu administrācijas lēmumus;
6)   iesniegt nodokļu administrācijai pieteikumu par nodevu samaksas   pārskatīšanu, deklarācijas labojumu vai nodokļu
   (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējumu triju   gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā   maksāšanas
   termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem   nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav   uzsākta vai veikta nodokļu
   revīzija (audits). Attiecībā uz valsts budžetā   ieskaitāmiem nodokļu maksājumiem šajā punktā   noteikto termiņa
   nokavējumu var atjaunot Valsts ieņēmumu dienesta   ģenerāldirektors, ja nodokļu maksātājs iesniedz   pieteikumu par
   termiņā nesamaksāto nodokļu samaksu;
7)   saņemt pārmaksāto nodokļu summas saskaņā ar   konkrēto nodokļu likumiem;
8)   saņemt nodokļu administrācijas nepareizi piedzīto   maksājumu summas šā likuma 28.pantā noteiktajā   kārtībā;
9)   saņemt no savu ienākumu gūšanas vietas rakstveida   izziņu par to, kādus nodokļus darba devējs ir   nomaksājis.      
15.   Nodokļu administrēšana, administrēšanas   institūcijas, to tiesības, pienākumi, atbilstība.
Nodokļus   administrē šādas institūcijas:
1)   iedzīvotāju ienākuma nodokli - Valsts ieņēmumu   dienests un pašvaldības atbilstoši likumam "Par   iedzīvotāju ienākuma nodokli";
2)   uzņēmumu ienākuma nodokli - Valsts ieņēmumu   dienests;
3)   nekustamā īpašuma nodokli - Valsts ieņēmumu dienests   un pašvaldības atbilstoši likumam "Par nekustamā   īpašuma nodokli";
4)   akcīzes nodokli - Valsts ieņēmumu dienests;
5)   pievienotās vērtības nodokli - Valsts ieņēmumu   dienests;
6)   dabas resursu nodokli - Valsts ieņēmumu dienests, Vides   aizsardzības un reģionālās attīstības   ministrija un pašvaldības atbilstoši likumam "Par dabas   resursu nodokli".
7)   izložu un azartspēļu nodokli - Valsts ieņēmumu   dienests;
8)   muitas nodokli - Valsts ieņēmumu dienests;
9)   valsts sociālās apdrošināšanas obligātās   iemaksas - Valsts ieņēmumu dienests.
Nodokļu administrācijas   tiesības nosaka  likums par valsts nodevām un nodokļiem,   likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu" un citi likumi.
Nodokļu   administrācijas pienākumi ir šādi:
1)   nodrošināt, lai šo likumu un citu nodokļu (nodevu)   likumus ievēro gan nodokļu maksātāji, gan nodokļu   administrācija;
2)   kontrolēt nodokļu (nodevu) aprēķināšanas un   maksāšanas pareizību;
3)   kontrolēt nodokļu (nodevu) maksājumu parādus;
4)   piemērot sankcijas nodokļu (nodevu) likumu   pārkāpējiem, pamatojoties uz likumiem un Ministru kabineta   noteikumiem;
5)   izskatīt un izlemt jautājumus par nodokļu (nodevu)   maksāšanas termiņu pagarināšanu;
6)   kontrolēt nodokļu (nodevu) atlaides piemērošanas pareizību;
7)   rakstveidā darīt zināmu nodokļu maksātājam   deklarētā un pārrēķinātā maksājuma   starpību;
8)   nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu,   regulāri publicējot informāciju par atsevišķu   nodokļu (nodevu) kopieņēmumiem un par nodokļu   maksātājiem, kuriem ir lielākie nodokļu (nodevu)   parādi;
9)   publicēt ziņas par nodokļu un nodevu likmju, soda naudas un   nokavējuma naudas noteikšanas kārtības   grozīšanu;
10)   veikt nodokļu (nodevu) kontroli (pārbaudi, revīziju),   pamatojoties uz nodokļu administrācijas tiešās   vadības rakstveida lēmumu, kurā uzrādīts kontroles   (pārbaudes, revīzijas) termiņš;
11)   piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā   nenomaksātos nodokļus, soda naudas un nokavējuma naudas no   nodokļu maksātāja finansu līdzekļiem vai no cita   viņam piederoša īpašuma;
12)   nodrošināt publiski pieejamu pievienotās vērtības   nodokļa maksātāju reģistru.
Atbildība:
(1)   Zaudējumus, arī no aprites izslēgtās naudas radītos   zaudējumus, kas fiziskajai vai juridiskajai personai radušies   nodokļu administrācijas prettiesiskas rīcības vai   kļūdas dēļ, atlīdzina attiecīgi no valsts   budžeta un pašvaldību budžetiem, turklāt   atmaksājamā summa tiek palielināta atbilstoši Latvijas   Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei šajā periodā.
(2)   Nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks), kurš   pieļāvis prettiesisku rīcību, zaudējumus   atlīdzina likumos noteiktajā kārtībā.                     50.   Sankcijas par nodokļu likumu pārkāpumiem.
Pamatparāda palielinājuma   naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana(1)   Nodokļu un nodevu nokavēto maksājumu (arī soda naudu)   summa (pamatparāds) tiek palielināta atbilstoši Latvijas   Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei kavējuma   periodā.
(2)   Par nodokļu un nodevu maksājuma (arī soda naudas) samaksas   termiņa nokavējumu maksātājam tiek   aprēķināta nokavējuma nauda - no laikā   nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto   dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi   nokavējuma naudas apmēri.
(3)   Pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu   neaprēķina, ja valsts budžets vai pašvaldības budžets   tam piekritīgo nodokļa maksājumu ir saņēmis piecu   darba dienu laikā pēc maksājuma termiņa   iestāšanās. Ja minētais nosacījums netiek   ievērots, pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu   aprēķina, sākot ar nākamo dienu pēc   konkrētā nodokļa likumā noteiktā   maksāšanas termiņa iestāšanās. Ja   maksāšanas termiņš sakrīt ar brīvdienu   (svētku dienu), tad par maksāšanas dienu uzskatāma   pirmā darbdiena pēc brīvdienas (svētku dienas).
(4)   Pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas   aprēķināšana:
1)   tiek pārtraukta:
a)   privatizējamiem uzņēmumiem   (uzņēmējsabiedrībām) Ч no dienas, kad tie nodoti   privatizācijai, uzņēmumiem   (uzņēmējsabiedrībām) Ч no dienas, kad tie nodoti   atsavināšanai, līdz dienai, kad saistības tiek nodotas ar   pieņemšanas un nodošanas aktu jaunajam īpašniekam,   bet ne ilgāk kā uz 12 mēnešiem,
b)   uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kurus   tiesa pasludinājusi par maksātnespējīgiem, - no tiesas   nolēmuma pieņemšanas dienas,
c)   uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem   Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā   tiek kapitalizēti nodokļu maksājumu pamatparādi;
Nokavējuma   naudas aprēķināšana tiek pārtraukta:
1)   summām, kuras norādītas izpildei pieņemtajos   maksājuma uzdevumos, no dienas, kad banka tos pieņēmusi   izpildei;
2)   tikai tādā gadījumā, ja bankas kontos iesaldēto   (aizturēto) naudas līdzekļu īpašnieks-   pārvaldītājs nav atteicies no savām prasījuma   tiesībām par labu citai personai vai arī savas tiesības   nav nodevis jebkurai citai personai.
Skaidrās   naudas lietošanas ierobežojumi:
Nodokļu   maksātāji, izņemot fiziskas personas, katru mēnesi   Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus   mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos   darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek   vienā operācijā vai vairākās operācijās),   kuru summa pārsniedz 1000 latu. Ja nav deklarēti skaidrā   naudā veiktie darījumi, kuru summa pārsniedz 1000 latu,   maksājama soda nauda 5 procentu apmērā no nedeklarēto   darījumu kopsummas.
Ja   šā panta pirmajā daļā minētie darījumi   pārsniedz 3000 latu, maksājama soda nauda 10 procentu   apmērā no šo darījumu kopsummas; ja šie   darījumi nav deklarēti šā panta pirmajā   daļā noteiktajā kārtībā, - 15 procentu   apmērā no šo darījumu kopsummas, ja šajā   pantā nav noteikts citādi.
Atbildība par nodokļu   bāzes samazināšanu
Ja   nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu   prasības, nodokļu administrācijai iesniegtajās   deklarācijās vai nodokļu aprēķinos samazina   nodokļu bāzi (ar nodokli apliekamo objektu) un no tās aprēķināto   nodokļa summu, nodokļu administrācija aprēķina un   par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen   samazināto nodokļa summu un soda naudu tās apmērā,   ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas   apmērs.
Soda   naudu neaprēķina un nepiedzen, ja ievēroti abi šādi   nosacījumi:
1)   nodokļu maksātājs attiecībā uz termiņā iesniegto   deklarāciju vai nodokļu aprēķinu pirms nodokļu   administrācijas pārbaudes sākuma iesniedzis deklarācijas   labojumu vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta)   aprēķina precizējumu;
2)   piecu darba dienu laikā no deklarācijas labojuma vai nodokļu   (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējuma   iesniegšanas dienas ir samaksājis samazināto nodokļa   summu un ar to saistīto pamatparāda palielinājumu un   nokavējuma naudu, kas izveidojusies līdz deklarācijas labojuma   vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina   precizējuma iesniegšanas dienai.
Samazinātā   nodokļa summa un soda nauda attiecīgajā apmērā   nodokļu maksātājam jāsamaksā 30 dienu laikā no   dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par   aprēķināto nodokļa summu. Ja maksājumi noteikto 30   dienu laikā netiek veikti, ar 31. dienu tiek piedzīta   nokavējuma nauda- 0.05 % par katru dienu.
Atbildība par   deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu
(1)   Ja nodokļu maksātājs iesniedz nodokļu   administrācijai konkrēto nodokļu likumos paredzētās   deklarācijas, pārskatus vai nodokļu aprēķinus   (turpmāk Ч deklarācijas), neievērojot normatīvajos aktos   noteiktos iesniegšanas termiņus, viņam par deklarācijas   iesniegšanu ar novēlošanos atkarībā no   novēlošanās ilguma tiek uzlikta soda nauda šādos   apmēros, ja konkrēto nodokļu likumos nav noteikts citādi:
1)   līdz 15 kalendāra dienām Ч 0,1 procents no kopējās   deklarācijā uzrādītās nodokļa summas, bet ne   vairāk kā 50 latu;
2)   no 16 līdz 30 kalendāra dienām Ч 0,5 procenti no   kopējās deklarācijā uzrādītās nodokļa   summas, bet ne vairāk kā 200 latu;
3)   virs 30 kalendāra dienām Ч 1 procents no            kopējās   deklarācijā uzrādītās nodokļa summas, bet ne   vairāk kā 500 latu. Atbildība par atkārtotu nodokļa   bāzes samazināšanu(1)   Ja nodokļu maksātājs triju gadu laikā atkārtoti   pārkāpis nodokļu likumus (samazinājis nodokļu   bāzi, neuzrādīdams ienākumus vai uzrādīdams   mazākus ienākumus, vai ar dokumentiem apliecinājis nepamatotus   izdevumus), nodokļu administrācija piedzen no nodokļu   maksātāja nesamaksātā (iztrūkstošā)   nodokļa summu un soda naudu šīs summas divkāršā   apmērā.
 (2)   Ja triju mēnešu laikā nodokļu maksātājs   nenomaksā nodokļa, soda naudas vai nokavējuma naudas   parādu budžetā un viņam nav pagarināti nodokļu   nomaksas termiņi šā likuma 24.pantā noteiktajā   kārtībā, nodokļu administrācija ierosina tiesā   lietu par nodokļu maksātāja atzīšanu par   maksātnespējīgu.
Atbildība   par uzņēmējdarbības veikšanu,   nereģistrējoties kā nodokļu maksātājam un   citiem nodokļu likumu pārkāpumiem.
Ja   fiziskā vai juridiskā persona, kas veic   uzņēmējdarbību, nereģistrējas kā   nodokļu maksātājs vai 30 dienu laikā pēc   noteiktā termiņa neiesniedz nodokļu likumos   paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus,   kā arī saimniecības un grāmatvedības dokumentus, bez   kuriem nodokļu administrācijas ierēdņi (darbinieki) nevar   noteikt nodokļu bāzi, vai nerada iespēju iekasēt   nodokļus, vai neatļauj nodokļu administrācijas   ierēdnim (darbiniekam) ieiet nodokļu maksātāja   telpās, kad šim ierēdnim (darbiniekam) ir tādas   tiesības, tad:
1)   tiek piemērota šā likuma 33.panta pirmajā daļā   noteiktā atbildība, bet, ja nav iespējams noteikt nodokļu   lielumu, tos iekasē par iepriekšējo periodu   aprēķināto nodokļu dubultā apmērā, bet, ja   tādu nav bijis, nodokļu lielumu nosaka, pamatojoties uz   nodokļu administrācijas rīcībā esošo   informāciju par analogiem nodokļu maksātājiem un   piemērojot pārkāpējiem nodokļu maksājumus   dubultā apmērā;
2)   pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma:
a)   ministrijām, pašvaldībām un citām   institūcijām jāatsauc nodokļu maksātājam   izsniegtā atļauja (licence) veikt uzņēmējdarbību,
b)   muitas iestādēm jāaptur nodokļu maksātāja   eksporta un importa operācijas,
c)   bankām jāpārtrauc līdzekļu izsniegšana un   pārskaitījumi no nodokļu maksātāja konta, līdz   tiek saņemts nodokļu administrācijas rakstveida atsaukums vai   tiesas nolēmums;
3)   tiek piemēroti citos likumdošanas aktos noteiktie sodi.   Nodokļu administrācija ir tiesīga iesniegt materiālus   attiecīgajā valsts institūcijā krimināllietas   ierosināšanai.   Saimnieciskās darbības   apturēšana normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos
 Ja fiziskā vai   juridiskā persona vai šādu personu grupa, veicot saimniecisko   darbību, pārkāpj normatīvajos aktos paredzēto   kārtību, kas nodrošina ar nodokļiem un nodevām   apliekamo objektu pareizu un pilnīgu uzskaiti, Valsts ieņēmumu   dienests ir tiesīgs speciālas pārbaudes veikšanai   Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apturēt   normatīvo aktu pārkāpēja (vai tā   struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums)   darbību uz laiku, kas nav ilgāks par 10 dienām no Valsts   ieņēmumu dienesta institūcijas lēmuma (rīkojuma) pieņemšanas   dienas. Attiecīgo lēmumu (rīkojumu) Valsts ieņēmumu   dienests pieņem triju darbadienu laikā pēc pārbaužu   materiālu saņemšanas no kontrolējošām   institūcijām. Šā panta pirmajā daļā   noteiktais speciālās pārbaudes veikšanas laika   ierobežojums nav piemērojams gadījumos, kad   šādā pārbaudē ir konstatēts, ka   nepieciešams veikt speciālu nodokļu auditu, vai   gadījumos, par kuriem paredzēta kriminālatbildība, -   saimnieciski finansiālās darbības revīziju. Ja   šā panta pirmajā daļā paredzētā   normatīvo aktu pārkāpēja (vai tā   struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums)   darbība apturēta uz laiku, tad darbības apturēšanas   rezultātā radušies materiālie zaudējumi tiek segti   no pārkāpēja (fiziskās vai juridiskās personas vai   šādu personu grupas) līdzekļiem.      18.   Iedzīvotāju  ienākuma nodokļa gada apliekamā   ienākuma noteikšana
   Maksātāja gada ienākums ir visa taksācijas perioda   (kalendārā gada) laikā iegūto naudas, naturālo   vērtību un saņemto pakalpojumu kopums.
1.   Maksātāja gada apliekamo ienākumu veido ienākumi, par kuriem   ir jāmaksā algas nodoklis, atbilstoši šā panta   otrajai, ceturtajai un piektajai daļai, un pārējie   šā panta trešajā daļā minētie   ienākumi.
2.   Pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis,   atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tiek pieskaitīta darba   alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska   atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz   pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata   uzņēmējsabiedrībās, valsts uzņēmumos,   iestādēs, organizācijās un no fiziskajām   personām, kā arī atlīdzība par valsts dienesta   pienākumu izpildi un ienākumi no darba līguma izpildes.
3.   Pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir   jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti:
1)   ienākumi no individuālā darba un uzņēmuma   līguma;
2)   ienākumi no individuālā uzņēmuma, arī no   zemnieku vai zvejnieku saimniecības, ja tie nav uzņēmumu   ienākuma nodokļa objekts;
3)   ienākumi no līgumsabiedrības;
4)   ienākumi, ko uzņēmējsabiedrības, uzņēmuma   (iestādes, organizācijas) dalībnieki saņem   uzņēmējsabiedrības, uzņēmuma (iestādes,   organizācijas) likvidācijas vai reorganizācijas   gadījumā;
5)   ienākumi no nekustamā īpašuma (ēku, ēku   daļu, dzīvokļu, zemes) iznomāšanas vai   izīrēšanas;
6)   ienākumi no lietas (zemes, telpas) nodošanas tālāk   apakšnomniekam vai apakšīrniekam;
7)   ienākumi no kustamās mantas iznomāšanas;
8)   ienākumi no intelektuālā īpašuma un   tiesībām uz to (autoratlīdzība,   izpildītājatlīdzība; zinātnes, literatūras un   mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu   autoru un viņu mantinieku honorāri) kā arī no   tiesībām izmantot tiesības uz intelektuālo   īpašumu;
9)   no uzņēmējsabiedrībām, uzņēmumiem   (iestādēm, organizācijām) saņemtie   dāvinājumi;
10)   pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota;
11)   citi ienākumi, kas nav minēti šā likuma. 9.   Latvijas nodokļu sistēmas pamatlikums- likums УPar nodokļiem   un nodevāmФ.
