Курсовая: Darbinieku personibas ipasibu saikne ar darba efektivitвti organizвcijв
Saturs
Ievads 3
1. Personības īpašību vispārīgs raksturojums
5
1.1. Temperamenta tipu būtība un nozīme darbā 6
1.1.1. Sangvīniskais temperaments 6
1.1.2. Melanholiskais temperaments 7
1.1.3. Holēriskais temperaments 9
1.1.4. Flegmātiskais temperaments 11
1.2. Rakstura akcentuācijas tipi 12
1.2.1. Hipertīmais tips 12
1.2.2. Sensitīvais tips 13
1.2.3. Trauksmainais tips 14
1.2.4. Demonstratīvais tips 15
1.2.5. Distīmais tips 15
1.2.6. Rigidais tips 16
1.2.7. Uzbudināmais tips 17
1.2.8. Ciklotīmais tips 18
2. Jēdziena УorganizācijaФ vispārīgs raksturojums
19
3. Darbinieku personisko īpatnību izpēte x
pilsētas domē 21
3.1. Pētāmās grupas apraksts 21
3.2. Pētījumu metodikas raksturs 22
3.3. Iegūto aptaujas anketu rezultātu analīze un
interpretācija 24
Secinājumi 29
Anotācija latviešu valodā 31
Anotācija angļu valodā 32
Izmantotā literatūra 33
Pielikums
IEVADS
Kursa darbam tika izvēlēta tēma У Darbinieka personības
īpašību saikne ar darba efektivitāti
organizācijāФ, jo man, kā topošajai biroja
vadītājai, likās ļoti būtiski pētīt
kādas darbinieka temperamenta un rakstura akcentuācijas tipa
īpatnības sekmē un kādas kavē darba efektivitāti
organizācijā.
Ikviens piedzimst ar savu temperamentu un savām rakstura
īpašībām. Dzīves apstākļi, tautība,
apkārtējā vide, saimnieciskais stāvoklis un vecāku
ietekme veido cilvēka personību, taču būtība paliek
tā pati iepriekšējā.. Psiholoģijā šīs
pazīmes tiek dēvētas par
individuālpsiholoģiskajām īpatnībām,
kurām ir ļoti liela nozīme gan saskarsmē ar cilvēkiem,
gan arī darba efektivitātes paaugstināšanā
organizācijā. Lai gan jēdziens
Уindividuālpsiholoģiskās īpatnībasФ ietver arī
tādas īpatnības kā spējas, intelekts,
pašvērtējums un pašcieņa, tomēr man
visbūtiskākais šķiet indivīda temperamenta un rakstura
akcentuācijas tips, jo dzīves laikā ir iespējams to
pamainīt, taču būtība paliks tā pati
iepriekšējā.
Cilvēka temperaments un rakstura iezīmes ietekmē ne tikai
darba izpildi, bet arī tā rezultātu, tādējādi
potenciālajiem darba devējiem šim faktoram būtu
jāpiegriež sevišķi liela vērība, jo
flegmātiskā un melanholiskā temperamenta pārstāvjiem
ir grūti pielāgoties intensīvam darba procesam, savukārt
holēriķi un sangviniķi nespēj ilgstoši veikt
vienmuļu un monotonu darbu.
Pētījuma priekšmets:
Personības īpatnības.
Kursa darba mērķis:
Pētīt un analizēt darbinieka personisko īpašību
saikni ar darba efektivitāti organizācijā.
Izvirzītā hipotēze:
Ja darba devējs ņems vērā darbinieka temperamenta un
rakstura īpatnības, tad
- paaugstināsies darba efektivitāte,
- paaugstināsies darbinieku atdeve darbā.
Kursa darba uzdevumi:
1. Studēt un analizēt literatūru par personības
īpašību saikni ar darba efektivitāti un apkopot
iegūto informāciju.
2. Veikt attiecīgās problēmas izpēti praksē.
Kursa darbā tiks izmantotas šādas pētnieciskās metodes;
1. teorētiskā Ц literatūra,
2. empīriskā Ц aptauja.
Galveno jēdzienu skaidrojums:
Individuālpsiholoģiskās īpatnības Ц cilvēku
savstarpējās psiholoģiskās atšķirības.
Temperaments Ц tās cilvēka
individuālpsiholoģiskās īpašības, kuras nosaka
viņa darbības dinamiku un ir atkarīgas no centrālās
nervu sistēmas īpašībām.
Rakstura akcentuācija Ц parādība, kad dažas
cilvēka rakstura īpašības ir ļoti attīstītas
un izceļas uz citu īpašību fona.
Kursa darba struktūra.
Kursa darbam ir 3 daļas, kurās tiek analizēta literatūra
par pētāmo problēmu un anketēšanas laikā
iegūtie aptaujas rezultāti., kā arī secinājumi un
pielikums, kurā ievietots pētījumu laikā izmantotās
anketas paraugs. Anotācija latviešu un angļu valodā.
1. PERSONĪBAS ĪPAŠĪBU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS
Pie personības individuālpsiholoģiskajām
īpatnībām pieder
- temperaments
- raksturs
- spējas
- intelekts
- pašvērtējums
- pašcieņa
Spējas ir indivīda psiholoģiskās īpatnības,
kuras nosaka zināšanu un iemaņu līmeni.
Svarīgi, lai cilvēks atrastu izmantojumu savām
spējām, respektīvi, īsto nodarbošanās veidu, jo
tādu cilvēku, kuriem nav nekādu spēju, praktiski nav.
Intelekts Ц cilvēka loģiskās domāšanas
spēju un zināšanu kopums. Īpašu vietu ieņem
radošā domāšana. Augsts intelekta līmenis ne
vienmēr ir saistīts ar attīstītu radošo
domāšanu un otrādi.
Pašvērtējums Ц kā cilvēks vērtē savas
spējas un īpašības attiecībā pret kādu
noteiktu normatīvu sistēmu. Šo sistēmu veido
apkārtējo cilvēku spriedumi. Gandrīz jebkurš
pašvērtējums ir subjektīvs, jo citu cilvēku
vērtējums no malas ir vairāk vai mazāk
atšķirīgs.
Pašcieņa Ц cilvēka attieksme pret sevi kopumā. Katram
cilvēkam ir vēlēšanās savu pašcieņu
uzturēt pietiekamā līmenī. Tas viņu mudina
rīkoties tā, lai savu pašvērtējumu viņš
varētu attaisnot., un lai pastiprinātu pārliecību par sevi.
Kursa darbā tuvāk tika izvēlēts aplūkot tādas
individuālpsiholoģiskās īpatnības kā darbinieka
personības temperamenta un rakstura akcentuācijas tipus.
1.1. TEMPERAMENTA TIPU BŪTĪBA UN NOZĪME DARBĀ
1.1.1. SANGVĪNISKAIS TEMPERAMENTS
Sangvīniķis tulkojumā no latīņu valodas УsanguisТТ
nozīmē asinis.
Šim temperamenta tipam raksturīga rosība, spēja viegli
piemēroties jauniem apstākļiem, enerģijas
pārpilnība. Sangvīniķi ir apveltīti ar labu humora
izjūtu, komunikabli, dzīvespriecīgi, darbīgi, gatavi
visur piedalīties, uzņemties atbildību, organizēt.
Viņiem ir stipra nervu sistēma, augstas darba spējas, viegli
adaptējas darbā un sociālajā vidē.