Likums   nosaka nodokļu un nodevu veidus un reglamentē nodokļu un   nodevu noteikšanas kārtību, to iekasēšanu un   piedziņu, nodokļu un nodevu maksātāju (turpmāk -   nodokļu maksātāji) un nodokļu un nodevu   administrācijas (turpmāk - nodokļu administrācija)   tiesības, pienākumus un atbildību, nodokļu   maksātāju reģistrācijas kārtību, kā   arī nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu   pārsūdzēšanas kārtību.
(2)   Šis likums attiecas uz visiem nodokļiem un nodevām, ja   konkrētā nodokļa likums neparedz citu, konkrētā   nodokļa vai nodevas specifikai atbilstošu kārtību, kura   nedrīkst būt pretrunā ar šo likumu. Muitas nodokļa   noteikšanas kārtību, iekasēšanu un sankciju   piemērošanu reglamentē arī likums "Par muitas   nodokli (tarifiem)" un Muitas likums.
(3)   Konkrēto nodokli vai nodevu uzliek saskaņā ar   konkrētā nodokļa vai nodevas likumu, kā arī   šajā likumā paredzētajos gadījumos saskaņā   ar Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldības domes (padomes)   izdotiem saistošiem noteikumiem.
(4)   Ja Ministru kabineta noteikumos vai pašvaldības domes (padomes)   pieņemtajos saistošajos noteikumos ir iekļautas normas, kas   paredz obligātus maksājumus, kuri atbilst šā likuma   1.pantā minētajiem terminiem "nodoklis",   "nodeva" vai "pašvaldības nodeva", bet kuri nav   paredzēti šajā likumā, tad šādu normu   piemērošana nav pieļaujama tikmēr, kamēr nav   stājušies spēkā atbilstoši grozījumi šajā   likumā.      
     12.   Valsts nodokļi, to raksturojums.
Nodoklis   - ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā   vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai   speciālajos budžetos), kas nav maksājums par noteiktas preces   iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas, pamatparāda   palielinājuma naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā   arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas   izmantošanu.
Latvijas   Republikā ir šādi valsts nodokļi un tiem atbilstošie   likumi par nodokļu uzlikšanu:
1)   iedzīvotāju ienākuma nodoklis - "Par   iedzīvotāju ienākuma nodokli";
2)   uzņēmumu ienākuma nodoklis - "Par uzņēmumu   ienākuma nodokli";
3)   nekustamā īpašuma nodoklis - "Par nekustamā   īpašuma nodokli";
4)   pievienotās vērtības nodoklis - "Par pievienotās   vērtības nodokli";
5)   akcīzes nodoklis - "Par akcīzes nodokli",
6)   akcīzes nodoklis naftas produktiem- "Par akcīzes nodokli   naftas produktiem",
7)   muitas nodoklis - "Par muitas nodokli (tarifiem)";
8)   dabas resursu nodoklis - "Par dabas resursu nodokli";
9)   izložu un azartspēļu nodoklis - "Par izložu un   azartspēļu nodevu un nodokli";
10)   valsts sociālās apdrošināšanas obligātās   iemaksas - "Par valsts sociālo apdrošināšanu".
Nodokļu   maksātāji valsts nodokļus iemaksā valsts   budžetā vai arī pēc noteikta to sadalījuma- valsts   budžetā un pašvaldību budžetos atbilstoši   konkrēta nodokļa likumam. Arī budžetos ieskaitāmā   soda nauda par nodokļu likumu pārkāpumiem, nokavējuma   nauda un nodokļu maksājumi, saglabājot nodokļu sadales   proporciju, tiek iemaksāti tajos pašos budžetu kontos, kuros   maksājams konkrētais nodoklis, ja konkrētajā nodokļa   likumā nav noteikts citādi. 14.   Pašvaldību nodevas, to raksturojums.
pašvaldības   nodeva - pašvaldības domes (padomes) noteikts obligāts   maksājums pašvaldības pamatbudžetā vai   speciālajā budžetā šajā likumā   paredzētajos gadījumos;
(1)   Pilsētas domei un pagasta padomei ir tiesības Ministru kabineta   noteikumos noteiktajā kārtībā savā   administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības   nodevas par:
1)   pašvaldības domes (padomes) izstrādāto oficiālo   dokumentu un apliecinātu to kopiju saņemšanu;
2)   izklaidējoša rakstura pasākumu sarīkošanu   publiskās vietās;
3)   atpūtnieku un tūristu uzņemšanu;
4)   tirdzniecību publiskās vietās;
5)   visu veidu dzīvnieku turēšanu;
6)   transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma   zonās;
7)   reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu publiskās   vietās;
8)   laivu, motorlaivu un jahtu turēšanu;
9)   pašvaldību simbolikas izmantošanu;
10)   būvatļaujas saņemšanu.
(2)   Rajona padomei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā   kārtībā savā administratīvajā teritorijā   uzlikt nodevu par:
1)   rajona padomes izstrādāto oficiālo dokumentu un   apliecinātu to kopiju saņemšanu;
2)   rajona pašvaldības simbolikas izmantošanu.
(3)   Pašvaldību nodevu veidā apmaksājama atlīdzība   tikai par šā likuma 12.pantā paredzēto   pašvaldību nodrošinājumu. Ja pašvaldības dome   (padome) vai tās iestādes sniedz pakalpojumus, kas   saskaņā ar šo likumu nav pašvaldības nodevas   objekts, un ja par šiem pakalpojumiem ir ņemama samaksa, tad ir   jākārto atsevišķa grāmatvedības uzskaite un   jānodrošina nodokļu un citu obligāto maksājumu   veikšana par tiem saskaņā ar šo likumu un konkrēto   nodokļu likumiem.
(4)   Republikas pilsētu domju un rajonu padomju pieņemtie saistošie   noteikumi par pašvaldību nodevām pēc to   parakstīšanas piecu darbdienu laikā nosūtāmi   pašvaldību darbību pārraugošajai institūcijai   reģistrēšanai Ministru kabineta noteiktajā   kārtībā un ne vēlāk kā nedēļu   pēc to reģistrācijas pašvaldību darbību   pārraugošajā institūcijā publicējami   laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", un tie stājas   spēkā ne ātrāk kā nākamajā dienā   pēc to publicēšanas. Pašvaldību darbību   pārraugošā institūcija veic noteikumu   reģistrāciju vai arī sniedz motivētu atteikumu to   darīt ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc noteikumu   reģistrācijas pieteikuma saņemšanas.
(5)   Rajona pilsētu domju un pagastu padomju pieņemtie saistošie   noteikumi par pašvaldību nodevām pēc to   parakstīšanas piecu darbdienu laikā nosūtāmi   pašvaldību darbību pārraugošajai institūcijai   reģistrēšanai Ministru kabineta noteiktajā   kārtībā un ne vēlāk kā nedēļu   pēc to reģistrācijas pašvaldību darbību   pārraugošajā institūcijā izliekami redzamā   vietā domes (padomes) ēkā vai pie domes (padomes) ēkas,   un tie stājas spēkā ne ātrāk kā   nākamajā dienā pēc to izlikšanas redzamā   vietā. Pašvaldību darbību pārraugošā   institūcija veic noteikumu reģistrāciju vai arī sniedz   motivētu atteikumu to darīt ne vēlāk kā 30 dienu   laikā pēc noteikumu reģistrācijas pieteikuma   saņemšanas.            1.Budžeta   vispārejs raksturojums,budžetu veidi
Budžets   ir valstsņēmumu un izdevumu saraksts,kas sastādīts   noteiktam laika periodam,parasti gadam.Budžets ir līdezeklis valsts   politikas īstenošanai ar finansiālajam metodēm,un tas ir   valdības darbības un vadības pamatā.
Budzeta   mērkis ir noteikt un pamatot,kadi līdzekļi nepieciesami   valdībai,kā arī citām valsts institūcijām un   pašvaldibam to valsts pienakumu veiksanai,kura finansešana noteikta   ar likumdošanas aktiem.Budžeta uzdevums ir nodrošinat ,lai   tajā laikposmā,kuram šie līdzekļi   paredzeti,izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi budzeta.
Veidojot   valsts budzetu,vai valdfiba darbojas ar:a)budžeta defecitu   b)budž.pārpalikumu c)sabalansētu budžetu.
Budž.defecīts   ir budzeta gada izdevumu pārsniegums pār gada ieņemumiem.
Atbilstoši   likumam УPar budzetu un finansu vadībuФ LR budžetus iedala:
o           Valsts   budžeta
o           Pašvaldību   budzetos
Valsts budžets un   pašvaldības budzets sastāv no
o           Pamatbudžeta
o           Speciālā   budžeta
Valsts   budžetu veido visi valdības (valsts institūciju0 savāktie   vai saņemtie ieņēmumi,kuri ir valsts budzeta   līdzekļi
Pašvaldību   budzeti ir kopbudzeta daļa,un tioe ietver katram saimnieciskajam gadam   visus pašvaldību savāktos vai saņemtos   ieņēmumus,kurus pašvaldības apropriē   pašvaldību mērķiem.
Pamatbudžets   ir budžetu daļa,kuru veido visi ieņemumi ,izņemot   īpašiem mērķiem iezīmētos   ieņēmumus,ziedojumus un dāvinajumus,ka arī izdevumi,kurus   paredzēts segt no šiem ioeņēmumiem.
Speciālais   budzets ir budžetu daļa,kuru veido īpašiem   mērķiem iezīmēti ieņemumi,kā arī ziedojumi   un dāvinajumi naudā vai natūrā9ar uzskaiti naudā) un   kuras līdzekļi izlietojami saistība ar šiem   ieņemumiem. 2.Valsts   konsolidētais kopbudzets,tā ieņēmumu un izdevumu   daļa
konsolidētais   kopbudžets ir valsts pamatbudžeta ,valsts speciala   budzeta,pasvaldibu pamatbudžetu un pašvaldibu specialo budzetu   summa,no kuras tiek atskaititi transferi-tiešie savstarpejie naudas   lidzekļu pārskatijumi dazadiem budzetiem.Kons.kopbudžets   latvijā pirmo reizi  tika planots 1998 .budžetya gadam.Šaja   budzeta projekta turpuinajas  1997.gada uzsaktais budzeta izdevumu planojums   programmu un apakšprogrammu griezuma.
Budzeta   programma ietver tadus savstarpeji saistitus pasakumus vai pakalpojumus,kuri   orienteti uz kopeju mērķi vai ari cieši saistitiem   mērkiem.Budžeta programma var but sadalita   apakšprogrammas.programmu budzets dod iespeju noteikt,kadi valsts   sektora pakalpojumi un kada apjoma bus pieejami,izmantojot noteiktu valsts budzeta   lidzekļu apjomu.svarigi ir noteikt maksimalo rezultatu,kadu   iespējams sasniegt ar ierobezotu lidzeklu apjomu. 4.Fiskālā   reforma un nodokļu politika.
Istenejotfiskalas   sistemas reformu valstī,iizstradata jauna nodokļu likumdosanas   sistema,kuras ieviešana sākās 1995.gadā.Jauna nodoklu   sistema uzskatama kan 1993 gadā latvija uzsaktas fiskalas sistemas   reformas sastavdaļa.
Ieprekšeja   nodoklu sistema,kura tika izstradata 1990.gadā u7n ievesta ar 1991.gada   1.janvari nopietno izmainu rezultatā,kas norisinajas pedejo gadu   laikā valsts ekonomikā,ka ari grozijumi likum,došanas   aktos,īpaši Civillikuma darbibas atjaunošanā,radija   nepieciešamibu mainit ne tikai atsevišķus nodoklu likumus,bet   butiski ghrozity visu nodokļu un nodevu sistemu.Šo   nepieciešamibu pastiprinaja ari pedejo gadu laikā izveidojušas   daudzas nodokļu atlaides,kuras savu sakotnejo ekonomisko nozimi bija   zaudejušas.Un,visbeidzot,Latvijas iesaistišanas starptautiskajas   organizacijās atklaja vairakas butiskas pastavošas nodokļu   sistemas nepilnibas un neatbilstibu visparpieņemtajam normam.Integracija   Eiropā izvirzija jaunu uzdevumu-tuvinat musu valsts nodoklu likumu   atbilstibu ES valstīs lietotajai nodoklu likumdosanai.
Parejas   periodu Latvijā pavadija ekonomiskās situacjas nestabilitate,smagas   finansialas grutibas,nodokļu ienemumu nepietiekamiba.
Ņemot   vēra minetos apstakļos finansu ministrija 1993.gada otrajā   pusē izstradaja fiskalas sistemas reformas koncepciju,kurā   ieverojama vita ieradita nodoklu likumdošanas sakartošanai.Fiskalas   sistemas reformai tika izvirzīti šadi mērķi:
o           Nodrosinat   budzeta ienemumus sakotneji 31-33 procentu apmera,bet velakajos periodos   35-38 procentu apmera no iekšzemes kopprodukta;
o           Stimulet   uzkrajumu veidošanos latvijas tautsaimniecibā un ieguldijumus   uznemejdarbibā;
o           Veicināt   latvijas integrešanos ES un citas starpvalstu ekonomiskajas   strukturās
o           Samazinat   nodokļu likumdošanas negativo ietekmi uz uzņemejdarbibu
o           Nodrošinat   nodoklu likumu atbilstibu LR likumdošanai;ipaši Civillikumam un   likumiem par gramatvedibu un gadaparskatiem,ka ari tuvinat tos ES   valstīs lietotajai nodokļu likumdošanai
o           Novērst   legalas iespejas izvairities no nodokļu maksašanas.
o           Sabalanset   valsts un pasvaldibu ieņēmumus ar izdevumiem,lai budžeta   fdefecīts neparsniegtu 2 propcentus no iekšzemes kopprodukta.
Veiktie   fiskalie pasakumi nodrošinaja valsts ienemumu palielinašanos,ka ari   finansialas situacijas stabilezešanos valsti.Tas nepalika   nepamanīts ari rietumvalstu ekonomistiem,kuri analizē situaciju   Baltijas valstis.
Viens   no minetas reformas merkiem ir nodrošinat tuvako 5 gadu laika visa   limeņa budzeta nodokļu maksajumus 35-38 procentu apmera no IKP.Pec   ekspertu vertejuma.Latvijā 1993.gada nodoklu ipatsvars IKP sastadija   36%,kas bija par 6 procenta punktiem augstaks neka iepriekšeja,1992.gadā.Ņemot   vērā veiktos pasakumus,kas saistiti ar grpzijumiem nodokļu   likumdosanas aktos,kā ari nodokļu adminestresanas   uzlabosana,nodoklu īpatsvars 1994.gada IKP paaugstinajas līdz   37%.1995.gada nodoklu maksajumu ipatsvars IKP palielinajas par viena procenta   punktu un sasniedza 38%.
Valsts   fiskalas politikas stabil;izacija turpinajas ari 1996 gadā,mobilezejot   ieņemumus un ierobežojot budžeta izdevumus.Nozimigu vietu   šajā procesā ieņema nodokļu likumdosanas talaka   sakartošana,jo 1995 gada stajas speka vairaki jauni nodoklu likumi,piem.,PVN,par   nodokliem un nodevam,uzņemumu ienakuma nodoklis,dabas resursu   nodoklis,ka ari butiski grozijumi citos nodoklu likumos.Veiktie pasakumi   nodoklu likumdosanas jomā sekmeja musu valsts nodoklu likumdosanas   tuvinasanu tirgus ekonomikas princvipiem un starptautiskajam normam.
1996   gada valsts kopbudzeta finansialais defecits bija 34,5 milj. Latu apmera jeb   1,3 procenti no IKP,savukart fiskalais defecits sasniedza 46,4 milj.latu jeb   1,7 procentus no IKP.Valsts regulejosas darbibas rezultata kopbudzeta   fiskalais defecits atradas Mastrihtas liguma noteiktajas pieļaujamas   robežas
     5.Nelegalā   ekonomika un IKP.
Ļīdzas   oficialajai statistikai par IKP apjomiem un dinamiku pastav viedoklis,ka ta   pilniba neatspogulo faktiski jaunradito vertibu gada laika.Aprekinatais IKP   ir nepilnīgs un maksligi samazinats.Ta ir nelegalas ekonomikas   daļa,kuras īpatsvars Latvijā ir visai ieverojams.Ari nelegalo   vai enu ekonomiku saprotam to propdukcijas vai pakalpojamu dalu,kas netiek uzradita   oficialaja statistikā.Ēnu ekonomikas sastavdaļa ir   kontrobanda,izvairišanas no nodoklu   maksašanas,kukuļņemšana,zagtu mantu   tirdznieciba,prostitucija,rekets,narkotiku ražošana un   tirdznieciba,nelegala stradašana un citi.Ēnu ekonomika strauji   uzplauka Centralajā Eiropa un Austrumeiropā,parejot no   socialistiskas plānvedigās saimnekošanas uz brīvu tirgus   ekonomiku.Arī Latvijas tautsaimniecibā nelegalās ekonomikas   sastāvdaļas ir plaši pārstavētās.
Tās   nosaciti var iedalit četras ietekmes sfērās:
o           Nenoverota   darbiba
o           Ēnu   ekonomikas darbiba
o           Nelegālā   darbība
o           Paralēlā   darbība
Nenoverota   darbiba ir darbība,kura izveidojas statistiski tehnisku iemeslu   dēļ.Tās rezultātā neoficiālā ekonomika   netiek uzskaitīta statistikāDarbība   ēnu ekonomikas jomā ir ta,kura rodas nodoklu maksajumu apiesanas un   nemaksašanas rezultata.Faktiski ēnu ekonomikai neoficalajā   ekonomika ir vislielakais ipatsvars,tāpēc biezi vien neoficialo   ekonomiku sauc arī par ēnu ekonomiku.Izstradajot pirmo nodokļu   sistiemu pēckara periodā,1990-1991.gadā [pieņemtajos   nodokļu likumos atrodami daudzi atvieglojumi nodoklu maksatajiem,kas   sekmeja izvairišanos no nodokla maksasanas vispār.