Sangvīniķi sevišķi labi spēj:
- saprasties ar cilvēkiem,
- izteikt savas domas un sajūsmu,
- atrasties uzmanības centrā.
Taču šim temperamentam ir arī savi trūkumi.
Sangvīniķi ir egocentriski un bieži aizvaino citus
cilvēkus, paši to nemaz negribēdami. Viņi ātri
iekaist dusmās, bieži pārtrauc citus un atbild viņu
vietā, nespēj iegaumēt cilvēku vārdus, kā
arī ir neorganizēti un bērnišķīgi. Viņi
dzīvo tagadnē un tiecas pēc acumirklīga gandarījuma,
bet reti kad pārdomā piedzīvoto. Nepacietība un
bezatbildība, atstājot iesākto pusceļā, ir šim
tipam raksturīgas iezīmes, tomēr viņi ir un paliek
optimisti.
Kā darbinieki, sangvīniķi ir apveltīti ar radošu
fantāziju un mīl košas krāsas, ikvienu darbu uzsāk
ar sajūsmu, iedvesmo citus līdzdarboties. Darbā viņiem
piemīt ārkārtīgi liels kustīgums. Tik pat ātri,
cik interese rodas, tik pat ātri tā jau ir zudusi, un viņam
atkal ir jaunas idejas un priekšlikumi.
УSangvīniķi ir labi piemēroti dažāda veida
organizatoriskam darbam, darbam ar cilvēkiem, taču viņiem ir
ļoti grūti veikt tādu darbu, kas prasa pacietību,
ilgstošu piepūliФ.
[4., 27.]
Lasot dažādu psihologu izteikumus par šo temperamenta tipu,
tiek secināts, ka sangvīniķiem ir ļoti būtiski
atrasties uzmanības centrā. Viņi nevar mierīgi
sēdēt malā un klusēt, tādējādi
labprātāk runā nekā klausās.
Sangvīniķiem ir iesakāms kustīgs darbs, kurā
vajadzētu apvienot mērenu garīgo un fizisko piepūli.
Piemēram, profesijas, kurās patstāvīgi nākas
saskarties ar cilvēkiem Ц tirzdniecība, komercija.
Kā galvenie no viņa trūkumiem darbā tiek minēti
fakti, kas saistīti ar savu pienākumu aizmiršanu,
uzticēto uzdevumu neizdarīšanu līdz galam,
nedisciplinētību, darba laika izniekošanu ar
runāšanu, lēmumu pieņemšanu emociju iespaidā.
Pēc psiholoģes Florensas Litaueres domām, lai darba process
būtu efektīvāks, sangvīniķim ir
jāiemācās :
- Уiemācīties paklusēt,
- valdīt pār savu ego,
- kaut nedaudz atbrīvoties no savas iedomības,
- uzlabot atmiņu,
- domāt par citiemФ.
[4., 95.]
Taču neskatoties uz saviem trūkumiem, Уpatiešām
izmanīgs sangvīniķis ir spējīgs tā
manipulēt ar cilvēkiem, ka tie vēl lūdzas, lai
atļauj bez atlīdzības strādāt sangvīniķa
labāФ.
[4., 28.]
Kā vēl viens no trūkumiem tiek minēts arī tas, ka
sangvīniķi attieksmē pret citiem ir neiejūtīgi.
Viņi neciena vājāk izteiktas personības, uzskata, ka ir
pārāki par saviem līdzcilvēkiem.
Tātad sangvīniskā temperamenta pārstāvji ir
runātāji, optimisti, ekstraverti, kuri ir piemēroti
organizatoriskam darbam un darbam ar cilvēkiem. Lai gan viņi
ļoti viegli adaptējas jebkurā vidē, tomēr ir
ļoti neiejūtīgi pret citiem cilvēkiem. Viņiem ir
plašs paziņu loks, kuru vārdus sangvīniķis
bieži vien aizmirst.
1.1.2. Melanholiskais temperaments
Melanholiķis tulkojumā no grieķu valodas Уmelanos cholēФ
nozīmē melnā žults.
Melanholiķis ir vājais tips. Par to liecina pat viņa
ķermenis, jo pārsvarā tas ir trausls. Dažreiz
šķiet, ka šī tipa pārstāvis ir no citas
pasaules, jo ir noslēgts, skumjš un drūms, bieži vien ir
egocentrisks un dzīvo pagātnē, pārdomājot
reālās un iedomātās pārestības.
Melanholiķi ir nekomunikabli, nervozi un emocionāli. Viņi ir
pesimisti ar tendenci uz kompleksiem un aizturēm, taču viņiem
piemīt tieksme uz ģenialitāti, filozofiskumu un
poētiskumu.
Pretstatā sangvīniķa neiejūtībai, melanholiķis
ir gatavs uzupurēties citu labā. Kā saka Florensa Litauere:
УViņi tiešām sevi nodarbina ar domām par citiem
cilvēkiem un izjūt viņu vajadzībasФ.
[4., 46.]
Kā galvenie trūkumi tiek minēti Ц untumainība un
nomāktība, tīksmināšanās par apvainojumiem,
uzmanības koncentrēšana uz negatīvo, zemais
pašvērtējums un egocentrisms. Melanholiķim ir
pieņemami mēreni fiziski vingrinājumi un mierīgas
attiecības ar līdzcilvēkiem. Viņam raksturīgas
nedrošas kustības, arī iemaņas izveidojas grūti un
ir nenoturīgas.
Darba procesā viņam ir tendence visu saplānot,
iedziļināties katrā sīkumā, uzstādīt sev
augstas prasības. Savus darba pienākumus veic rūpīgi,
neatlaidīgi, pamatīgi, visu izdara līdz galam.
Kā raksts Ārvaldis Alvils Spulle: УMelanholiķiem daba iedevusi
vismazāk, taču viņi viegli pārslēdzas, spēj pat
veikt vairākus pienākumus vienlaicīgi, .. un viņiem ir
lieliskas apkārtējās vides ne tikai sajūta, bet arī
nojautaФ.
[9., 118.]
Parasti šī tipa pārstāvji izvēlas monotonu,
vienmuļu darbu, tomēr viņiem ir būtiski, lai spējas
tiktu augstu novērtētas, kā arī gūta atzinība.
Bieži vien melanholiķim ir daudz labu un radošu ideju, bet
tiklīdz tās saskaras ar šķēršļiem un
dzīves īstenību, tā cieš sakāvi. Viņš
nebūs tas, kurš skaļi izteiks savu viedokli un būs
uzmanības centrā.
Lai gan melanholiķis ļoti rūpīgi veic savus darba
pienākumus, tomēr negatīvais ir tas, ka viņš
plāno pārāk izstiepti un detalizēti, meklē
sarežģītus darbības veidus un vilcinās uzsākt
jaunus projektus. Kā raksta Viesturs Renģe: У.. viņi nav
apsviedīgi cilvēki, kas var visu ātri aptvert un darboties,
ātri iejusties jaunās situācijāsФ.
[8., 18.]
Melanholiķi arī ļoti ātri apvainojas,
tādēļ aizrādījumus par darbu nevajadzētu
izteikt ļoti kategoriskā balsī, it īpaši, ja kaut
kas ir jāpadara ātri. Viņi nespēj ilgstoši
izturēt ne fizisku, ne garīgu slodzi.
Toties viņi sevišķi labi spēj:
- uztvert dziļas domas un ievērot detaļas,
- veidot kartotēkas un grafikus,
- atrisināt problēmas, kas citiem šķiet
sarežģītas.
Tātad melanholiķiem ir ļoti grūti veidot attiecības
ar apkārtējiem cilvēkiem, jo viņi ir noslēgti,
drūmi un ar zemu pašvērtējumu. Viņi nav radīti
līdera un vadītāja lomai, bet gan monotonam darbam, kuru veiks
pamatīgi un rūpīgi, un vienmēr iesākto novedīs
līdz galam. Sevišķi labi padosies darbs ar
kartotēkām un grafikiem.
1.1.3. Holēriskais temperaments
Holēriķis tulkojumā no grieķu valodas УcholēФ
nozīmē žults.
Holēriķi var pazīt pēc straujās dabas, savu nodomu
kaislīgas aizstāvēšanas un izpildes. Tā kā
viņš ir nelīdzsvarots, tad ļoti ātri aizsvilstas,
bet šīs dusmas tikpat ātri arī pāriet.
Holēriķi parasti ir ar spēcīgu ķermeni. Viņi ir
enerģiski, mērķtiecīgi, uzstājīgi un
pašpārliecināti. Holēriskais temperamenta tips ir tas,
par kuru psihologi saka Уdzimis līderisФ.
Piemēram, Florensa Litauere raksta: УKatrai organizācijai, katram
finansu darījumam ir nepieciešams stipras gribas
vadītājs, kas spēj pieņemt lēmumus Ц šīs
īpašības holēriķim ir dotasФ.
[4., 56.]
Arī psiholoģijas doktors Viesturs Renģe uzsver
holēriķa spējas У.. ātri mobilizēt cilvēkus,
organizēt kādu pasākumu vai citus kādam darbam. Viņi
nav tik efektīvi darbā, kas prasa sistemātiskumuФ.
[8., 24.]
Noteicošās holēriķa uzvedībā var minēt
arī tādas īpašības kā dinamiskums un
aktivitāte, apņēmīgums, gribasspēks, nemitīga
dziņa kaut ko mainīt, neatkarība un pastāvība.
Kā darbinieki holēriķi ir mērķtiecīgi,
problēmām meklē praktiskus risinājumus, ātri
ķeras pie lietas, rosina citus uz darbīgumu, labi organizatori.
Pirms kāda darba sākšanas viņš jau zin kā tam
ķerties klāt, un domās to sadalījis vairākās
daļās. Priekšroku dod darbam grupā.
Ieteicamas profesijas ar iespējami normālu darba un atpūtas
organizāciju. Tām nevajadzētu būt sēdošām,
jo tas ir ļoti kaitīgi holēriķa veselībai.
Taču holēriskā tipa pārstāvjiem ir ļoti daudz
negatīvu īpašību, piemēram, nepacietība,
nesavaldība, neelastīgums. Viņi labprāt citus
izkomandē un necieš asaras un sentimentalitāti,
tādēļ iejūtīgums holēriķim ir svešs
jēdziens. Parasti viņi ir arī netaktiski, ar noslieci izmantot
citus savā labā. Tas viss mēdz izraisīt konfliktus ar
apkārtējiem. Attiecības sevišķi saasinās, ja
jāsadarbojas ar līdzīga temperamenta pārstāvi.
Darbā holēriķi mēdz pieņemt pārsteidzīgus
lēmumus, negodīgi izmantot savus darbabiedrus, pietiekami
rūpīgi nepārdomāt savas ieceres. Viņi bieži
vien izvirza sev nepaveicamus uzdevumus, neatzīst savas kļūdas
un vaino citus, ja iecerētie nereālie projekti netiek
īstenoti.
Par šo holēriķu īpašību Florensa Litauere
raksta: УHolēriķi ir darbaholiķi, izjūt
nepieciešamību visu pārzināt, neprot saprasties ar
apkārtējiemФ.
[4., 109.]
Arī Ārvaldis Alvils Spulle saka, ka УHolēriķiem ir
spēcīga nervu sistēma, viņi viegli pārslēdzas
no vienas lietas uz otru, bet viņu rīcības un uzvedības
neaprēķinātība jūtami samazina ..
sadzīvošanas pakāpi ar līdzcilvēkiemФ.
[9., 117.]
Neskatoties uz šiem trūkumiem, holēriķi sevišķi
labi spēj
- veikt darbus, kam nepieciešama spēja ātri izlemt,
- aizstāt kādu neparedzētā situācijā,
- strādāt nozarēs, kur nepieciešama noteiktība un
autoritāte.
Tātad holēriķi ir dzimuši līderi, kas ar savu
mērķtiecīgumu un enerģiskumu spēj aizraut citus.
Viņiem piemīt lieliskas organizatora spējas, bet trūkums
ir tas, ka emocijas un iejūtība viņam ir svešs
jēdziens, un tipiska holēriķa iezīme ir skarbums un
vāja aizture.
1.1.4. Flegmātiskais temperaments
Flegmātiķis tulkojumā no grieķu valodas УpflēgmaФ
nozīmē gļotas.
Flegmātiķi ir omulīgi un nesteidzīgi, par ko liecina
arī viņu masīvais, apaļīgais ķermenis. Parasti
ir mierīgi un labsirdīgi cilvēki. Mīl ierasto, bet, kad
sāk darboties, virzās uz priekšu nelokāmi. Saglabā
aukstasinību, spriestspēju arī sarežģītās
situācijās. Flegmātiķi ir labsirdīgi un labi
saprotas ar citiem, kad ir pārvarējuši kautrību, ir
uzticīgi, godīgi, kārtīgi un apzinīgi, vienmēr
pabeidz iesākto. Šī tipa pārstāvji ir
vērotāji, pesimisti. Tipiskākās rakstura iezīmes ir
pacietība, nosvērtība, līdzjūtība,
labvēlība, lēnīgums, savaldīgums un domīgums.
Flegmātiķim ir daudz draugu, jo ar viņu var lieliski
saprasties. Kā saka Florensa Litauere: УFlegmātiķis nekad
nevienu neaizvaino, viņam nepatīk pievērst apkārtējo
cilvēku uzmanību, viņš dara to, ko no viņa gaida,
turklāt atturīgi, nealkdams slavas un atzīšanasФ.
[4., 65.]
Darbā flegmātiķi ne tikai prot lieliski saprasties ar
kolēģiem, bet arī ir kompetenti un nemēdz
svārstīties, allaž atrod vienkāršāko ceļu,
izjūtot spiedienu, strādā īpaši labi. Viņi ir
saticīgi un labprāt piebalso citiem, tādējādi
izvairoties no konfliktiem. Flegmātiķiem kustības ir izteikti
palēninātas, bet arī tikpat izteikti
mērķtiecīgas, tāpēc viņiem nepieciešams
sevišķi kustīgs darbs ar zināmu fizisku piepūli.
Ļoti svarīgi, lai no šīs darbības tiktu gūti
dzīvi iespaidi, kas spētu saviļņot morāli un
fiziski.
Piemēram, psihologs Ā. A. Spulle flegmātiskā tipa
pārstāvim iesaka tādas profesijas kā fermeris,
dārznieks, kas flegmātiķim nodrošina labu veselību
un garastāvokli.