Nodoklu   apiešanas un nemaksašanas galvenie virzieni Latvija ir   šādi:
o           Dubulta   gramatvedība.Uzņemumos tiek vesta viena gramatvediba,lai uzskaititu   visas faktiskas izmaksas un ienakumus,otra-iesniegšanai   kontrolejošām institucijām.
o           Pagrides   razotnes vai nelegalās uzņemejdarbibas veikšana.Šāda   uzņemejdarbiba nereti saistas ar viltotu alkoholisku dzērienu   ražošanu
o           Bezpeļņas   organizacijas.LR likums УPar bezpeļņas oganizacijāmФ nesatur   stingrus kriterijus,ar ko janodarbojās šādām   organizacijām.Likuma ietvaros bezpeļņas organizacijas statusu   var iegut ražošanas uzņēmumie,kuru gutie ienakumi ar   nodokli netiek aplikti.Tādējādi   uzņēmums,precīzāk,bezpeļņas organizacijas   likumigi atbrivota no nodokļu maksajumiem
o           Barters   vai maiņas darījumi.bartera darijumi Уprece pret preciТ vai   Сpakalpojums pret pakalpojumuФ biezi neparadas gramatviedibas atskaitēs   un netiek aplikts ar PVN
o           Norēķini   bez čekiem,tas ir ,pirkuma nereģistrešana kases aparata
Nelegālā   darbība ir ciesi saistita ar kontrabandu
Kontrobanda   ir preču un citu vertibu nelikumiga parvietošana pari LR muitas   robežai,kas izdarita lielos apmeros ,apejot muitas kontroli vai   noslepjot no šadas kontroles parvietojamas prieksmetus.
Korupcija   ir specifiska neoficalas ekonomikas darbibas sfera.Ta ipaši attistijas   socialstatistikas saimniekosanas apstākļos
1995.gada   21.septembri pienemtajāФKorupcijas novērsanas likumāФ   korupcija defineta ka valsts amatpersonas parkapumi,kas izpauzas ka:
o           Tas   atrasanas nelikumiga ietekmejamā(korumpetā) stāvoklī
o           Pilnvaru   realizesana interesu konflikta situacijā
o           Kukuļņemsana   vai ieņemamā amata izmantopšana savtīgos nolūkos. Nelikumīga   darbība ir
o           Naudas   viltošana
o           Narkotiku   razošana un tirdznieciba
o           Prostitucija
o           Izspiešana
o           Zagsana
o           Šantāža   un krapšana
     Ēnu jeb neoficiālā ekonomika  ir plašs jēdziens un   tā aptver visas darbibas un aktivitātes ,kas dod ienākumus,bet   dažādu iemeslu dēļ netiek deklaras un tiek slēptas   no aplikšanas ar nodokļiem,kā arī netiek   atspoguļotas statistiskajos pārskatos.
     Ēnu ekonomika negativi ietekmē valsts finanses,darbasspēka   tirgu un nodoklu ieņēmumus ,līdz ar to tiek bremzēta   valsts ekonomiskā attīstība.
    Neoficialās ekonomikas ietekmes rezultātā statistikā uzrādītais   nacionālais kopprodukts un iedzīvootāju ienākumi ir   zemaki,salīdzinot ar faktisko līmeni.Arī citi nozimīgi   ekonomiskie rādītāji (tirdzniecības   apgrozijums,patēriņa,ražošanas   apjoms,nodarbinātība u.c.) ēnu ekonomikas ietekmes   rezultātā tiek novērtēti neprecīzi (kaut gan no   metodoloģiskā viedokļa aprēķini ir pilnīgi   korekti).
Ēnu   ekonomikas apjomu nevar aprēķināt precīzi.Iespējams   tikai novērtēt ēnu ekonomikas lielumu,lietojot dažadas   makroekonomikas metodes.
Lai   novērtētu ēnu ekonomikas apjomu pārejas ekonomikas   valstīs,plaši lietota elektroenerģijas patēriņa   analīze.tiek pieņemts ,ka elektroenerģijas   patēriņš rūpniecība ir cieši saistīts ar   iekšzemes kopprodukta dinamiku,jo rūpniecības īpatsvars   kopproduktā ir relatīvi liels.Salīdzinot elektroenerģijas   patēriņu pieauguma tempus ar iekšzemes kopprodukta pieauguma   tempiem,var spriest par ēnu ekonomikas apjomu   valstī.Analizējot elektrības patēriņu laikā no   1989.gada līdz 1994 .gadam,tika aprēķināts ,ka   Centrālās un Austrumu Eiropas valstīs ēnu ekonomikas   īpatsvars iekšzemes kopproduktā pieauga no 12% līdz   22%,bet NVS valstīs no 12% līdz 37%.
 Skaidrās   naudas daudzumu apgrozībā arī var lietot kā vienu no   ekonomiskās aktivittātes indikatoriem.Ēnu ekonomikā   darījumus veic ,galvenokart,skaidrā naudā.ja salīdzina   reālo skaidrās naudas piedāvājumu un iekšzemes   kopprodukta pieauguma tempus pēc oficiālajiem statistikas   datiem,radās aptuvenais priekšstats par ēnu ekonomikas   lielumu.
Ir   un citi metodi,tadi ka bilances metode un spoguļstatistikas   analīzes metode
Lai   pareizi uzskaititu visu valsti saražoto kopproduktu gada   laika,nepieciesama pilniga un ticama informacuja no uznemumiem,kuri veic   uzņemejdarbibu.diemzel uznemumi nav ieientereseti sniegt godigu   informaciju par saimniecviskajiem raditajiem-apgropzijumu,saražotas   produkcijas daudzumu,pelnu,darba samaksas fondu-lai izvairitos no nodoklu   maksasanas .Iesniegta informacija liecina par šo raditaju   samazinašanu.
Ēnas   ekonomika samazina ieverojamu IKP apjomu,valsts budzeta ieņemumu   daļku,sekmē nodoklu nemaksašanu lielos apmeros.
Valsts   budžets ir ciesi saistīts ar IKP apjomu.Katrs valsts centieni   ekonomikas stabilezešanas un uzlabošanas jomā ir saistioti ar   IKP palielinasanu,valsts budzeta ienemumu un izdevumu dalas   i9zveidosanu,lidzekļu deficita noveršanu. 6.Nodokļu   funkcijas un veidi.
Klasiskajā   ekonom.teorijjā nodokļu sistemai izvirziti vairaki nosacijumi,no   kuriem butiski ir šadi:
1.Ekonomiskā   efektivitāte.nodokļu sistemai nedrikst izjaukt efektivu resursu   sadališanu valsts ekonomikā.Attīstitas sabiedribas   apstakļos tirgus aktivitates ir pašorganizējošs   process.Tomer iespejams,ka nepardomatas ricibas rezultata var izveidoties   situacija,kad kapitals atstaj valsti.Tas,protams,ir negativs raditajs valsts   tautsaimniecibā.Valdibas uzdevums ir sekot šadam tendencem un   savlaicigi izvertet radušos situaciju.Nodokļu sistema var so   procesu ietekmet gan pozitivi,gan ari negativi.Kapitala aizplušana no   valsts rada ladzekļu trukumu,kas savukart bremzē ekonomikas izplaukumu.Sadā   situacija nepieciesams izvertet nodokļu sistemas deformejoso efektu uz   kapitala tirgu,ka ari noteikt ekonomiskā kaitejuma pakapi,kas radusies   nodokļu politikas realizešanas rezultata.
2.Vienkāršā   administrēšana.Nodoklu sistemai ir jabut viegli un   letiparvaldamai.Veidojot nodokļu sistemu,nepieciešams izvertet to   adminestrešanas kartibu un mehanismu,kura pamatprincipam jabut-mazak   izmaksu nodokļu iekasešanai.Nodoklu adminestresana ciesi saistita   ar nodokļu sistemas pamatnostadnem,tas ir,kadus nodokļu veidus   noteicis likumdevejs.Parstradajot esošo nodokļu   likumdošanu,prioritāte dota netiesajiem nodokļiem,samazinot   tieso nodokļu īpatsvaru,it sevišķi uzņēmumu   ienākuma(peļņas) nodokļa no uzņēmejdarbibas.
Nodokļu   adminestresanas uzdevums ir novērst apstakļus,kas veicina   izvairišanos no nodokļu maksašanas,nepieciešamibas   gadijumā reformejot nodokļu adminestrešanas sistemu.
3.ElastīgumsNodoklu   sistemai ir jabut elastigai,tai atri jareaģe uz ekonomisko apstaklu   izmaiņam.Viens no aktualakajiem valstiskas nozimes uzdevumiem ir   nodrosinat Latvijas integraciju Eiropas ekonomiskajā   sistemā.Notiekoša nodokļu sistemas reforma paredz mainit tas   strukturu,palielinot nodokļu ienemumus no pateriņa un tos samazinot   no ienakumiem.Nodoklu sistemas elastigums izpaužas maksajumu   atvieglojums,diferencetajas nodokļu likmes,valsts atsevišķu   regionu ekonomiskas attistibas sekmesana un citos nosacijumos,kurus paredz   likumdevejs,pieņemot attiecīgo nodoklu likumu.secinajums-nodoklu   sistemai jabut elastigai in japielagojas ekonomikas attistibas tendencem.
4.Objektivitāte.Nodoklu   sistemai jabut objektivai,tas ir,korektai attieciba pret dazadiem   nodokļu maksatajiem.Tas jabut godigai un vienlidz jaaptver visi nodoklu   maksataji.Pastav horizontalas un vertikalas vienlidzibas   principi.Ho4rizontala sistema aptver vienlidzigus nodokļu maksatajus ar   vienlidzigiem nodokļiem.Turpreti vertikala sistema aptver sava   starpā dazadus nodokļu maksatajus,un nodokli,kurus tie   maksā,irdiferenceti.
5.Politiska   atbildiba.politiķu uzdevums ir veidot elastigu,godigu,efektivuun   vienkarsu nodokļu sistemu.Tai jabut izveidotai ta,lai nodokļu   maksataji varetu apzinaties,kadi nodokļi un par ko viņiem   jamaksa.Kas maksa nodoklus:cilveki vai uzņemejdarbiba?Nodoklu politikai   precizi jaatspoguļo nodokļu maksataju velmes un to   priekšrocibas uznemejdarbibā.Izejot no pieņemuma,ka   uzņemums,firma ir likumiga(juridiska) fikcija,visus nodokļus maksa   cilveki.
Nodokļu   politikas koncepcija ir politisks dokuments,kas ietver svarigakas nodoklu   maksataju un valsts pamatnostradnes saja joma.Kponceptualais uzsvars liekams   uz valsts ekonomikas potencialā galaprodukta palielinasanu.
Nodoklu   sistemas pamatlikumsФPar nodokliem un nodevamФ,nosaka ,ka nodoklu un nodevu   sistemu musu valsti veido:
o           Valsts   nodokli,kurus ar likumu nosaka LR Saeima un izsludina Valsts prezidents.
o           Valsts   nodevas,kuras ar likumu nosaka LR Saeima un izsludina Valsts prezidents.
o           Valsts   nodevas,kuras nosaka ministru kabinets
o           Pasvaldibas   nodevas,kuras saskaņā ar likumu ФPar nodokliem un nodevamТ un   Ministru kabineta noteikumiem uzliek pasvaldibu domes.
Latvijas   Republikā ir šādi valsts nodokļi un tiem atbilstošie   likumi par nodokļu uzlikšanu:
1.   iedzīvotāju ienākuma nodoklis - "Par   iedzīvotāju ienākuma nodokli";
2.   uzņēmumu ienākuma nodoklis - "Par uzņēmumu   ienākuma nodokli";
3.nekustamā   īpašuma nodoklis - "Par nekustamā īpašuma   nodokli";
4.   pievienotās vērtības nodoklis - "Par pievienotās   vērtības nodokli";
5.   akcīzes nodoklis - "Par akcīzes nodokli", "Par   akcīzes nodokli naftas produktiem", "Par akcīzes nodokli   tabakas izstrādājumiem", "Par akcīzes nodokli   alkoholiskajiem dzērieniem", "Par akcīzes nodokli   alum";
6.   muitas nodoklis - "Par muitas nodokli (tarifiem)";
7.   dabas resursu nodoklis - "Par dabas resursu nodokli";
8.   izložu un azartspēļu nodoklis - "Par izložu un   azartspēļu nodevu un nodokli";
9.   valsts sociālās apdrošināšanas obligātās   iemaksas - "Par valsts sociālo apdrošināšanu". 8.IKP   un budžets.
IKP   ir noteiktā laika perioda valsts iedzivotaju ražoto preču un   pakalpojumu kopejā vertība naudas izteiksme.
o           IKP   ir viens no pam,atraditajiem Nacionalo kontu sistemaIKP kopproduktu aprekina   izmantojot datus par;preču ražošanu un pakalpojumu sniegsanu
o           Pieprasijumu(izlietojamu)
o           Ieņemumiem
IKP   apreķina izmantojot,datus par razosanu,vispirms nosaka precu   ražoanas un pakalpojumu sniegšanas apjomus un starppatērinu.
Preču ražošana un pakalpojumu   sniegsana ietver ekonomiskas darbibas rezultatus par visam saimnieciskajam   vienibam:preču ražošanas un pakalpojumu sfēras   uzņemumiem,organizacijam un iestadem,iedzivotaju personiskajam   paligsaimniecibam,individuali nodarbinatajam personam.Precu un pakalpojumu   izlaidi statistika apkopo bazes cenas,tas ir,nepieskaitot produktu nodoklu   neto vertibu
Starppateriņš ietver preču un   pakalpojumu vertibu,kas ka razosanas izmaksas izlietotas produkcijas   razosanai.Atskaitot no precu un pakalpojumu izlaides bazes cenas   starppatēriņu,iegustam pievienoto vertibu vai iekšzemes   kopproduktu bazes cenas.savukart,pieskaitot tai produktu nodoklu neto   vertibu,iegustam IKP tirgus cenās.
Produktu nodokļi,ko pieskaitita pievienotajai   bruto vertibai,ir nodokli,ko maksa produkcijas realizacijas   brīdī-pvn,muitas nodoklis un akcizes nodoklis.
Tadejadi no razošanas puses IKP faktiski tiek   aprekinats ka visu ekonomiskas darbibas veidu vai institucionalo sektoru   pievienotas bruto vertibas un produktu nodoklu summa.
IKP no pieprasijuma puses  veido valsts   ierkšejais izlietojums un starpiba starp preču un pakalpojumu   eksportu un importu.Parasti gasla pateriņa uzdevums apkopo pēc   izmaksu principa,tas ir,parvaldes izdevumos ieklaujot visus no buidzeta finansetyos   izdevumus,ieskaitot arī tos,kas nodrosina iedzivotajiem sniegtos   individualos bezmaksas pakalpojumus.
Personiskaja gala pateriņā savukart   iesklaita tikai tos paterina priekšmetus vai pakalpojumus ,ko   iedzivotaji apmaksajusi no saviem lidzekliem vai ari sarazojusi paši. 
,m,mmmmmmmmmmm
1.Budžeta   vispārejs raksturojums,budžetu veidi
Budžets   ir valstsņēmumu un izdevumu saraksts,kas sastādīts   noteiktam laika periodam,parasti gadam.Budžets ir līdezeklis valsts   politikas īstenošanai ar finansiālajam metodēm,un tas ir   valdības darbības un vadības pamatā.
Budzeta   mērkis ir noteikt un pamatot,kadi līdzekļi nepieciesami   valdībai,kā arī citām valsts institūcijām un   pašvaldibam to valsts pienakumu veiksanai,kura finansešana noteikta   ar likumdošanas aktiem.Budžeta uzdevums ir nodrošinat ,lai   tajā laikposmā,kuram šie līdzekļi   paredzeti,izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi budzeta.
Veidojot   valsts budzetu,vai valdfiba darbojas ar:a)budžeta defecitu   b)budž.pārpalikumu c)sabalansētu budžetu.
Budž.defecīts   ir budzeta gada izdevumu pārsniegums pār gada ieņemumiem.
Atbilstoši   likumam УPar budzetu un finansu vadībuФ LR budžetus iedala:
o           Valsts   budžeta
o           Pašvaldību   budzetos
Valsts budžets un   pašvaldības budzets sastāv no
o           Pamatbudžeta
o           Speciālā   budžeta
Valsts   budžetu veido visi valdības (valsts institūciju0 savāktie   vai saņemtie ieņēmumi,kuri ir valsts budzeta   līdzekļi
Pašvaldību   budzeti ir kopbudzeta daļa,un tioe ietver katram saimnieciskajam gadam   visus pašvaldību savāktos vai saņemtos   ieņēmumus,kurus pašvaldības apropriē   pašvaldību mērķiem.
Pamatbudžets   ir budžetu daļa,kuru veido visi ieņemumi ,izņemot   īpašiem mērķiem iezīmētos   ieņēmumus,ziedojumus un dāvinajumus,ka arī izdevumi,kurus   paredzēts segt no šiem ioeņēmumiem.
Speciālais   budzets ir budžetu daļa,kuru veido īpašiem   mērķiem iezīmēti ieņemumi,kā arī ziedojumi   un dāvinajumi naudā vai natūrā9ar uzskaiti naudā) un   kuras līdzekļi izlietojami saistība ar šiem ieņemumiem. 2.Valsts   konsolidētais kopbudzets,tā ieņēmumu un izdevumu   daļa
konsolidētais   kopbudžets ir valsts pamatbudžeta ,valsts speciala   budzeta,pasvaldibu pamatbudžetu un pašvaldibu specialo budzetu   summa,no kuras tiek atskaititi transferi-tiešie savstarpejie naudas   lidzekļu pārskatijumi dazadiem budzetiem.Kons.kopbudžets   latvijā pirmo reizi  tika planots 1998 .budžetya gadam.Šaja   budzeta projekta turpuinajas  1997.gada uzsaktais budzeta izdevumu planojums   programmu un apakšprogrammu griezuma.