Darba procesā viņi dod priekšroku darbam ar lietām nevis
cilvēkiem, jo spēj izturēt ilgstošu fizisko un
garīgo slodzi, pat, ja darbs ir vienmuļš.
Kā saka V. Renģe: УJa flegmātiķis ir pie kaut kā
ķēries, tad viņš izrāda apbrīnojamu
neatlaidību, reizēm pat stūrgalvību un ietiepību
savu mērķu sasniegšanāФ.
[8., 22.]
Darba procesā flegmātiķi sevišķi labi spēj:
- būt par vidutājiem un panākt vienošanos,
- mazināt situāciju bīstamību un saglabāt mieru,
- veikt vienveidīgu darbu, kas citiem šķiet garlaicīgs.
Turpretim F. Litauere kā flegmātiķa galveno problēmu min
Ф.. acīmredzamo nespēju pieņemt lēmumusФ.
[4., 132.]
Viņa uzsver arī to, ka У tipisks flegmātiķis ir ļoti
slinks un cer ar novilcināšanos izvairīties no darbaФ.
[4., 128.]
Tādējādi flegmātiskā tipa pārstāvju
trūkumi ir mērķtiecības trūkums, kūtrums un
nevērība, nevarēšana vien iesākt strādāt.
Viņiem arī nepatīk, ja kāds tos steidzina. Bieži
nonāk laika trūkumā, atpaliek no citiem, sevišķi
tad, ja mainās darba apstākļi un uzdevumi.
Flegmātiķiem ir praktiski nenogurdināma nervu sistēma,
bet kā saka Ā.A. Spulle: У .. viņi ļoti smagi
pārslēdzas uz citu darbu, citu sociālo vidi, viņus
grūti iekustināt, bet toties izsist no sliedēm ir gandrīz
neiespējamiФ.
[9., 118.]
Kā tipiskākās negatīvās iezīmes var minēt
nespēju īsti sajūsmināties, izvairīšanos no
atbildības, neizlēmīgums. Flegmātiķi var būt
arī egoistiski, klusi, bet ar dzelzs gribu. Tātad viņi
spēj vislabāk veidot attiecības ar līdzcilvēkiem.
Viņi ir cilvēki ar dzelzs gribu, un, lai gan ir kūtri un
spītīgi, tomēr spēj ilgstoši izturēt fizisko un
garīgo slodzi.
1.2. Rakstura akcentuācijas tipi
1.2.1. Hipertīmais tips
Cilvēkiem ar šo rakstura tipu ir raksturīga pastiprināta
aktivitāte, darbīgums, neatlaidība mērķu
sasniegšanā, kā arī enerģiskums un
dzīvesprieks. Hipertīmā tipa pārstāvim parasti ir
pacilāts garastāvoklis neatkarīgi no apstākļiem. Uz
visām lietām skatās optimistiski, kā arī prot atrast
izeju visās dzīves situācijās. Viņiem piemīt
radošas spējas un oriģināla pieeja. Šādi
cilvēki bieži vien gūst panākumus un ir piemēroti
līdera lomai, taču reizēm var likties pārlieku
darbīgi, jo vienmēr atradīs ko darīt.
Attiecībās ar cilvēkiem raksturīga nestabilitāte, no
spēcīgas pieķeršanās var pēkšņi
pāriet uz pilnīgu vienaldzību. Ar citiem šī tipa
pārstāvis rēķinās visai maz, jo savu mērķi
cenšas sasniegt visiem līdzekļiem, tādējādi uz
citiem izdarot milzīgu psiholoģisko spiedienu. Arī
disciplinārās prasības tiek uzskatītas par savas
brīvības ierobežošanu. Kā raksta V. Renģe:
УŠāda tipa cilvēkiem ir ārkārtīgi izteikta
tieksme uz neatkarību, pastāvību un bieži vien rodas
konflikti tad, ja viņi uzskata, ka tās prasības vai
ierobežojumi, kurus viņiem izvirza, ir nevajadzīgas,
muļķīgas, nepamatotasФ.
[8., 41.]
Arī A. Vorobjovs par šo problēmu izsakās
līdzīgi: УBieži vien šādi cilvēki ir
režīma un disciplīnas pārkāpumu iniciatoriФ.
[11., 233.]
Tātad viņiem ir ļoti grūti ievērot kādas
prasības vai instrukcijas, būt disciplinētiem, darba
procesā šie darbinieki būtu tie, kas rosina citus darboties,
būt aktīvākiem. Attiecības ar kolēģiem
nebūtu stabilas, jo viņi nespēj ilgstoši pieķerties
vienam konkrētam cilvēkam.
1.2.2. SENSITĪVAIS TIPS
Šī akcentuācijas tipa pārstāvjus raksturo
emocionāls jūtīgums un mīkstsirdība. Šādi
cilvēki ir viegli aizvainojami, smagi pārdzīvo aizvainojumus
un pāridarījumus. Viņi ir žēlsirdīgāki par
citiem, viņus ir vieglāk aizkustināt, tādēļ
organizācijā sensitīvā tipa pārstāvim būtu
ļoti grūti pildīt līdera lomu, tā kā citi
varētu viegli manipulēt ar šādu vadītāju, jo
viņa emocijas gūtu virsroku pār prātu.
Šāda tipa cilvēkiem ir izteiktas estētiskās
intereses, mīlestība pret dabu, mākslu, mūziku. Kā
raksta A. Vorobjovs : У.. izjūt īpašu prieku saskarsmē ar
dabu un mākslas darbiemФ.
[11., 234.]
Atšķirībā no tipiska melanholiķa, viņi
vairāk izrāda savas emocijas, taču šie cilvēki ir
ārkārtīgi paškritiski, viņi visu laiku mokās ar
vainas apziņu un mazvērtības kompleksiem, kā arī
stingri ievēro morālās prasības. Sensitīvs
cilvēks izvairās no jaunām, lielām kompānijām
un neiesaistās riskantos pasākumos.
Nepilnvērtības sajūtas dēļ, sevišķi spilgti
izpaužas hiperkompensācijas reakcija Ц pastiprināta
vēlme pārvarēt savus kompleksus.
Pašapliecināšanos meklē tajās darbības
sfērās, kurās visvairāk izpaužas viņu
nepilnvērtība. Tādējādi kautrīgi un nedroši
cilvēki izliekas atraisīti, pat iedomīgi, un cenšas
izrādīt savu enerģiju un gribasspēku. Bet tiklīdz
situācija prasa izlēmību, tajā pašā mirklī
viņi atkāpjas. Ja izdodas iegūt šādu cilvēku
uzticību un viņi jūt sarunas biedra simpātijas un atbalstu,
tad aiz Уnokritušās maskasФ atklājas nosodījumu un
pārmetumu pilna dzīve, emocionalitāte un nesamērīgi
augstās prasības pret sevi.
1.2.3. TRAUKSMAINAIS TIPS
Šī tipa rakstura īpašības ir ļoti tuvas
sensitīvajam tipam. Šādi cilvēki iekšēji ir
ļoti nedroši, svārstīgi, viegli ievainojami ar tieksmi
šaubīties. Sevī tie saskata daudz trūkumu. Viņiem ir
ārkārtīgi grūti pieņemt kādu lēmumu un
aizstāvēt savas intereses vai viedokli diskusijās un
strīdos. Noslēgtība tiem parasti ir ārēja, bet
biklums un kautrīgums izpaužas kontaktā ar svešiem
cilvēkiem un nepierastos apstākļos.
Kā raksta A. Vorobjovs: УAr nepazīstamiem grūtības
sagādā pat formāli kontaktiФ.
[11., 24.]
Taču reizēm šī rakstura tipa pārstāvju
izturēšanās ir pretēja Ц tā ir izaicinoša,
nekaunīga, bet tas ir tikai mēģinājums nobaidīt
otru, un parasti pēc mirkļa viņi jau saplok, jo tā ir
bijusi tikai ārēja bravūra. Visas pierastās dzīves
izmaiņas viņi pārdzīvo ar grūtībām,
kā aizsarglīdzeklis pret to izveidojas pārlieka
punktualitāte un sīkumaina akurātība, šī
iemesla dēļ katrs darbs tiek veikts īpaši
rūpīgi, stingri pēc plāna. Šīs
īpašības ir noderīgas tajos darbības veidos, kuros
kļūdas ir īpaši bīstamas vai nevēlamas.
Piemēroti būtu tādi amati, kas saistīti ar medicīnas
un finansu nozari. Trauksmainā tipa pārstāvjiem
vadītāja lomu traucētu pildīt nespēja ātri
pieņemt lēmumus un iejusties jaunos apstākļos.
Līderiem ir jābūt arī pārliecinātiem par sevi,
bet pēc iepriekšminētā var secināt, ka
trauksmainajam tipam šī īpašība nepiemīt.
1.2.4. DEMONSTRATĪVAIS TIPS
Šī rakstura tipa iezīmes ir ļoti plaši
izplatītas. Tās raksturojas ar pāaugstinātu
izstumšanas spēju. Šo personu galvenā rakstura
īpašība ir tieksme šķist
nozīmīgākiem, atzītiem. Viņiem ir raksturīgs
kustīgums, savas iedomātās lomas spēle, fantāzija,
melīgums, izlikšanās. Tādiem cilvēkiem ir
nepieciešams, lai par viņiem runātu, skatītos,
sajūsminātos. Kā raksta V. Renģe: У..
vēlēšanās pastāvīgi būt uzmanības
centrā, ir galvenā demonstratīvā rakstura
īpatnībaФ.
[8., 44.]
Viņi neatlaidīgi cenšas panākt, lai būtu
uzmanības centrā, darot to ar jebkuriem līdzekļiem. Uz
šādu cilvēku var pat kliegt, kritizēt, arī tas
viņu apmierinās, galvenais, lai tikai netiktu ignorēts.
Iespaidu uz citiem cilvēkiem viņi atstāj, dramatizējot
dažādas lietas, taču gadās, ka šīs personas
īsti nevar atšķirt, kur beidzas viņu fantāzija un
kur sākas realitāte. Parasti savas fantāzijas viņi
stāsta ļoti ticami, tādēļ arī atrodas
uzmanības centrā, jo viņu dzīve izrādās tik
oriģināla un pārsteidzoša.
Šiem cilvēkiem piemīt arī īpašs artistiskums.
Viņi ļoti labi iejūtas dažādās lomās,
jūt situāciju vai otru cilvēku, un prot nospēlēt
tādu lomu, kura ir piemērota šai situācijai.
Labvēlīgos apstākļos prasme iejusties lomā dod
iespēju sasniegt labus rezultātus tādās darbības
sfērās kā pedagogs, aktieris, psihoterapeits,
tirzdniecības aģents.
Gandrīz vienmēr viņi cenšas kļūt par
līderiem, taču parasti šajā pozīcijā ilgi
nenoturas, jo citi ļoti ātri saprot, ka oriģinālās
idejas bieži vien ir tikai izdoma un lielība.
1.2.5. DISTĪMAIS TIPS
Šis rakstura tips ir pretējs hipertīmajam. Tas izpaužas
kā pastāvīgi pazemināts noskaņojums, drūmums,
skumjas. Tendence pievērst uzmanību visam negatīvajam. Ja
viņi runā par citiem, tad vienmēr cenšas uzsvērt
otra trūkumus. Parasti ir lieli pesimisti, ļoti pasīvi un
bezdarbīgi. Necenšas uzsākt kaut ko reālu, jo
Уdzīvē taču nekam nav jēgasФ. Taču neskatoties uz
šo pesimismu, kā raksta A. Vorobjovs: УAiz šo cilvēku
ārējās atsvešinātības un drūmuma
slēpjas jūtīgums, dvēseliska atsaucība,
pastāvīga gatavība uz pašuzupurēšanosФ.
[11., 236.]
Darbā šie cilvēki ir nopietni, centīgi, krietni, bet
negatīvais ir nedrošība, nespēja pieņemt
svarīgus lēmumus bez šaubām. Viņi ātri nogurst,
slikti panes ilgstošu psihisko slodzi, kā arī
pārdzīvo savu vājumu un bezspēcību, neveiksmju
gadījumos krīt izmisumā.
Ja darbība ir pierasta, tad var tikt sasniegti ievērojami
panākumi, pateicoties krietnai, saistošai un atbildīgai
pieejai. Attiecības ar citiem distīmā tipa
pārstāvjiem veidojas stabilas, jo viņu pozitīvās
īpašības ir krietnums un uzticamība. Tomēr
līdera lomu viņi nespētu pietiekami labi pildīt, jo
trūkst aktivitātes un pārliecības par saviem
spēkiem, arī pastāvīgais pazeminātais
noskaņojums neiedvestu padotajiem vēlmi aktīvi darboties
organizācijā.
1.2.6. RIGIDAIS TIPS
Šo tipu reizēm arī dēvē par Уiestrēgušo
tipuФ. Ikdienā viņus mēdz dēvēt par
fanātiķiem, jo ir ar noslieci veidot idejas, kuras pārņem
savā varā apziņu un ietekmē visu uzmanību. Savas
idejas cenšas realizēt par katru cenu. Kā raksta V. Renģe:
УŠie cilvēki var uzskatīt sevi par izgudrotājiem, kuru
izgudrojumus neatzīst, viņi negūst piekrišanu, staigā
pa dažādām instancēm un cīnās, lai izgudrojums
tiktu atzītsФ.
[8., 48.]
Tie ir cilvēki, kas parasti sūdzas un uzskata, ka viņiem tiek
nodarīts pāri, tādēļ arī cīnās par
savu taisnību. Tātad tās var būt personības ar
ārkārtīgi dziļu iekšēju pārliecību,
kas nerēķinās ne ar kādiem
šķēršļiem, lai sasniegtu savu mērķi.
Šāda rakstura īpašniekiem raksturīgs
paaugstināts pašvērtējums,
pašpaļāvība, augstprātība, godkāre.
Parasti viņiem piemīt liels egoisms un pārlieka iedomība.
Kā saka A. Vorobjovs: УPar apkārtējo īstenību
viņiem ir interese tikai tiktāl, cik tā skar viņu
personību, bet viss, kas neskar viņu es, tiem šķiet
neinteresants un uzmanību nesaistošsФ.
[11., 233.]
Reizēm šie cilvēki var kļūt arī diezgan
agresīvi, ja kāds traucē sasniegt iecerēto
mērķi. Parasti savās neveiksmēs viņi vaino citus
cilvēkus, tādēļ organizācijā būtu
samērā grūti veidot labas attiecības ar
kolēģiem. Grūtības saskarsmē radītu arī
tas, ka rigidā tipa pārstāvji ir atriebīgi un
iedomīgi. Jebkuru iebildumu vai vienaldzību viņi uztver
kā personisku apvainojumu.