Budzeta   programma ietver tadus savstarpeji saistitus pasakumus vai pakalpojumus,kuri   orienteti uz kopeju mērķi vai ari cieši saistitiem   mērkiem.Budžeta programma var but sadalita   apakšprogrammas.programmu budzets dod iespeju noteikt,kadi valsts   sektora pakalpojumi un kada apjoma bus pieejami,izmantojot noteiktu valsts   budzeta lidzekļu apjomu.svarigi ir noteikt maksimalo rezultatu,kadu   iespējams sasniegt ar ierobezotu lidzeklu apjomu. 4.Fiskālā   reforma un nodokļu politika.
Istenejotfiskalas   sistemas reformu valstī,iizstradata jauna nodokļu likumdosanas   sistema,kuras ieviešana sākās 1995.gadā.Jauna nodoklu sistema   uzskatama kan 1993 gadā latvija uzsaktas fiskalas sistemas reformas   sastavdaļa.
Ieprekšeja   nodoklu sistema,kura tika izstradata 1990.gadā u7n ievesta ar 1991.gada   1.janvari nopietno izmainu rezultatā,kas norisinajas pedejo gadu   laikā valsts ekonomikā,ka ari grozijumi likum,došanas   aktos,īpaši Civillikuma darbibas atjaunošanā,radija   nepieciešamibu mainit ne tikai atsevišķus nodoklu likumus,bet   butiski ghrozity visu nodokļu un nodevu sistemu.Šo nepieciešamibu   pastiprinaja ari pedejo gadu laikā izveidojušas daudzas   nodokļu atlaides,kuras savu sakotnejo ekonomisko nozimi bija   zaudejušas.Un,visbeidzot,Latvijas iesaistišanas starptautiskajas   organizacijās atklaja vairakas butiskas pastavošas nodokļu   sistemas nepilnibas un neatbilstibu visparpieņemtajam normam.Integracija   Eiropā izvirzija jaunu uzdevumu-tuvinat musu valsts nodoklu likumu   atbilstibu ES valstīs lietotajai nodoklu likumdosanai.
Parejas   periodu Latvijā pavadija ekonomiskās situacjas nestabilitate,smagas   finansialas grutibas,nodokļu ienemumu nepietiekamiba.
Ņemot   vēra minetos apstakļos finansu ministrija 1993.gada otrajā   pusē izstradaja fiskalas sistemas reformas koncepciju,kurā   ieverojama vita ieradita nodoklu likumdošanas sakartošanai.Fiskalas   sistemas reformai tika izvirzīti šadi mērķi:
o           Nodrosinat   budzeta ienemumus sakotneji 31-33 procentu apmera,bet velakajos periodos   35-38 procentu apmera no iekšzemes kopprodukta;
o           Stimulet   uzkrajumu veidošanos latvijas tautsaimniecibā un ieguldijumus   uznemejdarbibā;
o           Veicināt   latvijas integrešanos ES un citas starpvalstu ekonomiskajas   strukturās
o           Samazinat   nodokļu likumdošanas negativo ietekmi uz uzņemejdarbibu
o           Nodrošinat   nodoklu likumu atbilstibu LR likumdošanai;ipaši Civillikumam un   likumiem par gramatvedibu un gadaparskatiem,ka ari tuvinat tos ES   valstīs lietotajai nodokļu likumdošanai
o           Novērst   legalas iespejas izvairities no nodokļu maksašanas.
o           Sabalanset   valsts un pasvaldibu ieņēmumus ar izdevumiem,lai budžeta   fdefecīts neparsniegtu 2 propcentus no iekšzemes kopprodukta.
Veiktie   fiskalie pasakumi nodrošinaja valsts ienemumu palielinašanos,ka ari   finansialas situacijas stabilezešanos valsti.Tas nepalika   nepamanīts ari rietumvalstu ekonomistiem,kuri analizē situaciju   Baltijas valstis.
Viens   no minetas reformas merkiem ir nodrošinat tuvako 5 gadu laika visa   limeņa budzeta nodokļu maksajumus 35-38 procentu apmera no IKP.Pec   ekspertu vertejuma.Latvijā 1993.gada nodoklu ipatsvars IKP sastadija   36%,kas bija par 6 procenta punktiem augstaks neka   iepriekšeja,1992.gadā.Ņemot vērā veiktos   pasakumus,kas saistiti                        ar   grpzijumiem nodokļu likumdosanas aktos,kā ari nodokļu   adminestresanas uzlabosana,nodoklu īpatsvars 1994.gada IKP paaugstinajas   līdz 37%.1995.gada nodoklu maksajumu ipatsvars IKP palielinajas par   viena procenta punktu un sasniedza 38%.
Valsts   fiskalas politikas stabil;izacija turpinajas ari 1996 gadā,mobilezejot   ieņemumus un ierobežojot budžeta izdevumus.Nozimigu vietu   šajā procesā ieņema nodokļu likumdosanas talaka   sakartošana,jo 1995 gada stajas speka vairaki jauni nodoklu   likumi,piem.,PVN,par nodokliem un nodevam,uzņemumu ienakuma   nodoklis,dabas resursu nodoklis,ka ari butiski grozijumi citos nodoklu   likumos.Veiktie pasakumi nodoklu likumdosanas jomā sekmeja musu valsts   nodoklu likumdosanas tuvinasanu tirgus ekonomikas princvipiem un starptautiskajam   normam.
1996   gada valsts kopbudzeta finansialais defecits bija 34,5 milj. Latu apmera jeb   1,3 procenti no IKP,savukart fiskalais defecits sasniedza 46,4 milj.latu jeb   1,7 procentus no IKP.Valsts regulejosas darbibas rezultata kopbudzeta   fiskalais defecits atradas Mastrihtas liguma noteiktajas pieļaujamas   robežas 8.IKP   un budžets.
IKP   ir noteiktā laika perioda valsts iedzivotaju ražoto preču un   pakalpojumu kopejā vertība naudas izteiksme.
o           IKP   ir viens no pam,atraditajiem Nacionalo kontu sistemaIKP kopproduktu aprekina   izmantojot datus par;preču ražošanu un pakalpojumu sniegsanu
o           Pieprasijumu(izlietojamu)
o           Ieņemumiem
IKP   apreķina izmantojot,datus par razosanu,vispirms nosaka precu   ražoanas un pakalpojumu sniegšanas apjomus un starppatērinu.
Preču ražošana un pakalpojumu   sniegsana ietver ekonomiskas darbibas rezultatus par visam saimnieciskajam   vienibam:preču ražošanas un pakalpojumu sfēras   uzņemumiem,organizacijam un iestadem,iedzivotaju personiskajam   paligsaimniecibam,individuali nodarbinatajam personam.Precu un pakalpojumu   izlaidi statistika apkopo bazes cenas,tas ir,nepieskaitot produktu nodoklu   neto vertibu
Starppateriņš ietver preču un   pakalpojumu vertibu,kas ka razosanas izmaksas izlietotas produkcijas   razosanai.Atskaitot no precu un pakalpojumu izlaides bazes cenas   starppatēriņu,iegustam pievienoto vertibu vai iekšzemes   kopproduktu bazes cenas.savukart,pieskaitot tai produktu nodoklu neto   vertibu,iegustam IKP tirgus cenās.
Produktu nodokļi,ko pieskaitita pievienotajai   bruto vertibai,ir nodokli,ko maksa produkcijas realizacijas   brīdī-pvn,muitas nodoklis un akcizes nodoklis.
Tadejadi no razošanas puses IKP faktiski tiek   aprekinats ka visu ekonomiskas darbibas veidu vai institucionalo sektoru   pievienotas bruto vertibas un produktu nodoklu summa.
IKP no pieprasijuma puses  veido valsts   ierkšejais izlietojums un starpiba starp preču un pakalpojumu   eksportu un importu.Parasti gasla pateriņa uzdevums apkopo pēc   izmaksu principa,tas ir,parvaldes izdevumos ieklaujot visus no buidzeta   finansetyos izdevumus,ieskaitot arī tos,kas nodrosina iedzivotajiem   sniegtos individualos bezmaksas pakalpojumus.
Personiskaja gala pateriņā savukart   iesklaita tikai tos paterina priekšmetus vai pakalpojumus ,ko   iedzivotaji apmaksajusi no saviem lidzekliem vai ari sarazojusi paši.
6.Nodokļu   funkcijas un veidi.
Klasiskajā   ekonom.teorijjā nodokļu sistemai izvirziti vairaki nosacijumi,no   kuriem butiski ir šadi:
1.Ekonomiskā   efektivitāte.nodokļu sistemai nedrikst izjaukt efektivu resursu   sadališanu valsts ekonomikā.Attīstitas sabiedribas   apstakļos tirgus aktivitates ir pašorganizējošs   process.Tomer iespejams,ka nepardomatas ricibas rezultata var izveidoties   situacija,kad kapitals atstaj valsti.Tas,protams,ir negativs raditajs valsts   tautsaimniecibā.Valdibas uzdevums ir sekot šadam tendencem un   savlaicigi izvertet radušos situaciju.Nodokļu sistema var so   procesu ietekmet gan pozitivi,gan ari negativi.Kapitala aizplušana no   valsts rada ladzekļu trukumu,kas savukart bremzē ekonomikas   izplaukumu.Sadā situacija nepieciesams izvertet nodokļu sistemas   deformejoso efektu uz kapitala tirgu,ka ari noteikt ekonomiskā kaitejuma   pakapi,kas radusies nodokļu politikas realizešanas rezultata.
2.Vienkāršā   administrēšana.Nodoklu sistemai ir jabut viegli un   letiparvaldamai.Veidojot nodokļu sistemu,nepieciešams izvertet to   adminestrešanas kartibu un mehanismu,kura pamatprincipam jabut-mazak   izmaksu nodokļu iekasešanai.Nodoklu adminestresana ciesi saistita   ar nodokļu sistemas pamatnostadnem,tas ir,kadus nodokļu veidus   noteicis likumdevejs.Parstradajot esošo nodokļu   likumdošanu,prioritāte dota netiesajiem nodokļiem,samazinot   tieso nodokļu īpatsvaru,it sevišķi uzņēmumu   ienākuma(peļņas) nodokļa no uzņēmejdarbibas.
Nodokļu   adminestresanas uzdevums ir novērst apstakļus,kas veicina   izvairišanos no nodokļu maksašanas,nepieciešamibas   gadijumā reformejot nodokļu adminestrešanas sistemu.
3.ElastīgumsNodoklu   sistemai ir jabut elastigai,tai atri jareaģe uz ekonomisko apstaklu   izmaiņam.Viens no aktualakajiem valstiskas nozimes uzdevumiem ir   nodrosinat Latvijas integraciju Eiropas ekonomiskajā   sistemā.Notiekoša nodokļu sistemas reforma paredz mainit tas   strukturu,palielinot nodokļu ienemumus no pateriņa un tos samazinot   no ienakumiem.Nodoklu sistemas elastigums izpaužas maksajumu atvieglojums,diferencetajas   nodokļu likmes,valsts atsevišķu regionu ekonomiskas attistibas   sekmesana un citos nosacijumos,kurus paredz likumdevejs,pieņemot   attiecīgo nodoklu likumu.secinajums-nodoklu sistemai jabut elastigai in   japielagojas ekonomikas attistibas tendencem.
4.Objektivitāte.Nodoklu   sistemai jabut objektivai,tas ir,korektai attieciba pret dazadiem   nodokļu maksatajiem.Tas jabut godigai un vienlidz jaaptver visi nodoklu   maksataji.Pastav horizontalas un vertikalas vienlidzibas   principi.Ho4rizontala sistema aptver vienlidzigus nodokļu maksatajus ar   vienlidzigiem nodokļiem.Turpreti vertikala sistema aptver sava   starpā dazadus nodokļu maksatajus,un nodokli,kurus tie   maksā,irdiferenceti.
5.Politiska   atbildiba.politiķu uzdevums ir veidot elastigu,godigu,efektivuun   vienkarsu nodokļu sistemu.Tai jabut izveidotai ta,lai nodokļu   maksataji varetu apzinaties,kadi nodokļi un par ko viņiem   jamaksa.Kas maksa nodoklus:cilveki vai uzņemejdarbiba?Nodoklu politikai   precizi jaatspoguļo nodokļu               maksataju   velmes un to priekšrocibas uznemejdarbibā.Izejot no pieņemuma,ka   uzņemums,firma ir likumiga(juridiska) fikcija,visus nodokļus maksa   cilveki.
Nodokļu   politikas koncepcija ir politisks dokuments,kas ietver svarigakas nodoklu   maksataju un valsts pamatnostradnes saja joma.Kponceptualais uzsvars liekams   uz valsts ekonomikas potencialā galaprodukta palielinasanu.
Nodoklu   sistemas pamatlikumsФPar nodokliem un nodevamФ,nosaka ,ka nodoklu un nodevu   sistemu musu valsti veido:
o           Valsts   nodokli,kurus ar likumu nosaka LR Saeima un izsludina Valsts prezidents.
o           Valsts   nodevas,kuras ar likumu nosaka LR Saeima un izsludina Valsts prezidents.
o           Valsts   nodevas,kuras nosaka ministru kabinets
o           Pasvaldibas   nodevas,kuras saskaņā ar likumu ФPar nodokliem un nodevamТ un   Ministru kabineta noteikumiem uzliek pasvaldibu domes.
Latvijas   Republikā ir šādi valsts nodokļi un tiem atbilstošie   likumi par nodokļu uzlikšanu:
1.   iedzīvotāju ienākuma nodoklis - "Par   iedzīvotāju ienākuma nodokli";
2.   uzņēmumu ienākuma nodoklis - "Par uzņēmumu   ienākuma nodokli";
3.nekustamā   īpašuma nodoklis - "Par nekustamā īpašuma   nodokli";
4.   pievienotās vērtības nodoklis - "Par pievienotās   vērtības nodokli";
5.   akcīzes nodoklis - "Par akcīzes nodokli", "Par   akcīzes nodokli naftas produktiem", "Par akcīzes nodokli   tabakas izstrādājumiem", "Par akcīzes nodokli   alkoholiskajiem dzērieniem", "Par akcīzes nodokli   alum";
6.   muitas nodoklis - "Par muitas nodokli (tarifiem)";
7.   dabas resursu nodoklis - "Par dabas resursu nodokli";
8.   izložu un azartspēļu nodoklis - "Par izložu un   azartspēļu nodevu un nodokli";
9.   valsts sociālās apdrošināšanas obligātās   iemaksas - "Par valsts sociālo apdrošināšanu". 5.Nelegalā   ekonomika un IKP.
Ļīdzas   oficialajai statistikai par IKP apjomiem un dinamiku pastav viedoklis,ka ta   pilniba neatspogulo faktiski jaunradito vertibu gada laika.Aprekinatais IKP   ir nepilnīgs un maksligi samazinats.Ta ir nelegalas ekonomikas   daļa,kuras īpatsvars Latvijā ir visai ieverojams.Ari nelegalo   vai enu ekonomiku saprotam to propdukcijas vai pakalpojamu dalu,kas netiek   uzradita oficialaja statistikā.Ēnu ekonomikas sastavdaļa ir   kontrobanda,izvairišanas no nodoklu   maksašanas,kukuļņemšana,zagtu mantu   tirdznieciba,prostitucija,rekets,narkotiku ražošana un   tirdznieciba,nelegala stradašana un citi.Ēnu ekonomika strauji uzplauka   Centralajā Eiropa un Austrumeiropā,parejot no socialistiskas   plānvedigās saimnekošanas uz brīvu tirgus   ekonomiku.Arī Latvijas tautsaimniecibā nelegalās ekonomikas   sastāvdaļas ir plaši pārstavētās.
Tās   nosaciti var iedalit četras ietekmes sfērās:
o           Nenoverota   darbiba
o           Ēnu   ekonomikas darbiba
o           Nelegālā   darbība
o           Paralēlā   darbība
Nenoverota   darbiba ir darbība,kura izveidojas statistiski tehnisku iemeslu   dēļ.Tās rezultātā neoficiālā ekonomika   netiek uzskaitīta statistikāDarbība   ēnu ekonomikas jomā ir ta,kura rodas nodoklu maksajumu apiesanas un   nemaksašanas rezultata.Faktiski ēnu ekonomikai neoficalajā   ekonomika ir vislielakais ipatsvars,tāpēc biezi vien neoficialo   ekonomiku sauc arī par ēnu ekonomiku.Izstradajot pirmo nodokļu   sistiemu pēckara periodā,1990-1991.gadā [pieņemtajos   nodokļu likumos atrodami daudzi atvieglojumi nodoklu maksatajiem,kas   sekmeja izvairišanos no nodokla maksasanas vispār.
Nodoklu   apiešanas un nemaksašanas galvenie virzieni Latvija ir   šādi:
o           Dubulta   gramatvedība.Uzņemumos tiek vesta viena gramatvediba,lai uzskaititu   visas faktiskas izmaksas un ienakumus,otra-iesniegšanai   kontrolejošām institucijām.
o           Pagrides   razotnes vai nelegalās uzņemejdarbibas veikšana.Šāda   uzņemejdarbiba nereti saistas ar viltotu alkoholisku dzērienu   ražošanu
o           Bezpeļņas   organizacijas.LR likums УPar bezpeļņas oganizacijāmФ nesatur   stingrus kriterijus,ar ko janodarbojās šādām   organizacijām.Likuma ietvaros bezpeļņas organizacijas statusu   var iegut ražošanas uzņēmumie,kuru gutie ienakumi ar   nodokli netiek aplikti.Tādējādi   uzņēmums,precīzāk,bezpeļņas organizacijas   likumigi atbrivota no nodokļu maksajumiem
o           Barters   vai maiņas darījumi.bartera darijumi Уprece pret preciТ vai   Сpakalpojums pret pakalpojumuФ biezi neparadas gramatviedibas atskaitēs   un netiek aplikts ar PVN
o           Norēķini   bez čekiem,tas ir ,pirkuma nereģistrešana kases aparata
Nelegālā   darbība ir ciesi saistita ar kontrabandu
Kontrobanda   ir preču un citu vertibu nelikumiga parvietošana pari LR muitas   robežai,kas izdarita lielos apmeros ,apejot muitas kontroli vai   noslepjot no šadas kontroles parvietojamas prieksmetus.
Korupcija   ir specifiska neoficalas ekonomikas darbibas sfera.Ta ipaši attistijas   socialstatistikas saimniekosanas apstākļos
1995.gada   21.septembri pienemtajāФKorupcijas novērsanas likumāФ   korupcija defineta ka valsts amatpersonas parkapumi,kas izpauzas ka: o           Tas   atrasanas nelikumiga ietekmejamā(korumpetā) stāvoklī
o           Pilnvaru   realizesana interesu konflikta situacijā
o           Kukuļņemsana   vai ieņemamā amata izmantopšana savtīgos nolūkos.
Nelikumīga   darbība ir
o           Naudas   viltošana
o           Narkotiku   razošana un tirdznieciba
o           Prostitucija
o           Izspiešana
o           Zagsana
o           Šantāža   un krapšana
     Ēnu jeb neoficiālā ekonomika  ir plašs jēdziens un   tā aptver visas darbibas un aktivitātes ,kas dod ienākumus,bet   dažādu iemeslu dēļ netiek deklaras un tiek slēptas   no aplikšanas ar nodokļiem,kā arī netiek atspoguļotas   statistiskajos pārskatos.
     Ēnu ekonomika negativi ietekmē valsts finanses,darbasspēka   tirgu un nodoklu ieņēmumus ,līdz ar to tiek bremzēta   valsts ekonomiskā attīstība.
    Neoficialās ekonomikas ietekmes rezultātā statistikā   uzrādītais nacionālais kopprodukts un iedzīvootāju   ienākumi ir zemaki,salīdzinot ar faktisko līmeni.Arī citi   nozimīgi ekonomiskie rādītāji (tirdzniecības   apgrozijums,patēriņa,ražošanas apjoms,nodarbinātība   u.c.) ēnu ekonomikas ietekmes rezultātā tiek   novērtēti neprecīzi (kaut gan no metodoloģiskā   viedokļa aprēķini ir pilnīgi   korekti).
Ēnu   ekonomikas apjomu nevar aprēķināt precīzi.Iespējams   tikai novērtēt ēnu ekonomikas lielumu,lietojot dažadas   makroekonomikas metodes.
Lai   novērtētu ēnu ekonomikas apjomu pārejas ekonomikas   valstīs,plaši lietota elektroenerģijas patēriņa   analīze.tiek pieņemts ,ka elektroenerģijas   patēriņš rūpniecība ir cieši saistīts ar   iekšzemes kopprodukta dinamiku,jo rūpniecības īpatsvars   kopproduktā ir relatīvi liels.Salīdzinot elektroenerģijas   patēriņu pieauguma tempus ar iekšzemes kopprodukta pieauguma   tempiem,var spriest par ēnu ekonomikas apjomu   valstī.Analizējot elektrības patēriņu laikā no   1989.gada līdz 1994 .gadam,tika aprēķināts ,ka   Centrālās un Austrumu Eiropas valstīs ēnu ekonomikas   īpatsvars iekšzemes kopproduktā pieauga no 12% līdz   22%,bet NVS valstīs no 12% līdz 37%.
 Skaidrās   naudas daudzumu apgrozībā arī var lietot kā vienu no   ekonomiskās aktivittātes indikatoriem.Ēnu ekonomikā   darījumus veic ,galvenokart,skaidrā naudā.ja salīdzina   reālo skaidrās naudas piedāvājumu un iekšzemes   kopprodukta pieauguma tempus pēc oficiālajiem statistikas   datiem,radās aptuvenais priekšstats par ēnu ekonomikas   lielumu.
Ir   un citi metodi,tadi ka bilances metode un spoguļstatistikas   analīzes metode
Lai   pareizi uzskaititu visu valsti saražoto kopproduktu gada   laika,nepieciesama pilniga un ticama informacuja no uznemumiem,kuri veic   uzņemejdarbibu.diemzel uznemumi nav ieientereseti sniegt godigu   informaciju par saimniecviskajiem raditajiem-apgropzijumu,saražotas   produkcijas daudzumu,pelnu,darba samaksas fondu-lai izvairitos no nodoklu   maksasanas .Iesniegta informacija liecina par šo raditaju   samazinašanu.
Ēnas   ekonomika samazina ieverojamu IKP apjomu,valsts budzeta ieņemumu   daļku,sekmē               nodoklu   nemaksašanu lielos apmeros.
Valsts   budžets ir ciesi saistīts ar IKP apjomu.Katrs valsts centieni   ekonomikas stabilezešanas un uzlabošanas jomā ir saistioti ar   IKP palielinasanu,valsts budzeta ienemumu un izdevumu dalas   i9zveidosanu,lidzekļu deficita noveršanu.
30.   Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības   noteikšanas pamatprincipi .
   (1) Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība   ir pēc vienotiem principiem uz valsts kadastra datu pamata noteikta   zemes un ēku vērtība.
(2)   Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nosaka   Valsts zemes dienests Ministru kabineta noteiktajā   kārtībā, vadoties pēc nekustamā īpašuma   tirgus cenu līmeņa vismaz divus gadus pirms taksācijas perioda   (tas ir, pēc nekustamo īpašumu vidējās tirgus   vērtības noteiktam lietošanas mērķim   konkrētā teritorijā) un ņemot vērā   nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētajam   attiecīgajam nekustamajam īpašumam ar likumu noteiktos   izmantošanas ierobežojumus.
(3)   Nekustamā īpašuma kadastrālajā   vērtībā neietver mežaudzes vērtību.
(4)   Informāciju par tirgus cenu darījumos ar nekustamo   īpašumu un nomas maksu nekustamā īpašuma   kadastrālās vērtības noteikšanai un   aktualizācijai Valsts zemes dienests saņem no nekustamā   īpašuma īpašniekiem, zvērinātiem notāriem,   pašvaldībām un zemesgrāmatu nodaļām Ministru   kabineta noteiktajā kārtībā.
(6)   Ministru kabinets reglamentē nekustamā īpašuma   lietošanas mērķu noteikšanas un sistematizācijas   kārtību. Nekustamā īpašuma lietošanas   mērķus atbilstoši Ministru kabineta reglamentētajai   kārtībai un teritoriālplānojumos norādītajai   izmantošanai vai likumīgi uzsāktajai izmantošanai nosaka   valsts institūcija vai attiecīgā pašvaldība, kuras   administratīvajā teritorijā atrodas konkrētais   nekustamais īpašums.
(7)   Valsts zemes dienests izstrādā katras pašvaldības   administratīvās teritorijas zemes vērtību zonējumu   atbilstoši lietošanas mērķim un nosaka katras zonas   vienas platības vienības vērtību. Zemes vērtību   zonējumus apstiprina Ministru (8) Valsts zemes dienests nekustamā   īpašuma kadastrālās vērtēšanas   vajadzībām izstrādā ēku tipu bāzes vērtības,   ko apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
(9)   Visu nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība tiek   fiksēta ar vienu noteiktu datumu (1.janvāri).
(10)   Nekustamo īpašumu masveidīgu pārvērtēšanu   pēc Ministru kabineta lēmuma izdara ne retāk kā reizi   piecos gados. Nekustamo īpašumu masveidīga   pārvērtēšana ir visu nekustamo īpašumu   kadastrālo vērtību noteikšana uz noteiktu datumu,   precizējot nekustamo īpašumu sastāvu, fizisko   stāvokli un vērtību rādītājus. Nekustamā   īpašuma īpašniekam ir tiesības pieprasīt   īpašuma pārvērtēšanu jebkurā viņam   vēlamā laikā, ja viņš sedz ar to saistītos   izdevumus.
(11)   Nekustamā īpašuma masveidīgas   pārvērtēšanas starplaikā Valsts zemes dienests veic   nekustamā īpašuma tirgus cenu un nomas maksu   apzināšanu, uzskaiti un analīzi un Ministru kabineta   noteiktajā kārtībā - nekustamā īpašuma   kadastrālās vērtības aktualizāciju.               43.   Dabas resursu nodoklis, mērķis, apliekamie objekti.
Likums   Saeimā pieņemts 1995. gada 14. septembrī, valsts prezidents to   uzsludinājis 1995. gada 4. oktobrī. Likums stājas   spēkā 1996. gada 1. janvārī.
Dabas   resursu nodokļa (DRN) mērķis ir ierobežot dabas resursu   nesaimniecisku izmantošanu un vides piesārņošanu,   samazināt vidi piesārņojošas produkcijas   ražošanu un realizāciju, veicināt jaunas un pilnveidotas   tehnoloģijas ieviešanu, kas samazina vides piesārņojumu,   atbalstīt ilgtspējīgas attīstības   stratēģiju tautsaimniecībā, kā arī veidot vides   aizsardzības pasākumu finansiālo nodrošinājumu.
Apliekamie   objekti:
5.          iegūstamos   dabas resursus
6.          vides   piesārņojumu- atkritumus, izmešus un   piesārņojošās vielas
7.          videi   kaitīgas preces un produktus
8.          importēto   un iekšzemē ražoto preču vai produktu iepakojumu. 31.   Attaisnotie izdevumi iedzīvotāju ienākuma nodoklī.
1.   Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo   ienākumu apjoma tiek atskaitīti šādi maksātāja   izdevumi:
1)   nomaksātā sociālā nodokļa summa un valsts   sociālās apdrošināšanas maksājumi;
2)   izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu   kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes   iegūšanu, izglītības iegūšanu, par   medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un   veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem   apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un   darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību   un to uzraudzības likumu. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka   Ministru kabinets;
3)   summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas   Republikā reģistrētām sabiedriskajām kultūras,   izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības   un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, reliģiskajām   organizācijām un budžeta iestādēm, kam   atbilstoši likuma "Par uzņēmumu ienākuma   nodokli" 20.pantam Ministru kabineta noteiktajā   kārtībā piešķirta atļauja saņemt   ziedojumus, bet šīs summas nedrīkst pārsniegt 20   procentus no apliekamā ienākuma lieluma;
4)   zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu,   izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru izdevumi, kuri saistīti   ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai   citādu izmantošanu un par kuriem autori saņem   autoratlīdzību (honorāru). Minēto izdevumu sastāvu   un normas nosaka Ministru kabinets;
5)   saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem"   izveidotajos privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas, kas   kopā ar šīs daļas 6.punktā minētajiem   apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, kuri izdarīti   atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam   (ar līdzekļu uzkrāšanu) nepārsniedz 10 procentus no   personas gada apliekamā ienākuma (šā panta otrajā   daļā - no mēneša bruto darba samaksas, kas ir   kalendārā mēneša darba samaksa pirms to summu   atskaitīšanas, par kurām saskaņā ar šo likumu   atļauts samazināt darbinieka apliekamo ienākumu, kā   arī pirms jebkuru ieturējumu izdarīšanas)
 6)   apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas izdarīti   atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam   (ar līdzekļu uzkrāšanu), ievērojot šā   likuma 8.panta piektās daļas 1., 2. un 3.punkta nosacījumus,   un kas kopā ar šīs daļas 5.punktā   minētajām iemaksām privātajos pensiju fondos   nepārsniedz 10 procentus no personas gada apliekamā ienākuma.
2.   Pirms darbinieka ienākuma aplikšanas ar algas nodokli no   mēneša ienākuma apjoma tiek atskaitīti šā panta   pirmās daļas 1., 5. un 6.punktā minētie maksājumi.
3.   No nerezidentu apliekamā ienākuma ir tiesības atskaitīt   tikai šā panta pirmās daļas 1., 3., 4. un 5.punktā   minētos attaisnotos izdevumus.      35.   Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas un to   reģistrācijas kārtība.
    Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona -   fiziskā vai juridiskā persona un ar līgumu vai norunu   saistītas minēto personu grupas vai to pārstāvji, kas   veic preču piegādes, pakalpojumu sniegšanu, preču importu   un pašpatēriņu un kas likumā noteiktajā   kārtībā ir reģistrēti Valsts ieņēmumu   dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu   reģistrā.
(1)   Personu reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar   pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu   reģistrā veic, ievērojot šādus nosacījumus:
1)   fiziskās personas reģistrē pēc to   pastāvīgās dzīvesvietas;
2)   juridiskās personas reģistrē pēc to juridiskās   adreses;
3)   līgumsabiedrības reģistrē pēc Uzņēmumu   reģistrā fiksētās adreses;
4)   ja personu grupa kopīgas saimnieciskās darbības veikšanai   darbojas uz līguma pamata, reģistrē šīs personu   grupas pilnvaroto fizisko personu pēc tās pastāvīgās   dzīvesvietas;
5)   ja ārvalstu persona Latvijas Republikā nav izveidojusi reģistrētu   pastāvīgo pārstāvniecību, bet iekšzemē   veic vienu vai vairākus ar nodokli apliekamus darījumus, tiek   reģistrēta viena no šādām personām:
a)   tās pilnvarotā persona Latvijas Republikā pēc   šīs personas juridiskās adreses vai pastāvīgās   dzīvesvietas,
b)   ārvalstu persona - vienā no darījuma izpildes vietām   Latvijas Republikā.
(2)   Apliekamā persona ir arī budžeta institūcija, ja tā   veic preču piegādes un sniedz pakalpojumus citām   personām. Valsts prezidenta kanceleja, Saeima un Ministru kabinets   drīkst nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā   kā apliekamās personas un neaplikt veiktos darījumus ar   pievienotās vērtības nodokli.
(3)   Ja fizisko vai juridisko personu un šādu personu ar līgumu vai   norunu saistīto grupu vai to pārstāvju ar nodokli apliekamo preču   piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība   iepriekšējo 12 mēnešu laikā sasniegusi vai   pārsniegusi 10 000 latu, tām ne vēlāk kā   mēneša laikā pēc šīs summas sasniegšanas   vai pārsniegšanas ir jāreģistrējas Valsts   ieņēmumu dienestā kā apliekamām personām.      36.   Kārtība, kādā zemnieku saimniecībām ir   tiesības nereģistrēties kā ar PVN kā apliekamām   personām.
Zemnieku   saimniecībām ir tiesības nereģistrēties   šajā pantā noteiktajā kārtībā kā   apliekamām personām, ja ir izpildīti šādi   nosacījumi:
1)   pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas   piegāžu un pašpatēriņa vērtība   iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir vismaz 90 procentu no   zemnieku saimniecību kopējo preču piegāžu un sniegto   pakalpojumu vērtības;
2)   kopējā ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto   pakalpojumu vērtība iepriekšējo 12 mēnešu   laikā ir mazāka par 30 000 latu;
3)   tās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Valsts   ieņēmumu dienestā iesniedz lūgumu   nereģistrēties kā apliekamās personas.      
     39.   Izņēmumi PVN nodokļa maksātājiem.
(1)   Ar nodokli neapliek šādu preču piegādes un pakalpojumus:
1)   pakalpojumus (tai skaitā ēdināšanas), ko sniedz veco   ļaužu pansionāti vai mītnes, sociālās   aprūpes un rehabilitācijas centri, specializētie aprūpes   centri vai nami, kurus pilnīgi vai daļēji finansē no   valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem;
2)   maksu par bērnu uzturēšanos pirmsskolas iestādēs;
3)   no valsts budžeta finansētos ēdināšanas pakalpojumus   labošanas darbu iestādēs un ieslodzījuma vietās;
4)   izglītības, sagatavošanas kursu un iestāšanās   dokumentu reģistrēšanas pakalpojumus, ko sniedz valsts un   pašvaldību izglītības iestādes un valsts   akreditētās privātās izglītības iestādes,   kā arī ēdināšanas pakalpojumus, ko sniedz   šīs izglītības iestādes;
5)   maksu par bezdarbnieku profesionālo apmācību vai   pārkvalificēšanu, ko organizē Nodarbinātības   valsts dienests;
6)   bibliotēku pakalpojumus;
7)   teātru, kino, cirka izrādes, koncertdarbību, sarīkojumus   kultūras iestādēs, muzeju, izstāžu, zooloģisko   dārzu un botānisko dārzu apmeklējumus, bērniem   domātus un labdarības mērķiem veltītus   sarīkojumus,
pašdarbības   mākslas kolektīvu un sporta sarīkojumus;
8)   medicīnas pakalpojumus, medikamentu un medicīnas preču   piegādes iekšzemē pēc Labklājības ministrijas   apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta, kā   arī veterinārmedicīnas pakalpojumus, veterināro   medikamentu un veterinārmedicīnas preču piegādes   iekšzemē pēc Zemkopības ministrijas apstiprināta un   ar Finansu ministriju saskaņota saraksta;
8.1)   medicīnas pakalpojumus pēc Labklājības ministrijas apstiprināta   un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta (Ar grozījumiem, kas   pieņemti ar 22.11.2001.likumu, kas stājas spēkā ar   01.01.2002.);
8.2)   cilvēka orgānu, mātes piena un cilvēka asiņu   piegādes
9)   zelta, monētu un banknošu piegādes Latvijas Bankai;
10) derības, izlozes   (loterijas) un cita veida azartspēles;
11)   apbedīšanas pakalpojumus un Latvijas Republikā   reģistrēto reliģisko organizāciju sniegtos   reliģiskos un rituālos pakalpojumus;
12)   apdrošinātāju un apdrošināšanas starpnieku   sniegtos apdrošināšanas pakalpojumus atbilstoši   Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumam;
13)   iedzīvotāju maksājumus par (Ar grozījumiem, kas   pieņemti ar 22.11.2001.likumu, kas stājas spēkā ar   01.01.2002.):
a)   dzīvojamo telpu īri saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem   (izņemot viesu izmitināšanas pakalpojumus viesu   izmitināšanas mītnēs Ч viesnīcās, moteļos,   viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās,   kempingos, tūrisma mītnēs),
b)   dzīvojamās mājas uzturēšanas un   apsaimniekošanas pakalpojumiem, ko sniedz dzīvojamās   mājas apsaimniekotājs saskaņā ar dzīvojamās   mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanas līgumu,
c)   siltā un aukstā ūdens piegādi, kanalizāciju, apkuri,   atkritumu izvešanu;Ф;
   14) specializētos produktus zīdaiņiem pēc   Labklājības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju   saskaņota saraksta;
15)   zinātniskos pētījumus, kuri tiek veikti par sabiedrisko fondu,   valsts budžeta un pašvaldību budžetu               16)   finansiālos darījumus, tajā skaitā:
a)   kreditēšanu (arī līzinga kreditēšanu) un naudas   aizdevumu piešķiršanu un kontroli, kā arī   pakalpojumus, kas saistīti ar galvojumiem, garantijām un to   uzraudzību, ko veic kredīta piešķīrējs (Ar   grozījumiem, kas pieņemti ar 22.11.2001.likumu, kas stājas   spēkā ar 01.01.2002.),
b)   pakalpojumus, kas saistīti ar noguldījumu un citu atmaksājamo   līdzekļu piesaistīšanu, skaidras un bezskaidras naudas   maksājumu veikšanu, uzticības (trasta) operācijām,
c)   pakalpojumus, kas saistīti ar maksāšanas līdzekļu   izlaišanu un apkalpošanu, kā arī tirdzniecību ar   maksāšanas līdzekļiem un citiem naudas tirgus   instrumentiem, izņemot maksāšanas līdzekļus, kas   tiek piegādāti kolekcionēšanai vai satur   dārgmetālu,
d)   ieguldījumus kapitālā, kas veikti naudā, kā arī   vērtspapīrus un pakalpojumus, kas saistīti ar   vērtspapīru izlaišanu, glabāšanu,   atsavināšanu un pārvaldīšanu (Ar grozījumiem,   kas pieņemti ar 22.11.2001.likumu, kas stājas spēkā ar   01.01.2002.).