Ja šo personu nodomi sakrīt ar sabiedriskajiem, tad viņi var
izrādīties par ļoti vērtīgiem un noderīgiem
darbiniekiem. Pretējā gadījumā nonāk
atklātā konfliktā ar sabiedrību. Tātad
šādi darbinieki darba efektivitāti paaugstinātu tikai
tad, ja organizācijas nostādnes sakristu ar viņu
nostādnēm, savukārt kolēģu vidū viņi
nebūtu sevišķi cienīti un mīlēti sava egoisma,
iedomības dēļ.
1.2.7. UZBUDINĀMAIS TIPS
Pie šī tipa pieder tie cilvēki, kas nespēj kontrolēt
savas emocijas, jūtas, galvenokārt, savas negatīvās
emocijas. Parasti tie ir nesavaldīgi cilvēki, kuriem ir
raksturīga kontroles pavājināšanās pār
tieksmēm un ierosmēm, kas izpaužas kā rīcības
nemotivācija, rupjība, pakļaušanās
aizraušanās tieksmēm, dusmīgums, ķildīgums,
ātra sakaitināmība un nežēlība. Šādi
cilvēki bieži iesaistās konfliktos visniecīgākā
iemesla dēļ, taču, ja ierobežo viņu personiskās
intereses, notiek īpaši spēcīgas naida izpausmes. Kā
raksta V. Renģe: У .. šie cilvēki ir ļoti īgni,
ļoti ļauni domās un darbībā pret
apkārtējiem, uzbrūkošiФ.
[8., 50.]
Viņiem piemīt arī tendence tiekties pēc līdera
lomas, tādējādi darba procesā meklē partnerus, kas
pakļaujas bez ierunām. Savu autoritāti parasti nostiprina ar
rupjību un nežēlību. Vislabākie darbības veidi
tādiem cilvēkiem ir fiziskais darbs un sports. Būtu grūti
iedomāties uzbudināmā tipa cilvēku veicam pedagoga vai
psihologa pienākumus, jo iejūtība nav viņa stiprā
puse. To apstiprina arī V. Renģes teiktais: У..
svētulīgi, liekulīgi, reizēm glaimīgi un tajā
pašā laikā gatavi dot triecienu vai uzbrukt, vai kaut ko
izmantot savās interesēsФ.
[8., 51.]
Šādiem cilvēkiem piemīt arī tendence lietot
mīļvārdiņus, aiz kuriem parasti gan ir slēpta
agresivitāte. Tā viņi mēģina apspiest sevī
dusmas, ko izjūt pret otru cilvēku. Gandarījumu viņiem
sagādā citu ciešanas, tādēļ arī šis
ir ļaundabīgākais rakstura akcentuācijas tips.
1.2.8. CIKLOTĪMAIS TIPS
Ciklotīmajam tipam raksturīga regulāra noskaņojuma,
garastāvokļa maiņa, kas nav atkarīga no ārējiem
apstākļiem. Kā saka V. Renģe: У .. cilvēkā ir
it kā kāds iekšējs mehānisms, kas viņu
pārslēdz no viena garastāvokļa citāФ.
[8., 47.]
Tātad cilvēkam ar šādu akcentuāciju
garastāvoklis var mainīties bez jebkāda iemesla. Ja ir
nelabvēlīgi apstākļi, tad ciklotīmajam tipam
pazeminās darbaspējas, kā arī par visu zūd interese.
Arī neveiksmes un strīdi tiek ļoti smagi pārdzīvoti.
Ja kāds izsaka nopietnus pārmetumus, var tikt izsauktas domas par
paša nepilnvērtību.
Regulārā garastāvokļa maiņa vislielākās
grūtības radītu saskarsmē ar citiem,
tādējādi darba procesā ar šādu cilvēku
ir ļoti grūti veidot labas attiecības, jo otrs nevar
zināt, kad kolēģim atkal var mainīties
garastāvoklis. Šī paša iemesla dēļ
ciklotīmā tipa pārstāvim nebūtu piemērots
vadītāja amats, jo viņš pēkšņi var
nonākt nopietnā, nomāktā noskaņojumā, un
pēc kāda laika atkal kļūt dzīvespriecīgs,
aktīvs un darbīgs.
Lai veidotos labvēlīgas darba attiecības ar
kolēģiem, darbiniekam ar šādu rakstura akcentuāciju
būtu jāiemācās kontrolēt savas emocijas. Šiem
cilvēkiem mēdz būt iedvesmas periodi un periodi, kad
viņiem zūd interese par visu, tādējādi tas nav
savienojams ar stingru darba režīmu un
vispiemērotākās viņiem būtu radošās
profesijas.
Tātad, ja cilvēkam ir raksturīgas šādas
īpašības, tad ir svarīgi, lai viņš to
apzinās, jo tas tikai palīdzēs pārvarēt grūtos
Уdzīves brīžusФ. Ciklotīmijas gadījumā
УiestrēgšanaФ vienā noteiktā uzvedības tipā
neilgst tikai dažas stundas, tā var ilgt pat līdz
vairākiem gadiem, tādēļ ir ļoti būtiski
apzināties šo savu īpatnību.
2. JĒDZIENA УORGANIZĀCIJAФ VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS
Organizācija ir cilvēku grupa, ka apzinīgi sadarbojas
kopēja mērķa (mērķu) sasniegšanai.
Taču jebkuru cilvēku kopu nevar uzskatīt par
organizāciju. Lai cilvēku grupu uzskatītu par
organizāciju, tai jāatbilst šādiem kritērijiem:
- cilvēku grupas esamība, kuras locekļi strādā
kopā ar nodomu sasniegt kopēju mērķi,
- visiem ir viens mērķis, kuru visi grupas locekļi
pieņem par kopēju.
Sekmīgu organizācijas darbību var nodrošināt, ja
tajā darbojas pietiekams skaits vadītāju Ц ideju
ģeneratoru, organizatoru un praktiķu, respektīvi, cilvēki
strādā spraigāk un padara vairāk nekā tad, ja
viņi būtu strādājuši atsevišķi. Tas
nozīmē, ka organizācija strādā efektīvi.
Ir šādi efekta komponenti:
1. organizācija apvieno daudzu cilvēku pūles, un šo
pūļu vienlaicīgums rada enerģijas pieaugumu,
2. cilvēki, iekļaujoties organizācijā, izpilda
kādu noteiktu darbu,
3. tā kā organizācijā cilvēku pūles
tiek kooperētas, pieaug visas organizācijas enerģija,
kopīgie mērķi tiek sasniegti ātrāk un
efektīvāk.
Organizācijām ir dažādi mērķi. Jo
sarežģītāka ir organizācija, jo vairāk tai ir
savstarpēji saistītu mērķu.
Sabiedrībā pastāv vairāki organizāciju tipi. Galvenie
no tiem ir trīs tipi:
1. Asociācijas Ц organizācijas, kurās
cilvēki apvienojas labprātīgi.
2. Birokrātiskā tipa organizācijas Ц katram
organizācijas loceklim tiek piešķirta noteikta loma,
pienākumi un atbildība atbilstoši viņa statusam
organizācijā.