17)   masu informācijas līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā   kārtībā;
18)   konsulāros pakalpojumus;
19)   mācību un zinātnisko literatūru, Latvijā izdoto   bērnu literatūru un oriģinālliteratūras darbu   pirmizdevumus latviešu valodā saskaņā ar   Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātiem   sarakstiem, kā arī tipogrāfiju pakalpojumus šīs   literatūras ražošanai (veidošanai);
20)   mākslas, dokumentālās un animācijas filmas (izņemot   videofilmas VHS formātā), ja tās piegādā vai izplata   Latvijas Republikā oficiāli reģistrēts   izplatītājs vai filmu veidotājs;
21)   kooperatīvo sabiedrību sniegtos pakalpojumus (izņemot   preču piegādes) šo kooperatīvo sabiedrību biedriem:
a)   dzīvojamo māju uzturēšanai un apsaimniekošanai,
b)   lauksaimniecības un zvejniecības ražojumu pārstrādei   un realizācijai, kā arī lauksaimniecības tehnikas,   mašīnu un citu darbarīku kopīgai lietošanai un   apkopei;
22)   nekustamā īpašuma, arī zemes, pārdošanu,   izņemot nelietota nekustamā īpašuma pirmo   pārdošanu;
23)   ugunsdrošības pakalpojumus, ko sniedz iekšlietu ministrijas   Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments,   iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)   un organizāciju ugunsdrošības dienesti,   brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības un   brīvprātīgie ugunsdrošības formējumi;
24)   pasta pakalpojumus, kurus sniedz bezpeļņas organizācija valsts   akciju sabiedrība "Latvijas pasts" un uz kuriem   saskaņā ar Pasta likumu tai ir monopoltiesības, kā arī   pastmarkas, aploksnes ar iespiestu pastmarkas attēlu un starptautiskos   atbildes kuponus, ko saskaņā ar Pasta likumu izdod un realizē   bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība   "Latvijas pasts" vai realizē citas personas saskaņā   ar līgumiem, kas noslēgti ar bezpeļņas organizāciju   valsts akciju sabiedrību "Latvijas pasts";      25)   skolēnu pārvadājumus, ko veic speciāli šim   mērķim licencēti pārvadātāji, ja šie   pakalpojumi tiek finansēti no pašvaldību budžetiem.
(2)   Ar nodokli neapliek šādu preču importu:
1)   šā panta pirmajā daļā minēto preču   importu;
2)   ārvalstu finansu palīdzības sūtījumus Ministru   kabineta noteiktajā kārtībā (Ar grozījumiem, kas   pieņemti ar 22.11.2001.likumu, kas stājas spēkā ar   01.01.2002.);
3)   mākslas priekšmetus, kas tiek ievesti muzeju fondu   papildināšanai;
4)   to preču importu, kas netiek apliktas ar muitas nodokli   saskaņā ar likuma "Par muitas nodokli (tarifiem)" 6. un   9.nodaļu, izņemot to preču piegādes, kuras tiek apliktas   ar muitas nodokļa 0 procentu likmi.
(3)   Uz valsts robežas preču ievešanu ar nodokli neapliek, ja tiek   veikta viena no šādām Muitas likumā minētajām   muitas procedūrām:
1)   ievešana uz laiku;
2)   ievešana pārstrādei;
3)   ievešana pārstrādei muitas kontrolē;
4)   ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā;
5) ievešana muitas   noliktavā;
6)   tranzīts. 38.   PVN 0% likme.
PVN   0% likmi piemēro šādam darbībām:
Preču   piegādēm, kuru piegādes vieta nav iekšzeme
pakalpojumiem,   kuru sniegšanas vieta nav iekšzeme
Pakalpojumiem,   kas saistīti ar preču eksportu un tranzīta   pārvadājumiem (ieskaitot ekspedīcijas, preču   uzglabāšanas, iekraušanas, izkraušanas, ekspertīzes   un šķirošanas pakalpojumus);
Starptautiskajiem   transporta pakalpojumiem;
Pakalpojumiem,   kas tiek sniegti ar starptautisko transportu, kā arī preču   piegādēm un pakalpojumiem, kas ir saistīti ar   starptautiskā transporta piegādēm un apkopi,  transporta   līdzekļu piegādēm, pārbūvei, remontam, apkopei,   nolīgšanai un izīrēšanai, un ar šīm   darbībām saistītām piegādēm un pakalpojumiem;
Transporta   līdzekļu aģentēšanai un ar kravu apkalpošanu   saistītiem pakalpojumiem starptautiskajā transportā; un
Precēm   un pakalpojumiem, ko piegādā diplomātiskajiem aģentiem.
Šādiem   pakalpojumiem  piemēro 0% PVN likmi, ja šo pakalpojumu   saņēmējs atrodas ārpus Latvijas iekšzemes teritorijas. 10.   Latvijas nodokļu un nodevu sistēma..
(1)   Nodokļu un nodevu sistēmu veido:
1)   valsts nodokļi, ar kuriem apliekamos objektus un kuru likmi nosaka   Saeima;
2)   valsts nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu,   citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;
3)   pašvaldību nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar   šo likumu un pašvaldības domes (padomes) izdotiem   saistošiem noteikumiem.
(2)   Konkrētā nodokļa likumā pašvaldībām var   dot tiesības piemērot atvieglojumus tiem maksājumiem, kuri   ieskaitāmi pašvaldību budžetos.
Nodevu   sistēma:
(1)   Valsts nodevas tiek uzliktas saskaņā ar likumiem un Ministru   kabineta noteikumiem, pašvaldību nodevas - ar pašvaldības   domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.
(2)   Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevām jāparedz to   maksāšanas kārtība, likmes un atvieglojumi, ja   šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi. Valsts   nodeva par likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētās   speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu preču un   pakalpojumu importam un eksportam nedrīkst pārsniegt ar tās   izsniegšanu saistītās vidējās izmaksas.
(3)   Pašvaldības domes (padomes) izdotajos saistošajos noteikumos   par pašvaldības nodevu uzlikšanu jāparedz to   maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti,   likmes un atvieglojumi, kā arī citas prasības, kuras paredz   citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.
(4)   Valsts nodevas, kuras saskaņā ar spēkā esošajiem   likumiem pilnībā netiek ieskaitītas valsts budžetā   vai pašvaldību budžetos, apliek ar pievienotās   vērtības nodokli likumā "Par pievienotās   vērtības nodokli" noteiktajā kārtībā.      
6.   Nodokļu  funkcijas un veidi.
Latvijas   Republikā ir šādi valsts nodokļi un tiem atbilstošie   likumi par nodokļu uzlikšanu:
1)   iedzīvotāju ienākuma nodoklis -
2)   uzņēmumu ienākuma nodoklis
3)   nekustamā īpašuma nodoklis - "
4)   pievienotās vērtības nodoklis - "
5)   akcīzes nodoklis -
6)   muitas nodoklis - "
7)   dabas resursu nodoklis - "
8)   izložu un azartspēļu nodoklis -
9)   valsts sociālās apdrošināšanas obligātās   iemaksas. 13.   Nodevu sistēma, nodevu veidi.
(1)   Valsts nodevas tiek uzliktas saskaņā ar likumiem un Ministru   kabineta noteikumiem, pašvaldību nodevas - ar pašvaldības   domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.
(2)   Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevām jāparedz to   maksāšanas kārtība, likmes un atvieglojumi, ja   šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi. Valsts   nodeva par likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētās   speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu preču un   pakalpojumu importam un eksportam nedrīkst pārsniegt ar tās   izsniegšanu saistītās vidējās izmaksas.
(3)   Pašvaldības domes (padomes) izdotajos saistošajos noteikumos   par pašvaldības nodevu uzlikšanu jāparedz to   maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti,   likmes un atvieglojumi, kā arī citas prasības, kuras paredz   citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.
(4)   Valsts nodevas, kuras saskaņā ar spēkā esošajiem   likumiem pilnībā netiek ieskaitītas valsts budžetā   vai pašvaldību budžetos, apliek ar pievienotās   vērtības nodokli likumā "Par pievienotās   vērtības nodokli" noteiktajā kārtībā.            40.   Akcīzes nodokli naftas produktiem, apliekamais objekts, nodokļa   maksātāji.
Šis   likums attiecas uz jebkurām darbībām, kas Latvijas Republikas   muitas teritorijā tiek veiktas ar naftas produktiem, arī uz naftas   produktu pārvietošanu, izmantojot cauruļvadu transportu. Naftas produktu   (degvielas) aprites kārtību nosaka Ministru kabinets.
(1)   Ar akcīzes nodokli naftas produktiem (turpmāk - nodoklis)   apliekamais objekts ir naftas produkti, to aizstājēj produkti un   komponenti, kā arī citi produkti, kuri pilnīgi vai   daļēji sastāv no ogļūdeņražiem   (turpmāk - naftas produkti).
(2)   Ar nodokli apliekamie naftas produkti atbilstoši Latvijas   kombinētajai nomenklatūrai ir noteikti šā likuma   pielikumā, kā arī ir tās Latvijas kombinētās   nomenklatūras 27., 29. un 38.grupā minētās preces, kuras   izmanto par degvielu, par kurināmo vai par to aizstājēj   produktu vai komponentu vai kuras izmanto naftas produktu   ražošanā, bet kuras nav minētas šā likuma   pielikumā.
Nodokļa   maksātājs ir:
1)   fiziskā un juridiskā persona, kas naftas produktus ieved Latvijas   Republikas muitas teritorijā izlaišanai brīvam   apgrozījumam;
2)   akcīzes preču noliktavas turētājs saskaņā ar   šā likuma nosacījumiem.            34.   PVN , likmes, apliekamie darījumi .
Apliekamie   darījumi :
1.preču   piegāde, arī pašpatēriņš;
2.pakalpojumu   sniegšana, arī pašpatēriņš;
3.preču   imports.
4.Pašpatēriņam   kā apliekamam darījumam tiek piemērotas šā likuma   normas, kuras regulē nodokļa piemērošanu preču   piegādēm vai pakalpojumu
5.sniegšanai,   ja šajā likumā nav noteikts citādi.
6.   Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumos ar   nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto preču   vai sniegto pakalpojumu tirgus vērtība naudas izteiksmē bez pievienotās   vērtības nodokļa.
7.Preču   piegādes vērtībā ietilpst arī visi papildus   maksājumi (tai sakaitā par starpniecību,   apdrošināšanu, iepakošanu, transportēšanu),   kā arī muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis, akcīzes   nodoklis un citi nodokļi un nodevas, ja to paredz konkrētie   normatīvie akti, izņemot pievienotās vērtības   nodokli.
8.   Ja par taras piegādi netiek aprēķināta vai ņemta   samaksa, tās vērtība neietilpst preču piegādes   vērtībā.
9.   Pakalpojuma vērtībā iekļaujamas visas izmaksas, kā   arī visi nodokļi un citi obligātie maksājumi, kas   saistīti ar šā pakalpojuma sniegšanu, izņemot   pievienotās vērtības nodokli.
10.   Preču importa darījumos ar nodokli apliekamā vērtība   ir importējamo preču muitas vērtība, kā arī   muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis, akcīzes nodoklis, citi   nodokļi un nodevas, ja to paredz konkrētie normatīvie akti,   izņemot pievienotās vērtības nodokli. 11.   Pašpatēriņa darījumos ar nodokli apliekamā   vērtība ir piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu   pašizmaksa.
12.   Maiņas un ieskaita darījumos ar nodokli apliekamā   vērtība ir preču vai pakalpojumu tirgus vērtība   preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī.
13.   Par starpniecības aģenta sniegto starpniecības pakalpojumu   vērtību, kas apliekama ar nodokli, uzskatāma   starpniecības atlīdzība.
14.   Ja persona, sniedzot starpniecības pakalpojumus, saņem pilnu   samaksu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu un   savā vārdā izraksta nodokļa rēķinu,   šī persona tiek uzskatīta par preču   piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju un   piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu vērtība ir   apliekama ar nodokli, ja šajā pantā nav noteikts citādi.               15.   Ja apliekamā persona, pārstāvot Latvijas Republikas   Uzņēmumu reģistrā nereģistrētu ārvalsts   fizisko vai juridisko personu, piedalās preču piegādes vai   pakalpojumu nodrošināšanā, tiek uzskatīts, ka   šī persona pati ir piegādājusi preces vai sniegusi   pakalpojumus, un ar nodokli ir apliekama visa iekšzemē sniegto   pakalpojumu vai piegādāto preču vērtība.
16.   Komisijas tirdzniecībā, kas veikta komisijas tirdzniecībai   paredzētā atsevišķi iekārtotā   mazumtirdzniecības veikalā ar fizisko personu   īpašumā esošām lietotām precēm vai fizisko   personu pašu ražotām nepārtikas precēm, izņemot   tirdzniecību ar lietotām precēm, kas ievestas no   ārvalstīm pārdošanai, ar nodokli ir apliekama   starpniecības (komisijas) atlīdzība Ministru kabineta   noteiktajā kārtībā.
17.   Sniedzot kravas ekspedīcijas pakalpojumus, ar nodokli ir apliekama   atlīdzība par ekspedīcijas pakalpojumiem.
18Ja   ēkas vai būves tiek pārdotas viena gada laikā pēc   renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu   pieņemšanas, ar nodokli ir apliekama starpība starp ēkas   vai būves pārdošanas vērtību un šīs   ēkas vai būves vērtību pirms renovācijas,   rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu uzsākšanas.
17.1)   Ja gada laikā pēc   iegādes tiek pārdoti nepabeigtās celtniecības objekti, ar   nodokli apliekamā vērtība ir starpība starp objekta   pārdošanas vērtību un tā iegādes   vērtību
 18)      Nomas pirkuma (līzinga) darījumā ar nodokli apliekamā   vērtība ir līzinga objekta tirgus vērtība   līguma slēgšanas brīdī, kā arī visi   līgumā noteiktie papildu maksājumi. Ja līzinga objekts   nav apliekams ar nodokli saskaņā ar šā likuma 6.panta   pirmo daļu, ar nodokli neapliek arī līgumā noteiktos   papildu maksājumus.
 19)   Nomas darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir visi   nomas līgumā noteiktie maksājumi.
20)   Ja persona Muitas likumā noteiktajā kārtībā no   iekšzemes izved preces, lai tās pārstrādātu vai   apstrādātu citā valstī, un pēc tam atkal ieved, ar   nodokli apliekamā preču vērtība tiek noteikta   saskaņā ar Muitas likumu.
Nodokļa   likmes :
   (1) Nodokļa likmi 18 procentu apmērā nosaka no darījuma   apliekamās vērtības, ja likumā nav noteikts citādi.
(2)   Nodokļa likmi 0 procentu apmērā nosaka preču   piegādēm un pakalpojumiem
(3)   Nodokļa likmi 9 procentu apmērā nosaka preču   piegādēm un pakalpojumiem.
     13.Nodevu   sistēma, nodevu veidi.
Valsts   nodevas tiek uzliktas saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta   noteikumiem, pašvaldību nodevas - ar pašvaldības domes   (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.
(2)   Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevām jāparedz to   maksāšanas kārtība, likmes un atvieglojumi, ja   šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi. Valsts   nodeva par likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētās   speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu preču un   pakalpojumu importam un eksportam nedrīkst pārsniegt ar tās   izsniegšanu saistītās vidējās izmaksas.
(3)   Pašvaldības domes (padomes) izdotajos saistošajos noteikumos   par pašvaldības nodevu uzlikšanu jāparedz to   maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti,   likmes un atvieglojumi, kā arī citas prasības, kuras paredz   citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.