3. Totālās organizācijas Ц funkcionē
kā iestādes, kurās noteikts cilvēku kontingents uz
ilgāku laiku tiek izolēts no sabiedrības.
Ētisku apsvērumu dēļ kursa darba autore neminēs
pētāmās organizācijas pilnu nosaukumu.
Pētāmās birokrātiskā tipa organizācijas - X
pilsētas domes - galvenais darbības virziens ir,
vietējās pašvpārvaldes realizēšana
dzīvē., un tās darbības funkcijas ir šādas:
- komunālo pakalpojumu organizēšana,
- administratīvās teritorijas labiekārtošana,
- rūpes par iedzīvotāju izglītību,
- veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana,
- civilstāvokļa aktu reģistrēšana,
- valsts statistikai nepieciešamo ziņu
savākšana un sniegšana,
- sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana,
- pedagoģisko darbinieku tālākizglītības
organizēšana,
- bērnu tiesību aizsardzības īstenošana
attiecīgajā administratīvajā teritorijā,
- uzņēmējdarbības sekmēšana.
3. DARBINIEKU PERSONĪBAS ĪPAŠĪBU IZPĒTE X
PILSĒTAS DOMĒ
3.1. PĒTĀMĀS GRUPAS APRAKSTS
Sociālā grupa Ц noteikts cilvēku kopums, kuram
raksturīgas kaut kādas kopīgas pazīmes.
Vispārpieņemta sociālo grupu klasifikācija nepastāv.
Krievu socioloģe G. M. Andrejeva sniedz šādu iedalījumu:
1. Nosacītās grupas Ц grupas ir pēc kaut kādas
pzīmes no sabiedrības izdalīts cilvēku kopums.
2. Reālās grupas Ц sabiedrībā
funkcionējoši cilvēku kopumi, kuru locekļus saista
objektīvi pastāvošas attiecības.
2.1. Laboratorijas grupa Цcilvēku kopums, kuri tiek uzaicināti
piedalīties pētījumā.
2.2. Dabiskās grupas Ц veidojas un pastāv sabiedrībā
Уpašas par seviФ kā sabiedrības sociālās
struktūras elementi.
3. Neorganizētās grupas Ц grupas, kuru dalībnieku vidū ir
vismazāk ciešas saites.
4. Difūzās grupas Ц dalībnieki apvienojas uz savu
simpātiju pamata.
5. Personīgo mērķu grupas Ц iesaistās cilvēki, lai
kopā realizētu sev svarīgus mērķus.
6. Darba grupas Ц cilvēki iekļaujas, lai kopā darbotos sev un
sabiedrībai nozīmīgu mērķu sasniegšanā.
Pirmā būtiskākā grupas pazīme ir
savstarpējās attiecības grupas dalībnieku vidū, tie
pazīst cits citu, un uztver viens otru kā savējos.
Otrā būtiskākā grupas pazīme ir grupas
struktūra, kura izveidojas pēc zināma laika, katram grupas
dalībniekam ir savs statuss grupā un tam atbilstoša loma.
Tika aptaujāta x pilsētas domes darba grupa, kur katram
dalībniekam ir savs atbilstošs statuss un loma.
Anketēšanā piedalījās x pilsētas domes 30
darbinieki. Atpakaļ tika saņemti visi eksemplāri, jo
respondentiem tika palūgts anketas aizpildīt uz vietas.
3.2. PĒTĪJUMU METODIKAS RAKSTURS
Pētījums tika veikts ar aptaujas anketu palīdzību. Anketa
sastāv no 9 jautājumiem.
1. Pieņemot darbā jaunu darbinieku vislielāko
uzmanību Jūs pievērsiet?
- vecumam
- dzimumam
- ārējam izskatam
- izglītībai
- darba pieredzei
- rakstura īpašībām
2. Vai darbinieka temperamentam ir svarīga nozīme
saskarsmē ar citiem cilvēkiem?
- jā
- nē
3. Jūsuprāt, darbinieka rakstura
īpašībām ir būtiska nozīme?
- saskarsmē ar cilvēkiem
- darba efektivitātes paaugstināšanā
- abos iepriekšminētajos variantos
4. Pie intensīviem darba procesiem Jūs norīkotu?
- holēriķi
- melanholiķi
- sangvīniķi
- flegmātiķi
5. Jūsuprāt, vienmuļu, monotonu darbu vislabāk veiktu?
- holēriķis
- melanholiķis
- sangvīniķis
- flegmātiķis
6. Pienākumus, kuros nepieciešama ātra lēmumu
pieņemšana un liela atbildības izjūta, Jūs
uzticētu veikt?
- holēriķim
- melanholiķim
- sangvīniķim
- flegmātiķim
7. Lai darba kolektīvā kolēģu vidū veidotos
labas attiecības, svarīgākais ir?
- kopīgas intereses
- raksturu saderība
- abi iepriekšminētie varianti
8. Vai Jūs, veidojot jaunu kolektīvu, pievērstu
uzmanību darbinieku raksturu saderībai?
- jā
- nē
9. Jūsu vecums?
- 18 Ц 30 g.
- 31 Ц 40 g.
- 41 Ц 50 g.
- 50 un vairāk
3.3. IEGŪTO APTAUJAS ANKETU ANALĪZE UN INTERPRETĀCIJA
1. Pieņemot darbā jaunu darbinieku, vislielāko
uzmanību Jūs pievērstu?
1.attēls
Tabulā redzams, ka vislielākā uzmanība tiek
pievērsta darba pieredzei un izglītībai, bet
vismazākā vecumam, dzimumam, ārējam izskatam un rakstura
īpašībām.
2.
Vai darbinieka temperamentam ir svarīga nozīme saskarsmē ar
citiem cilvēkiem?
2.attēls
Tabulā redzams, ka respondenti uzskata, ka temperamentam tipam ir
ļoti svarīga nozīme saskarsmē ar citiem cilvēkiem.
3. Jūsuprāt, darbinieka rakstura īpašībām
ir būtiska nozīme?
3.attēls
Šis aptaujas jautājums parāda, ka darbinieka rakstura
īpašībām ir būtiska nozīme gan saskarsmē
ar cilvēkiem, gan arī darba efektivitātes
paaugstināšanā.
4. Pie intensīviem darba procesiem Jūs norīkotu?
4.attēls
Pie intensīviem darba procesiem visvairāk tiktu norīkoti
sangvīniķi un tad sekotu tikai holēriķi, turpretīim
neviens no respondentiem nenorīkotu flegmātiķi un
melanholiķi.
5. Jūsuprāt, vienmuļu, monotonu darbu vislabāk
veiktu?
5.attēls
Vienmuļu, monotonu darbu vislabāk veiktu melanholiķi, pēc
tam tikai flegmātiķi, turpretim tikai viens respondents to
uzticētu veikt holēriskā temperamenta tipa
pārstāvim.
6. Pienākumus, kuros nepieciešama ātra lēmumu
pieņemšana un liela atbildības izjūta, Jūs
uzticētu veikt?
6.attēls
Tabula parāda, ka pienākumus, kuros nepieciešama ātra
lēmumu pieņemšana un liela atbildības izjūta,
vislabāk veiktu holēriķi un tad tikai sangvīniķi,
bet neviens no aptaujātajiem to neuzticētu flegmātiķiem
un melanholiķiem.