(4)   Valsts nodevas, kuras saskaņā ar spēkā esošajiem   likumiem pilnībā netiek ieskaitītas valsts budžetā   vai pašvaldību budžetos, apliek ar pievienotās   vērtības nodokli likumā "Par pievienotās   vērtības nodokli" noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši   likumam izšķir:
Valsts   nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar likumiem un MK noteikumiem.   valsts nodeva - obligāts maksājums valsts budžetā   (pamatbudžetā vai speciālajos budžetos) vai   šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības   budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko   valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai,   vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem   speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu   uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas   ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas   labiekārtošanai un citiem mērķiem);
Pašvaldību   nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar pašvaldības domes   izdotiem saistošiem noteikumiem. pašvaldības nodeva -   pašvaldības domes (padomes) noteikts obligāts maksājums   pašvaldības pamatbudžetā vai speciālajā   budžetā šajā likumā paredzētajos   gadījumos. 11.   Nodokļu maksātāji, to raksturojums, tiesības un   pienākumi.
(1)   Latvijas Republikas likumos noteiktos nodokļus (nodevas) maksā:
1)   iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti);
2)   ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti).
(2)   Nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu,   ja:
1)   šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas   Republikā vai
2)   šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai   ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai   beidzas taksācijas gadā, vai
3)   šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina   Latvijas Republikas valdība.
(3)   Šā panta otrās daļas 2. punkta piemērošanai:
1)   fiziskā persona, kas nav atzīta par rezidentu pirmstaksācijas   gadā, tiks uzskatīta par rezidentu taksācijas gadā ar   datumu, kad tā pirmoreiz ieradās Latvijā;
2)   fiziskā persona, kas netiks atzīta par rezidentu   pēctaksācijas gadā, netiks atzīta par rezidentu arī   taksācijas gadā pēc datuma, kad tā atstāja Latviju,   ja laika posmā pēc šā datuma šai personai ir   ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju   (šai personai ārvalstīs pieder īpašums vai   dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstīs   sociālās apdrošināšanas maksājumus).
(4)   Nodokļu likumos nodokļu maksātājs, kurš nav   fiziskā persona, tiks uzskatīts par rezidentu, ja tas ir izveidots   un reģistrēts vai tas bija jāizveido un   jāreģistrē saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.
(5)   Nodokļu maksātāji, kuri neatbilst šā panta   otrās, trešās un ceturtās daļas nosacījumiem,   uzskatāmi par nerezidentiem. Nerezidenti maksā nodokļus   saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas   Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa   telpā gūto ienākumu, kā arī citus nodokļus   atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.
(6)   Nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība   Latvijā, ja tā ir izveidota un reģistrēta vai tā   bija jāizveido un jāreģistrē saskaņā ar   Latvijas Republikas likumiem, visu nodokļu likumu piemērošanai   tiks uzskatīta par atsevišķu iekšzemes nodokļu   maksātāju. Par nerezidenta pastāvīgo   pārstāvniecību tiks uzskatīta tāda   pārstāvniecība, kas atbilst kādam (vismaz vienam) no   šādiem nosacījumiem:
1)   izmanto noteiktu vietu, kurā uzņēmums   (uzņēmējsabiedrība) pilnīgi vai daļēji   veic uzņēmējdarbību;
2)   izmanto būvlaukumus, celtniecības, montāžas vai   komplektēšanas objektus vai veic ar tiem saistīto   pārraudzības vai konsultatīvo darbību;
3)   izmanto dabas resursu pētīšanai vai iegūšanai   paredzēto aprīkojumu vai iekārtas, arī urbšanas   platformas un speciālos kuģus, vai veic ar tiem saistīto   pārraudzības vai konsultatīvo darbību; 4) sniedz pakalpojumus,   arī konsultatīvos, vadības un tehniskos pakalpojumus,   izmantojot ārvalstu uzņēmuma darbiniekus vai piesaistīto   personālu;
5)   izmanto fiziskās, juridiskās vai citas personas darbību   ārvalstu uzņēmuma labā, ja minētajai
personai   ir piešķirtas un tā izmanto pilnvaras noslēgt   līgumus ārvalstu uzņēmuma vārdā.
 (7)   Nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība   Latvijā maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas             Republikas   likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos   ūdeņos un gaisa telpā gūto ienākumu, par   ārvalstīs gūto ienākumu, kas attiecināms uz šo   pārstāvniecību, kā arī citus nodokļus atbilstoši   konkrēto nodokļu likumiem.
 Pienākumi:
(1)   Nodokļu maksātāju vispārīgie pienākumi ir   šādi:
1)   aprēķināt maksājamo nodokļu summas;
2)   noteiktajā termiņā un pilnā apmērā   nomaksāt nodokļus un nodevas;
3)   iesniegt nodokļu administrācijai konkrēto nodokļu likumos   paredzētās deklarācijas, pārskatus vai nodokļu   aprēķinus (turpmāk Ч deklarācijas) rakstveidā vai   elektroniskā veidā;
4)   nodokļu aprēķinu pareizības pierādīšanai   uzglabāt finansiālās un saimnieciskās darbības   ieņēmumus un izdevumus apliecinošus dokumentus vismaz piecus   gadus, bet gadījumos, kad nodokļu maksātājam   saskaņā ar likumu tiek piemērots īpašs nodokļu   režīms uz laiku, kas pārsniedz piecus gadus, - visu   īpašā nodokļu režīma piemērošanas   laiku.
5)   normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un noteiktajos   gadījumos reģistrēt pašvaldībā savu   individuālā darba veidu, kā arī reģistrēties   kā nodokļu maksātājam Valsts ieņēmumu   dienestā un paziņot šai institūcijai par to, kad sāk   gūt ienākumus no saimnieciskās darbības;
6)   normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzskaitīt   ieņēmumus no saimnieciskās darbības un saimnieciskās   darbības izdevumus un aprēķināt nodokļus;
7)   ieturēt konkrēto nodokļu likumos paredzētās   maksājamo nodokļu summas.
(2)   Fiziskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir   šādi papildu pienākumi:
1)   izņemt algas nodokļa grāmatiņu  atbilstoši   likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";
2)   iesniegt algas nodokļa grāmatiņu pamadarba vietā
3)   uzglabāt savu ienākumu gūšanas vietas izsniegtu   rakstveida izziņu par to, kādus nodokļus darba devējs ir   nomaksājis;
4)   uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, ja to pieprasa   nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks), pildot dienesta   pienākumus;
5)   normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un noteiktajos   gadījumos reģistrēt pašvaldībā savu   individuālā darba veidu, kā arī reģistrēties   kā nodokļu maksātājam Valsts ieņēmumu   dienestā un paziņot šai institūcijai par to, kad sāk   gūt ienākumus no saimnieciskās darbības;
6)   normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzskaitīt   ieņēmumus no saimnieciskās darbības un saimnieciskās   darbības izdevumus un aprēķināt nodokļus.
(3)   Fiziskajām personām, ja tās ir darba devēji, un   juridiskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir   šādi papildu pienākumi:
1)   uzturēt noteiktā kārtībā grāmatvedību,   sastādīt pārskatus par savu finansiālo un saimniecisko   darbību, aprēķināt nodokli par taksācijas periodu;
2)   uzrādīt savu nodokļu maksātāja kodu noteiktos   uzskaites un pārskata dokumentos;
3)   šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā   kārtībā un noteiktajos gadījumos reģistrēties
vietējā   (pēc juridiskās adreses) nodokļu administrācijas   institūcijā;
4)   normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos   desmit dienu laikā paziņot vietējai (pēc juridiskās   adreses) nodokļu administrācijas institūcijai par   izmaiņām to reģistrācijas datos;
5)   šajā likmā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā   kārtībā iesniegt nodokļu administrācijai   deklarāciju par visiem iepriekšējā mēnesī   atsevišķi veiktajiem darījumiem skaidrā naudā   (arī par pirkumiem), kuri pārsniedz vienu tūkstoti latu;
6)   nomaksāt nodokļus un citus maksājumus, arī nodokļu   parādus, valsts budžetā un pašvaldību budžetos   pēc tam, kad apmierināti darbinieku prasījumi atbilstoši   darba tiesiskajām attiecībām un prasījumi   atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts sakropļojuma vai   cita veselības bojājuma rezultātā, kā arī   sakarā ar apgādnieka zaudējumu;
7)   pēc lēmuma pieņemšanas par uzņēmuma   (uzņēmējsabiedrības) likvidāciju,   reorganizāciju vai darbības pārtraukšanu   normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā 10 dienu   laikā rakstveidā informēt par to attiecīgo nodokļu   administrācijas institūciju;
8)   iesniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram   attiecīgās nodokļu administrācijas institūcijas   izsniegtu izziņu par nodokļu maksājumu samaksu, ja   likvidējamam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai)   ir veikti visi normatīvajos aktos noteiktie pasākumi kreditoru   prasību apmierināšanai, šīs prasības ir   apmierinātas un apstiprināta slēguma (likvidācijas)   bilance. Izziņa par nodokļu maksājumu samaksu iesniedzama ne   vēlāk kā 10 dienu laikā no šīs izziņas   izsniegšanas dienas. Izziņa, kura Latvijas Republikas   Uzņēmumu reģistram iesniegta vēlāk, nav derīga.
Nodokļu   maksātājiem ir tiesības:
1)   izmantot likumos noteiktos nodokļu un nodevu atvieglojumus;
2)   izmantot likumos paredzētās nodokļu atlaides;
3)   nodokļu administrācijā bez maksas iepazīties ar   normatīvajiem dokumentiem, kas reglamentē nodokļu un nodevu   aprēķināšanas un maksāšanas kārtību;
4)   iepazīties ar nodokļu un nodevu aprēķinu pārbaudes   aktiem un pārskatiem, kas attiecas uz konkrēto nodokļu   maksātāju;
5)   pārsūdzēt šā likuma VIII nodaļā   noteiktajā kārtībā nodokļu administrācijas   lēmumus;
6)   iesniegt nodokļu administrācijai pieteikumu par nodevu samaksas   pārskatīšanu, deklarācijas labojumu vai nodokļu
   (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējumu triju   gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā   maksāšanas
   termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem   nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav   uzsākta vai veikta nodokļu
   revīzija (audits). Attiecībā uz valsts budžetā   ieskaitāmiem nodokļu maksājumiem šajā punktā   noteikto termiņa
   nokavējumu var atjaunot Valsts ieņēmumu dienesta   ģenerāldirektors, ja nodokļu maksātājs iesniedz   pieteikumu par
   termiņā nesamaksāto nodokļu samaksu;
7)   saņemt pārmaksāto nodokļu summas saskaņā ar   konkrēto nodokļu likumiem;
8)   saņemt nodokļu administrācijas nepareizi piedzīto   maksājumu summas šā likuma 28.pantā noteiktajā   kārtībā;
9)   saņemt no savu ienākumu gūšanas vietas rakstveida   izziņu par to, kādus nodokļus darba devējs ir   nomaksājis. 15.   Nodokļu administrēšana, administrēšanas   institūcijas, to tiesības, pienākumi, atbilstība.
Nodokļus   administrē šādas institūcijas:
1)   iedzīvotāju ienākuma nodokli - Valsts ieņēmumu   dienests un pašvaldības atbilstoši likumam "Par   iedzīvotāju ienākuma nodokli";
2)   uzņēmumu ienākuma nodokli - Valsts ieņēmumu   dienests;
3)   nekustamā īpašuma nodokli - Valsts ieņēmumu dienests   un pašvaldības atbilstoši likumam "Par nekustamā   īpašuma nodokli";
4)   akcīzes nodokli - Valsts ieņēmumu dienests;
5)   pievienotās vērtības nodokli - Valsts ieņēmumu   dienests;
6)   dabas resursu nodokli - Valsts ieņēmumu dienests, Vides   aizsardzības un reģionālās attīstības   ministrija un pašvaldības atbilstoši likumam "Par dabas   resursu nodokli".
7)   izložu un azartspēļu nodokli - Valsts ieņēmumu   dienests;
8)   muitas nodokli - Valsts ieņēmumu dienests;
9)   valsts sociālās apdrošināšanas obligātās   iemaksas - Valsts ieņēmumu dienests.
Nodokļu administrācijas   tiesības nosaka  likums par valsts nodevām un nodokļiem,   likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu" un citi likumi.
Nodokļu   administrācijas pienākumi ir šādi:
1)   nodrošināt, lai šo likumu un citu nodokļu (nodevu)   likumus ievēro gan nodokļu maksātāji, gan nodokļu   administrācija;
2)   kontrolēt nodokļu (nodevu) aprēķināšanas un   maksāšanas pareizību;
3)   kontrolēt nodokļu (nodevu) maksājumu parādus;
4)   piemērot sankcijas nodokļu (nodevu) likumu   pārkāpējiem, pamatojoties uz likumiem un Ministru kabineta   noteikumiem;
5)   izskatīt un izlemt jautājumus par nodokļu (nodevu)   maksāšanas termiņu pagarināšanu;
6)   kontrolēt nodokļu (nodevu) atlaides piemērošanas   pareizību;
7)   rakstveidā darīt zināmu nodokļu maksātājam   deklarētā un pārrēķinātā maksājuma   starpību;
8)   nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu,   regulāri publicējot informāciju par atsevišķu   nodokļu (nodevu) kopieņēmumiem un par nodokļu   maksātājiem, kuriem ir lielākie nodokļu (nodevu)   parādi;
9)   publicēt ziņas par nodokļu un nodevu likmju, soda naudas un   nokavējuma naudas noteikšanas kārtības   grozīšanu;
10)   veikt nodokļu (nodevu) kontroli (pārbaudi, revīziju),   pamatojoties uz nodokļu administrācijas tiešās   vadības rakstveida lēmumu, kurā uzrādīts kontroles   (pārbaudes, revīzijas) termiņš;
11)   piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā   nenomaksātos nodokļus, soda naudas un nokavējuma naudas no   nodokļu maksātāja finansu līdzekļiem vai no cita   viņam piederoša īpašuma;
12)   nodrošināt publiski pieejamu pievienotās vērtības   nodokļa maksātāju reģistru.
Atbildība:
(1)   Zaudējumus, arī no aprites izslēgtās naudas radītos   zaudējumus, kas fiziskajai vai juridiskajai personai radušies   nodokļu administrācijas prettiesiskas rīcības vai   kļūdas dēļ, atlīdzina attiecīgi no valsts   budžeta un pašvaldību budžetiem, turklāt   atmaksājamā summa tiek palielināta atbilstoši Latvijas   Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei šajā   periodā.
(2)   Nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks), kurš   pieļāvis prettiesisku rīcību, zaudējumus   atlīdzina likumos noteiktajā kārtībā.            
50.   Sankcijas par nodokļu likumu pārkāpumiem.
Pamatparāda palielinājuma   naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana(1)   Nodokļu un nodevu nokavēto maksājumu (arī soda naudu)   summa (pamatparāds) tiek palielināta atbilstoši Latvijas   Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei kavējuma   periodā.
(2)   Par nodokļu un nodevu maksājuma (arī soda naudas) samaksas   termiņa nokavējumu maksātājam tiek   aprēķināta nokavējuma nauda - no laikā   nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto   dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi   nokavējuma naudas apmēri.
(3)   Pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu   neaprēķina, ja valsts budžets vai pašvaldības   budžets tam piekritīgo nodokļa maksājumu ir   saņēmis piecu darba dienu laikā pēc maksājuma   termiņa iestāšanās. Ja minētais nosacījums   netiek ievērots, pamatparāda palielinājumu un nokavējuma   naudu aprēķina, sākot ar nākamo dienu pēc   konkrētā nodokļa likumā noteiktā   maksāšanas termiņa iestāšanās. Ja   maksāšanas termiņš sakrīt ar brīvdienu   (svētku dienu), tad par maksāšanas dienu uzskatāma   pirmā darbdiena pēc brīvdienas (svētku dienas).
(4)   Pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas   aprēķināšana:
1)   tiek pārtraukta:
a)   privatizējamiem uzņēmumiem   (uzņēmējsabiedrībām) Ч no dienas, kad tie nodoti   privatizācijai, uzņēmumiem   (uzņēmējsabiedrībām) Ч no dienas, kad tie nodoti   atsavināšanai, līdz dienai, kad saistības tiek nodotas ar   pieņemšanas un nodošanas aktu jaunajam īpašniekam,   bet ne ilgāk kā uz 12 mēnešiem,
b)   uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kurus   tiesa pasludinājusi par maksātnespējīgiem, - no tiesas   nolēmuma pieņemšanas dienas,
c)   uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem   Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā   tiek kapitalizēti nodokļu maksājumu pamatparādi;
Nokavējuma   naudas aprēķināšana tiek pārtraukta:
1)   summām, kuras norādītas izpildei pieņemtajos   maksājuma uzdevumos, no dienas, kad banka tos pieņēmusi izpildei;
2)   tikai tādā gadījumā, ja bankas kontos iesaldēto   (aizturēto) naudas līdzekļu īpašnieks-   pārvaldītājs nav atteicies no savām prasījuma   tiesībām par labu citai personai vai arī savas tiesības   nav nodevis jebkurai citai personai.
Skaidrās   naudas lietošanas ierobežojumi:
Nodokļu   maksātāji, izņemot fiziskas personas, katru mēnesi   Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus   mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos   darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek   vienā operācijā vai vairākās operācijās),   kuru summa pārsniedz 1000 latu. Ja nav deklarēti skaidrā   naudā veiktie darījumi, kuru summa pārsniedz 1000 latu,   maksājama soda nauda 5 procentu apmērā no nedeklarēto darījumu   kopsummas.   Ja šā panta pirmajā daļā minētie darījumi   pārsniedz 3000 latu, maksājama soda nauda 10 procentu   apmērā no šo darījumu kopsummas; ja šie   darījumi nav deklarēti šā panta pirmajā   daļā noteiktajā kārtībā, - 15 procentu apmērā   no šo darījumu kopsummas, ja šajā pantā nav noteikts   citādi. Ja   šā panta pirmajā daļā minētie darījumi   pārsniedz 3000 latu, maksājama soda nauda 10 procentu   apmērā no šo darījumu kopsummas; ja šie   darījumi nav deklarēti šā panta pirmajā daļā   noteiktajā kārtībā, - 15 procentu apmērā no   šo darījumu kopsummas, ja šajā pantā nav noteikts   citādi.
Atbildība par nodokļu   bāzes samazināšanu
Ja   nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu   prasības, nodokļu administrācijai iesniegtajās   deklarācijās vai nodokļu aprēķinos samazina   nodokļu bāzi (ar nodokli apliekamo objektu) un no tās   aprēķināto nodokļa summu, nodokļu   administrācija aprēķina un par labu budžetam no   nodokļu maksātāja piedzen samazināto nodokļa summu   un soda naudu tās apmērā, ja konkrēto nodokļu   likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs.
Soda   naudu neaprēķina un nepiedzen, ja ievēroti abi šādi   nosacījumi:
1)   nodokļu maksātājs attiecībā uz termiņā   iesniegto deklarāciju vai nodokļu aprēķinu pirms   nodokļu administrācijas pārbaudes sākuma iesniedzis   deklarācijas labojumu vai nodokļu (ar nodokli apliekamā   objekta) aprēķina precizējumu;
2)   piecu darba dienu laikā no deklarācijas labojuma vai nodokļu   (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējuma   iesniegšanas dienas ir samaksājis samazināto nodokļa   summu un ar to saistīto pamatparāda palielinājumu un   nokavējuma naudu, kas izveidojusies līdz deklarācijas labojuma   vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina   precizējuma iesniegšanas dienai.
Samazinātā   nodokļa summa un soda nauda attiecīgajā apmērā   nodokļu maksātājam jāsamaksā 30 dienu laikā no   dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par   aprēķināto nodokļa summu. Ja maksājumi noteikto 30   dienu laikā netiek veikti, ar 31. dienu tiek piedzīta   nokavējuma nauda- 0.05 % par katru dienu.
Atbildība par   deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu
(1)   Ja nodokļu maksātājs iesniedz nodokļu   administrācijai konkrēto nodokļu likumos paredzētās   deklarācijas, pārskatus vai nodokļu aprēķinus   (turpmāk Ч deklarācijas), neievērojot normatīvajos aktos   noteiktos iesniegšanas termiņus, viņam par deklarācijas   iesniegšanu ar novēlošanos atkarībā no novēlošanās   ilguma tiek uzlikta soda nauda šādos apmēros, ja konkrēto   nodokļu likumos nav noteikts citādi:
1)   līdz 15 kalendāra dienām Ч 0,1 procents no kopējās   deklarācijā uzrādītās nodokļa summas, bet ne   vairāk kā 50 latu;
2)   no 16 līdz 30 kalendāra dienām Ч 0,5 procenti no   kopējās deklarācijā uzrādītās nodokļa   summas, bet ne vairāk kā 200 latu;
3)   virs 30 kalendāra dienām Ч 1 procents no kopējās   deklarācijā uzrādītās nodokļa summas, bet ne   vairāk kā 500 latu.   
Atbildība par atkārtotu   nodokļa bāzes samazināšanu
(1)   Ja nodokļu maksātājs triju gadu laikā atkārtoti   pārkāpis nodokļu likumus (samazinājis nodokļu   bāzi, neuzrādīdams ienākumus vai uzrādīdams   mazākus ienākumus, vai ar dokumentiem apliecinājis nepamatotus   izdevumus), nodokļu administrācija piedzen no nodokļu   maksātāja nesamaksātā (iztrūkstošā)   nodokļa summu un soda naudu šīs summas divkāršā   apmērā.
 (2)   Ja triju mēnešu laikā nodokļu maksātājs   nenomaksā nodokļa, soda naudas vai nokavējuma naudas   parādu budžetā un viņam nav      pagarināti   nodokļu nomaksas termiņi šā likuma 24.pantā   noteiktajā kārtībā, nodokļu administrācija   ierosina tiesā lietu par nodokļu maksātāja   atzīšanu par maksātnespējīgu.
Atbildība   par uzņēmējdarbības veikšanu,   nereģistrējoties kā nodokļu maksātājam un   citiem nodokļu likumu pārkāpumiem.
Ja   fiziskā vai juridiskā persona, kas veic   uzņēmējdarbību, nereģistrējas kā   nodokļu maksātājs vai 30 dienu laikā pēc   noteiktā termiņa neiesniedz nodokļu likumos paredzētās   deklarācijas vai nodokļu aprēķinus, kā arī   saimniecības un grāmatvedības dokumentus, bez kuriem   nodokļu administrācijas ierēdņi (darbinieki) nevar   noteikt nodokļu bāzi, vai nerada iespēju iekasēt   nodokļus, vai neatļauj nodokļu administrācijas   ierēdnim (darbiniekam) ieiet nodokļu maksātāja   telpās, kad šim ierēdnim (darbiniekam) ir tādas   tiesības, tad:
1)   tiek piemērota šā likuma 33.panta pirmajā daļā   noteiktā atbildība, bet, ja nav iespējams noteikt nodokļu   lielumu, tos iekasē par iepriekšējo periodu   aprēķināto nodokļu dubultā apmērā, bet, ja   tādu nav bijis, nodokļu lielumu nosaka, pamatojoties uz   nodokļu administrācijas rīcībā esošo   informāciju par analogiem nodokļu maksātājiem un   piemērojot pārkāpējiem nodokļu maksājumus   dubultā apmērā;
2)   pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma:
a)   ministrijām, pašvaldībām un citām institūcijām   jāatsauc nodokļu maksātājam izsniegtā atļauja   (licence) veikt uzņēmējdarbību,
b)   muitas iestādēm jāaptur nodokļu maksātāja   eksporta un importa operācijas,
c)   bankām jāpārtrauc līdzekļu izsniegšana un   pārskaitījumi no nodokļu maksātāja konta, līdz   tiek saņemts nodokļu administrācijas rakstveida atsaukums vai   tiesas nolēmums;
3)   tiek piemēroti citos likumdošanas aktos noteiktie sodi.   Nodokļu administrācija ir tiesīga iesniegt materiālus   attiecīgajā valsts institūcijā krimināllietas   ierosināšanai.   Saimnieciskās darbības   apturēšana normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos
 Ja   fiziskā vai juridiskā persona vai šādu personu grupa,   veicot saimniecisko darbību, pārkāpj normatīvajos aktos   paredzēto kārtību, kas nodrošina ar nodokļiem un   nodevām apliekamo objektu pareizu un pilnīgu uzskaiti, Valsts   ieņēmumu dienests ir tiesīgs speciālas pārbaudes   veikšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā   apturēt normatīvo aktu pārkāpēja (vai tā   struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums)   darbību uz laiku, kas nav ilgāks par 10 dienām no Valsts   ieņēmumu dienesta institūcijas lēmuma (rīkojuma)   pieņemšanas dienas. Attiecīgo lēmumu (rīkojumu)   Valsts ieņēmumu dienests pieņem triju darbadienu laikā   pēc pārbaužu materiālu saņemšanas no   kontrolējošām institūcijām. Šā panta   pirmajā daļā noteiktais speciālās pārbaudes   veikšanas laika ierobežojums nav piemērojams gadījumos,   kad šādā pārbaudē ir konstatēts, ka   nepieciešams veikt speciālu nodokļu auditu, vai gadījumos,   par kuriem paredzēta kriminālatbildība, - saimnieciski   finansiālās darbības revīziju. Ja šā panta   pirmajā daļā paredzētā normatīvo aktu   pārkāpēja (vai tā struktūrvienības, kurā   noticis pārkāpums) darbība apturēta uz laiku, tad darbības   apturēšanas rezultātā radušies materiālie   zaudējumi tiek segti no pārkāpēja (fiziskās vai juridiskās   personas vai šādu personu grupas) līdzekļiem.            18.   Iedzīvotāju  ienākuma nodokļa gada apliekamā   ienākuma noteikšana
   Maksātāja gada ienākums ir visa taksācijas perioda   (kalendārā gada) laikā iegūto naudas, naturālo   vērtību un saņemto pakalpojumu kopums.
1.   Maksātāja gada apliekamo ienākumu veido ienākumi, par   kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, atbilstoši šā   panta otrajai, ceturtajai un piektajai daļai, un pārējie   šā panta trešajā daļā minētie   ienākumi.
2.   Pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis,   atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tiek pieskaitīta darba   alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska   atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz   pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata   uzņēmējsabiedrībās, valsts uzņēmumos,   iestādēs, organizācijās un no fiziskajām   personām, kā arī atlīdzība par valsts dienesta   pienākumu izpildi un ienākumi no darba līguma izpildes.
3.   Pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir   jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti:
1)   ienākumi no individuālā darba un uzņēmuma   līguma;
2)   ienākumi no individuālā uzņēmuma, arī no   zemnieku vai zvejnieku saimniecības, ja tie nav uzņēmumu   ienākuma nodokļa objekts;
3)   ienākumi no līgumsabiedrības;
4)   ienākumi, ko uzņēmējsabiedrības, uzņēmuma   (iestādes, organizācijas) dalībnieki saņem   uzņēmējsabiedrības, uzņēmuma (iestādes,   organizācijas) likvidācijas vai reorganizācijas   gadījumā;
5)   ienākumi no nekustamā īpašuma (ēku, ēku   daļu, dzīvokļu, zemes) iznomāšanas vai   izīrēšanas;
6)   ienākumi no lietas (zemes, telpas) nodošanas tālāk   apakšnomniekam vai apakšīrniekam;
7)   ienākumi no kustamās mantas iznomāšanas;
8)   ienākumi no intelektuālā īpašuma un   tiesībām uz to (autoratlīdzība,   izpildītājatlīdzība; zinātnes, literatūras un   mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu   autoru un viņu mantinieku honorāri) kā arī no   tiesībām izmantot tiesības uz intelektuālo   īpašumu;
9)   no uzņēmējsabiedrībām, uzņēmumiem   (iestādēm, organizācijām) saņemtie   dāvinājumi;
10)   pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota;
11)   citi ienākumi, kas nav minēti šā likuma. 9.   Latvijas nodokļu sistēmas pamatlikums- likums УPar nodokļiem   un nodevāmФ.
Likums   nosaka nodokļu un nodevu veidus un reglamentē nodokļu un   nodevu noteikšanas kārtību, to iekasēšanu un   piedziņu, nodokļu un nodevu maksātāju (turpmāk -   nodokļu maksātāji) un nodokļu un nodevu   administrācijas (turpmāk - nodokļu administrācija)   tiesības, pienākumus un atbildību, nodokļu maksātāju   reģistrācijas kārtību, kā arī nodokļu un   nodevu jautājumos pieņemto lēmumu   pārsūdzēšanas kārtību.
(2)   Šis likums attiecas uz visiem nodokļiem un nodevām, ja   konkrētā nodokļa likums neparedz citu, konkrētā   nodokļa vai nodevas specifikai atbilstošu kārtību, kura   nedrīkst būt pretrunā ar šo likumu. Muitas nodokļa   noteikšanas kārtību, iekasēšanu un sankciju   piemērošanu reglamentē arī likums "Par muitas   nodokli (tarifiem)" un Muitas likums.
(3)   Konkrēto nodokli vai nodevu uzliek saskaņā ar   konkrētā nodokļa vai nodevas likumu, kā arī   šajā likumā paredzētajos gadījumos saskaņā   ar Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldības domes (padomes)   izdotiem saistošiem noteikumiem.
(4)   Ja Ministru kabineta noteikumos vai pašvaldības domes (padomes)   pieņemtajos saistošajos noteikumos ir iekļautas normas, kas   paredz obligātus maksājumus, kuri atbilst šā likuma   1.pantā minētajiem terminiem "nodoklis",   "nodeva" vai "pašvaldības nodeva", bet kuri nav   paredzēti šajā likumā, tad šādu normu   piemērošana nav pieļaujama tikmēr, kamēr nav   stājušies spēkā atbilstoši grozījumi   šajā likumā
12.   Valsts nodokļi, to raksturojums.
Nodoklis   - ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā   vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai   speciālajos budžetos), kas nav maksājums par noteiktas preces   iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas,   pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas   maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla   vai tā daļas izmantošanu.
Latvijas   Republikā ir šādi valsts nodokļi un tiem atbilstošie   likumi par nodokļu uzlikšanu:
1)   iedzīvotāju ienākuma nodoklis - "Par iedzīvotāju   ienākuma nodokli";
2)   uzņēmumu ienākuma nodoklis - "Par uzņēmumu   ienākuma nodokli";
3)   nekustamā īpašuma nodoklis - "Par nekustamā   īpašuma nodokli";
4)   pievienotās vērtības nodoklis - "Par pievienotās   vērtības nodokli";
5)   akcīzes nodoklis - "Par akcīzes nodokli",
6)   akcīzes nodoklis naftas produktiem- "Par akcīzes nodokli   naftas produktiem",
7)   muitas nodoklis - "Par muitas nodokli (tarifiem)";
8)   dabas resursu nodoklis - "Par dabas resursu nodokli";
9)   izložu un azartspēļu nodoklis - "Par izložu un   azartspēļu nodevu un nodokli";
10)   valsts sociālās apdrošināšanas obligātās   iemaksas - "Par valsts sociālo apdrošināšanu".
Nodokļu   maksātāji valsts nodokļus iemaksā valsts   budžetā vai arī pēc noteikta to sadalījuma- valsts   budžetā un pašvaldību budžetos atbilstoši   konkrēta nodokļa likumam. Arī budžetos   ieskaitāmā soda nauda par nodokļu likumu   pārkāpumiem, nokavējuma nauda un nodokļu maksājumi,   saglabājot nodokļu sadales proporciju, tiek iemaksāti tajos   pašos budžetu kontos, kuros maksājams konkrētais   nodoklis, ja konkrētajā nodokļa likumā nav noteikts   citādi. 14.   Pašvaldību nodevas, to raksturojums.
pašvaldības   nodeva - pašvaldības domes (padomes) noteikts obligāts   maksājums pašvaldības pamatbudžetā vai   speciālajā budžetā šajā likumā paredzētajos   gadījumos;
(1)   Pilsētas domei un pagasta padomei ir tiesības Ministru kabineta   noteikumos noteiktajā kārtībā savā   administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības   nodevas par:
1)   pašvaldības domes (padomes) izstrādāto oficiālo   dokumentu un apliecinātu to kopiju saņemšanu;
2)   izklaidējoša rakstura pasākumu sarīkošanu   publiskās vietās;
3)   atpūtnieku un tūristu uzņemšanu;
4)   tirdzniecību publiskās vietās;
5)   visu veidu dzīvnieku turēšanu;
6)   transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma   zonās;
7)   reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu publiskās   vietās;
8)   laivu, motorlaivu un jahtu turēšanu;
9)   pašvaldību simbolikas izmantošanu;
10)   būvatļaujas saņemšanu.
(2)   Rajona padomei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā   kārtībā savā administratīvajā teritorijā   uzlikt nodevu par:
1)   rajona padomes izstrādāto oficiālo dokumentu un   apliecinātu to kopiju saņemšanu;
2)   rajona pašvaldības simbolikas izmantošanu.
(3)   Pašvaldību nodevu veidā apmaksājama atlīdzība   tikai par šā likuma 12.pantā paredzēto   pašvaldību nodrošinājumu. Ja pašvaldības dome   (padome) vai tās iestādes sniedz pakalpojumus, kas   saskaņā ar šo likumu nav pašvaldības nodevas   objekts, un ja par šiem pakalpojumiem ir ņemama samaksa, tad ir   jākārto atsevišķa grāmatvedības uzskaite un   jānodrošina nodokļu un citu obligāto maksājumu   veikšana par tiem saskaņā ar šo likumu un konkrēto   nodokļu likumiem.
(4)   Republikas pilsētu domju un rajonu padomju pieņemtie saistošie   noteikumi par pašvaldību nodevām pēc to   parakstīšanas piecu darbdienu laikā nosūtāmi   pašvaldību darbību pārraugošajai institūcijai   reģistrēšanai Ministru kabineta noteiktajā   kārtībā un ne vēlāk kā nedēļu   pēc to reģistrācijas pašvaldību darbību   pārraugošajā institūcijā publicējami   laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", un tie stājas   spēkā ne ātrāk kā nākamajā dienā   pēc to publicēšanas. Pašvaldību darbību   pārraugošā institūcija veic noteikumu   reģistrāciju vai arī sniedz motivētu atteikumu to   darīt ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc noteikumu   reģistrācijas pieteikuma saņemšanas.
(5)   Rajona pilsētu domju un pagastu padomju pieņemtie saistošie   noteikumi par pašvaldību nodevām pēc to   parakstīšanas piecu darbdienu laikā nosūtāmi   pašvaldību darbību pārraugošajai institūcijai   reģistrēšanai Ministru kabineta noteiktajā   kārtībā un ne vēlāk kā nedēļu   pēc to reģistrācijas pašvaldību darbību   pārraugošajā institūcijā izliekami redzamā   vietā domes (padomes) ēkā vai pie domes (padomes) ēkas,   un tie stājas spēkā ne ātrāk kā   nākamajā dienā pēc to izlikšanas redzamā   vietā. Pašvaldību darbību pārraugošā institūcija   veic noteikumu reģistrāciju vai arī sniedz motivētu   atteikumu to darīt ne vēlāk kā 30 dienu laikā   pēc noteikumu reģistrācijas pieteikuma saņemšanas.
Blog

Шпора: Spiнeri pa nodokпiem visiem, kur imacas RTU

Atbildība par nodokļu bāzes samazināšanu

Atbildība par deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu

Valsts budžets un pašvaldības budzets sastāv no

Nelikumīga darbība ir

Valsts budžets un pašvaldības budzets sastāv no

Nelikumīga darbība ir

Atbildība par nodokļu bāzes samazināšanu

Atbildība par deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu

Atbildība par atkārtotu nodokļa bāzes samazināšanu