7. Lai darba kolektīvā kolēģu vidū veidotos
labas attiecība, svarīgākais ir?
7.attēls
Aplūkojot tabulu, var secināt, ka par svarīgāko tiek
uzskatītas gan kopīgas intereses, gan arī raksturu
saderība.
8. Vai Jūs, veidojot jaunu kolektīvu, pievērsiet
uzmanību darbinieku raksturu saderībai?
8.attēls
Tabulas dati parāda, ka veidojot jaunu kolektīvu, lielākā
daļa potenciālo darba devēju pievērstu uzmanību
darbinieku raksturu saderībai.
9. Jūsu vecums?
9. attēls
Lielākā daļa respondentu ir vecumā no 41 Ц 50 gadiem, bet
vismazāk ir vecumā pēc 50 gadiem.
SECINĀJUMI
Izstrādājot kursa darbu
УDarbinieka personības
īpašību saikne ar darba efektivitāti
organizācijāФ tika secināts:
1. Sangvīniskā temperamenta pārstāvjiem
vispiemērotākais ir organizatoriskais darbs, tātad darbs ar
cilvēkiem, nevis lietām.
2. Melanholiķi vislabāk veiks vienmuļu, monotonu darbu,
kurā ir maza saskarsme ar cilvēkiem.
3. Holēriķi ir Уdzimuši līderiФ, kas ar savu
enerģiskumu un mērķtiecību spēj aizraut arī
citus.
4.Flegmātiskā tipa pārstāvji spēj vislabāk
veidot attiecības ar citiem un visilgāk izturēt gan fizisku,
gan garīgu slodzi.
5. Hipertīmā tipa pārstāvji ir ļoti aktīvi un
darbīgi, tomēr viņu attiecībās ar cilvēkiem ir
raksturīga nestabilitāte.
6. Sensitīvā tipa pārstāvji ir bikli, kautrīgi, par
sevi nepārliecināti cilvēki.
7. Trauksmainā tipa pārstāvjiem raksturīga
iekšēja nedrošība un svārstīgums, kas parasti
tiek kompensēts ar pārlieku punktualitāti un
sīkumainību.
8. Demonstratīvajam tipam piemīt tieksme vienmēr atrasties
uzmanības centrā un tikt atzītam.
9. Distīmā tipa pārstāvjiem raksturīgs
pazemināts noskaņojums un tendence pievērst uzmanību
visam negatīvajam.
10. Rigidā tipa pārstāvji par katru cenu cenšas
realizēt savas idejas, un ir pārlieku iedomīgi un egoistiski.
11. Uzbudināmajam tipam ir raksturīga nespēja kontrolēt
savas emocijas, kā arī agresivitāte un tieksme būt
autoritātei.
12. Ciklotīmā tipa pārstāvjiem ir raksturīgas
regulāras noskaņojuma maiņas, kuras viņiem ir
jāiemācās kontrolēt.
Analizējot literatūru par personības īpašību
saikni ar darba efektivitāti organizācijā, tika secināts,
ka darbinieka temperamentam un rakstura īpatnībām ir ļoti
būtiska nozīme darba efektivitātes
paaugstināšanā, jo
ikvienam cilvēkam ir savs
temperamenta tips un tikai sev raksturīgas īpašības, kas
nosaka gan viņa darbaspējas, gan arī attieksmi pret citiem.
Veicot aptauju x pilsētas domē ,
galvenie secinājumi ir
šādi:
1. Pieņemot darbā jaunu darbinieku, vislielākā
uzmanība tiek pievērsta izglītībai un darba pieredzei,
turpretim rakstura īpašības tiek vismazāk ņemtas
vērā.
2. Darbinieka rakstura īpašībām ir būtiska
nozīme gan saskarsmē ar cilvēkiem, gan arī darba
efektivitātes paaugstināšanā.
3. Pie intensīviem, atbildīgiem darba procesiem tiktu norīkoti
holēriskā un sangvīniskā temperamenta
pārstāvji.
3. Vienmuļu, monotonu darbu vislabāk veiktu melanholiķi
un flegmātiķi.
4. Veidojot jaunu kolektīvu, darbinieku raksturu saderībai
tiktu pievērsta uzmanība.
Tātad potenciālie darba devēji saprot, cik būtiski ir
piemeklēt katram darbiniekam piemērotu darbu, atbilstoši
viņa temperamentam un rakstura īpašībām, jo no
tā ir atkarīga darba efektivitāte organizācijā,
kā arī cilvēka atdeve darba procesā.
ANOTĀCIJA
Kursa darba nosaukums У
Darbinieka personisko īpašību saikne
ar darba efektivitāti organizācijā Ф.
Kursa darbam ir 3 nodaļas, kurās tiek raksturota un analizēta
attiecīgo temperamenta un rakstura akcentuācijas tipu saikne ar
darba efektivitāti organizācijā, raksturota
pētāmā organizācija un pētāmo cilvēku
grupa, kā arī analizēti un interpretēti aptaujas anketu
rezultāti.
Secinājumos tiek iztirzāti galvenie secinājumi, kas
iegūti rakstot kursa darbu.
Anotācija latviešu un angļu valodā.
Izmantotās literatūras saraksts.
Pielikumā iekļauts aptaujas anketas paraugs.
Kursa darbs ir 32 lappuses.
ANNOTATION
The title of course work is УWorkerТs personality qualities union with a
efficiency of jobФ. There are 3 chapters. In these chapters were described
and analysed fellows of corresponding union with the efficiency of job and
analysed the results of sample of questionnaire.
In conclusion were reviewed the main conclusions, which acquired, writting
the course work.
Use of bibliography.
In a supplement was included the sample of questionnaire.
Annotations in latvian.
Annotation in english.
There are 32 pages in the course work.
IZMANTOTĀ LITERATŪRA
1. DAKO P. Psiholoģijas brīnumainās uzvaras.//Zvaigzne
ABC. Ц 1998. Ц 567.lpp.
2. DIDERIHS H. Uzņēmuma ekonomika.// Zinātne. Ц2000.- 515.lpp
3. GODVINS M. Kas jūs esat? Pašidentitātes
noteikšanas metodes.// Zvaigzne ABC. Ц 1999.- 102.lpp. 23.-25.
nodaļa.
4. LITAUERE F. Kas es esmu. Četri temperamenta tipi.// Jumava. Ц
1998.- 181.lpp.
5. OMĀROVA S. Cilvēks dzīvo grupā.// Rīga. Ц
1996.-171.lpp.
6. PETROVSKIS A., BRUŠLINSKIS A., ZINČENKO V.
Vispārīgā psiholoģija.// Apgaismība. Ц 1986.-
462.lpp.
7. PRAUDE V. BEĻČIKOVS J. Menedžments.// Vaidelote.-
1996.- 410.lpp.
8. RENĢE V. Psiholoģija. Personības psiholoģija.//
Zvaigzne ABC. Ц 2000.- 123.lpp.
9. SPULLE Ā. A. Praktiskais personālmenedžments.// SIA
УBiznesa augstskola TurībaФ. Ц 1998.Ц 303.lpp.
10. VOROBJOVS A. Psiholoģijas pamati.// Rīga. Ц 2000.Ц 212.lpp.
11. VOROBJOVS A. Vispārīgā psiholoģija.// Rīga. Ц
2000.- 321.lpp.
